Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2021. gada 3. jūnijā Saeimā apstiprināta jaunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Promejot iepriekšējā ministre Ilga Šuplinska informēja par saviem "padarītajiem" darbiem, publicējot Twiterī šo infografiku. Lai I.Šuplinskas paveikto apzinātu pēc būtības, tam pievienojams faktoloģisks papildinājums.

1. Pirmsskolas izglītība

I.Šuplinskas paveiktais:

1) Veikts monitorings par kompetenču pieejas ieviešanu PII. Tajā piedalījās 80% izglītības iestāžu, 75% vecāku pozitīvi novērtēja kompetenču satura īstenošanu.

Faktoloģisks papildinājums:

Kompetenču pieejas ieviešana labi izskatās tikai prezentācijās. Vēl arvien nav atrodami pilnvērtīgi solītie mācību materiāli lielākajai daļai mācību satura saskaņā ar kompetenču pieeju. Un vēl - vai vecāki saprot, kas ir kompetenču saturs un ar ko tas atšķiras no agrākās apmācības pieejas? Vai kompetenču izglītību var realizēt daļējā mājas apmācībā?

2) Piemaksa pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, palīgiem un auklēm par darbu pandēmijas apstākļos (6 milj €).

3) Pedagogu atalgojuma modeļa 1. solis - izlīdzināt pirmsskolas pedagogu atalgojumu pret vispārējās izglītības algu slodzi no 1.09.2021.

Neskatoties uz pirmsskolas pedagogu deficītu[1], atalgojuma paaugstināšanas vietā tika apgalvots, ka auklītēm un pirmsskolas pedagogiem ir jāpārskata slodze[2] (jāsamazina atalgojums) par atsevišķajām stundām, ko bērni (saskaņā ar IZM vadlīnijām un noteikumiem) pavada guļot.

2. Vispārējā izglītība

I.Šuplinskas paveiktais:

1) Digitalizācija skolās - 11,5 tūkst. viedierīču, uzlabota interneta jauda vairāk nekā 100 skolās, interneta abonēšanas maksas segšana no 2021. gada aprīļa.

Faktoloģisks papildinājums:

Dāsnais Covid-19 finansējums - īpaši pandēmijas sākumposmā – un iespēja nerīkot iepirkumu bija glābiņš I.Šuplinskas daudzo ideju realizācijai - iepirkt lielu daudzumu datoru, planšetu un telefonu, kurus nogrūdīs pašvaldību bilancē, izveidot bezjēdzīgu TV raidījumu sēriju, kuru saturs noveco un netiek sistematizēts.

2) Platforma “Tava Klase”, “Tavas Klases Karjeras dienas”, kopā vairāk nekā 2000 stundu, raidījumi “Literatūre/Sākuskola”, paraugprogrammas “Novadmācība”.

Projekti 2020. gadā tika uzsākti bez iepirkuma, lai gan Covid-19 krīzes apstākļos daudzi TV industrijā strādājošie būtu ieinteresēti šajā darbiņā.

Projekta "Tava klase" uzsākšanu I.Šuplinska vēlējās nodot drošās rokās, par izpildproducentu izraugoties JKP biedru Andri Grosu, kurš ir arī bijušais I.Šuplinskas preses sekretārs. I.Šuplinskai nācās par to rakstīt paskaidrojumu ministru prezidentam.[3]

3) Kompensācija pedagogiem par attālināto darbu Covid-19 pandēmijas laikā un finansētas individuālās konsultācijas - 13 milj. €.

Covid-19 kompensācijas paredzētas visu pakāpju pedagogiem, izņemot augstākās izglītības pedagogus, kuriem I.Šuplinska kompensācijas nespēja panākt, lai gan pati nāk no augstākās izglītības vides. Zinātniekiem nemaz nav apspriestas kompensācijas.

4) Pedagogu atalgojuma pieaugums par minimālo likmi no 750€ (2019.g.) līdz 830€ (2021.g.).

Pedagogu algu pieauguma grafiks lielā mērā ir LIZDA nopelns vai vismaz kopīgs sasniegums. 2020.gada vasarā, jau atrodoties lemšanas fāzē par pedagogu minimālās likmes paaugstinājumu, tika konstatēts, ka par augstskolu pedagogiem IZM bija piemirsusi. Tika nolemts šī jautājuma skatīšanu atlikt uz nākamā budžeta veidošanu.[4]

5) Pedagogu atalgojuma modeļa maiņa - 2. solis līdz 1200€. (2022.g.).

6) Psihoemocionālais atbalsts skolēniem un pedagogiem - 3,3 milj. €.

Parādījās ļoti vēlu, vienlaikus JKP aktīvi sabotēja psiholoģiskā dienesta izveidi, šos jautājumus izskatot Saeimā un MK.

Jārisina jautājums par ilgtermiņa palīdzību, jo cik tad vasaras nometnes palīdzēs skolniekiem ar iedragātu mentālo veselību.

3. Profesionālā izglītība

I.Šuplinskas paveiktais:

1) Tiek gatavoti augstas gatavības projekti - Rīgas, Rēzeknes, Daugavpils u.c.; 8 tehnikumiem uzlabota infrastruktūra (12,7 milj. €).

2) Notiek tehnikumu stratēģiju izvērtēšana un stratēģisko attīstības virzienu noteikšana, novēršot programmu dublēšanos.

3) Tiek stiprināta PIKC struktūra, nozīme un darba organizācija, akcentējot mūžizglītību un darba tirgus pieprasījumu.

