Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

2024.gada 02.jūlijā ir pasludinats spriedums adm lietā A420147523

11.07.2024. 19:50

2024.gada 02.jūlijā Administratīvā rajona tiesa pasludināja spriedumu lietā A420147523. Lietas būtība – patvaļīga būvniecība SIA Ražošanas Remonta Apvienība īpašumā esošos angāros Ventspils ielā 63 b, Rīga.

Lietu A420147523 kārtējo reizi zaudējis infantīls mazizglītots zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, SIA ZAB JB, Ūdru iela 4, Mārupe, par krāpšanu lielos apmēros organizētās grupas sastāvā apsūdzētā Borisa Baibakova (krimināllieta 11517004219, 177.panta trešā daļa) dēliņš, kurš četrdesmit gadu vecumā dzīvo pie sava apsūdzētā tēva.

Sprieduma noraksta avots: www.tiesas.lv

Kādi secinājumi. Par nedzīvojamo telpu nomnieku aplaupīšanu, naudas izspiešanu Sergeja Maščenko (znots), Marinas Pacanovskas (sievasmāte, īpašumu īpašniece), ģimenes tika bārgi sodītas. Apstākļos, kad valsts policijas Rīgas Zemgales iecirkņa “Maslovu klana” pārstāvja Andreja Maslova vadītā kriminālpolicijas nodaļa konkrētā epizodē apvienojās koalīcijā ar laupītājiem – komunistiski-čekistiskiem atkritumiem - “osvoboģiķeļiem”, tika piemeklēts atbilstošs alternatīvs, neiesaistot “musorus”, žurku-laupītāju piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas rezultātā laupītājiem ir nodarīti grandiozi finanšu zaudējumi. Spriedumā ir norādīti vismaz deviņi Rīgas būvvaldes izsniegie atzinumi. Maksimāls sods juridiskai personai vienā administratīvajā lietā – 20 000 euro. Laupītāju materiālo zaudējumu apmērs ir fantastisks.

Sprieduma lietā A420147523 noraksts

Administratīvā rajona tiesa, Rīgas tiesu nams, SPRIEDUMS, Latvijas tautas vārdā, Rīgā 2024.gada 2.jūlijā.
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Cielava,
piedaloties pieteicējas SIA Ražošanas Remonta Apvienība pārstāvim zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam un atbildētājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvei /pers. B/, tiesas sēdē izskatīja apvienoto administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /nosaukums A/ pieteikumiem par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 2022.gada 27.decembra lēmuma Nr. DA-/numurs/-nd un 2023.gada 16.oktobra lēmuma Nr. DA-/numurs/-nd atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/ datiem SIA /nosaukums A/ pieder nekustamais īpašums Ventspils iela 63 b, Rīga, kadastra Nr. /numurs/, (turpmāk – nekustamais īpašums), kura sastāvā citstarp ietilpst ēka ar litera Nr. /numurs/ (kadastra apzīmējums 01000752025038 (turpmāk – ēka Nr. 1) un ēka ar litera Nr. /numurs/ (kadastra apzīmējums 01000752025044) (turpmāk – ēka Nr. 2, bet abas minētās ēkas turpmāk kopā
– ēkas).
[2] Rīgas pilsētās būvvalde apsekoja nekustamo īpašumu, par ko 2019.gada 30.septembrī tika sagatavots atzinums Nr. BV- /numurs/-atz (turpmāk – 2019.gada 30.septembra atzinums) (lietas 1.sējuma 9.-14.lapa). Minētajā atzinumā citstarp norādīts, ka Ēkas Nr. 1 angāra daļas apskatē tika konstatēts, ka veikta ēkas sienu pārbūve – logi daļēji aizmūrēti ar gāzbetona blokiem. Pieteicējai uzdots 1) nekavējoties pārtraukt darbus zonās, kur konstatēti ēku nesošo konstrukciju bojājumi, līdz tiks izstrādāta atbilstoša būvniecības iecere ar risinājumiem bojāto konstrukciju nomaiņai un pastiprināšanai, kā arī 2) četru nedēļu laikā no atzinuma spēkā stāšanās dienas nodrošināt ēku nesošo sienu detalizētu tehnisko izpēti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātus tehniskās apsekošanas atzinumus iesniegt būvvaldē. 2022.gada 18.oktobrī nekustamais īpašums tika apsekots atkārtoti. Par minēto apsekošanu sastādīts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – departaments) 2022.gada 21.oktobra atzinums Nr. BIS-BV- /numurs/ (turpmāk – 2022.gada 21.oktobra atzinums) (lietas 1.sējuma 15.-17.lapa), ar kuru pieņemts lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ēkās. Proti, departaments konstatēja, ka ir turpināti ēkas Nr. 1 sienu pārbūves darbi – logi daļēji aizmūrēti ar gāzbetona blokiem un iebūvēti divi jauni, mazāka izmēra logi. Tāpat tika konstatēts, ka ir veikta ēkas Nr. 2 sienu pārbūve – logi daļēji aizmūrēti ar gāzbetona blokiem un iebūvēti desmit jauni, mazāka izmēra logi. Tā kā būvdarbi veikti bez būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātas un akceptētas būvniecības dokumentācijas un ir pārkāpta Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa, būvdarbi atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Ņemot vērā minēto, ar 2022.gada 21.oktobra atzinumu pieteicējai, pamatojoties uz Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, tika noteikts pienākums sešu mēnešu laikā no atzinuma spēkā stāšanās dienas izstrādāt būvniecības dokumentāciju ēku atjaunošanai vai atjaunot nekustamā īpašuma iepriekšējo tiesisko stāvokli (tādu, kāds tas bija pirms šajā atzinumā fiksētajiem būvdarbiem).

