Iesaki rakstu:

Lai gan ar sabiedrības sašutumu izsaukušo tiesas spriedumu, kurā ar pārsimts piespiedu darba stundām notiesāti tēvs un dēls pedofili, kas vairākus gadus veikuši netiklas darbības ar mazgadīgu meiteni, tiesa iepazīstinās tikai procesa dalībniekus – apsūdzētos, cietušo, prokuroru, advokātus un nepilngadīgās pārstāvi, tomēr saskaņā ar Kriminālprocesa likumu iepazīties ar šo spriedumu drīkst arī personas, kas veic zinātnisko darbību. Taču izrādās, ka likumu normas šajā jautājumā tiek traktētas ļoti dažādi.

Pietiek jau ziņoja, ka Liepājas tiesa ar 240 un 200 piespiedu darba stundām sodījusi tēvu un dēlu, kas piecus gadus seksuāli izmantoja mazgadīgu meiteni pret viņas gribu. Tā kā lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, sabiedrībai, kas ir sašutusi par mīksto sodu un kas pat rīkoja vairākas protesta akcijas gan Rīgā, gan Liepājā, nav iespēja uzzināt tiesas motivāciju, nosakot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu.

Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka iespēju iepazīties ar slēgtās tiesas sēdēs skatītu lietu materiāliem vērtē katras tiesas priekšsēdētājs. „Tas ir atkarīgs no tā, kā tiesa piemēro šo likumu,” skaidroja TM pārstāve Līva Rancāne, piebilstot, ka ir jāskatās, kādam zinātniskam darbam tas tiek prasīts: „Nebūs tā, ka jebkurš bakalaura students varēs iepazīties.”

Lai gan likums nosaka, ka pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, ļaujot noprast, ka jebkuri šo iestāžu darbinieki, tomēr TM pārstāve apgalvo, ka ar to var iepazīties tikai konkrētā procesa dalībnieki.

Taujāta, vai ar šo spriedumu var iepazīties Valsts prezidents, ņemot vērā sabiedrības sašutumu un sakāpināto interesi, kā arī valsts augstākās amatpersonas izteikto ieinteresētību par šo gadījumu, TM skaidro, ka viss atkarīgs no pamatojuma. „Vispirms ir jābūt iesniegumam, kuru tiesa vērtē un pieņem lēmumu,” likuma piemērošanu skaidroja TM pārstāve, piebilstot, ka arī žurnālistiem ir iespējams rakstīt iesniegumu par iespēju iepazīties ar pilnu spriedumu un to vērtēs konkrētās tiesas priekšsēdētājs.

Liepājas tiesas persona sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Inta Kurpa Pietiek skaidroja, ka tad, ja Valsts prezidents likumā noteiktā kārtībā kaut ko tādu prasīs, tad arī tas tiks izlemts. „Viss atkarīgs no tā, kādām vajadzībām tas tiek noformulēts,” sacīja tiesas pārstāve, neprecizējot, kādām vajadzībām ir iespējams saņemt pilno tiesas spriedumu. „Ir Tiesu varas likums, pēc kura vadās,” sacīja tiesas pārstāve.

Likums par tiesu varu nosaka, ka slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 20 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. Taču pirms tam šie materiāli ir pieejami tikai tiem, kam tas paredzēts procesuālajos likumos – tātad apsūdzētajiem, cietušajiem, advokātiem un prokuroriem. Tātad tīri teorētiski arī Valsts prezidents ar šo spriedumu varētu iepazīties ne ātrāk kā 2035.gadā.

Liepājas tiesas pārstāve gan Pietiek solīja noprecizēt, kāda tīri teorētiski būtu iespēja iepazīties ar pilnu tiesas spriedumu valsts augstākajai amatpersonai, kura nodarbojas ar notiesāto apžēlošanu, kā arī likumā noteiktajām personām, kas veic zinātnisko darbu, taču solījums tā arī palika neizpildīts.