I.Šuplinska atskaitē min, ka ir iesākti darbi saistībā ar profesionālo izglītību, taču, kā arī grafikā ir norādīts, viņa nevienu no šiem darbiem nav paveikusi līdz galam. Tikai laiks rādīs, vai iesāktajiem darbiem būs redzami kādi “darba augļi”. Vai iesāktās pārmaiņas profesionālajā izglītībā būs sasniegušas savu mērķi, vai arī I.Šuplinskas norādītie darbi atkal būs kļuvuši par “nedarbiem”.

4. Augstākā izglītība

I.Šuplinskas paveiktais:

1) Augstskolu reforma. Augstskolu likuma izmaiņas nav bijušas kopš 1995. g. Augstskolu likuma galīgo lasījumu. Saeima skata 8. - 9. jūnijā.

Faktoloģisks papildinājums:

Augstskolu pārvaldības modeļa maiņa arī vienīgā I.Šuplinskas virzītā “reforma”. Pamatojumam vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka Latvija ir “vienīgā”, “pēdējā” valsts, kas nav ieviesusi padomes. Diemžēl jau 2016.gadā savā pētījumā Pasaules Bankas eksperti minēja, ka citās valstīs jau ir konstatētas problēmas, kas saistītas ar augstskolu padomju pārvaldības modeli: “In the course of the increasing involvement of external stakeholders in governance boards, different challenges have become apparent that can limit their positive impact on the development of higher education institutions[5].

Aizvien biežāk starptautiskos medijos izskan kritiskas balsis- Lielbritānijā:” ..Code of Governance states that “the governing body is unambiguously and collectively accountable for institutional activities, taking all final decisions on matters of fundamental concern within its remit”. This is a bold aspiration. Unfortunately, our study finds that councils do not possess the necessary personnel and skills to act as high-performing bodies. Universities are often very large organisations, with a level of complexity not found in many other enterprises: it is hard for council members to understand what is going on, or fully appreciate what matters most to the university. .. independent council members, who lack the time or patience to find out more about the institutions they oversee[6], Kanādā[7], Austrālijā[8].

Tātad esam Eiropas pakaļgalā, un tā vietā, lai mācītos no citu valstu kļūdām, mēs veselu gadu mokāmies (vai kā savu nopelnu var pasniegt faktu, ka Saeima ar I.Šuplinskas vadītās IZM iesniegto likumprojektu mokās jau vairāk nekā gadu (likumprojekts iesniegts Saeimā 2020. gada 20. maijā)[9]?), lai ielektu pēdējā vagonā vilcienam, kas brauc uz šrotu.

Turklāt grozījumi Augstskolu likumā notiek katru gadu. Kopš 1995.gada likumam ir pieņemti 33 grozījumi. Nevar teikt, ka tie visi bijuši nenozīmīgi... Jaunu partiju vājība - domāt, ka pirms viņiem nav noticis nekas.

Reformai nav skaidri noteikta finansējuma, lai gan padomju locekļu algām vien nepieciešams, pēc pašas IZM aprēķiniem - 3,1 miljons eiro gadā! Šim skaitlim būtu jāpieskaita arī padomes uzturēšanas izmaksas (darba vietas iekārtošana vismaz padomes priekšsēdētājam, apkalpojošais personāls, komandējumi u.c.). Pašlaik vienīgā bonbonga, kas tiek vicināta, ir Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) 82,5 miljoni, kuri būs jādala arī ar zinātniskajiem institūtiem, doktorantiem, jāīsteno solītās konsolidācijas utt. Finanšu ministrijai palielinot ANM naudas aploksni, IZM sadaļā nekāds pieaugums netika panākts, kurpretim ekonomikas ministrs panāca “savu” 82,5 miljonu pieaugumu līdz 113,5 miljoniem.

Beidzoties ANM finansējumam 2026. gadā, nav ne jausmas, no kā tiks finansēti ar reformu saistītie papildu izdevumi (piemēram, padomes). Diemžēl ministre bija ļoti neveiksmīga politiķu kuluāru sarunās par ES struktūrfondu jaunā perioda finansējumu augstākajai izglītībai, lai gan gadiem ilgi augstākās izglītības un zinātnes nozare pamatā uz šo finansējumu vien var cerēt.

2) Studentu izcilības stipendija 200 € (Iepriekš no 2004. g. bija 99 €).

Valsts budžeta stipendijas apmērs dubultots ir tikai 2020./2021. mācību gadā, ne ilgtermiņā. To saņem mazāk par 5% Latvijas studējošo. Pārējiem izdzīvošanas izmaksas jāsedz pašiem. Neskatoties uz Latvijas sociālekonomisko situāciju, ir uzsākta reģionālo augstskolu vājināšana, acīmredzot plānojot nākotnē vēl vairāk apgrūtināt lauku bērniem (finansiāli) piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, pārvietojot kvalitatīvo izglītību no reģioniem uz Rīgu.

Lai akadēmisko stipendiju apmērs arī turpmāk būtu 200 € apmērā, nav izpildīts pirmais solis. Nav nodrošinātas akadēmiskās stipendijas 200 € apmērā arī 2021. rudens semestrim.

3) Jauns dokturantūras īstenošanas un finansēšanas modelis; Jauna studiju un studējošo kreditēšanas sistēma (sākot no 2020. g.) [saglabāta oriģinālā rakstība].

Doktorantūras modelis ir "apstiprināts" ziņojuma formā[10] - tas nav normatīvais akts, un tā pilnīga ieviešana prasīs vairākus gadus.