Pieteicēja SIA Ražošanas Remonta Apvienība apstrīdēja 2022.gada 21.oktobra atzinumu.
[3] Ar departamenta 2022.gada 27.decembra lēmumu Nr. DA- /numurs/-nd (turpmāk – pārsūdzētais lēmums Nr. 1) (lietas 1.sējuma 18.-20.lapa) 2022.gada 21.oktobra atzinums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums Nr. 1 pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Būvinspektors 2022.gada 21.oktobra atzinumā pamatoti ir konstatējis patvaļīgo būvniecību un noteicis pieteicējai pienākumu to novērst, minētais atzinums ir tiesisks un pamatots.
[3.2] Pieteicēja iebilst pret iestādes atsaukšanos uz 2019.gada 30.septembra atzinumu, tomēr minētais atzinums pieminēts 2022.gada 21.oktobra atzinumā, lai salīdzinātu veiktos pārbūves darbus ēkās. 2022.gada 21.oktobra atzinumā norādītie būvdarbi paši par sevi ir patstāvīgs pamats, lai konstatētu patvaļīgu būvniecību objektā.
[3.3] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz nepieciešamību nekavējoties novērst 2017.gada ugunsgrēka sekas vai pat pirmsavārijas stāvokli.
Izskatāmajā gadījumā nav konstatējami būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos norādītie izņēmuma gadījumi, kad nav nepieciešama būvniecības dokumentācijas izstrāde.
[3.4] Pieteicējai 2022.gada 20.decembrī ir izdota būvatļauja Nr. BIS-BV- /numurs/ (DA-/numurs/-abv) (turpmāk – būvatļauja) ēku pārbūvei, tomēr, lai atzītu 2022.gada 21.oktobra atzinumā noteikto pienākumu par izpildītu un secinātu, ka strīdus patvaļīgā būvniecība vairs nepastāv, ir
nepieciešama ne tikai būvatļauja, bet tajā ir jāsaņem arī atzīmes par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, kas nav izdarīts.
[4] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma Nr. 1 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[4.1] 2022.gada 21.oktobra atzinumā pieteicējai bija uzlikts pienākums nevis pārtraukt darbus, bet gan pārtraukt darbus zonās, kur konstatēti ēku
nesošo konstrukciju bojājumi. Proti, pieteicējai nebija aizliegts veikt logu maiņu. Līdz ar to departaments 2022.gada 21.oktobra atzinumā nepamatoti atsaucas uz 2019.gada 30.septembra atzinumā konstatēto. Attiecīgi – kritiski ir vērtējams pārsūdzētajā lēmumā Nr. 1 norādītais, ka šāda atsauce izdarīta, lai salīdzinātu situāciju nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā 2022.gada 21.otobra atzinumā norādīto, tā pamatā ir tieši 2019.gada 30.septembra atzinums.
[4.2] 2022.gada 21.oktobra atzinumā norādītā logu ailu aizmūrēšana un jaunu logu uzstādīšana tika veikta, lai novērstu bīstamo vai pat pirmsavārijas stāvokli, jo logi bija uzstādīti vēl PSRS laikos un jau bija sākuši deformēties, kā arī ņemot vērā 2017.gadā notikušo ugunsgrēku, kura laikā bija pilnībā izdeguši fasādes logi. Atbilstoši Civillikuma 1084.pantam pieteicēja bija spiesta nekavējoties novērst nekustamā īpašuma bīstamo stāvokli, nomainot logu sekcijas ar gāzbetona blokiem un jauniem logiem. Līdz ar to būvniecības dokumentācijas izstrāde nebija nepieciešama.
[5] Ar tiesneses 2023.gada 30.marta lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr. A420147523 par pārsūdzētā lēmuma Nr. 1 atcelšanu.
[6] Departaments rakstveida paskaidrojumā (lietas 1.sējuma 52.-53.lapa) lūdz atzīt par nepamatotu un noraidīt pieteikumu, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā Nr. 1 norādītajiem argumentiem.
[7] Departaments 2023.gada 17.augustā atkārtoti apsekoja ēku Nr. 1. Par minēto apsekošanu 2023.gada 17.augustā tika sagatavots atzinums Nr. BIS-BV- /numurs/ (turpmāk – 2023.gada 17.augusta atzinums) (lietas 2.sējuma 8.-13.lapa), kurā konstatēts, ka nekustamajā īpašumā ir turpināti būvdarbi – ēkai Nr. 1 daļēji aizmūrēti logi ar gāzbetona blokiem un iebūvēti jauni logu bloki neatbilstoši būvprojekta risinājumam, kuram izdota būvatļauja. Tā kā pretēji Būvniecības likuma 17.panta pirmajai daļai minētie būvdarbi veikti bez saskaņotas būvniecības dokumentācijas, departaments norādījis, ka šie būvdarbi atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Pamatojoties uz Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, ar 2023.gada 17.augusta atzinumu pieteicējai noteikts pienākums līdz 2024.gada 16.februārim izstrādāt būvniecības dokumentāciju ēkai Nr. 1 atzinumā fiksētajiem būvdarbiem vai atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli, tostarp ievērojot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Arī 2023.gada 17.augusta atzinumu pieteicēja apstrīdēja.
[8] Ar departamenta 2023.gada 16.oktobra lēmumu Nr. DA- /numurs/-nd (turpmāk – pārsūdzētais lēmums Nr. 2, bet pārsūdzētais lēmums Nr. 1 un pārsūdzētais lēmums Nr. 2 turpmāk kopā – pārsūdzētie lēmumi) (lietas 2.sējuma 14.-17.lapa) 2023.gada 17.augusta atzinums tika atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums Nr. 2 pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[8.1] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz nepieciešamību novērst pirmsavārijas stāvokli, jo arī tādā gadījumā ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija, uz kā pamata šī stāvokļa novēršanai tālāk tiek veikti nepieciešamie būvdarbi. Konkrētajā situācijā no normatīvo aktu prasībām neizriet izņēmuma gadījumi, kad būvdarbiem nebūtu jāizstrādā būvniecības dokumentāciju.
[8.2] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz to, ka ēkai Nr. 1 veiktajiem būvdarbiem ir saņemta būvatļauja. Lai uzsāktu būvdarbus, ir nepieciešams saņemt atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi un atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, kuras būvatļaujā nav izdarītas. Tālab norādei par atbilstību būvprojektam ir informatīvs raksturs, jo šobrīd pieteicējai nav tiesisks pamats īstenot būvprojektā paredzētos būvdarbus.
[9] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma Nr. 2 atcelšanu, norādot turpmāk minētos apsvērumus.
[9.1] Daļēja logu aizmūrēšana ar gāzbetona blokiem un jaunu logu bloku izbūve tika veikta tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka veco logu stāvoklis bija tik slikts, ka radīja logu izkrišanas risku. Pieteicējai bija steidzami jārīkojas, lai novērstu draudus personu dzīvībai un veselībai, nodrošinot vismaz pagaidu risinājumu. Līdz ar to logu sekcijas tika nomainītas ar gāzbetona blokiem un jauniem PVC logiem. Šāda rīcība pilnībā atbilst pieteicējas kā nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumiem, kas norādīti Civillikuma 1084.pantā. Pēc analoģijas ir pamats piemērot arī Civillikuma 865.pantu par nepieciešamajiem izdevumiem, kas ir tādi izdevumi, kuri aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma.
Neskatoties uz to, ka konkrētajā gadījumā nav runa par izdevumu segšanu, tomēr ir acīmredzami, ka logu stāvoklis izraisīja nepieciešamību attiecīgi rīkoties, proti, nekavējoties veikt daļēju logu aizmūrēšanu ar gāzbetona blokiem un logu uzstādīšanu, jo savādāk nebija iespējams izpildīt Būvniecības likuma 9.pantā noteiktās prasības attiecībā uz būvei izvirzītām būtiskām prasībām, piemēram, lietošanas drošību, tostarp pasargājot no sabrukuma. Minēto apsvērumu dēļ nav pamata uzskatam, ka pieteicēja būtu veikusi patvaļīgu būvniecību.
[9.2] Būvatļaujas izdošana liecina par pieteicējas pienākumu godprātīgu izpildi, nodrošinot ne tikai būves faktisko drošību, bet arī nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanu. Turklāt, tā kā būves atbilstības būvprojektam pārbaude notiek, pieņemot objektu ekspluatācijā, šobrīd nav pamata secināt, ka izbūve nebūs atbilstoša būvprojektam. Pretēji Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 5.punkta prasībām 2023.gada 17.augusta atzinumā nav norādīts, kā izpaužas esošā stāvokļa neatbilstība būvprojektam.
[9.3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 8.punktu ar administratīvo aktu noteiktajam pienākumam ir jābūt formulētam konkrēti un saprotami. No 2023.gada 17.augusta atzinumā noteiktā pienākuma izriet, ka departamenta ieskatā pieteicējai ir jāievieto atpakaļ tie paši vecie logi. Ir acīmredzami, ka šāds risinājums un attiecīgi arī uzliktais pienākums ir tiešā pretrunā saprātīgai rīcībai un normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to pieteicējai noteiktais pienākums nav formulēts pietiekoši skaidri.
[9.4] Vērā ņemams arī apstāklis, ka saistībā ar nekustamajā īpašumā konstatētajiem pārkāpumiem uz pieteikuma sastādīšanas brīdi ir pieņemti vismaz deviņi atzinumi, kuros konstatētie fakti ir apšaubāmi un dažos gadījumos pat acīmredzami nepamatoti. Atsevišķos gadījumos atzinums ir atcelts, kā arī ir izbeigts administratīvā pārkāpuma process. Minētais liecina par to, ka departaments pirms atzinumu sagatavošanas nepienācīgi izvērtē faktiskos apstākļus kopsakarā ar normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā pieņem nepamatotus atzinumus, kā tas ir konstatējams arī šajā gadījumā.
[10] Ar tiesneses 2023.gada 27.novembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr. A420246223 pieteicējas pieteikumā par pārsūdzētā lēmuma Nr. 2 atcelšanu.
[11] Ar tiesneses 2023.gada 1.decembra lēmumu abas iepriekš minētās administratīvās lietas apvienotas vienā tiesvedībā, nosakot apvienotajai lietai Nr. A420147523.
[12] Departaments rakstveida paskaidrojumā (lietas 3.sējuma 9.lapa) norāda, ka arī pieteikums par pārsūdzētā lēmuma Nr. 2 atcelšanu ir nepamatots un noraidāms. Departaments lūdz ņemt vērā, ka konkrētajā jautājumā ir jau paudis viedokli, pieņemot pārsūdzēto lēmumu Nr. 2, un šis viedoklis nav mainījies.
[13] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumus, balstoties uz tajos norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka 2023.gada 17.augusta atzinuma sastādīšanas brīdī jau bija izdota būvatļauja, tādēļ pārbaude par to, vai būvdarbi atbilst projektam, ir veicama, pieņemot objektu ekspluatācijā. Norādīja, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 7.4.3.apakšpunktā norādītais izņēmums. Departamenta pārstāve pieteikumus neatzina un uzturēja pārsūdzētajos lēmumos izteiktos argumentus.
Motīvu daļa
[14] Kā izriet no pieteicējas argumentācijas, kā arī no tiesas sēdē teiktā, pieteicēja neapstrīd, ka ir veikusi 2022.gada 21.oktobra atzinumā un 2023.gada 17.augusta atzinumā norādītos būvdarbus (turpmāk – strīdus būvdarbi), proti: 1) ēkas Nr. 1 sienu pārbūves darbus – logi daļēji aizmūrēti ar gāzbetona blokiem un iebūvēti divi jauni, mazāka izmēra logi, un ēkas Nr. 2 sienu pārbūvi – logi daļēji aizmūrēti ar gāzbetona blokiem un iebūvēti desmit jauni, mazāka izmēra logi (2022.gada 21.oktobra atzinums); 2) ēkā Nr. 1 – daļēji aizmūrējusi logus ar gāzbetona blokiem un iebūvējusi jaunus logu blokus (2023.gada 17.augusta atzinums).
