Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat ir piedraudējis likt lietā savu “pēdējo argumentu” – parlamenta atlaišanu, ja likumu normas netiks labotas.

Varas koalīcija par tiem kaismīgi diskutējusi un “meklējusi risinājumus”. Kā piemērus var minēt Varakļānu piederības jautājumu vai lemšanu par civilām savienībām.

Un tad ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz. Un - kāda sagadīšanās! - tie skar sabiedrības vistrūcīgāko, neaizsargātāko daļu. 

Tāds, piemēram, ir jautājums par garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņa noteikšanu. Tā ir robeža, kad cilvēkiem ar zemiem ienākumiem pienākas valsts un pašvaldības atbalsts.

Satversmes tiesa par GMI sliekšņiem lēma 2020. gadā, kad tas bija noteikts 53 eiro, bet pēc tam paaugstināts līdz 64 eiro. Tiesa šādu sociālā atbalsta risinājumu atzina par Satversmei neatbilstošu, jo tas neļauj apmierināt cilvēku vispieticīgākās pamatvajadzības. Kā to formulēja augstie tiesneši - dzīvot cilvēka cieņai atbilstīgu dzīvi.

Satversmes tiesa uzlika valstij par pienākumu 1) nodrošināt sociālās palīdzības apmēru, kas ikvienam trūcīgam cilvēkam dod iespēju “dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai”; 2) sociālā atbalsta noteikšanā pamatoties uz tādu metodi, kas “izriet no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību”; 3) regulāri pārskatīt sociālās palīdzības apmēru.

Valdošie uz šo spriedumu reaģēja - GMI slieksnis tagad ir 109 eiro. Domāju, ikvienam ir skaidrs, ka pašreizējos inflācijas un cenu pieauguma apstākļos šāda summa ir tālu no “dzīves, kas atbilst cilvēka cieņai”. Likumos ir iestrādāta norma, ka GMI ir jāpārskata nevis katru gadu, bet “ne retāk kā reizi trijos gados”. Turklāt šādai pārskatīšanai var tikt izmantoti pat piecus gadus veci dati. Tas paver iespēju valdošajiem visas trūcīgo iedzīvotāju “cilvēka cieņas” problēmas vienkārši “paslaucīt zem paklāja”. Satversmes tiesas spriedums pēc formas ir daļēji pildīts, bet ne pēc būtības.

Arī Latvijas Republikas tiesībsargs ir konstatējis: “Likumdevējs, bez objektīva pamatojuma likumā ierakstot noteiktu konkrētu pabalsta skaitlisko apmēru ar apsolījumu to pārskatīt ne retāk kā reizi trijos gados, nav izpildījis Satversmes tiesas nolēmumos ietvertās atziņas. Satversmes tiesa ir īpaši uzsvērusi, ka tieši likumdevēja pienākums ir definēt minimālo ienākumu sliekšņa metodes pamatprincipus, kas ietver minimālo ienākumu pietiekamību un to periodisku pārskatīšanu.”

“Saskaņas” Saeimas frakcijas deputāti, kā arī deputātes Ļubova Švecova un Karina Sprūde ir sagatavojuši un trešdien, 27. jūlijā, iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu, prasot atzīt pašreizējo GIM līmeni un tā pārskatīšanu tikai reizi trijos gados par mūsu valsts pamatlikumam neatbilstošām normām.

Demokrātiskā, tiesiskā valstī visiem cilvēkiem ir tiesības uz cieņu, un valsts varai nedrīkst būt selektīva dzirde Satversmes tiesas atzinumu izpildē.

Novērtē šo rakstu:

71
7