Doktorantūras modeli plānots finansēt no ES fondiem - tas ir pozitīvi īstermiņā, tomēr iztrūkst pārskatāma ilgtspējīga risinājuma. Modelim nav izdevies piesaistīt papildu valsts budžeta finansējumu. Saskaņā ar minēto ziņojumu 2021. un 2022. gados papildu finansējums modelim ir nulle, savukārt 2023. gadā - nožēlojami (salīdzinot ar pasludinātajām ambīcijām un veicamo darbu apjomu) 1,5 miljoni no ES struktūrfondiem.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas maiņa ir būtiski palielinājusi augstākās izglītības pieejamību, ko apliecina fakts, ka 2020. gada rudenī par 20% palielinājies par maksu imatrikulēto studējošo īpatsvars, kas studiju maksas segšanai izmanto studiju kredītu. Lai 2021. gadā atbilstoši pieprasījumam būtu iespējams izsniegt studiju un studējošo kredītus 150 000 eiro apmērā, taču I. Šuplinska ir ignorējusi nozares pārstāvju lūgumus un papildu finansējumu nav meklējusi.[11]

Reformu rezultātā vairs netiek pieņemti iesniegumi studiju kredīta dzēšanai publiskajā sektorā nodarbinātajiem. Tā kā lielākā grupa, kam dzēsa kredītus, bija skolotāji un skolu speciālisti, šis ir milzīgs “sasniegums” jaunu skolotāju cilvēkresursu sagatavošanā, kas nu varēs maksāt savus kredītus no nākotnē kaut kad gaidāmās milzīgās skolotāja algas līdz pat sirmam vecumam (īpaši ņemot vērā procentu likmju pieaugumu).

4) Otro gadu notiek darba tirgus un pieprasītāko studiju virzienu noteikšana, balstoties uz veikto absolventu monitoringu

Absolventu darba gaitu monitoringu 2017. gadā ieviesa I. Šuplinskas priekštecis Kārlis Šadurskis (“Jaunā Vienotība”).[12] Negribīgi atvadoties no amata, Šuplinskas kundzei nākas lepoties ar svešiem darbiem, jo no pašas haotiskās darbošanās jēdzīga sausā atlikuma taču nav.

5) 2. solis atalgojuma maiņai - akadēmiskā personāla atalgojuma pieaugums un darba maiņa (no 2022.g.).

Šis modelis fragmentāri eksistē tikai uz papīra, un tam nav garantēts neviens cents papildu naudas. Vai bijusī ministre šo piesaka kā savu veikumu, lai valdībai, koalīcijas partneriem un nākošajai ministrei vēlāk pārmestu tā nepildīšanu?

6) Izstrādāts sociālo stipendiju projekts daudzbērnu ģimenēm - iesniegts Saeimā (no 2021. g. septembra).

Sociālās stipendijas “Studētgods“ nav I.Šuplinskas virzīta iniciatīva, bet valsts ģimenes pabalsta reformas sastāvdaļa, kā iniciators ir Demogrāfisko lietu centrs.[13]

Izskatot ziņojumu MK, I.Šuplinska uzstāja uz sociālo stipendiju izmaksu saskaņā ar sekmības kritērijiem. Tādējādi Latvijā veidotos divu veidu stipendijas - akadēmiskās, kuras tiek maksātas saskaņā ar akadēmiskajiem kritērijiem, kā arī sociālās, kuras… arī tiktu maksātas saskaņā ar akadēmiskajiem kritērijiem.[14] Apskatot 2020. gada centralizēto eksāmenu rezultātus, redzams, ka iespēja vidusskolu beidzējiem no lauku reģioniem pretendēt uz stipendiju tiek rupji nogriezta. Ja Rīgā vidējie CE rezultāti matemātikā ir 39,9%, tad lauku reģionos tie ir 26,9%, savukārt republikas pilsētās 33%.[15] Sekmība pati par sevi būtu atbalstāma, tomēr problēma parādās brīdī, kad tiek izvirzīts noteikts slieksnis. Vispārzināms ir fakts, ka vairāk iespēju labāk mācīties ir jauniešiem no sociāli nodrošinātām ģimenēm. Attiecīgi noteikts sekmības slieksnis sociāli maznodrošināto personu gadījumā darbojas dubultā ierobežojoši. Bet varbūt tāds arī bija uz izcilību, bet bez naudas orientētās ministres mērķis - ij sliekšņi būs skaisti sasprausti, ij bērnu nebūs, kam jāmaksā.

5. I.Šuplinskas patiesie darbi

Bijušās ministres atskaitē uzskaitīti darbi, ar kuriem viņa lepojas. Tomēr, ir vēl liela daļa aktivitāšu, kuras I.Šuplinska nepiemin. Ministrei pārceļoties strādāt uz Saeimu, uzskatām par nepieciešamu atgādināt arī par I.Šuplinskas neizdarītajiem darbiem un “nedarbiem”.

Solījumi vēlētājiem

Ir tālais 2018. gads, vasara pašā plaukumā. Noris JKP priekšvēlēšanu kampaņa, kas jaunajai partijai izrādījusies necerēti sekmīga. Latgales saraksta priekšgalā - “Latgales Spīdola”, kā Ilgu nodēvējis V. Kairišs. Ko Ilga solīja savam vēlētājam? Kā viņai ir sekmējusies šo solījumu izpilde? Katram interesentam ir iespēja salīdzināt Ilgas tā sauktos “darbus” ar viņas pašas 2018. gada priekšvēlēšanu solījumiem:

Ilga Šuplinska - JKP Latgales kandidātu saraksta līdere - JKP preses konference 18.07.2018.