Lietā ir strīds, vai minētie būvdarbi ir atzīstami par patvaļīgu būvniecību. No atbildes uz minēto jautājumu ir atkarīgs pārsūdzēto lēmumu tiesiskums, jo tikai gadījumā, ja patvaļīgā būvniecība konstatēta pamatoti, pastāv pamats šādas būvniecības radīto seku novēršanai.
[15] Kā norādījis Senāts, vērtējums, vai veiktās darbības – objekta radīšana, izvietošana vai izmantošana – uzskatāmas par patvaļīgu būvniecību un attiecīgi, vai pastāv pamats šīs būvniecības seku novēršanai, paredz vairāku apstākļu secīgu pārbaudi.
Vispirms iestādei un attiecīgi arī tiesai ir jānovērtē, vai konkrētajos apstākļos ir konstatējama pati patvaļīgā būvniecība. Skaidrojot minēto, vispirms jāpārbauda, vai konkrētie darbi vispār pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam, un tikai pēc tam noskaidrojams, vai un kāda būvniecības
dokumentācija atbilstoši būvniecības normām ir jāsaņem šādu darbu veikšanai. [..] Kad gūta pārliecība, ka veiktie darbi pakļaujas būvniecību regulējošām prasībām un šīs prasības nepamatoti nav ievērotas – iespējams pievērsties jautājumam, kā risināms jautājums par patvaļīgās būvniecības novēršanu (piemēram, Senāta 2023.gada 28.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-92/2023 ( ECLI:LV:AT:2023:0428.A420307018.9.S) 7.punkts).
Tādējādi, vērtējot patvaļīgās būvniecības esību, vispirms pārbaudāms, vai attiecīgās darbības pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam.
[16] Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav bijusi nepieciešama būvniecības dokumentācija, jo strīdus būvdarbi atbilst Ēku būvnoteikumu 7.4.3.apakšpunktā norādītajam izņēmumam. Tiesa tam nepiekrīt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Ēku būvnoteikumu 2.punkts (šeit un turpmāk spriedumā tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzēto lēmumu pieņemšanas brīdī) paredz, ka šie noteikumi attiecas uz visu veidu ēkām, izņemot vispārīgajos būvnoteikumos minēto gadījumu.
Kā izriet no būvatļaujas, ēkas ir trešās grupas ēkas, par to lietā strīda nav. Ēku būvnoteikumu 7.4.3.apakšpunkts noteic, ka būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami otrās un trešās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot kultūras pieminekļus – ēkas) būvdarbiem – logu atjaunošanai vai nomaiņai, ja tiek nodrošināts līdzšinējais logu dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums.
No lietas materiāliem izriet, ka strīdus būvdarbi aptver ne tikai logu nomaiņu, bet arī nesošo konstrukciju (ārsienu) pārbūvi, iepriekš pastāvējušās logu ailas aizbūvējot ar gāzbetona blokiem, veidojot ārsienās jaunas, mazākas logu ailas un ievietojot tajās logus. Tas ir redzams, salīdzinot 2019.gada 30.septembra atzinumā ietvertās ēku fasāžu fotofiksācijas (lietas 1.sējuma 13.lapa) ar 2022.gada 21.oktobra atzinumā ietvertajām fotofiksācijām (lietas 1.sējuma 15.lapas reverss), kā arī salīdzinot 2023.gada 17.augusta atzinumā ietvertās fotofiksācijas (lietas 2.sējuma 10.lapa) ar atzinumā ietverto fotofiksāciju no interneta vietnes google.com lietotnes maps (lietas 2.sējuma 10.lapas reverss).
Ņemot vērā strīdus būvdarbu saturu, uz minētajiem darbiem nav pamata raudzīties tikai kā uz veco logu nomaiņu, jo veikto darbu rezultātā tiek ietekmēta nesošā konstrukcija – tiek pārbūvēta ārsiena. Tas apstiprina, ka pieteicējas minētais izņēmums, kad nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, konkrētajā gadījumā nav piemērojams.
[17] Pieteicēja arī uzskata, ka būvniecības dokumentācijas izstrāde nebija nepieciešama, jo pieteicēja esot bijusi spiesta nekavējoties novērst nekustamā īpašuma bīstamo stāvokli. Tiesa atzīst šādu viedokli par nepamatotu.
Tiesa uzsver, ka būvniecības procesu reglamentējošajās normās ēkas vai būves sliktais tehniskais stāvoklis, tostarp pirmsavārijas stāvoklis, kā to dēvē pieteicēja, nav minēts kā viens no izņēmumiem, kad nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saņemt atbildīgās iestādes atļauju būvniecības īstenošanai.
Pieteicēja, argumentējot, kādēļ tai nav bijusi nepieciešama būvniecības dokumentācija, atsaucas uz Civillikuma 1084.pantu. Tiesai nav šaubu, ka būves īpašniekam ir jāievēro minētajā normā noteiktie pienākumi, tomēr pieteicējai jāņem vērā, ka būvniecības process ir pakļauts publiskajām tiesībām.
Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma īpašniekam savas kā īpašnieka tiesības un pienākumus šajā jomā ir jāīsteno, ievērojot būvniecības procesuālo kārtību, kas ir strikti reglamentēta tiesību normās, tostarp Būvniecības likumā, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Ēku būvnoteikumos. Tas, ka Civillikuma 1084.pantā ir noteikts pieteicējas pienākums uzturēt būvi pienācīgā tehniskā stāvoklī un ka noteiktos apstākļos izdevumi ēku uzturēšanai varētu atbilst nepieciešamajiem izdevumiem Civillikuma 865.panta izpratnē, nevar ietekmēt pieteicējas pienākumu ievērot būvniecības procesuālo kārtību. Minētie ēkas īpašnieka pienākumi ir īstenojami, ievērojot Būvniecības likumu un attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
Ja tiek konstatēts, ka ēka neatbilst Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti vai ēka nonākusi tehniskajā stāvoklī, ka ir kļuvusi bīstama, nekavējošus pasākumus var īstenot, veicot ēkas konservāciju. Bet arī konservācijas gadījumā būvniecības ierosinātājam ir pienākums izstrādāt būvniecības dokumentāciju, kā to paredz Ēku būvnoteikumu 25.punkts. Proti, atbilstoši minētajai normai, ierosinot šādas ēkas konservāciju, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu un pārējos normā norādītos dokumentus. Tātad arī šajā gadījumā situācijas steidzamība nav iemesls būvniecības procesuālās kārtības neievērošanai.
Kā norādījis Senāts, būvniecības īstenošanas mērķis atbilstoši to reglamentējošām normām ir nodrošināt, lai būvniecības procesa galarezultāts ir drošs (būve un tās elementi ekspluatācijas laikā atbilst prasībām par mehānisko stiprību, stabilitāti un lietošanas drošību) un atbilst vides aizsardzības, vides pieejamības un arhitektoniskās kvalitātes prasībām. Patvaļīga būvniecība ir prettiesiska rīcība, kura vistiešākajā veidā apdraud minētā mērķa sasniegšanu. Tamdēļ tiesiska būvniecības procesa īstenošana un šā procesa uzraudzība ir visas sabiedrības interese. Tāpēc par būvniecības procesa uzraudzību atbildīgajai iestādei būvniecības kontrole ir jāveic tā, lai novērstu prettiesiskās rīcības radītās sekas un atturētu personas no patvaļīgas būvniecības veikšanas. Minēto mērķu sasniegšanai Būvniecības likuma 18.panta piektajā daļā nostiprinātas būvinspektora tiesības konstatēt patvaļīgu būvniecību un būvvaldei – lemt par šādas būvniecības seku novēršanu (Senāta 2023.gada 28.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-92/2023 (ECLI:LV:AT:2023:0428.A420307018.9.S) 9.punkts).
Tiesa uzsver, ka būvniecības procesa rezultāta drošums tiek panākts, strikti ievērojot būvniecības kārtību, izstrādājot būvniecības dokumentāciju, par kuru ir atbildīgi atbilstoši sertificēti speciālisti, un pēc tam saņemot nepieciešamās atļaujas un īstenojot būvdarbus atbilstoši saskaņotajiem būvniecības dokumentiem. Minētais vēl jo vairāk ir būtiski, ja tiek apgalvots, ka ēka ir pirmsavārijas stāvoklī. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka būvdarbi, kas tiek veikti bez atbilstoši sertificēta speciālista izstrādātas un atbildīgo iestāžu saskaņotas būvniecības dokumentācijas, atbilst noteiktajām drošuma prasībām. Līdz ar to pieteicējas viedoklis, ka ēku tehniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, neatbilst tiesību normām, kā arī ir pretrunā ar vienu būvniecības procesa galvenajiem pamatnoteikumiem – nodrošināt drošu būvniecības procesa galarezultātu.
[18] Tiesa uzskata, ka strīdus būvdarbu veikšanai pieteicējai bija nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saņemt institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atļauju.
No lietā izteiktajiem argumentiem varētu secināt, ka to nenoliedz arī pieteicēja, jo vairākkārt atsaucas uz to, ka jau ir saņēmusi būvatļauju ēku pārbūvei. Vienlaikus pieteicēja pauž iebildumu, ka konkrētajā gadījumā būvniecības dokumentācija vispār neesot nepieciešama. Tādējādi pieteicēja lietā uztur pretrunīgu nostāju, kā argumentu izmantojot gan to, ka būvatļauja jau ir saņemta, gan arī to, ka pašvaldības atļauja vispār nebija nepieciešama.
Tiesa norāda, ka būvniecības ieceres iesnieguma veids ir atkarīgs no plānotās būvniecības ieceres, Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un būvniecības veida (Ēku būvnoteikumu 6.punkts). No lietā esošās būvniecības ieceres, kas izstrādāta ēku pārbūvei, (lietas 1.sējuma 31.-39.lapa) redzams, ka ēkās plānoti apjomīgi būvdarbi, kas citstarp skar ēku ārsienas. Lai arī pieteicēja ir saņēmusi būvatļauju ēku pārbūvei un izstrādātajā būvprojektā varētu tikt ietverti arī strīdus būvdarbi, pieteicēja ar būvatļaujas izdošanu nezaudē tiesības strīdus būvdarbus realizēt kā atsevišķu būvniecības ieceri.
Līdz ar to konkrētajā gadījumā uz strīdus būvdarbiem teorētiski var raudzīties gan kā uz atsevišķu būvniecības ieceri, gan arī kā uz daļu no ēku pārbūves, kam jau ir izsniegta būvatļauja.
Ņemot vērā minēto, tiesa apsvērs abus iespējamos scenārijus, kādos strīdus būvdarbi var tikt īstenoti. Proti. Gadījumā, ja strīdus būvdarbi tiek vērtēti kā atsevišķa iecere, kas paredz logu ailu daļēju aizmūrēšanu un jaunu logu ielikšanu, tad šāda būvniecības iecere saturiski atbilst Ēku būvnoteikumu 1.16.apakšpunktā norādītajai vienkāršotajai pārbūvei – būvdarbi, kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu. Trešās grupas ēkas vienkāršotas pārbūves gadījumā būvniecības ierosinātājam ir jāiesniedz paskaidrojuma raksts (Ēku būvnoteikumu 7.28.apakšpunkts, 24.punkts). Pārējos gadījumos, kas nav minēti Ēku būvnoteikumu 7., 7.1 un 7.2punktā, izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā un saņem būvatļauju (Ēku būvnoteikumu 7.3punkts, 26.punkts). Atbilstoši Ēku būvnoteikumu 46.punktam, saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos norādītos dokumentus un informāciju, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta trešajai daļai, tātad, paskaidrojuma raksta gadījumā – akceptē vai atsaka akceptēt būvniecības ieceri, bet Ēku būvnoteikumu 7.3punktā norādītajā gadījumā – izdod vai atsaka izdot būvatļauju vai arī pieņem lēmumu par būvniecības ieceres publisku apspriešanu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka neatkarīgi no tā, vai strīdus būvdarbi tiek vērtēti kā atsevišķa būvniecības iecere vai arī kā daļa no ēku pārbūves, šo būvdarbu veikšanai ir nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju un saņemt attiecīgi vai nu iestādes akceptu paskaidrojuma rakstam vai arī būvatļauju un nepieciešamās atzīmes tajā.
