Menu
Pilnā versija
Foto

Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir statistika

Artis Silavnieks, 12. Saeimas deputāta kandidāts · 28.08.2014. · Komentāri (3)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis teiciens aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tikai žēl, ka šoreiz tas ir aktuāls, saistībā ar tik demokrātisku lietu, kā Saeimas vēlēšanas.

Aizvakar man zvanīja dīvains numurs - +3727660300. Jau nopriecājos, ka mans senais draugs Urmass no Tallinas par mani atcerējies; varbūt ar zvanu mani pagodinājis pats prezidents Ilvess? Diemžēl ironija nevietā. Nācās vilties, kad kāds vīriņš ļoti lauzītā latviešu valodā man jautāja, vai man esot laiks atbildēt uz dažiem aptaujas jautājumiem. Laiks bija, tādēļ intereses pēc piekritu. Un tad sākās interesantākais.

Jau iepriekš biju dzirdējis stāstus par līdzīgām “aptaujām”. Īpaši spilgti atceros dienu, kad partija Suverenitāte kā pirmā iesniedza sarakstu CVK. Neilgi pēc tam kāds man pazīstams cilvēks saņēma tālruņa zvanu no kādas latviešu statistikas kompānijas - arī par līdzīgu tēmu, proti, Saeimas vēlēšanām. Augstākminētā partija uz doto brīdi bija vienīgā, kas iesniegusi visus dokumentus, tādējādi vienīgā, kurai vispār tajā brīdī bija visas iespējas un tiesības balotēties.

Šim cilvēkam jautāja, par kādu partiju viņš, visticamākais, balsotu Saeimas vēlēšanās. Liels bija viņa pārsteigums, ka nosauktas tika tikai dažas, turklāt vienīgās, kurai uz to brīdi vispār bija reālas iespējas piedalīties vēlēšanās, šajā sarakstā nebija. Pārsteigums vērtās jo lielāks, kad uz aizrādījumu, ka aptaujas veicēja nosauktās partijas nemaz vēl nav iesniegušas dokumentus, ka vienīgā, kas to ir izdarījusi, ir Suverenitāte, līdz ar to šobrīd tīri teorētiski varētu savas prognozes likt tikai uz vienu politisko spēku, operators braši atbildēja, ka mans paziņa noteikti kļūdās – šādas partijas viņa sarakstā neesot.

Kā izrādījās, aptauju privātai kompānijai pasūtīja LTV, lai izlemtu, kuru 8 partiju pārstāvjus aicināt uz diskusiju ciklu “Izvēlies nākotni”. Neaizmirsīsim, ka pieteikti ir 13 saraksti.

Var jau būt, ka savā ziņā loģisks ir spriedums uz diskusijām aicināt tikai populārāko politisko spēku pārstāvjus – ētera laiks, utt… Tomēr fakts, ka aptauja, kurā tiek klaji atbalstītas konkrētas partijas, pārējām pat neesot kā izvēles iespējai; kura pasūtīta privātai kompānijai, rada lielas bažas par šīs aptaujas rezultātu objektivitāti. Jau 2011. gadā tika saņemts Tiesībsarga atzinums par šādas sistēmas neobjektivitāti, tomēr nekas nemainās.

Viss būtu saprotams, ja šādi rīkotos kāda privāta telekompānija, kuru lobē konkrēts politiskais spēks, tomēr nacionālajam plašsaziņas līdzeklim vajadzētu būt godīgam, un, rīkojot subjektīvas aptaujas (jo tajā nepiedalās pilnīgi visi Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji, līdz ar to tā pat teorētiski nevar būt objektīva, nemaz nerunājot par jautājumu saturu), padarot vienu politisko spēku nepamatoti “populārāku” par citu, iespaidojot vēlētāju, tiek pārkāpts demokrātisku vēlēšanu pamatprincips.

Tomēr mans gadījums bija vēl nedaudz interesantāks. Kā jau minēju, mans jaunais igauņu draugs man jautāja, par kuru politisko spēku es visticamāk balsotu vēlēšanās, un nosauca man 5 vai 6 partijas. Es ieminējos, ka man simpatizējošā politiskā spēka starp viņa nosauktajiem nav, un jautāju, kādēļ viņš man piedāvā izvēlēties starp konkrētajām partijām, ja vēlēšanās piedalīsies vairāk.

Ignorēdams manu jautājumu, igaunis lūdza tomēr izvēlēties starp viņa nosauktajām partijām. Kad atbildēju, ka plānoju savu balsi atdot par citu politisko spēku, viņš tomēr žēlsirdīgi piekrita mani uzklausīt, un jautāja, kādu. Partijas Suverenitāte nosaukuma izburtošana tā, lai mans sarunu biedrs saprastu, bija… nepārspīlēšu, aptuveni pusotru minūti gara. Pieļauju, ka, nosaucot kādu citu, viņa sarakstā neminētu apvienību, būtu kas līdzīgs. Bet iesim tālāk.