Ilga Šuplinska - Par saknem i speiceigu vydusškiru? Dorom kūpā! - 2. lapa, JKP politiskās aģitācijas apkārtrksts, 2018. gada septembris

Finansējums izglītībai un zinātnei

Pasaules Banka, izstrādājot jauno finansējuma modeli, minēja, ka “Latvian higher education is underfunded, especially in terms of public funding[16]. Bez papildus finansējuma piešķiršanas, Pasaules Bankas eksperti neiesaka mainīt finansējuma modeli un brīdina:”Without any incremental funds, there is minimal capacity to reform the financing model. Allocating fewer or even the same amount of resources differently may create substantial volatility within the system.” Modelis tomēr tiek mainīts, taču situāciju nopietnību saprot arī Krišjāņa Kariņa ministru kabinets, jo savas Deklarācijas 130.punktā paredz: “Nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai..”.

Turpat deklarācijā gan augstskolām tiek uzstādīti vēl ambiciozāki mērķi -iekļūšana Top500, lai gan jau 2014.gadā Pasaules Bankas eksperti norādīja uz valsts mērķu neatbilstību finansējumam:”the system is significantly underfunded in comparison to not only other European countries but, importantly, also vis-à-vis the government objectives and legally-set targets, both as a proportion of public spending and per study-place” Neskatoties uz šo neatbilstību valsts mērķi tiek uzskrūvēti vēl augstāki, kas pats par sevi nebūtu problēma, ja valsts pildītu savu mājas darba daļu un vienlaicīgi strādātu pie nodoma paaugstināt finansējumu.

Tomēr, saskaņā ar 2020.gada septembrī publicētu informāciju IZM mājas lapā: “3. Pīlārs - Attīstības finansējums. Šobrīd tiek strādāts pie šī augstākās izglītības finansēšanas instrumenta ieviešanas.”[17] Tātad, ne tikai nav nodrošināts: “..valsts budžeta finansējuma pieaugums trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai..”, bet pat nav izdarīts tik daudz, ka būtu atrasta nauda trešajam pilāram, t.i., nav nodrošināta nemaz trīs pilāru modeļa darbība, kur nu vēl efektīva tā darbība. Publiskajā runā biežāk dzird runas par “iekļūšanu”Top500” kā par valsts finansējuma pieauguma nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka vairāk tiek runāts par to, ko varētu izdarīt citi, nevis, ko varētu izdarīt politiķi paši.

I. Šuplinska, nespēdama pārliecināt FM J. Reiru piešķirt lielāku finansējumu zinātnei, izdomāja noņemt bērniem pusi no brīvpusdienu finansējuma, lai it kā atdotu zinātnei. Diemžēl ir novadi, kur tas novedis pie brīvpusdienu noņemšanas vecākajiem skolēniem, jo īpaši trūcīgajos reģionos. Lielākā daļa no šī it kā pielikuma zinātnei tika novirzīta kosmosa apgūšanas finansēšanai īpašajiem I. Šuplinskas favorītpētniekiem kosmosa lielvalstī Latvijā. Cerēsim, ka Latvijas pilnveidotā un attīstītā kosmosa industrija ir gatava atklātajai konkurencei[18] un spēs ne tikai atgūt iemaksātos līdzekļus, bet pat atgūt tos ar uzviju. Citādāk tas ir vēl viens no lēmumiem, kas noplicina jau tā trūcībā dzīvojošo zinātni Latvijā.

Zinātnes jomā tika iegūts papildus finansējums īstermiņa Covid-19 Valsts pētījumu programmai, kura izbeidzās ar 2020.g. decembri, un īstermiņa LZP Individuālo projektu finansēšanai 13 mēnešu projektiem, kas beidzas 2021. gadā. Ministre nav panākusi nekādus ilgtermiņa uzlabojumus zinātnes finansējumam. Savukārt papildu finansējums CERN un Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa apvienībā faktiski ir slēpta atsevišķu ministrei pietuvināto zinātnieku[19] apkalpošana, pārējos pētniekus turpinot turēt bada maizē. Rezultātā tiek pastiprinātas jau tā negatīvās tendences zinātnē - daļslodzes un finansējuma pārtraukumi, jo 107 LZP Individuālo projektu izpildītājiem nav skaidrības, ko viņi darīs pēc projektu beigām.

I. Šuplinska ar lielu pompu prezentēja zinātnisko institūciju starptautiskā novertējuma rezultātus, tomēr “aizmirsa” nosaukt būtiskākās izvērtētāju rekomendācijas: palielināt zinātnes bāzes finansējuma proporciju un investīcijas cilvēkresursu attīstībai (a greater proportion of national base funding is needed to ensure stability, continuity and to prepare the ground for development. More investment is needed for human resource development). Diemžēl I. Šuplinskas laikā nav izdarīts nekas, lai pildītu šos konkrētos uzdevumus, papildu finansējumu minētām jomām pat pirmskrīzes 2019. gada laikā budžeta sarunās par finansējumu no 2020. gada ministre nespēja izcīnīt. Nespēja vai arī negribēja - tik nepateicīgajai nozarei…

Pēdējā laikā reklamētā Covid-19 zaudējumu segšana augstskolām nav nonākusi pie jebkāda rezultāta, neskatoties uz ilgstošu komunikāciju un vairākkārtējiem zaudējumu pārrēķiniem. Vienlaikus privātās augstskolas varēja izmantot dīkstāves u.c. atbalsta instrumentus. Pat pastāvot šādai acīmredzamai diskriminācijai, ministre nespēja argumentēt par zaudējumu segšanas nepieciešamību valsts augstskolām, un tās ir spiestas veikt tādus nepopulārus pasākumus kā samazināt personāla skaitu. Vienlaikus ministrija ir saražojusi dažādas bezjēdzīgas pamatnostādnes, kas piepildītas ar jaunām finansējuma pieauguma mirāžām - vai nevajadzētu izpildīt vecos solījumus pirms ķerties pie jauniem?