[19] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
No iepriekš minētās normas satura izriet, ka par patvaļīgu būvniecību ir uzskatāmi gan tādi būvdarbi, kas tiek īstenoti vispār bez nepieciešamās būvniecības dokumentācijas vai institūcijas, kas pilda būvvaldes funkcijas, atļaujas (lēmums par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi u. tml.), gan arī būvdarbi situācijā, kad būvniecības dokumentācija ir izstrādāta un nepieciešamās atļaujas ir saņemtas, bet faktiski īstenotie būvdarbi neatbilst būvniecības dokumentācijai (piemēram, būvprojektam).
Pieteicēja nav norādījusi, ka būtu iesniegusi paskaidrojuma rakstu strīdus būvdarbiem atsevišķi no pārējās ēku pārbūves un ka tas būtu akceptēts.
Šādu faktu no lietas materiāliem nekonstatē arī tiesa. Lai arī ēku pārbūvei ir izsniegta būvatļauja, tajā nav veiktas atzīmes par projektēšanas nosacījumu un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Tādējādi pieteicēja konkrētajā gadījumā nav izstrādājusi nevienu no tiesību normās paredzētajiem būvniecības dokumentācijas veidiem līdz tādai stadijai, kas atļautu būvdarbu veikšanu, tādēļ strīdus būvdarbi pamatoti atzīti par patvaļīgu būvniecību.
[20] Pieteicēja iebilst, ka pārsūdzētajā lēmumā Nr. 2 neesot norādīts, kā izpaužas faktiski īstenoto darbu neatbilstība būvprojektam.
Kā jau tika norādīts iepriekš, noteiktās situācijās, kad ir izstrādāta būvniecības dokumentācija un būvniecības ierosinātājam ir piešķirtas tiesības veikt būvdarbus, patvaļīgā būvniecība var izpausties kā faktiski īstenoto būvdarbu neatbilstība būvniecības dokumentācijā paredzētajiem risinājumiem. Proti, secinājums par patvaļīgo būvniecību tādā gadījumā būtu izdarāms, izvērtējot faktiski paveiktā atbilstību būvniecības dokumentācijā ietvertajiem risinājumiem. Tomēr konkrētā situācija šim tiesību normā paredzētajam gadījumam neatbilst. Proti, līdz brīdim, kamēr būvatļaujā nav atzīmes par projektēšanas nosacījumu un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, lietā vispār nav būvprojekta, saskaņā ar kuru būtu atļauts veikt strīdus būvdarbus un atbilstību kuram būtu iespējams pārbaudīt. Līdz ar to šajā situācijā, kad pieteicējai ir izsniegta tikai būvatļauja, kura pati par sevi nepiešķir tiesības realizēt konkrētus risinājumus dabā, ne departamentam, ne arī tiesai nav jāpārbauda, vai strīdus būvdarbu atbilst būvniecības iecerei, kuras īstenošanai ir izdota būvatļauja. Lai arī 2023.gada 17.augusta atzinumā citstarp tiek norādīts, ka jaunie logi iebūvēti neatbilstoši būvprojektam (domāta būvniecības iecere, attiecībā
uz kuru izdota būvatļauja), tomēr no minētā lēmuma skaidri izriet, ka secinājums par patvaļīgas būvniecības esību izdarīts tā iemesla dēļ, ka būvdarbi tiek veikti bez saskaņotas dokumentācijas. Līdz ar to tiesa nesaskata pamatu apšaubīt pārsūdzētajā lēmumā Nr. 2 norādīto, ka 2023.gada 17.augusta atzinumā ietvertajai norādei par atbilstību būvprojektam ir informatīvs raksturs. Departaments pamatoti norāda, ka šobrīd pieteicējai nav tiesisks pamats īstenot būvprojektā paredzētos būvdarbus. Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka nav nepieciešams iedziļināties, vai un ciktāl strīdus būvdarbi atbilst būvprojektam, pieteicējas iebildumiem šajā sakarā nav nozīmes, jo tas nevar mainīt secinājumu par to, ka būvdarbi ir uzskatāmi par patvaļīgu būvniecību.
[21] Apkopojot teikto, departaments pareizi atzinis, ka strīdus būvdarbi ir atzīstami par patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma 18.panta otrās daļas izpratnē.
Konstatējot patvaļīgo būvniecību, departaments saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu pamatoti lēma par to, kā ir novēršamas patvaļīgās būvniecības radītās sekas.
[22] Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu patvaļīgas būvniecības gadījumā būvvalde ir tiesīga pieņemt vienu no diviem lēmumiem: 1) uzdot iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (patvaļīgās būves nojaukšanu) vai 2) atļaut veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes.
Tā kā departaments nav konstatējis, ka pieteicējas veiktā būvniecība no vides aizsardzību un būvniecību regulējošo normatīvo aktu viedokļa vispār nebūtu pieļaujama, departaments ir noteicis pieteicējai pienākumu izstrādāt būvniecības dokumentāciju strīdus būvdarbiem vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā ir pieņemts pieteicēji iespējami labvēlīgākais no Būvniecības likuma 18.panta piektajā daļā paredzētajiem lēmumiem par rīcību ar patvaļīgajiem būvdarbiem. Proti, pieteicējai noteiktais pienākums – novērst patvaļīgas būvniecības sekas – konkrētajā gadījumā paredz pieteicējas tiesības izvēlēties konkrētas tiesiskas sekas, tas ir, izvēli, vai tā sagatavos būvniecības dokumentāciju vai atjaunos iepriekšējo stāvokli.
[23] Pieteicēja iebilst pret tai uzlikto pienākumu atjaunot iepriekšējo stāvokli. Pieteicēja uzskata, ka iestāde ir noteikusi pieteicējai neizpildāmu pienākumu, jo neesot pārbaudīts, kāds ir iepriekšējais likumīgais stāvoklis saskaņā ar vēsturisko būvprojektu, balstoties uz kuru savulaik ir uzbūvētas ēkas.
Tiesa atzīst šo pieteicējas iebildumu par nepamatotu.
Strīds par patvaļīgu būvniecību vienmēr ir vērsts uz to, lai atrisinātu jautājumu – ko darīt ar patvaļīgās būvniecības rezultātu, - ievērojot tiesību normas un izstrādājot atbilstošu būvniecības dokumentāciju, to atzīt par pieļaujamu un saglabāt, vai arī atjaunot iepriekšējo stāvokli, proti, nojaukt patvaļīgi uzbūvēto (Senāta 2023.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-153/2023 ( ECLI:LV:AT:2023:1221.A420196319.14.S) 6.punkts). Līdz ar to arī pienākums atjaunot iepriekšējo stāvokli ir vērsts uz to, lai tiktu atjaunots iepriekšējais stāvoklis – novērsts patvaļīgi (prettiesiski) uzbūvētais. Tā kā tieši pieteicējai vislabāk ir zināms, kādus prettiesiskus būvdarbus tā ir veikusi, tiesai nav šaubu, ka pieteicējai ir arī zināms, kāds bija iepriekšējais stāvoklis, pirms tā uzsāka patvaļīgās (nelikumīgās) pārbūves. Ja sekotu pieteicējas loģikai, tad gadījumos, kad nav iespējams uzmeklēt vēsturiskos būvprojektus un konstatēt konkrētus, vēsturiski akceptētus ēkas risinājumus, iestāde, kura pilda būvvaldes funkcijas, nebūtu tiesīga pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Šāda pieeja nesasniegtu jautājuma par patvaļīgu būvniecību risināšanas primāro mērķi – nepieciešamību nodrošināt, lai pašvaldības teritorijā veiktā būvniecība ir tiesiska.
[24] Saistībā ar pārsūdzētā lēmuma Nr. 1 tiesiskumu pieteicēja izteikusi arī iebildumu par to, ka 2019.gada 30.septembra atzinumā pieteicējai bija uzlikts pienākums nevis pārtraukt darbus vispār, bet gan pārtraukt darbus zonās, kur konstatēti ēku nesošo konstrukciju bojājumi. Līdz ar to pieteicējai neesot bijis aizliegts veikt logu maiņu.
Tiesa uzsver, ka tas apstāklis, ka 2019.gada 30.septembra atzinums nenoteica pieteicējai vispārīgu aizliegumu veikt būvdarbus ēkās, nenozīmē, ka pieteicējai bija tiesības veikt patvaļīgu būvniecību. Proti, tas, ka minētajā atzinumā noteikts pienākums tikai attiecībā uz noteiktām ēkas daļām, nepadara visus citus pieteicējas īstenotos būvdarbus par tiesiskiem. 2019.gada 30.septembra atzinumā noteiktais pienākums nav šķērslis lēmuma par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu pieņemšanai.
Tiesas ieskatā tam, ka departaments 2022.gada 21.oktobra atzinumā ir atsaucies uz 2019.gada 30.septembra atzinumu, nav ietekmes uz izskatāmās lietas rezultātu. Proti, neatkarīgi no tā, vai 2021.gada 21.oktobra atzinumā ir ietverta atsauce uz 2019.gada 30.septembra atzinumu, strīdus
būvdarbi ir patvaļīgi. Tieši 2022.gada 21.oktobra atzinums ir tas, kurā saistoši konstatēts patvaļīgas būvniecības fakts, un saistībā ar to pieteicējai radītas tiesiskas sekas – uzdots novērst patvaļīgu būvniecību.
[25] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz citiem departamenta izdotajiem atzinumiem un pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, jo izskatāmajā lietā tiek vērtēts tieši pārsūdzēto lēmumu tiesiskums, kuru nevar ietekmēt izskatīšanas rezultāts citās lietās. Proti, tas, ka citā administratīvajā lietā izdots lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ir atcelts (lietas 2.sējuma 22.lapa) un ir izbeigti vairāki pret pieteicēju uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi (lietas 2.sējuma 18.-21.lapa), nenozīmē, ka tiesiska ir visa pārējā pieteicējas veiktā būvniecība.
[26] Apkopojot spriedumā teikto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētie lēmumi ir tiesiski un pamatoti, bet pieteikums ir noraidāms.
[27] Atbilstoši judikatūras atziņām tiesai nav jāatbild uz iebildumiem, kas nav juridiski nozīmīgi. Tāpat tiesa nav ierobežota sprieduma argumentāciju veidot tā, ka uz katru dalībnieka iebildumu nav sniegta tieša detalizēta atbilde. Ir svarīgi, lai visi būtiskie argumenti un apstākļi būtu aplūkoti pēc būtības un kopsakarā (Senāta 2019.gada 10.maija sprieduma lietā Nr. SKA-52/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0510.A420148815.2.S) 5.punkts).
Tiesa ir izvērtējusi visus būtiskos argumentus lietā. Uz pārējiem procesa dalībnieku argumentiem tiesa neatbild, jo tiem nav nozīmes, proti, tie nevar ietekmēt izskatāmās lietas rezultātu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:
Noraidīt SIA “/nosaukums A/” pieteikumus par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 2022.gada 27.decembra lēmuma Nr. DA-/numurs/-nd un 2023.gada 16.oktobra lēmuma Nr. DA-/numurs/-nd atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L. Cielava

