Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 10.janvārī Veselības ministrija (VM), atsaucoties uz Finanšu ministrijā (FM) secināto, neuzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana zālēm ir efektīvākais atbalsta veids tiem, kas medikamentus nevar atļauties, informēja VM pārstāve Anna Strapcāne. Viņa norādīja, ka tā vietā šo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem, kompensējamiem pasākumiem, piemēram, valstī noteiktā zāļu līdzmaksājumu segšana trūcīgām personām. Savukārt, samazinot PVN, personas ar lielākiem ienākumiem no samazināto likmju piemērošanas gūst tādu pašu labumu, kādu gūst personas ar maziem ienākumiem.1

2019.gada 19.decembrī notika Farmācijas jomas konsultatīvā padomes sēde2. Tajā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) lūdza nozares pārstāvjus līdz 17.janvārim iesniegt priekšlikumus zāļu piecenojuma modeļa reformai, norādot, ka, veidojot jauno piecenojuma modeli, ir jāizvairās no scenārija, kura rezultātā tiktu negatīvi ietekmēti aptieku vai valsts budžeta ieņēmumi. Galvenais uzdevums ir nepieļaut medikamentu sadārdzināšanos.

Izlasot šādu informāciju no Veselības ministrijas, īpaši, ja to saka ministre, gribas tik iesaukties – zeme, atveries! Vai tad tieši Veselības ministrijas un ministres primārais uzdevums nav rūpēties, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta kvalitatīva medicīniskā aprūpe? Medicīniskās aprūpes nodrošināšana sevī arī ietver tās pieejamību. Proti, ka medicīnisko pakalpojumu iedzīvotāji var atļauties. Vienkāršiem vārdiem runājot, saslimšanas gadījumā ikkatrs cilvēks varētu atļauties iegādāties sev vajadzīgos medikamentus. Respektīvi – nopirkt.

Bet pēc I.Viņķeles vārdiem sanāk, ka viņas vadītās ministrijas svarīgākais uzdevums ir nesamazināt aptieku peļņu un valsts budžeta ieņēmumus. Par šādiem vārdiem Ministru prezidentam veselības ministri no nozares būtu jāpadzen ar koku, kurš bagātīgi klāts ar pamīkstu brūnas krāsas substanci, kurai piemīt specifiska smaka. Vai tas tiks darīts – neteikšu ka šaubos, drīzāk ar lielu pārliecību teikšu – neticu, jo virkne šī brīža valdības ministru ir demonstrējuši augsta līmeņa neprofesionalitāti, bet ministru prezidents tik klusējot, rullē tālāk, jo citādāk šis pīļu dīķis ātri vien paliks tukšs. Labi, jautājumam par šī brīža ministru neprofesionalitāti izteikšos citā rakstā, tieši tā pat par reformām reformu pēc, kuru īstenā būtība vairāk izskatās ir saistīta tieši ar nekompetenci. Tajā skaitā – naudas līdzekļu iztērēšana sazin tik kam, lai iegūtu neko.

Atgriezīsimies pie medikamentu cenām. Te īpaša uzmanība jāpievērš I.Viņķeles teiktajam, ka galvenais uzdevums ir nepieļaut medikamentu sadārdzināšanos. Šāds izteikums vedina uz domām, ka vai nu valdība plāno nodokļu palielināšanu un tā var skart medikamentu iegādi arī, vai – aptieku apetīte ir augusi. Tikpat labi var jau sakrist arī abi šie apstākļi.

Viens no sadārdzināšanas veidiem – palielināt nodokļus. Ja tā, tad laikam šī brīža valdībai kā moto kalpo anekdote, kurā čigāns secināja, ka zirgs ar savu darbu dod labumu, bet ieguvums tomēr samazinās, jo lopiņš kā jābaro, tā arī jādzirda. Tad nu vēlējās viņu pieradināt neēst un nedzert. Gandrīz jau arī sanāca, bet – zirgs ņēma un nomira.

Medikamentu pieejamībā viens no atslēgas jautājumiem ir piemērojamā nodokļu likme. Kā jau sākotnēji tika minēts, I.Viņķele ir nolēmusi ar visiem iespējamiem līdzekļiem cīnīties par nodokļu likmes nesamazināšanu.

Te es pēkšņi iedomājos, varbūt es viens tāds nesapraša. Varbūt arī visur citur Eiropā nodokļi ir tādi paši kā pie mums, bet tikai mēs vēlamies, lai mums maksā vairāk, bet pašiem, lai būtu jāmaksā mazāk.

Labi, jācenšas izglītoties šajā jautājumā un sāku meklēt, kā tad ir citās valstīs ar nodokļu likmi medikamentiem. Te nu vērtējiet paši:

Lielbritānija – 0%

Malta - 0%

Zviedrija - 0%

Luksemburga – 3%

Horvātija – 5%

Kipra – 5%

Lietuva – 5%

Ungārija – 5%

Beļģija – 6%

Nīderlande – 6%

Portugāle – 6%

Polija – 8%

Igaunija – 9%

Rumānija – 9%

Slovēnija - 9,5%

Austrija – 10%

Itālija – 10%

Slovākija – 10%

Somija – 10%

Francija - 2,1-5,5-10%

Spānija - 4-10%

Latvija – 12%

Grieķija - 6-13%

Īrija - 0-13,5%

Čehija - 10-15%

Vācija – 19%

Bulgārija – 20%

Dānija – 25%3

Kā redzams, tad 28 valstu skaitā, vērtējot pēc maksimālās nodokļu likmes, Latvija ir 22 vietā, bet aiz mums ir trīs valstis, kurām nav viena nodokļu likme, bet ir kā mazākā, tā lielākā. Ja ņemam vērā šo faktoru, tad Latvija ieņemtu godpilno ceturto vietu lielākās nodokļu likmes ziņā.

No šī visa jāsecina, ka tomēr lielākā daļa valstu spēj rast iespēju samazināt nodokļu likmi medikamentiem. Turklāt, ir pat trīs valstis, kurās vispār nodokļu likme ir 0% .
Tātad, citas valsts spēj atrast veidus, kā samazināt nodokļu likmi medikamentiem, turklāt – nepasliktinot valsts labklājību kopumā. Mūsu veselības ministre to nespēj.

Rezumēsim – I.Viņķele netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Ko dara darba devējs ar darbinieku, kurš nestrādā, kā nākas? Pareizi – šāds darbinieks vai nu pats aiziet, vai nu arī viņu atlaiž. Turklāt šis nav vienīgais jautājums veselības aprūpes jomā, kurā ministre ir spēcīgi pierādījusi, ka nespēj ar saviem darbiem tikt galā.

1 https://www.apollo.lv/6868925/vm-pvn-likmes-samazinasana-zalem-nav-efektivakais-atbalsta-veids-mazak-turigajiem-iedzivotajiem

2 https://farmacija-mic.lv/farmacijas-jomas-konsultativa-padome-spriedis-par-zalu-cenu-piecenojumiem/

3 https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/taxation/vat/how_vat_works/rates/vat_rates_en.pdf

Novērtē šo rakstu:

112
7