LU rektora vēlēšanu skandāls

2019. gada jūlijā I.Šuplinska uzsāka krusta karu pret LU Satversmes sapulces ievēlēto rektoru. Uzbrukums Latvijas Universitātei - lielākajai nacionālajai augstskolai tika īstenots tās simtgadē, t.i. laikā, kad LU pievērsta ne tikai Latvijas sabiedrības, bet arī starptautiskās akadēmiskās sabiedrības īpaša uzmanība; svinīgā brīdī, kad uz LU jubileju Rīgā pulcējās daudzu jo daudzu ārzemju augstskolu pārstāvji.

Deviņu mēnešu cīņu ministre zaudēja Latvijas Republikas tiesā, un 2020. gada martā valdība rektoru tomēr apstiprināja - pretēji I. Šuplinskas vēlmēm, kura gribēja tiesāties vēl vairākus gadus vairākās tiesu instancēs. Par advokāta pakalpojumiem no IZM līdzekļiem kopā tika iztērēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, kurus I.Šuplinska, protams, neatmaksāja. Bez tam, sākotnējais iepirkuma līgums tika slēgts par 9999 eiro,[20] kas “drosmīgi, godīgi un gudri” norāda uz ministres bezkompromisa tiesiskumu. Advokātu birojs tika izvēlēts bez konkursa, piesaistot advokātu A.Bitānu[21] - senu I.Šuplinskas cīņu biedru no t.s. “Latgales separātistu” idejiskā grupējuma, kuri ar savām aktivitātēm ir izpelnījušies arī specdienestu ievērību.

COVID-19 krīze un tās risinājumi izglītībā

I. Šuplinskai raksturīgi ir pieķerties pie mūsdienīgiem trendiem. Par vienu no tādiem ir kļuvušas attālinātās mācības. Pirms tika apzināts, vai visiem skolēniem visos mācību priekšmetos ir izstrādāti digitālie mācību materiāli, vai attālināti ir iespējams nodrošināt skolēniem, studentiem datorus vai planšetes, vai attālināti ir iespējams kontrolēt godīgu pārbaudījumu norisi, pēc I. Šuplinskas rosinājuma attālinātas mācības Izglītības likumā nostiprināja kā klātienes mācību procesa daļu. Jā, Jūs nepārlasījāties - #paldiesILGA, ka attālināti tagad ir klātiene - ar likuma spēku.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur brīžiem saslimstība bija pat augstāka nekā Latvijā, bet mācības skolās galvenokārt notika klātienē, I. Šuplinskas mēģinājumi atsākt klātienes mācības skolās Latvijā netika ņemti par pilnu Ministru kabinetā, un klātienē mācījās vien neliels skaits mazo reģionu. Kuriozi, ka I. Šuplinska nespēja panākt klātienes mācību aizlieguma atcelšanu pat maija otrā pusē, kad saslimstība jau bija dramatiski kritusies, tāpēc Latvijā klātienes izglītības aizliegums ir spēkā vēl šodien. Klātienes apmācība drošajos reģionos pārvērtās par haosu, jebkurā brīdī (parasti - pēdējā brīdī, jo otrdienās regulāri lēmumus neizdevās pieņemt - tie tika izsludināti piektdienās) varēja aizvērt skolas un nākties atgriezties attālinātās apmācības režīmā, kas radīja smagu psihoemocionālu nastu skolēniem, vecākiem, vecāku darba devējiem un pedagogiem.

Skolu personālam un skolēniem pazemojošas bija ministres aktivitātes, Covid-19 ierobežojumu laikā propagandējot apmācības “ārtelpā”. Agrā pavasara aukstumā skolēni varēja mācīties uz klaja lauka vai pie skolas, bet ne skolā iekšā. Pie kam tika speciāli uzsvērts, ka šīs stundas nevar tikt veltītas sporta nodarbībām. Kuru nodarbību veikšanai teritorijas pie skolām ir aprīkotas?

I. Šuplinska panaceju cīņā pret Covid-19 infekciju saskatījusi ventilācijas sistēmu uzlabošanā skolās. Šim mērķim no FM izdevies izspiest veselus 7,2 miljonus eiro. Ņemot vērā skolu pārbūves izmaksas, kādas tās vērojamas Latvijā struktūrfondu projektos, nav skaidrs, vai par šādu summu varēs veikt vienas vai veselas pusotras skolas ventilēšanas sistēmu sanāciju līdz tādam līmenim, ka Normunds Bergs noņem cepuri un paklanās ventilētāju priekšā.

Lai arī I.Šuplinska un IZM pārstāvji, publiski sludina nepieciešamību īstenot datos balstītu rīcībpolitiku, COVID-19 krīzes laikā šādu pieeju izmantoja tikai tad, kad tas bija izdevīgi. Ilgstoši tika ignorēti nevalstisko organizāciju aprēķini un sabiedriskās domas pētījumi, kas atklāja satraucošu ainu. Reaģējot uz Latvijas Studentu apvienības akciju #GribuStudēt un studējošo finansiālās situācijas aptauju, kur 12% studējošo atzina, ka pametīs studijas, jo finansiāli nevarēs atļauties augstāko izglītību, ministre uzrīkoja “diskusiju” tiešsaistē. Studējošo jautājumi par to, vai studējošajiem ir paralēli studijām jāstrādā pilna laika darbs, tika atzīti par pārāk provokatīviem un ar negatīvu pieskaņu, aicinot studējošos noticēt pašiem sev.[22] Ministrei bija vieglāk izlikties, ka COVID-19 laikā pastāvošās problēmas neeksistē nekā tās risināt. VIenkāršāk jau ir nākt klajā ar populistiskiem saukļiem un cīnīties pret sejas masku lietošanu nekā reāli atbalstīt nozari COVID-19 seku novēršanā.