Atbildēt

Slikto ziņu vasara laupītājiem

10.07.2024. 21:25

Pirmā sliktā ziņa
2024.gada jūlijā Jūrmalas būvvalde, apsekojot komunistiskās teicamnieces Marinas Pacanovskas (Sergeja Maščenko sievasmāte) īpašumu Asaru prospektā 1a, Jūrmala, konstatēja atkāpes no saskaņotā būvprojekta-dzīvojamās mājas fasādes krāsa neatbilst būvprojektā paredzētai. Dzīvojamās mājas faktiskais jumta segums-metāla loksnes neatbilst būvprojektā paredzētajam (metāla dakstiņi). Īpašuma īpašniekam (Marinai Pacanovskai) ir izsniegts Buvniecības likumā paredzētajā kārtībā sagatavots atzinums. Mainīt jumta segumu un pārkrāsot fasādi dzīvojamai mājai Jūrmalā Marinai Pacanovskai šobrīd nav naudas.

Otrā sliktā ziņa
2024.gada jūnijā Rīgas būvvalde kārtējo reizi atteica pieņemt ekspluatācijā patvaļīgi pārbūvēto būvi adresē Ventspils ielā 63d, Rīga, dēļ konstatētām 30 (!) atkāpēm no būvprojekta un neatbilstībām dokumentācijā. Būve atrodas uz Marinas Pacanovskas īpašumā esošā zemes gabala Ventspils ielā 63 b, Rīga.

Valsts policijas Rīgas Zemgales iecirknī vairs nestrādā uzticamie partneri-pulkvežleitnants Ivars Pastars un Maslovu klana pārstāvis Andrejs Maslovs.

Zvērināta advokāta Jurija Baibakova konsultāciju rezultātā būvi, kuras ekspluatācija ir aizliegta, līdz šim nav bijis iespējams pieņemt ekspluatācijā.

Par vairāku gadu garumā īstenotām prettiesiskām darbībām Ventspils ielā 63b, Rīga, laupītāju ģimenes ir ļoti bārgi materiāli sodītas.

Paliek atklāts jautājums, kādēļ Evikas Siliņas vadītā Vienotība sadarbojas ar šo šizofrēnisko komunistisko un čekistisko šļuru. Kas viņiem kopīgs.

Atbildēt

Поезд из Риги отправится в Калининград

04.07.2024. 17:59

2005.gadā VDK pulkveža dēliņš Vladimirs Pacanovskis fantazējis par ilgtermiņa sadarbību ar osvoboģiķeļiem un FSB, bet… Šodien angāri stāv tukši, uzņēmumā strādā daži cilvēki.

Рижская компания Razosanas remonta apvieniba (RRA) вчера провела презентацию дизельного поезда DR1A, который она модернизировала для Калининградской железной дороги.
Представители Посольства РФ в Латвии, посетившие торжественное мероприятие, отметили латвийский опыт и культуру производства в вагоностроительной отрасли, а также посулили предприятию новые российские заказы.
Контракт с Калининградской железной дорогой на модернизацию дизельного поезда DR1A, по словам президента Razosanas remonta apvieniba Владимира Пацановского, был выполнен примерно за пять месяцев. За это время латвийские специалисты переоборудовали прицепные вагоны в головные.

Теперь он может курсировать и как один шестивагонный состав, и в виде двух самостоятельных трехвагонников. Помимо этого усовершенствованы салоны, их освещение, современные окна выполнены с использованием особого стекла и т.д. Заменены сиденья, стенные панели и многое другое. Теперь пассажиров российского анклава будет возить комфортабельный новенький поезд с горделивой табличкой "Сделано в Латвии". Стоимость сделки г-н Пацановский раскрывать не стал, сославшись на коммерческую тайну.

Зато охотно рассказал, что RRA получает заказы не только из России, но и из Украины, Белоруссии, Казахстана, Литвы, Эстонии и Грузии. Со странами — старожилами Евросоюза предприятие сотрудничает не столь активно. Хотя бы потому, что специализируется на ширококолейных поездах. Тем не менее фирма принимала участие в совместных проектах в Венгрии и Германии.

