Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski smags un nogurdinošs process. Sabiedrībā tiek diskutēts, ka tiesvedība kļuvusi nesamērīgi ilgstoša un tālāk par grozījumiem Civilprocesa likumā, palielinot valsts nodevas apmēru, neviens nenonāk.

Manuprāt, Civilprocesa likums dod visneiedomājamākās iespējas lietas dalībniekiem vilcināt lietas izskatīšanas gaitu. Rakstā aplūkots tikai viens no daudzajiem piemēriem kā novilcināt civilprocesu, kā, teiksim, vientuļo māti likumīgi atstāt bez uzturlīdzekļiem bērnam.

Blakus sūdzība nr.1:

Par lēmumu, kurš pārsūdzams blakus sūdzības kārtībā, teiksim - par lēmumu, kas kavē konkrētās civilietas virzību, lietas dalībnieks iesniedz blakus sūdzību, nesamaksājot likumā noteiktajā kārtībā valsts nodevu.

Blakus sūdzība nr.2:

Blakus sūdzību nr.1 tiesnesis atstāj bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, lai lietas dalībnieks samaksātu valsts nodevu. Tā vietā par minēto tiesas lēmumu, ar kuru blakus sūdzība nr.1 tika atstāta bez virzības, lietas dalībnieks iesniedz jaunu blakus sūdzību (blakus sūdzību nr.2), apstrīdot faktu, ka nav jāmaksā valsts nodeva, taču šoreiz blakus sūdzība nr.2 netiek parakstīta.

Blakus sūdzība nr.3:

Tiesnesis arī blakus sūdzību nr.2 atstāj bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Tā vietā, lai tiktu iesniegta parakstīta blakus sūdzība un novērsti trūkumi, par minēto lēmumu lietas dalībnieks iesniedz vēl vienu blakus sūdzību (blakus sūdzību nr.3), norādot, ka viņam nevajadzēja parakstīt blakus sūdzību un, teiksim, neiesniedz tiesā likumā noteikto blakus sūdzību norakstu skaitu. Tādējādi arī šoreiz tiesnesim nekas cits neatliek kā blakus sūdzību atstāt bez virzības, jo iesniedzējs nav pievienojis likumā noteikto blakus sūdzības norakstu skaitu.

51 diena

Šo blakus sūdzības iesniegšanas sāgu būtu iespējams turpināt bezgalīgi, taču tā vietā mēģināsim tikai aptuveni aprēķināt, cik daudz laika lietas dalībnieks iegūst, iesniedzot tikai trīs šādas bezjēdzīgas, bet no likuma viedokļa pieļaujamas blakus sūdzības.

Tātad - kopā par blakus sūdzību atstāšanu bez virzības tika pieņemti trīs lēmumi. Saskaņā ar Civilprocesa likumu blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja likumā nav noteikts īpaši izņēmuma gadījumi. Saskaitot visu trīs lēmumu pārsūdzēšanas termiņus, var konstatēt, ka blakus sūdzību iesniedzējs ieguvis vismaz 30 dienas lietas novilcināšanai. Papildus jāņem vērā, ka gadījumos, ja lēmums tiek sūtīts iesniedzējam pa pastu, tad praksē 10 dienu pārsūdzēšanas termiņam klāt tiek pieskaitītas vēl 7 pasta dienas. Līdz ar to papildus 30 dienām iespējams pieskaitīt vēl 21 dienu, kas kopā lietas dalībniekam ļauj novilcināt lietas izskatīšanu jau aptuveni par 51 dienu.

71 diena

Ar 51 dienu nekas nebeidzas. Turpinājumā jāņem vērā, ka ar pēdējo tiesneša lēmumu, ar kuru blakus sūdzība nr.3 tika atstāta bez virzības trūkumu novēršanai, nosakot iesniegt blakus sūdzības norakstus, tiesa noteica termiņu trūkumu novēršanai. Pieņemsim, ka šis termiņš ir parasti praksē pieņemts tiesvedības termiņš šādu kategoriju jautājumiem, aptuveni 20 dienas, kas anonīmajam lietas dalībniekam ļauj novilcināt civillietu jau par 71 dienu.

Protams, nevajag aizmirst to, ka blakus sūdzību iesniegšanas sāga varēja turpināties, tāpat arī nereti sūdzības iesniedzēji pamanās nokavēt blakus sūdzības iesniegšanas termiņus, pēc tam tos lūdzot atjaunot un iegūstot vēl papildus laiku. Taču konkrētajā situācijā lietas dalībnieks, kurš ne reizi tā arī nav ieradies uz tiesas sēdi, tomēr ir “pietiekoši godprātīgs”, lai neturpinātu šo “Latvijas tiesu sistēmas izvarošanu”.

131 diena

Tātad, atgriežoties pie konkrētās situācijas, nākas secināt, ka lietas dalībnieks ar savu veikumu - papildus iegūto 71 dienu lietas novilcināšanai var būt ļoti apmierināts.