Ieviestā studējošo atbalsta shēma, tos deklarējot NVA kā bezdarbniekus, radīja milzīgu administratīvu slogu, arīdzan saņemot nelielu atbalstu, un augstskolām radīja neprognozējamus riskus. Īsta shēmošanas skola.

Pārmaiņu “vēsmas” augstākajā izglītībā

I. Šuplinskas augstskolu reformā tika paredzēta ne tikai ministres atlasītu padomju ieviešana, bet arī vairākām universitātēm liktenīgais 4000 studentu kritērijs (kas - veidā, kas neliecina par šī “kvalitātes kritērija” saistību ar kvalitāti - jau tika pacelts, lai varētu viena universitāte no nolemtajām izsprukt). Pret to asi iebilda ne tikai universitātes, bet arī attiecīgo pašvaldību iedzīvotāji, nedēļas laikā savācot 10 000 parakstu portālā ManaBalss.lv[23]. I. Šuplinskas vēlme iznīdēt universitātes Daugavpilī un Liepājā ir vainagojusies JKP pašvaldību vēlēšanu rezultātos. Daugavpilī iegūts 1.28%, bet Liepājā 2.92% vēlētāju atbalsts.

Lai “celtu” augstākās izglītības kvalitāti, I. Šuplinska izvēlējās vienkāršāko ceļu - aicināja augstskolās uzņemt reflektantus, kuru atzīmes nav zemākas par 7. Uzsliet jumtu ir vieglāk nekā būvēt stiprus pamatus. Prasot uzņemšanu augstskolās padarīt elitāru, vienlaikus ministre nebija gatava celt 5% slieksni, kas nepieciešams, lai skolēns būtu nokārtojis centralizēto eksāmenu. Kognitīvā disonanse vai atkal vainīgi ierēdņi, nepatiku pret kuriem I.Šuplinska nekad nav slēpusi?

Bezkompromisma tiesiskums un šaubīgie amatu konkursi

Promejot gan no IZM, gan no JKP, I.Šuplinska nebeidza skandēt šīs partijas mantru: “godīgi, drosmīgi, gudri”. Nebūtu bijis slikti šos 3 vārdus atcerēties ikdienas darbā - valsts naudu bez konkursiem šķērdējot, savus “čomus” advokātus atalgojot un arī partijas biedrus amatos ceļot. Piemēram, vēl nezinādama par ministrēšanas drīzo galu, 2021. gada maijā I.Šuplinska Latvijas Zinātnes padomes vadītāja amatā iecēla JKP biedru - Edmundu Tamani.[24] Ļaudis novadā runā, ka I.Šuplinsku ar E.Tamani saistīja ne tikai partijas saites.

Pirms LZP vadītāja vieta kļuva vakanta, pusgada garumā visa Latvijas zinātniskā saime varēja noskatīties uz ministrijas kašķēšanās seriālu ar tolaik jauniecelto LZP direktori Gitu Rēvaldi. Finālā G. Rēvalde, kurai ir izcila zinātniskā biogrāfija un vadības pieredze, bija spiesta aiziet no amata.[25] Vēl pirms G. Rēvaldes pieņemšanas darbā LZP 2019. gadā tika pārveidota no koleģiālas zinātnieku institūcijas par IZM pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi, ko vienpersoniski vada direktors - tā teikt, ja jādala zinātnes finansējums, demokrātija nav nepieciešama.

I. Šuplinska piespieda arī ilggadējo valsts sekretāri Līgu Lejiņu atvadīties no darba IZM, aizrotējot viņu uz VISC. No VISC vadītāja amata savukārt uz IZM PIAD departamentu direktora amatā pārcēla Guntaru Catlaku. IZM valsts sekretāra amatā I. Šuplinska iecēla mazpieredzējušo Jāni Volbertu,[26] kurš slavens ar to, ka formālas sanāksmes attālināti bieži vien frivoli vada “kepkā”. Lielākais ieguvums no jaunā valsts sekretāra esot tāds, ka vēl nav savārījis lielus sū..., bet neko īpašu arī nav paveicis. Pirms iecelšanas augstajā valsts sekretāra amatā - līdz kuram daudzi pa karjeras kāpnēm kāpj teju vai visu darba mūžu, J.Volberts IZM pastrādāja ļoti īsu laiku, tomēr paspēja izcelties ministres acīs - varbūt vienkārši patīk jauni puiši, kuriem Ilgas laikā ministrijā bijusi zaļā gaisma.