Посетивший презентацию посол РФ в Латвии Виктор Калюжный остался весьма доволен увиденным и услышанным. В рамках импровизированной пресс-конференции он заявил: "Данный проект — показательный пример того, что именно нужно делать соседним странам в рамках трансграничного сотрудничества при решении не только экономических, но и социальных задач — создании новых рабочих мест и т.д."

Руководитель аппарата торгового советника Посольства РФ Евгений Тихонов, в свою очередь, отметил в беседе: "На сегодняшний день есть все предпосылки для того, чтобы российские заказы на RRA поступали и впредь. Наших собственных мощностей, конечно, хватает, но Латвия может предложить особое качество работы, опыт и традиционную культуру производства".

Avots: 2005.gads, delfi.lv
https://rus.delfi.lv/biznes/37448553/bnews/10042292/poezd-iz-rigi-otpravitsya-v-kaliningrad

Atbildēt

Viss notiek

03.07.2024. 20:52

Ģenētisko atkritumu, kas neatzīst īpašuma tiesības, likvidācija ar utilizāciju.

Musors Ints Ķuzis. Likvidēts. Utilizēts.




Atbildēt

RD PAD

03.07.2024. 09:56

Dīvains izstrādājums Dace Skalbe prokurora Ando Skalbes sieva no Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta izsniedza divpadsmit (!!!) atzinumus SIA Ražošanas Remonta Apvienība - tā ir rakstīts rakstā.

Katrā administratīvā lietā maksimāls sods ir 20 000 euro.

20 000 euro x 12 atzinumi 240 000 euro naudas sodos.
Kā pēc tāda apmēra sodiem var turpināt patvaļīgo būvniecību?

Vai šajā midzenī, kurā, līdzīgi kā Merķeļa ielas nelegālā hostelī, notika ugunsgrēks ar nomnieka līķi, gaidāma jauna Zolitūde?

Pēc divpadsmit atzinumiem vienā vai divās būvēs kurš var garantēt, ka būves nesabruks ar visiem nomniekiem?

Vai Dačuks gatavo jaunu pienesumu sātanam? Ar Zolitūdi nepietika?


Atbildēt

Pa lielam skaidrs

30.06.2024. 12:18

Zemes gabals ar būvēm Ventspils ielā 63b šobrīd atrodas Šķēles struktūru kontrolē-tās ir iekšā kā nomnieki un veic īpašumu vizuālo, finansiālo, juridisko kontroli.
Šķēles struktūras kā nomniekus atvilcis pamuļķa Maščenko “liels draugs”, Šķēles struktūru torpēda-zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, kura tēvs Boriss Baibakovs šobrīd tiek apsūdzēts par pensionāru apkrāpšanu lielos apmēros organizētās grupas sastāvā. B.B. organizētās grupas dalībnieki, divi tikko notiesātie- Šķēles struktūru aktīvu pārvaldnieki.

Ņemot vērā, ka Rīgas būvvalde uzsniedza 15 atzinumus (max sods katrā līdz 20 000 euro) par patvaļīgo būvniecību, valsts policijā uz Maščenko ir pārdesmit iesniegumi, nokautējošo triecienu ar aktīvu pārņemšanu var īstenot jebkurā brīdī.
Piemēram, aizturēt Maščenko sievasmāti, komunistisko pirts uzmavu Pacanovsku un kamerā vai mežā pie svaigi izraktās bedres notāra klātbūtnē “pārdot” Ražošanas Remonta Apvienība kapitāldaļas.
Vai pārrakstīt daļas restorānā apmaiņā pret iespēju mazliet padzīvot.
Viens zvans Maslovu klanam vai Rīgas būvvaldes priekšniekam no bārdas struktūrām un zvērināta advokāta Jurija Baibakova misija zemes gabala 4.5 ha platībā pārņemšana Pleskodālē tiks veiksmīgi pabeigta.
Baibakovs to pamuļķi Maščenko apvārdo kopš 2014.gada. Tātad aktīvu pārņemšanas periods šajā epizodē ir 10, max 15 gadi.

Domāju kopējā aina ir saprasta pareizi.

Jautājums, kā norēķināsies ar saviem pakalpiņiem bārdas struktūras. Uz Jurija Baibakova vēdera augs puķītes vai sēnes.


Atbildēt

Stukāna dīvain kantors LRP

29.06.2024. 19:11

Jautājums, kādēļ valsts apsūdzības uzturētājs Rīgas TAP prokurors
Ilze Burkite-Bikina, uzsākot kriminālprocesu pret zvērināta advokāta Jurija Baibakova tēvu Borisu Baivakovu un tā organizēto grupu, līdz šim neapturēja apsūdzētā Borisa Baibakova organizētās grupas darbību?

Vai varētu būt tā, ka veicot uzbrukumus uzņēmumiem un privātpersonām, Boriss un Jurijs Baibakovi lasa naudu jautājuma sakārtošanai ar prokuratūru vai tiesu iztiesājamā krimināllietā.
Jautājumi ar prokuratūru tiek kārtoti caur Meistaru un Stukānu. Jautājumi ar tiesu tiek kārtoti caur Bordānu. To zin visa Rīga.

Vai patiešām kopš 2019.gada līdz šim Boriss Baibakovs nav bijis spējīgs salasīt nepieciešamo naudas summu. Vai negrib maksāt un tādēļ krimināllieta tiek skatīta likumā Par tiesu varu paredzētajā kārtībā.:)




Atbildēt

Savējos nesēdina

28.06.2024. 17:30

No banku sfēras reāli sēdējis Lavents (Banka Baltija), šobrīd tiesā Ilmāru Rimšēviču, Boriss Baibakovs ir Slāvu bankas (Saules Banka) viens no dibinātājiem, kas degradējis līdz pensionāru apkrāpšanai.

Iespējams Rimšēvičs ar Borisu Baibakovu sēdēs vienā kamerā un prātos par jaunām izspiešanas un izkrāpšanas shēmām.

Atbildēt

Maslovu klana štelles

27.06.2024. 19:06

»

Virsprokurors Ruslans Novaks par "Mistiskiem līķiem"

RĪGAS PILSĒTAS ZEMGALES PRIEKŠPILSĒTAS PROKURATŪRA...


Merķeļa ielas sadegušā hosteļa īpašnieks apsūdzētais Rieksts izsludināts meklēšanā.

Ventspils ielas Čikatilo pēc ugunsgrēka un līķa tikai nopratināts liecinieka statusā.

Kriminālprocess līdz tiesai nenonāca. Krimināllietu izmeklēja Maslovu klana pārstāvja vadītā Alises ielas iecirkņa kriminālmentenes nodaļa.

Vai pareizi sapratu.



Atbildēt

Virsprokurors Ruslans Novaks par "Mistiskiem līķiem"

27.06.2024. 15:26

»

va vellos

Pilnīgi piekrītu...


RĪGAS PILSĒTAS ZEMGALES PRIEKŠPILSĒTAS PROKURATŪRA

Kriminālprocess Nr.11095087417 uzsākts 2017.gada 31.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī par nenoskaidrotās personības vīrieša līķa atrašanas faktu pēc ugunsgrēka angāra Nr.14 Ventspils ielā 63b,Rīgā, 2017.gada 31.maijā plkst. 07.30., pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 13.nodaļu (Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību).

SIA “Ražošanas Remonta Apvienība” valdes priekšsēdētājs Sergejs Maščenko ir nopratināts šajā kriminālprocesā kā liecinieks.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas
prokuratūras prokurore: G.Ķapsna

Atbildēt

protams, ka tie debilie un viņu darbi ir nesakarīgi

26.06.2024. 16:08

»

fakts

Kaut kāds bezsakarīgs murgojums


bet vara un ieroči dara savu, te iet cauri visas ģelas

Atbildēt

nu krievi drīzuļi samsoni sarkanie zīles

26.06.2024. 16:06

no 1945 g iznīcina Latviju

Atbildēt

Jukums

26.06.2024. 11:07

Diemžēl liela daļa osvoboditeli te iebrauca no nabagām, plikām, izzagtām Krievijas gerevnām....ne jau no Maskavas vai Peterburgas....Attiecīgi ar rīkojās kā gerevnās tas bija pienemts, un LKP CK to visu atbalstīja..

Atbildēt

Krievija-izdevusies valsts

26.06.2024. 11:06

»

Latvija - neizdevusies valsts

Pag, pag. Vai tad 2018. un 2019. gadā ģenerālprokurors bija Stukāns


Rakstā labi parādīts, kāpēc tādi osvoboditeli nebrauc mājās uz rodinu,kas ir ''izdevusies'' valsts...

Atbildēt

VDK izziņa

25.06.2024. 20:22

Par kādām darbībām zverināta advokāta Jurija Baibakova (SIA ZAB JB, Ūdru iela 2b, Mārupe) vecvectēvu Nikitu Laščikovu padomju režīms Otrā pasaules kara laikā apbalvoja ar 2.pakāpes Tēvijas kara ordeni


Pētot Jurija Baibakova biogrāfiju, konstatējami interesanti fakti un konkrēti:
Jurija Baibakova vecvectēvs Nikita Laščikovs ir apglabāts Jurija Baibakova ģimenes Lāčupes kapos Rīgā kopā ar Jurija Baibakova tēva Borisa Baibakova tēvu un brāli. Kapa vietā ir paredzēta vieta arī Jurija Baibakova mātes mātei Lijai Laščikovai (Nikitas Laščikova meita), par ko liecina uzraksts uz pieminekļa.