Tomēr, kaut kur pierakstījis šo sarežģīto vārdu, mans sarunu biedrs turpināja, nosaucot skalu – pozitīvi, neitrāli, negatīvi, nav zināms, un lūdzot raksturot manu nostāju pret vairākiem politiķiem. Neesmu no tiem, kas šaubīgās telefonaptaujās aiz muguras apceļ konkurentus, tādēļ par visiem mana nostāja bija “neitrāla”, kaut jāpiebilst, ka vairākus es tik tiešām nemaz nezināju.

Pabeidzot šo tēmu, aptaujātājs man nosauca 15 šobrīd aktuālas problēmas un lūdza no tām izvēlēties 3, manuprāt, būtiskākās. Šis jautājums man likās normāls, tādēļ godīgi atbildēju.

Tomēr, kad jautāju, kas veic aptauju (mans sarunu biedrs sarunas sākumā bija neskaidri nomurminājis pētījumu kompānijas nosaukumu, bet īsti nebiju to sapratis) un kas to pasūta, atbildi nesagaidīju.

Interneta meklētājā Google ierakstot tālruņa numuru, no kura man tika zvanīts, atklājās, ka tā tik tiešām ir igauņu statistikas kompānija Faktum/Ariko.

Ņemot vērā LTV “izgājienu”, gribētos zināt, kurš vēl pasūta sev izdevīgas aptaujas. Tas tiešām ir pretīgi, ka vēlētājs tiek “nozombēts” ar šādiem “partiju reitingiem”.

Labāk banānus būtu dalījuši, vismaz kāds paēstu.

Ko noskaidroja Pietiek

Latvijas Televīzijas (LTV) komunikācijas vadītājs Klāvs Radziņš paskaidroja, ka LTV dalībnieku atlasei priekšvēlēšanu diskusijām izmanto kompānijas Latvijas fakti veiktās aptaujas. LTV esot pārliecināta, ka Latvijas fakti savos jautājumos ietver pilnīgi visus politiskos spēkus, kas iesnieguši kandidātu sarakstus 12.Saeimas vēlēšanām, jo tāda esot bijusi LTV prasība.

Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis gan Pietiek apgalvoja, ka viņa vadītajai kompānijai nav komerciālu attiecību ar LTV, taču savās aptaujās kompānija tiešām ietverot visas partijas, kas iesniegušas sarakstus vēlēšanām, bet tā esot pašas kompānijas iniciatīva.

Kā skaidroja Freimanis, tiklīdz Centrālā vēlēšanu komisija ir paziņojusi, kas iesniedzis sarakstus, tā arī tieši šīs partijas tiek iekļautas iedzīvotāju aptaujās par izvēli Saeimas vēlēšanās. Sarežģītāk esot starpvēlēšanu periodos, kas aptaujās tiek iekļauti visi tie politiskie spēki, kas piedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kā arī jaunās partijas, kas publiski darījušas zināmu savu interesi startēt Saeimas vēlēšanās.

Jautājumos tiekot iekļautas arī vecās partijas, kas nav piedalījušās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, bet ir politiski aktīvas, piemēram, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) arī starpvēlēšanu periodos ir iekļauta jautājumos, lai gan jau ilgāku laiku nestartē Saeimas vēlēšanās. Un tikai pēc tam, kad tā paziņoja par startu 12.Saeimas vēlēšanās kopā ar Reģionu apvienību, iedzīvotāju aptaujas jautājumos parādījās jau šis konkrētais Saeimas vēlēšanās startējošais politiskais spēks.

Latvijas fakti partiju reitingus publiskojot savā interneta mājas lapā un ne no viena par šiem datiem naudu neprasot. Nekādas LTV prasības par iedzīvotāju aptaujas jautājumiem Latvijas faktiem neesot zināmas.

Klāvs Radziņš visas dienas garumā neatrada iespēju atbildēt uz precizējošiem jautājumiem, kādas tad īsti ir LTV un Latvijas faktu attiecības un kā LTV var būt droša, ka aptaujās tiešām tiek jautāts par visiem politiskajiem spēkiem, kas startē Saeimas vēlēšanās.

Kārtība, kā LTV izvēlas priekšvēlēšanu diskusiju dalībniekus, atbilstot Latvijas likumdošanai, norādīts LTV informācijā plašsaziņas līdzekļiem. Šo kārtību regulē Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas nosaka, ka „vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu sarakstiem ir tiesības vismaz vienreiz piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nosaka priekšvēlēšanu raidījumu norises kārtību, ietverot deputātu kandidātu līdzdalības kritērijus, un šo kārtību savlaicīgi publisko".

Pietiek sazinājās arī ar Igaunijas pētījumu kompāniju Faktum/Ariko, kur paskaidroja, ka kompānijai ir filiāle arī Latvijā un tā tiešām veido partiju reitingus. Tas notiekot pēc klientu pasūtījuma, pasūtītāji esot politiskās partijas, kuru nosaukumus kompānijas pārstāvis neatklāja. Igaunijas kolēģi Latvijā aptaujas neveicot, turklāt Arta Silavnieka norādītais tālruņa numurs nemaz neesot Faktum/Ariko telefons. Aptaujas datus Faktum/Ariko nepubliskojot, bet piegādājot klientiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0