Privātskolu lobēšana

I. Šuplinska veltī grandiozu uzmanību privātskolu daudzmiljonu biznesam, un īpaši vērtīgas konsultācijas ministrei sniedza pa kādai miljonārei no Neatkarīgās izglītības biedrības. Īpašo uzmanību no IZM puses apliecina konceptuālais ziņojums “Par Eiropas skolas izglitības programmas īstenošanu”[27] ar tajā piedāvāto risinājumu - “rīkot ierobežotu atlasi, lai izvēlētos atbilstošāko izglītības iestādi Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanai Latvijā, un uzaicināt tajā piedalīties izglītības iestādes, kas īsteno starptautiskas izglītības programmas”, kas kļūst par “ierobežotas pieejamības informāciju”.[28]

Par lielu nožēlu IZM acīmredzot iepriekš nebija sanācis novirzīt privātai favorītskolai bez konkursa dažu gadu laikā “vairāk nekā vienu miljonu eiro”[29] valsts nodokļu maksātāju naudas. Jāpiezīmē, ka informācijas slepenības dēļ nevaram uzzināt, vai summas apakšējais slieksnis ir minēts ar labo nodomu nekacināt jau tā sakaitināto vienkāršo bauru tautu, kas neko nesaprot Eiropas smalkajās lietās. Kā uzzinām no IZM preses relīzes: “Uzaicinājumu piedalīties konkursā par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu saņems vairākas vispārējās izglītības iestādes, kuras jau šobrīd Latvijā īsteno starptautiskās izglītības programmas - Britu vidusskola Latvijā, Latvijas Starptautiskā skola, privātā sākumskola “Rīgas Vācu skola”, Rīgas Starptautiskā skola, starptautiskā vidusskola “Ekziperī” un Žila Verna Rīgas Franču skola. Šādu lēmumu valdība pieņēma jau 14. jūlija Ministru kabineta sēdē, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu[30].

Laikā, kamēr pastāv valsts skolas, kurās to pašu skolu direktori atklāti savas skolas skolēnu diagnosticējošo “pārbaudes darbu rezultātus sauc par katastrofāliem”, pie kam tendences nevar tikt norakstītas uz Covid19, jo “Tendences ir līdzīgas kā citos iepriekšējos mācību gados[31], ar galvu reibinošu finansējumu tiek atbalstīta privāta skola. Mediji šo IZM pieeju saistīja ar faktu, ka Žila Verna Rīgas Franču skolā savus bērnus skolot sūta viens no JKP spices - G. Eglītis.[32]

Pandēmijas laika izklaides - hokejs un e-dziesmusvētki

Pandēmijas apstākļos I. Šuplinska atbalstīja trekno gadu premjera A. Kalvīša vadītās Hokeja federācijas ierosinājumu Latvijā rīkot ne tikai vienas Pasaules čempionāta ledus hokejā grupas, bet abu grupu spēles, kā arī fināla posma mačus. Šim mērķim no valsts budžeta tika izplēsti vairāk kā 3 miljoni papildu finansējuma, ieguldot to īslaicīgā projektā, lai pārbūvētu Olimpiskā centra futbola arēnu par ledus hokeja halli, kas pēc dažu nedēļu darba tiks nojaukta. PČ hokejā - viedākā pēdējo gadu investīcija, apzinoties, ka skatītāju nebūs, tādēļ nebūs arī ieņēmumu no biļetēm.

Līdzīga afēra tiek īstenota, I. Šuplinskai spītīgi uzstājot uz t.s. e-dziesmusvētku norisi. Bērniem, kuri pēdējo pusotru gadu ir pavadījuši Zūmos un Tīmsos, būs “neizsakāms prieks” vasarā vēl arī dziedāt un dejot datorā. Tā teikt, cietiet bērni un viņu vecāki - orgkomitejai atvēlētie 5 miljoni ir jāiztērē. Argumentācija dzelžaina - būs iespēja uzvilkt tautastērpu un pagrozīties datora kameras priekšā.

Attieksme pret darbu

I.Šuplinska ilgstoši neapmeklēja AIP sēdes, lai gan ministrs ir AIP loceklis ex officio jeb saskaņā ar ieņemto amatu. 2020. gada februārī AIP norādīja, ka ministre nav apmeklējusi nevienu sēdi, lai gan bija amatā jau vairāk nekā gadu.[33] Ministres attieksme mainījās tikai tad, kad par sēžu neapmeklēšanu informācija plaši izskanēja medijos. Covid-19 nāca kā glābiņš, jo AIP sēdes ministre varēja apmeklēt, neizejot no sava kabineta.

Plaši zināms nozarē, ka īpaši ministrēšanas sākumā piektdienās ar dienesta auto ministre devusies uz Latgales pusi - "komandējumos", kuri tika pieskaņoti, lai apmeklētu dzimto pusi un tuviniekus, tai skaitā jaunāko meitu, kura nākamajai ministrei piedzima 47 gadu vecumā un pirmajā ministrēšanas gadā dzīvoja ar tēvu, par ko bērna tēvs stāstījis medijos.[34]

I.Šuplinska bieži uzsver, sevišķi pēdējo dienu laikā ministres amatā, ka viņa ienākusi inertā ministrijā un šodien ministrija esot kļuvusi jaudīga un darboties griboša. Realitāte gan ir tāda, ka I. Šuplinska savu atbaidošo vadības stilu, kas bija izpaudies Rēzeknes Augstskolā un kādēļ viņu atstādināja no prorektores amata, pilnā apmērā pārnesa uz ministriju. Ministrijas darbinieki tika tiranizēti ar pavēlēm, uzkliedzieniem un uzbraucieniem, vienlaikus komunicējot divos ziņudienestos (mesendžeros).

Mazajai princesei Ilgai likās, ka vajag tik piecirst mazo kājiņu, un visas vardes pārvērtīsies par prinčiem, un ķirbji par karietēm. Realitāte bija daudz skarbāka - diemžēl savas ministrijas ierēdņu tiranizēšana nekādi nespēja ietekmēt citas ministrijas, it īpaši Finanšu ministrijas, lēmumu pieņēmējus, un šīs vissvarīgākās durvis pārmēru lecīgajai ministrei tā arī palika slēgtas. Padoto iebiedēšana nerada cieņu un nenes rezultātu.

