Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrijā izstrādāto ierēdņu detalizēto darba laika uzskaites sistēmu (DLUS) pat no pašas Finanšu ministrijas pakļautības un pārraudzības iestādēm izmanto tikai viena, savukārt to, cik ir citu valsts iestāžu, kas to izmanto, nezina neviens, - šāds ir par ES fondu līdzekļiem izstrādātajai sistēmai, kas pirms vairāk nekā diviem gadiem tika radīta ar nolūku izveidot "rīku, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu"

Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - ar Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūciju un 2013.gada 23.maija Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr.20 un 30 1. un 2.punktu valsts iestāžu darbiniekiem tika uzlikts pienākums katru mēnesi aizpildīt īpašu ierēdņu detalizēto darba laika uzskaites sistēmu.

Pati tagadējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma šo sistēmu neaizpilda un rīku neizmanto, jo, kā skaidro viņas preses pārstāve, ministrus šī rezolūcija nemaz neaptver, jo šīm personām neesot amata aprakstu, pret ko būtu iespējams veikt mērījumus.

"Sistēma nav radīta kā birokrātisks šķērslis, kas sniedz informatīvu ieskatu, bet gan kā analītisks rīks, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu," Pietiek skaidro Straujumas pārstāve.

Sistēmu esot ticis nolemts ieviest valstiski svarīgu mērķu vārdā - "Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūcijas mērķis ir iestādes procesu optimizācija un darbības efektivizēšana, līdz ar to rezolūcija attiecas uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas nodrošina iestādē noteiktās funkcijas uz uzdevumus, kā arī šīm personām ir noteikti amata apraksti, pret ko ir iespējams veikt mērījumus".

Taču, kā izrādās, nevienam nav ne mazākā priekšstata par to, kā šī sistēma divus pēdējos gadus ir izmantota - un vai vispār ir izmantota vēl kādā iestādē, izņemot Finanšu ministriju un vienu tās sistēmā esošu iestādi. "Par to, kādi ir šīs rezolūcijas rezultāti kopš 2013.gada un vai rezolūcija sasniegusi savu mērķi, L.Straujuma plāno pārrunāt ar topošo Valsts kancelejas direktoru," skaidro premjeres pārstāve.

To, cik iestādes izmanto šo sistēmu, nespēj pateikt arī Finanšu ministrija, kas bijusi šādas sistēmas izstrādātāja Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projekta Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā ietvaros jau 2010.gada beigās.

Ministrija ierēdņu darba uzskaites sistēmas instalāciju, lietotāja rokasgrāmatu un sistēmas tehnisko prasību aprakstu gan nodevusi bezmaksas lietošanā "iestādēm, kuras to pieprasīja", taču nespēj pateikt šo iestāžu skaitu un arī to, cik iestāžu šo sistēmu patiešām izmanto.

"Šāda uzskaite netika veidota. Ja no kādas iestādes tika saņemta vēstule ar lūgumu nodot DLUS, attiecīgi sistēma arī tika nodota. Vēstules tika saņemtas apmēram gada garumā ik pa brīdim no kādas iestādes," skaidro ministrija.

Turklāt izrādās, ka sistēma izstrādāta un pielāgota speciāli šīs ministrijas infrastruktūrai - izmantojot Microsoft Office SharePoint Server 2007 platformu. "Par nepieciešamību citām iestādēm piesaistīt papildus ārpakalpojumu DLUS uzstādīšanai un pielāgošanai savās IT infrastruktūrās atbildi var sniegt tikai pašas iestādes," skaidro Finanšu ministrija.

Vēl vairāk, izrādās, ka arī pašā Finanšu ministrijas sistēmā bez ministrijas un vēl arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras neviena cita iestāde šo sistēmu neizmanto. Kā skaidro ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Iepirkumu uzraudzības birojs un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izmantojot citas sistēmas.

DLUS izmaksas gan nav bijušas īpaši lielas - "tikai" 3974,79 eiro (ar PVN), taču šīs sistēmas liktenis uzskatāmi demonstrē, kā aizvadītajos gados valsts iestādēs ir notikusi ES fondu līdzekļu "apsaimniekošana".

Novērtē šo rakstu:

0
0