Sīkāk par Jurija Baibakova vecvectēvu – Nikitu Laščikovu.

Nikita Laščikovs dzimis 1903.gada Krievijas impērijas Vjatkas guberņas Filenskas rajona Šeļmani ciemā, kurā dzīvoja apmēram 120 cilvēki. Padomju laikā Laščikovu ģimene maksimāli ātri uzsāka sadarboties ar komunistisko režīmu, kā rezultātā Šeļmani ciemā esošs kolhozs “Iskra”, kura aktīvi tika izveidoti, atsavinot īpašumus no zemniekiem, tika uzticēts tieši Laščikovu ģimenei – 1932.gadā kolhoza “Iskra” priekšsēdētājs bija Nikitas Laščikova tuvs radinieks Nikolajs Laščikovs.
Sarkanajā armijā no 1925.gada līdz 1928.gadam. Tālāk persona strādāja milicijā. 1927.gada septembrī (divdesmit četru gadu vecumā) Nikita Laščikovs tika uzņemts vissavienības komunistiskajā partijā (ВКП(б)). Nikita Laščikovs piedalījes pilsoņu karā, citās kaujas operācijās, “aizstāvot PSRS intereses”. Otrā pasaules karā tika iesaukts tikai 1943.gadā. Bija vadošos amatos padomju armijas aizmugures orgānos. Piedalījās centrālajā, pirmajā Baltkrievu, otrajā Baltkrievu frontēs. Neskatoties uz šādu apjomīgo pieredzi, 1945.gada augustā tika konstatēts, ka persona nevienu reizi nebija ievainota, personai nebija kontūziju. Līdz 1945.gada augustam persona nevienu reizi nebija apbalvota no komunistiskā režīma puses.
1945.gada 04.janvārī Nikita Laščikovs tika apbalvots ar 2.pakāpes Tēvijas kara ordeni.

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā interneta vietnē www.pamyat-naroda.ru ir norādīts, ka Nikita Laščikovs aprakstāmā varoņdarba periodā dienējis Polijā, nodrošinot padomju armiju ar pārtiku.

Īss, konkrēts Nikitas Laščikova personīgā kaujas varoņdarba apraksts.

Laščikovs, strādājot PSRS ”Upolnarkomaga” statusā 50.armijā kopš 1943.gada 06.oktobra, sevi parādījis kā enerģisks un iniciatīvs darbinieks, pilnīgi atdevies armijas nodrošināšanai ar produktiem.
Laika posmā no novembra līdz 1943.gada martam kopā ar kara padomes pārstāvi vadījis graudu sagatavošanas darbus Orlovas apgabalā un nodrošinājis plāna izpildi par 150 procentiem.
Armijas uzbrukuma laikā 1944.gada jūlijā enerģiski rīkojies karaspēka nodrošināšanā ar pārtiku, nodrošinot pārtikas sagādi uz vietas armijas virzības laikā.
Nodarbojoties ar lielu izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū (vai dabā tas izpaudās ar šaujamieroča pielikšanu pie pārtikas īpašnieka pieres?), 1944.gada jūlijā pārsniedza pārtikas sagādes plānu, kā arī 1944.gada augusta plānu, augustā desmit dienu laikā izpildot plānu par 174 procentiem.
Laščikovs raksturots kā politiski labi attīstīts, morāli stabils, Ļenina un Staļina partijas lietai uzticīgs.
Ir cienīgs saņemt valdības apbalvojumu – Tēvijas kara ordeni (2.pakāpe).
1944.gada augusts.

Pēc Otrā pasaules kara sagādnieks, 50.armijas “Upolnarkomzag” (upolnomočennij narodnij komisar zagotovok), intendantu dienesta kapteinis Nikita Laščikovs nav atgriezies savā dzimtajā ciemā Šeļmani Kirovas apgabalā, bet ieradies Latvijā. Latvijā persona strādāja padomju sagādes sistēmā, bet 1955.gadā padomju režīms uzticēja Nikitam Laščikovam vadīt Latvijā Hruščova (iepr.nosaukums Čkalova) kolhozu Maltā, Rēzeknes rajonā, kuru Nikita Laščikovs vadīja līdz 1965.gadam. 1965.gada Nikita Laščikovs aizgāja pensijā, bija Rēzeknes pilsētas goda pilsonis. 1982.gadā persona pārcēlās uz Rīgu, kurā nomira 1984.gada 14.jūlijā. Pastāv viedoklis, ka dzīvojot Rīgā, Nikita Laščikovs īsā laika posmā paspējis palīdzēt izveidot politisko karjeru savas mazmeitas – zvērināta advokāta Jurija Baibakova mātes vīram, Jurija Baibakova tēvam – Borisam Baibakovam, kurš vēlāk astoņdesmitajos gados ir bijis VĻKJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība) Rīgas pilsētas komitejas otrais sekretārs, ideoloģijas nodaļas vadītāja Valērija Kargina darba kolēģis.

No aprakstītā konstatējams, ka zvērināta advokāta Jurija Baibakova vecvectēvs Nikita Laščikovs Otrā pasaules kara laikā nodarbojās ar padomju armijas apgādi ar pārtiku – graudiem un gaļu, pārtiku pēc būtības atņemot no civiliedzīvotājiem. Uzticīgi kalpojot padomju režīmam, Nikita Laščikovs strādājis pārpildot plānu, nepamatoti daudz, pretrunā ar sagatavošanas plāniem un apjomiem, kara laikā atsavinot pārtiku – graudus un lopus no civiliedzīvotājiem.
Savas neviennnozīmīgi vērtējamās darbības Nikita Laščikovs ir veicis gan PSRS teritorijā, gan Polijā, kuru, kā zināms, Staļins ar Hitleru sāka izlaupīt jau pirms Otrā pasaules kara.

Jautājums, vai kāds ir saskaitījis, cik civiliedzīvotāji ir miruši no bada, Nikitas Laščikova brigādei pārpildot pārtikas atsavināšanas plānu no civiliedzīvotājiem kara apstākļos par 150 - 170 procentiem? Vai 2.pakāpes Tēvijas kara ordenis ir dārgāks par civiliedzīvotāju dzīvībām?

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā interneta vietnē www.pamyat-naroda.ru redzams, ka kāds no Nikitas Laščikova pēcnācējiem ir ievietojis personas fotoattēlu no personas apliecinošā dokumenta. Fotoattēlā persona attēlota formastērpā ar kapteiņa uzplečiem.

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija neievieto vietnē www.pamyat-naroda.ru personu fotoattēlus. To dara personu pēcnācēji, radinieki utt., izveidojot savus profilus.

Konstatējama augsta varbūtība, ka zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā vietnē www.pamyat-naroda.ru izveidoja profilu ar mērķi ievietot vietnē sava vecvectēva Nikitas Laščikova fotoattēlu. Varbūtību pastiprina fakts, ka Nikita Laščikovs ir apglabāts Jurija Baibakova ģimenes kapos - Lāčupes kapos Rīgā (sektors 022, vieta Nr. 010220107). Konstatējams, ka Nikitas Laščikova dokumentu arhīva (tostarp apliecību, no kuras nokopēts fotoattēls) saglabāšanu nodrošina zvērināta advokāta Jurija Baibakova ģimene – Nikitas Laščikova fotoattēla oriģināls pirmsšķietami atrodas Jurija Baibakova ģimenes īpašumā – Ūdru ielā 4, Mārupē.

Papildus konstatējams, ka Jurijs Baibakovs turpina sava vecvectēva iesākto, laupa un atsavina īpašumus bez tiesas spriedumiem, šādā veidā neatzīstot Latvijā spēkā esošo LR Satversmes 105.pantu (Īpašuma tiesību ievērošanas garantēšana; Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.)

Jurijs Baibakovs vai tā ģimenes locekļi, ievietojot sava vecvectēva Nikitas Laščikova fotoattēlu padomju armijas formastērpā ar uzplečiem Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā vietnē www.pamyat-naroda.ru, pēc visām pazīmēm veica Krimināllikuma 74.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - kara nozieguma publisku slavināšanu, PSRS īstenotā genocīda publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu (Latvijas tautas izsūtīšana 1940.gadā, 1949.gadā, Latvijas tautas īpašumu prettiesiskā nacionalizēšana 1940.gadā).

Pētot zvērināta advokāta Jurija Baibakova biogrāfiju, kļūst skaidrs, ka reiderējot Latvijas uzņēmumus Latvijas tiesu sistēmai piederīgas personas statusā (zvērināts advokāts), Jurijs Baibakovs pēc būtības turpina sava vecvectēva Nikitas Laščikova darbības, šobrīd aktīvi sadarbojoties ar Jaunās Vienotības kontrolē esošo tieslietu ministriju, valsts policiju.