Starptautiskā dimensija

I.Šuplinska 2020. gada pavasarī bremzēja Valsts prezidenta padomnieces I.Ilvesas izstrādāto lielisko iniciatīvu “Datoru katram bērnam” - kontraktu slēgšana ar Pasaules IKT milžiem novērstu mazāk turīgās iedzīvotāju daļas diskrimināciju un panāktu patiesu digitālo līdztiesību, atvieglojot daudzu mājsaimniecību ikdienu. Tiepās, tiepās ministre, līdz panāca lielāku IZM teikšanu daudzmiljonu projektā un tomēr piekrita to svinīgi parakstīt Rīgas pilī.[35]

I.Šuplinska kļuva slavena arī ar savām angļu valodas “zināšanām”. Ne vienam vien miinstrijas pārstāvim kļuva neērti, kad oficiālos pasākumos vārds tika dots Latvijas ministrei. Un šie ir tikai daži piemēri, kas pieejami plašākai publikai:

Authors: Dr. Philol. Ilga Šuplinska, Reinis Znotins, Claudio Rivera. “Creating the Next Generation Society: Higher Education Reform Story” https://jwel.mit.edu/assets/video/creating-next-generation-society-higher-education-reform-story

Ilga Šuplinska, Minister for Education and Science. “Global Education Meeting” https://youtu.be/qHXkEZ67O5Y

Minister for Education and Science, Latvia: Ilga Šuplinska. “Round table of EHEA Member countries + Council of Europe and UNESCO” https://ehea2020rome.it/pages/round-table


[1] Valstī trūkst simtiem pedagogu / ekonomika.lv

[2] Diskusija: Vai jāpārskata pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu slodžu sistēma? / Latvijas Radio (lsm.lv)

[3] Premjers pieprasījis paskaidrojumu Šuplinskai par partijas biedra iesaistīšanu 'Tava klase' īstenošanā / Delfi un Šuplinskas bezkonkursu tiesiskums / NRA

[4] Minimālā skolotāju alga no 1.septembra pieaugs par 40 eiro / LSM

[5] World Bank report Vol.2 “Internal Funding and Governance”

[6] Governance failings are putting UK universities at risk of collapse / THE

[7] University boards in the spotlight / University Affairs

[8] Unis are run like corporations but their leaders are less accountable. Here's an easy way to fix that / theconversation.com

[9] Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 702/Lp13) 

[10] Konceptuāls ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"

[11] Skaidrības par valsts atbalstu studējošajiem gaidāmajā mācību gadā nav, norāda LSA / Delfi

[12] Latvijā ieviesīs studējošo un absolventu reģistru / LSM

[13] Ģimenes pabalsta reforma ietver arī sociālās stipendijas studijām augstskolā / LV portāls

[14] Ieviesīs valsts stipendiju studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm / LSM

[15] Centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā 2020.g.Urbanizācija/VISC

[16] World Bank Reimbursable Advisory Service on Higher Education Financing in Latvia

Higher Education Financing in Latvia: Final Report

[17] Augstākās izglītības finansēšanas modelis / Izglītības un zinātnes ministrija (izm.gov.lv)

[18] Eiropas Kosmosa aģentūra | Izglītības un zinātnes ministrija (izm.gov.lv)

[19] Lūk viens no piemēriem, kurš konsultē bijušo ministri un jūsmo par viņas veikumu

[20] LU rektora apkarošanai Šuplinska likusi slēgt līgumu par 10 tūkstošiem / NRA

[21] Šuplinskas cīņa pret Muižnieku izmaksājusi 20 000 eiro: ar paslepus noslēgtu vienošanos no nodokļu maksātāju kabatas iztērēti vēl papildus gandrīz 7000 eiro / Diena, Pietiek

[22] Šuplinskas kundze, #TicietSev/TVNET

[23] Iniciatīva “Saglabāt universitātes Latvijas reģionos”

[24] Zinātnei jauns vadonis / Diena

[25] Gita Rēvalde: Izglītības un zinātnes ministrija jūdz ratus zirgam pa priekšu / NRA

[26] Rotācija IZM struktūrās: maina ministrijas valsts sekretāru un VISC vadību / LSM

[27] Ministru kabineta 2020. gada 16. jūlija rīkojums Nr. 395 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu""

[28] Par konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas skolas izglītības programmas īstenošanu" (likumi.lv)

[29] Eiropas skolas izveidei IZM tomēr rīkos konkursu / LSM

[30] Izsludina konkursu Eiropas skolas programmas izveidei / Izglītības un zinātnes ministrija (izm.gov.lv)

[31] 9. klašu diagnosticējošo darbu rezultātus vienā skolā sauc par katastrofāliem, citā – tiem neuzticas / LSM

[32] Slepenībā un bez konkursa JKP cenšas iedot miljonu vienai skolai / Puaro

[33] Augstākās izglītības padome satraukta par ministrijas ieceri to likvidēt / Jauns.lv

[34] Meita ar māti Rīgā, dēls pie tēva Rēzeknē - ministres Šuplinskas un rokera Sovvaļņīka pārsteidzošā ģimenes dzīve / Jauns.lv

[35] Vai skolēnu apgādi ar datoriem bremzē valsts iestāžu greizsirdība? / IR

Novērtē šo rakstu:

1466
13