Tomēr, vai ar to viss būtu beidzies? Iesniegtās trīs blakus sūdzības, kuras sākotnēji var likties tik vienkāršas un nevainīgas, savu ceļu ar nelielu lietas dalībnieka palīdzību turpina. Lietas dalībnieks pēdējā lēmumā norādītos trūkumus ir novērsis un blakus sūdzība nr.3 skaistā aploksnē ir aizceļojusi izskatīšanai uz augstāku tiesas instanci.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Par blakus sūdzības izskatīšanas dienu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Lēmuma norakstu triju dienu laikā no blakus sūdzības izskatīšanas dienas nosūta lietas dalībniekiem.

Minētā Civilprocesa norma nosaka tikai kārtību kādā šī blakus sūdzība tiks izskatīta, taču nenosaka tās izskatīšanas termiņu. Līdz ar to iespējams tikai minēt, kāds būs šis termiņš. Taču praksē novērotais liecina, ka tie aptuveni ir 1-3 mēneši, kas var atšķirties atkarībā no konkrētās tiesas, kas blakus sūdzību izskata.

Tātad, ja pie jau esošās 71 dienas pieskaita vēl aptuveni 2 mēnešus jeb 60 dienas, tas kopā jau veido aptuveni 131 dienu.

151 diena

Daudziem, lasot šo rakstu, var šķist, ka minētais kļūst par izsmieklu, un šai blakus sūdzību sāgai būtu jāpieliek punkts. Taču no dzīvē gūtiem novērojumiem iespējams secināt, ka augstāka tiesas instance savā lēmumā atzīs zemākās tiesas instances lēmumā norādīto motivāciju par pamatotu un atkārtoti norādīs lietas dalībniekam, ka trūkumi tomēr ir jānovērš.

Tādējādi augstāka tiesas instance nosaka lietas dalībniekam jaunu termiņu trūkumu novēršanai – kas aptuveni sastāda atkal 20 dienas, un nosūta lietu atpakaļ uz zemākās instances tiesu. Tiesas proces novilcināts aptuveni jau par 151 dienu. Lieta nemaz vēl nav sākta skatīta pēc būtības, pat slimības lapas nav bijusi nepieciešamība izmantot, bet 151 diena laika novilcināšanai iegūta bez īpašas piepūles.

181 diena

Pēcāk, trūkumu novēršanas pēdējā dienā, lietas dalībnieks uz tiesu nosūta aploksni, ar kuru tiek novērsti trūkumi blakus sūdzības nr. 2 lietā – šajā gadījumā lietas dalībnieks iesniedz blakus sūdzību, kura ir parakstīta likumā noteiktajā kārtībā. Sakarā ar to, ka šie trūkumi ir novērsti, ir pamats pieņemt izskatīšanai iepriekšējo blakus sūdzību un arī to nosūtīt izskatīšanai uz augstākas instances tiesu. Tātad, ja izmantojam aptuveni vidējos rādītājus, tad matemātikas formula 151 + 30 jau rezultēsies 181 dienā.

201 diena

Visbeidzot, augstākas instances tiesa nosaka, ka par sākotnēji pirmo iesniegto blakus sūdzību lietas dalībniekam tomēr ir jāmaksā valsts nodeva, kā arī nosaka jaunu termiņu trūkumu novēršanai, atkal aptuveni 20 dienas.

Tātad pēc šiem aptuvenajiem aprēķiniem secināms, ka sākotnēji iesniegtās lietas dalībnieka blakus sūdzības nr.1 izskatīšanai nepieciešamais laiks ir aptuveni 201 diena. Bet pati lieta pēc būtības pat vēl nav sākts skatīt.

Pastāv iespēja nepieļaut lietas novilcināšanu

Ar rakstā aplūkoto problēmu cīnīties var, likumā nosakot, ka lēmums, ar kuru blakus sūdzība atstāta bez virzības, nav pārsūdzams. Tātad problēmu var risināt bez papildus valsts budžeta līdzekļu piesaistes vai tiesnešu lielākas noslodzes, ar vienu nelielu grozījumu likumā. Tik vienkārši.

Nobeiguma vietā

Ja šis raksts nedeva pamatu aizdomāties par smagnējo lietu izskatīšanas gaitu, tad varbūt bērna māte, kurai šī papildus zaudētā 201 diena jāpavada bez uzturlīdzekļiem bērnam; darbiniekam, kuram šī 201 diena jāpavada bez darba algas; uzņēmumam, kuram šī 201 diena var nozīmēt maksātnespēju; Latvijas valstij, kurai šī papildus 201 diena nozīmē zaudētus nodokļus, zaudētu darbaspēku, zaudētu konkurenci ārvalstu tirgū, zaudētu uzticību sabiedrības acīs, varbūt liks aizdomāties.

* Šis tagadējā politiķa raksts portālā kasjauns.lv publicēts 2013. gada 5. martā

Novērtē šo rakstu:

22
11