Iesaki rakstu:

NRA medijā tika publicēts raksts par, to ka obligātās špricēšanas pretinieki varbūt būs panākuši vismaz kādu alternatīvu obligātās šprices vietā – regulāru testēšanos. Un tur izskan ilgi spiestā atzīšanās.

Testi, protams, nav nekāda dižā alternatīva, jo viltus PCR testi ir visas afēras pamats un nenosaka neko, kam būtu sakars ar īstām slimībām.

Bet galvenā atslēgas frāze ir cita – tas ir deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas atziņa par to, ka diskutēt ar brīviem un veseliem cilvēkiem esot bezjēdzīgi. Nu pirmkārt, neviens ar mums nav diskutējis, ir bijusi tikai demonizācijas kampaņa un adminstratīvie sodi. Bet arī tas šeit nav galvenais.

Tālāk seko šis. “Esam bioloģiskā kara apstākļos, un kara apstākļi prasa stingrību un disciplīnu,” saka deputāte.

Tas gan ir spridzeklis. Ar tādu atzinumu viss tiek pateikts skaidri un gaiši. Ja reiz ir karš, tad tas maina visu notiekošā paradigmu. Ja ir karš, tad kāds to ir izplānojis, pieteicis, un tam ir kaut kādi nolūki. Nekad tādi jēdzieni nav tikuši izmantoti ar jebkādu citu mums zināmu epidemioloģisku slimību, būtu tā parastā gripa, holera, tuberkuloze vai pat slavenā Spāņu gripa.

Protams, daudzi no mums tāpat saprot, ka šis ir karš, un labi redz arī karojošās puses. Ne jau velti režīms izmanto tādus jēdzienus kā „pošu aptvere” un tamlīdzīgi – tie visi ir ar ieročiem saistīti termini, aptvere jeb magazīna, kur ieliek lodes un tad šauj pa cilvēkiem. Tagad ir atklāti pateikts, ka pret mums ir bioloģiskais karš un nav jēgas ar mums runāt. Kas tā saka, un kas ir karš?

Tas nav tik vienkārši, kā daudziem varbūt liekas. No analītikas viedokļa karš – tas ir komplekss pasākums, kura nolūks ir iegūt resursus vai teritoriju. Un galvenais, kas jāsaprot, ir tas, ka karš var risināties daudzos līmeņos, no kuriem karš ar saprotamajiem ieročiem – tā ir pēdējā stadija, kad visas citas iespējas pakļaut kādu sabiedrību vai atņemt resursus ir izsmeltas. Lielgabali ir karaļu pēdējais arguments – ir tāds klasisks teiciens. Bet kara vedēju rīcībā ir daudzi citi instrumenti – diplomātija, finanšu karš, informatīvās kampaņas, dažādas intrigas un viltības, kā panākt vēlamo arī bez īsta, redzama kara.

Tai skaitā arī ieroči nav tikai šautenes, bet viss cits arsenāls, ieskaitot arī meteoroloģiskos, bioloģiskos ieročus. Un protams, svarīgākais karš ir arī informatīvais. Jūs taču redzat, kā visa pasaule tika nolikta uz lāpstiņām tikai ar informatīvo propagandu, sējot bailes, panikas un melus – ekonomiskie zaudējumi cilvēkiem un veselām valstīm šobrīd jau nav salīdzināmi ar īsta kara laikā nodarītiem, jo tie ir grandiozi lielāki.

Bet šāvienu taču nebija? Nē, toties ir mediji, vīrusa histērija un šprices. Un ir arī karš pret cilvēkiem, ko ļoti pareizi un skaidri  beidzot pasaka arī globālistu ieliktene Le Galla. Kā tas arī ir pieņemts karā, tiek iesūtīti svešas apziņas un kultūras pārstāvji jeb kadri, kas audzināti ārvalstīs un kam nav sakara ar mūsu tautas mentalitāti – pat premjera uzvārds visu skaidri pasaka. Visi šie viesstrādnieki šeit ir tieši tāpēc, un viņiem tas ir uzdevums - veikt šo kara darbību, lai atbrīvotu šo teritoriju savu saimnieku interesēm.

Un bioloģiskais karš - tas nebūt nav pieteikts tikai mums. Sākotnējais injekciju veiksmes stāsts Izraēla, kuru pavisam atklāti nosauca par Pfizer poligonu un kura ir pirmā valsts, kas gan uzsāka intensīvu špricēšanas kampaņu ar pirmajām dozām, gan tagad eksperimentē jau ar trešo, vienlaicīgi ir viena no tikai 10 valstīm pasaulē, kas nav pievienojušās bioloģisko ieroču kontroles konvencijai.

 Ja ņem vērā, ka pārējās 9 valstis ir Mikronēzija, Čada, Namībija, Džibuti, Tuvalu, Kiribati, Eritreja, Dienvidsudāna un Komoru salas, tad redzam, ko tas faktiski nozīmē. To, ka tieši un tikai Izraēlai ir viss iespējamais tehniskais un zinātniskais nodrošinājums, lai veidotu gan bioloģiskos ieročus, gan atomprogrammas, ko tā arī dara. Bet šī valsts nekad nav parakstījusi vai izteikusi jebkādu interesi par šo bioloģisko ieroču izmantošanas konvenciju un tagad tā ir lielās Farmas poligons, kur visi tās iedzīvotāji ir nodoti Pfizer kompānijas rīcībā. Bioloģiskais karš? Nē, rūpes par veselību, jūs ko.

Kā redzam, tad režīma pārstāvju retorika kļūst aizvien skaidrāka, un āža kāja lien ārā, kā tai arī piedien: nekādas runāšanas, pildiet pavēles stāties rindā uz šļirci  – to saka Le Galla un tamlīdzīgās globālistu mutes. Par veiksmīgu karadarbību piešķir arī apbalvojumus, un arī to taču mēs redzam, kam nācijas tēvs sakarināja ordeņus – tie visi ir informatīvā un bioloģiskā kara algotņi, arī galvenajam opapam Sorosam tādu piešķīra masoniete Vaira. Karš tad karš – vismaz skaidri saprotams, nevis salkanās runas par drošību un veselību.

Pārpublicēts no aivisvasilevskis.info