Retoriskie jautājumi.

Ja, paplašinot agresiju pret bijušām padomju republikām, Latvijā ienāks Krievijas karaspēks, kurš pirmais piedāvās okupantiem pārtikas sagādi? Vai ar 2.pakāpes Tēvijas kara ordeni apbalvotā kapteiņa-sagādnieka, komunistiskās partijas biedra kopš 1927.gada mazmazdēls, uzņēmumu reiders – Latvijas tiesu sistēmai piederīgā persona zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs uzsāks stafeti par kārtējā ordeņa saņemšanu no mazizglītoto Šoigu un Gerasimova rokām?
Vai ministru prezidentes Evikas Siliņas, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, kuru darbība Latvijas zvērinātu advokātu skaitā šobrīd ir apturēta, senčiem Otrā pasaules kara laikā no padomju armijas sagādnieku puses netika izņemta visa pārtika, atstājot ģimenes bez iespējām izdzīvot?
2012.gada 13.decembrī, Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK) vadot tieslietu ministriju, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieņēma 31, tostarp Jurija Baibakova, Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemta advokāta zvērestu. Bičkovičs advokātiem norādīja, ka, lai arī viņi savā profesijā ir brīvi, vienmēr ir jāatceras, ka advokāti ir daļa no kopējās tiesu sistēmas un arī no viņu darba veidojas izpratne un attieksme pret tiesu darbu. 2012.gadā valsts drošības dienestam nebija jautājumu attiecībā uz Juriju Baibakovu, jautājumu nav arī šobrīd.

P.S.: Rīgas pilsētas tiesas tiesvedībā atrodas kriminālprocess 11517004219, kurā ir apsūdzētas trīs personas, tostarp zvērināta advokāta Jurija Baibakova tēvs Boriss Baibakovs. LR prokuratūras ieskatā zvērināta advokāta Jurija Baibakova tēvs Boriss Baibakovs veica Krimināllikuma sevišķās daļas 177.panta (Krāpšana) 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, lielos apmēros, organizētās grupas sastāvā.
Apsūdzētais Boriss Baibakovs un zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs dzīvo kopā vienā privātmājā adresē Ūdru iela 4, Mārupe.

Atbildēt

Bet

25.06.2024. 19:51

»

garlaikots lasītājs

Tā kā rakstā neskaitāmas reizes pieminēti okupanti un okupācija, kas L-jā nepastāv jau gadsimta trešdaļu, šis dokuments nododams Okupācijas muzejam mūžīgai glabāšanai. Ja grib rakstīt par mafiju, jāraksta par mafiju


saknes,saknes ir tieši tajā,tekstā daudzkārt minētajā faktā.Korupcija,nesodāmība,alkatība.Jeb likās pieaugušiem cilvēkiem,ka pārejot no vienas sociālpolitiskas sistēmas uz citu,izveidotā šarikovu mentalitāte pēkšņi,uz sitiena izbeigsies?

Atbildēt

Tieši tā

25.06.2024. 19:10

»

Jautājums

Vai gulaša ungāru gaumē no advokāta galvas, kas pagatavota ar terases dēļa palīdzību, kļūs par nacionālo ēdienu


Par zilajiem advokātiem runājot.
Ja tā advokātiņa Baidakova tēvs grozās ar mālu stumdītājiem no tautas partijas, vai dēliņš pirtī ticis izcaurumots arī? Kādā vecumā?

Pamazām sāk veidoties kopējā aina. Caurumoto gaiļu mafija, Stukaņko tajā arī.


Atbildēt

Jautājums

25.06.2024. 15:40

Vai gulaša ungāru gaumē no advokāta galvas, kas pagatavota ar terases dēļa palīdzību, kļūs par nacionālo ēdienu.

Vai arī advokāti veiks Latvijas deindustrializāciju, demontējot Daugavas HESu kaskādi.

Evikai nebūs ko ieķīlāt.

Atbildēt

Faktu paradīze

25.06.2024. 14:25

»

va vellos

Pilnīgi piekrītu...


Uzbrukums autoservisam noticis 2014.gadā.
Kādi rezultāti. Rīgas Zemgales iecirkni vadījis Strauts, kuru šobrīd tiesā par aplokšņu algām. Strauta dēls sēž Mazā Matīsa ielā par narkotiku pantiem. Sēž mentu blokā. Strauta sieva advokāte mirusi 2019.gadā (42 gadi).

Zajebis mentenes iecirkņa priekšnieka ģimenīte.

Atbildēt

ZAB JB

25.06.2024. 14:02

»

va vellos

Pilnīgi piekrītu...


Autoservisa īpašnieks konstatējot hroniskā alkoholiķa pusdebilā Ķuža gatavību ņemt mutē visu, kas stāv, tempā emigrējis uz Spāniju, tur atvēris autoservisu. Šobrīd bauda labus laika apstākļus, nākotnes pensijas apmēra pieagumu un priecājas par dienu, kad baurus pēdējo reizi redzējis atpakaļskata spogulī 2016. gadā.

Atbildēt

va vellos

25.06.2024. 12:28

»

garlaikots lasītājs

Tā kā rakstā neskaitāmas reizes pieminēti okupanti un okupācija, kas L-jā nepastāv jau gadsimta trešdaļu, šis dokuments nododams Okupācijas muzejam mūžīgai glabāšanai. Ja grib rakstīt par mafiju, jāraksta par mafiju


Pilnīgi piekrītu!
Absolūti nebrīnos, ka šai valstī var notikt daudz trakākas lietas, taču no texta NEKO nevar saprast. Vienotība ir konkrēti cilvēki, kurš tad atļāva privatizēt, kā notika uzbrauciens autoservisam un kāpēc traci necēla toreiz? Kroni uzliek kaut kādi mistiski līķi. Kā teica Bulgakova varonis - kurš jums tur kuram kāpa virsū?!

Atbildēt

garlaikots lasītājs

25.06.2024. 12:08

Tā kā rakstā neskaitāmas reizes pieminēti okupanti un okupācija, kas L-jā nepastāv jau gadsimta trešdaļu, šis dokuments nododams Okupācijas muzejam mūžīgai glabāšanai. Ja grib rakstīt par mafiju, jāraksta par mafiju.

Atbildēt

tekošais iz O.M.©aureja

25.06.2024. 05:33

»

fakts

Kaut kāds bezsakarīgs murgojums


par daudz burtu

Atbildēt

Kurš ir reiders nevar saprast

24.06.2024. 23:04

Kas tas par upuri, kas advokātam Baibakovam atņēma pirti ar divām lapenēm un šobrīd pieķēries advokāta trīsstāvu mājai Saulkrastos?

Bordāns ar Jurašu ir studenti uz rakstā figurējošā “upura” fona.

Atbildēt

Tad tas A.Š.

24.06.2024. 22:53

»

Šķēle ar Rāvi tur sen ievākušies kā nomnieki


būtu šķēle..

Atbildēt

Latvija - neizdevusies valsts

24.06.2024. 20:54

Pag, pag. Vai tad 2018. un 2019. gadā ģenerālprokurors bija Stukāns?

Atbildēt

Izlasot šo mistrojumu

24.06.2024. 20:45

»

Hmm

Ja tēlosi barību, tevi noteikti apēdīs...


mana intuīcija jautā, kam tad vajadzētu to upuru īpašumu ar angāriem un kam ir ietekme Rīgas domē, es neapgalvoju, tikai mana intuīcija saka priekšā, ka kāds to visu grib sev, piedaloties Rīgas apbūves teritoriju plānojumā, mainot zemju pielietošanas mērķus. Tas varētu būt Ainars Šlesers.

Es tiešām neko vairāk nezinu, cik vien izlasot rakstu. Es skatītos Šlesera virzienā.

Atbildēt

Hmm

24.06.2024. 20:39

Ja tēlosi barību, tevi noteikti apēdīs.

Raksts ir mistrojums.

Tajā ir trīs līnijas, kas savītas mistrojumā.

Valsts politika ar mītisku pieskaņu.

Tīri juridiskā līnija.

Un daiļliteratūras- autora dziļi subjektīvā viedokļa līnija.

Un tad ir ceturtā - pietiek.com publicitātes līnija.

Lasot grūti atšķirt, kurš upuris, kuršs cietušais.

Atbildēt

he he

24.06.2024. 19:11

kaut kāds apbižotā tiešām murgs......,šim nekas
neatleca,tāpēc štucīšanas gars saglabājies...Šādi
tipiņi sastādīja izsūtāmo lapeles.Nekas nemainās!

Atbildēt

Belašš

24.06.2024. 18:54

»

fakts

Kaut kāds bezsakarīgs murgojums


Toties okupācijas sekas redzamas kā uz delnas!

Atbildēt

gulsnis

24.06.2024. 18:44

Tas viss jau tikai mazs solītis un laimīgo padomju varu sīkums, bet patīkami, visi gali ūdenē zem sliedēm

Atbildēt

fakts

24.06.2024. 18:33

Kaut kāds bezsakarīgs murgojums.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: