Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Māris

28.04.2017. 07:04

Paldies Lato, paldies par absolūti visām viņa grāmatām!!! ar patiesu nepacietību gaidu nākamās!

Atbildēt

fg

03.07.2016. 19:01

Uz turieni pat nav jabrauc, lai saprastu, ka arabi ir galvas parcepusi saule un neko sapratigu vairs no viniem nesagaidit!

Atbildēt

paldies

03.07.2016. 18:59

Patīk visas Lato Lapsas grāmatas. Bieži vien brīnos - kā viņam pietiek laika, lai tik forši un sakarīgi sarakstītu grāmatas, ņemot vērā, ka lielu darbu un iedziļināšanos prasa raksti portālā.
Lai veicas arī turpmāk! Šī grāmata ir ļoti nepieciešama, lai labāk izprastu, kas notiek pasaulē un kāpēc tā notiek.

Atbildēt

vergi valstis neveido

03.07.2016. 17:13

..................

Atbildēt

Panamas papīrs

03.07.2016. 16:43

»

777

Lai Latviju varotu Ziedu Andri AVELAT. Godmankrasnis cukur nozare Pareks. Repse stipendiats un nacionali kur Ekonomika un Tautas labklajiba ir 0 verts. 26gadi ir zagts


Kad Andrītis gaja politikā viņam bija skaidri mērķi - prihavatizēt un pārdot. Viņs pirms tam vai ap to laiku bija uzkapis uz kuģa Baltijas jūras līcī un runajis ar onkuļiem no ASV un Andrītis jau tad zināja, ka vēlāk mums būs ta, kā ir tagad. Tapēc atmeta domas sabiedrības labā.

Atbildēt

Kalifāts

03.07.2016. 16:36

»

lauķis

Kotletes atsevišķi , mušas atsevišķi , darbs un vergošana nav viens un tas pats , arī sevis pilnveidošana ir darbs , un tas ir cilvēka galvenais uzdevums


Pilnveido sevi, bet nauda janopelna. Kopš mūs, brīvus cilvākus, pieradināja vergot par vēdera tiesu, maksājot nodevas, tikām nekas nav mainījies. Normālā stavoklī psihiski vesels cilvēks ir slinks un nestrādā neko lieku. Bet šodien viss, ko darām 90% ir lieks.

Darbs ir darbs tikai nepieciešamības pēc. Galējas nepieciešamības. Bet galējā nepieciešamība šodien sastāda visu 100% cilvēka laika.

Atbildēt

lauķis

03.07.2016. 14:01

»

Kalifāts

Dīvainakais, kamēr esam jauni, cenšamies strādāt mazāk. Mazāk vergot. Lai gan pārtiekam cits no cita labvēlības un izkalpošanās, pielīšanas, dāvanām..utt.simpātijām, antipātijām...


Kotletes atsevišķi , mušas atsevišķi , darbs un vergošana nav viens un tas pats , arī sevis pilnveidošana ir darbs , un tas ir cilvēka galvenais uzdevums.

Atbildēt

Kalifāts

03.07.2016. 13:55

»

derdz

par tiem vergiem ... bij reiz Romas laiki ... un ir versija, ka tā vergi bija dažādas tautības, kuri ... kaut kā .. laika gaitā ... nokļuva citās zemēs ... veidoja savas valstis ...tā ir Anglija, it kā saucas briti ...u.c., Francijā, mazliet saknes ir arī Latviešu tautām un Krievu... utt!! Un šodien...


Dīvainakais, kamēr esam jauni, cenšamies strādāt mazāk. Mazāk vergot. Lai gan pārtiekam cits no cita labvēlības un izkalpošanās, pielīšanas, dāvanām..utt.simpātijām, antipātijām.

Kad kļūstam patstāvīgāki sākam vergot vairāk. Bet, esot vecāki, paliekam traki - krājam un taupam, kaut vairs ne sev, pat sarūsējušās naglas, kas varētu vēl noderēt..

Atbildēt

derdz

03.07.2016. 12:51

»

Kalifāts

...


par tiem vergiem ... bij reiz Romas laiki ... un ir versija, ka tā vergi bija dažādas tautības, kuri ... kaut kā .. laika gaitā ... nokļuva citās zemēs ... veidoja savas valstis ...tā ir Anglija, it kā saucas briti ...u.c., Francijā, mazliet saknes ir arī Latviešu tautām un Krievu... utt!! Un šodien mēs laikam arī esam vergi .. bet visumā visa cilvēce ir kā vergi, jo mums katram dots izdzīvot ar to kas dots, jo esam tik atkarīgi no daudz kā ... ļoti vienkārši piedzimstam un nomirstam, bet taisat no sevis Dievus :)

Atbildēt

atbilde

03.07.2016. 12:00

»

visur ir cilvēki un necilvēki

ar ko bamzis, parazīts labāks par musulmani? Mūsu valsti patreiz iznīcina musulmaņi vai cērmes mūsu vēderā


bomzis un parazits neiznicina nevainigus cilvekus, un jo vairak, jo labak. Taa ir taa atskiriba ar musulmani.

Atbildēt

visur ir cilvēki un necilvēki

03.07.2016. 10:48

ar ko bamzis, parazīts labāks par musulmani? Mūsu valsti patreiz iznīcina musulmaņi vai cērmes mūsu vēderā?

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

03.07.2016. 10:43

»

reptilis

Jūs laikam REN-TV esat saskatījies


Vo vo, kāda Lemūrija? Pašiem mums par to nav nekādu pierādījumu, uzticēties tiem kas par to stāsta, mums nav nekāda pamata

Atbildēt

Panamas papīrs

03.07.2016. 09:50

»

Neiedziļinoties detaļās

91jā tuvumā nebija nekādas atmodas. Masveida bauru piesmiešana, tas gan


Viltus latviešu imāmi - komunisti Peters, komunists Ziedonis, komunists Īvāns..

Atbildēt

lauķis

03.07.2016. 09:43

»

Neiedziļinoties detaļās

91jā tuvumā nebija nekādas atmodas. Masveida bauru piesmiešana, tas gan


Pamatā tās ir bezsugas aitas , padomju cilvēki , eiropas cilvēki...

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

03.07.2016. 08:59

»

Panamas papīrs

1991.g. mākslīgi radītā "tautas atmoda", ko varētu salīdzināt ar garīgo atmodu, kas faktiski tagad turpinās, pagaidām ar traģiskām nojaušamajām beigām


91jā tuvumā nebija nekādas atmodas. Masveida bauru piesmiešana, tas gan.
No tā var izdarīt secinājumus, piemēram, kas tie ir par cilvēkiem, kuri kautko mūld par tautas atmodu, "dziesmoto revolūciju".

Atbildēt

Panamas papīrs

03.07.2016. 08:58

»

lauķis

Tur jau tā nelaime ka mums cenšas ieborēt ka notika kaut kāda tur atmoda un dziesmotā revolūcija , patiesībā tas bija labi plānots un vadīts proces ar degradējošu finālu


Ar apzināti mēŗķtiecīgi virzītu degradējošu procesu.Līdzīgi pirms 6 gadiem UK bija asiņainas sadursmes starp policiju un studentiem, kā arī mācību spākiem. Pasaules prese un mediji par to klusēja. Tad samazināja budžetu izglībai par 30%, daudzi mācību spēki zaudēja darbu.Studenti izglītību. Līdzīgi Latvijā - ar nepartrauktām reformām izglītības sistēmā tās kvalitāte tiek sagrauta.Es jau priecātos, kad vecos padomju "profesorus" izlidinātu uz ielas bez jebkāda sociāla pabalsta, bet tas nekad nenotiks.

Atbildēt

Abrams Moisejevičs Špuļke

03.07.2016. 08:36

Muhameds - saīsināti Muha.

Atbildēt

Stalins

03.07.2016. 06:05

»

skutelis

Uz lapsas grāmatām ir rinda? Wow


Iedomājies LL ceļojumu grāmatas bibliotēkās tur un uz viņām ir rinda.Ak vai!bet fakts.

Atbildēt

lauķis

03.07.2016. 04:40

»

Panamas papīrs

1991.g. mākslīgi radītā "tautas atmoda", ko varētu salīdzināt ar garīgo atmodu, kas faktiski tagad turpinās, pagaidām ar traģiskām nojaušamajām beigām


Tur jau tā nelaime ka mums cenšas ieborēt ka notika kaut kāda tur atmoda un dziesmotā revolūcija , patiesībā tas bija labi plānots un vadīts proces ar degradējošu finālu.

Atbildēt

ods

03.07.2016. 00:36

"Nopērc un izlasi!" Tiešām, dari to.

Atbildēt

Panamas papīrs

02.07.2016. 22:27

»

Neiedziļinoties detaļās

Veicina vai nomāc? Kas ir iespējami arī citi varianti...


1991.g. mākslīgi radītā "tautas atmoda", ko varētu salīdzināt ar garīgo atmodu, kas faktiski tagad turpinās, pagaidām ar traģiskām nojaušamajām beigām..

Atbildēt

Panamas papīrs

02.07.2016. 22:23

»

iedziļinoties detaļās

Pēdējo reizi šādas atmodas iespēja bija pirms Lemūrijaa bojāejas. Šāda iespēja toreiz bija dota visai cilvēcei. Tagad notiek līdzīgi procesi un iespēja pilnīgai atmodai ir visiem cilvēkiem kopumā, ne vienai tautai. Process notiek paātrināti kopš 1987. gada, bet nav viendabīgs, jo visi taču negrib atmosties...


Cik esmu sapratis tad pārmaiņas šoreiz ir neatgriezeniskas
------------------------------------
100% pareizi. Un jo lielaka atšķirība starp tiem, kas jau parm,ainās un tiem, kas vēl stagnē.
-------------------------------------

2. Nomirt un piedzimstot no jauna turpināt pārmaiņas

Šīs gan 100 % muļķības.

Atbildēt

iedziļinoties detaļās

02.07.2016. 21:28

»

Neiedziļinoties detaļās

Veicina vai nomāc? Kas ir iespējami arī citi varianti...


Pēdējo reizi šādas atmodas iespēja bija pirms Lemūrijaa bojāejas. Šāda iespēja toreiz bija dota visai cilvēcei. Tagad notiek līdzīgi procesi un iespēja pilnīgai atmodai ir visiem cilvēkiem kopumā, ne vienai tautai. Process notiek paātrināti kopš 1987. gada, bet nav viendabīgs, jo visi taču negrib atmosties no iluzorās pasaules matricas. Domāju, ka ir divi cikvēka dvēseles ceļi
1. Atmosties vēl šajā ķermenī un turpināt pārmaiņas zemes dzīvē
2. Nomirt un piedzimstot no jauna turpināt pārmaiņas

Cik esmu sapratis tad pārmaiņas šoreiz ir neatgriezeniskas

Atbildēt

LL

02.07.2016. 21:13

»

arnis

neesmu rīdzenieks - kur var pasūtīt ar piegādi vai Jūrmalas veikalos arī var atrast - tizlums meklēt, bet nopirkt gribas


Te ir saite uz Dienas Grāmatas lapu: spiežot uz "pirkt", parādās dažādi iespējamie varianti:

http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dokumentala-literatura/originalliteratura-latviesu/celojumi-un-piedzivojumi/zem-muhameda-bardas

Atbildēt

LL

02.07.2016. 21:12

»

hmm

Elektroniska versija arī būs nopērkama


Droši vien tas jājautā izdevējam, bet tuvākajā laikā, domāju, ne.

Atbildēt

nav grūti

02.07.2016. 21:11

»

kāda cena,ja

nav grūti atbildēt,lūdzu


Dienas Grāmatas mājas lapā rakstīts - 9,78 eiro.

Atbildēt

verojot

02.07.2016. 21:06

Sodien biju pilsetaa, pat nevis lielaa Belgijaa.... tik daudz musulmanu uz ielam.... paliek jocigi vai taa vispar vairs ir Eiropa. Musulmanietes ar galvas lakatiem un kankardrebes, protams. Jauni viriesi baros ar tikko izskutam galvam, laikam iet pie friziera katru dienu, tas jauno viriesu parperfektums frizuraa vienkarsi uzsit nelabumu. Musulmanu viriesiem laikam galvenaa ir frizura, kamer sievietes notinusas galvu, lai neviens mats nav redzams. Kada pretejiba. Bet vispar sajuta riebiga..... kaa ne Eiropaa vairs..... Kur jau tujk daudz musulmanu ielaidusi un laiz vel un vel.....

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

02.07.2016. 20:44

»

Papīra burtnīca

P.P. " Garīgums rodas zināmos sociālos un politiskos apstākļos (līdzīgi kā tautas atmoda), kuri veicina vai gluži pretēji - nomāc tieksmi pēc garīguma un tā vērtībām


Veicina vai nomāc? Kas ir iespējami arī citi varianti?

Interesanti uzzināt kad vispār vēstures gaitā ir bijuši "tautas atmodas" gadījumi + gadījumi kad tas veicināja garīgumu.
Tad es labprāt papētītu sīkāk apstākļus, kāda tad bija pieredze.
Vienkārši nezinu nevienu tautas atmodas gadījumu

Atbildēt

Papīra burtnīca

02.07.2016. 19:26

»

Neiedziļinoties detaļās

Dieva dēļ papīr, kādi tur noslēpumi? Pēdējā ziņa - eksāmenus nenokārtojošo bērnu skaits dubultojies? Bet cik tādu kas nokārtoja uz viduvēji, kas arī faktiski ir nekas...


P.P. " Garīgums rodas zināmos sociālos un politiskos apstākļos (līdzīgi kā tautas atmoda), kuri veicina vai gluži pretēji - nomāc tieksmi pēc garīguma un tā vērtībām."

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

02.07.2016. 19:11

»

Panamas papīrs

Piekrītu, nav, ko iebilst...


Dieva dēļ papīr, kādi tur noslēpumi? Pēdējā ziņa - eksāmenus nenokārtojošo bērnu skaits dubultojies? Bet cik tādu kas nokārtoja uz viduvēji, kas arī faktiski ir nekas.
Kangari vēl grib mājasdarbus likvidēt.
Izaugs pāris tādas paaudzes, reāli nebūs kadru ar ko kangarus aizvietot vai speciālistu dažādās nozarēs lai "izrāvienu" veikt.

Atbildēt

Panamas papīrs

02.07.2016. 16:31

»

Viss ir vienkārši

Patiess garīgums balstās uz zināšanām par pasaules uzbūvi un personisku garīgu pieredzi akceptējot dvēseles (Dieva daļas) klātbūtni cilvēkā. Reliģiozitāte bieži traucē kļūt garīgam, bet nav šķērslis apgūt garīgo pieredzi. Jaunās zināšanas par fiziku, kā Dieva likumu pamatu ļaus pamazām svētumu un Dieva...


Piekrītu, nav, ko iebilst.

Bet velti cilvēkam cerēt, ka atklās Dieva un svētuma, sakramenta noslēpumus.Vai caur fiziku, vai caur ķīmiju, gēnu inženieriju vai citu zinātni, ko vēl nepazīstam.

Tas ir kā Ņūtona sapnis - lidot, izmantojot gravitācijas spēku.

Visgrūtak ir tiem, kas tiem noslēpumiem pietuvojušies, bet tālāk vairs nekā nav. Tikai zīme - nav pieejas.

Atbildēt

Viss ir vienkārši

02.07.2016. 16:21

»

Panamas papīrs

Esmu tāds pat muļķis kā visi citi, tikai muļķāks, jo Dievs tikai atklāj vai neatklāj kuram ko. Citi to sauc par lielo apziņu, neapziņu..zemapziņu.. Gribēju teikt, ka šajā sakarā tam nav nekādas saistības ar reliģiju - kristietību, vai budismu, vai islāmu utt.. jo Dievs ir viens...


Patiess garīgums balstās uz zināšanām par pasaules uzbūvi un personisku garīgu pieredzi akceptējot dvēseles (Dieva daļas) klātbūtni cilvēkā. Reliģiozitāte bieži traucē kļūt garīgam, bet nav šķērslis apgūt garīgo pieredzi. Jaunās zināšanas par fiziku, kā Dieva likumu pamatu ļaus pamazām svētumu un Dieva klātbūtni identificēt visā kosmosā. Mums visiem nākotne ir viena - tikai caur garīgo atdzimšanu un zināšanām par savu uzdevumu visuma kontekstā.

Atbildēt

kāda cena,ja

02.07.2016. 16:16

nav grūti atbildēt,lūdzu!

Atbildēt

Par ko cepiens?

02.07.2016. 16:10

»

Moaytr

Kārtējās virspusīgās tūrista piezīmes 400+ lappušu garumā? Būtību nesaprotoša cilvēka pārdomas par tēmām "man patīk" un "man nepatīk


Nepērc un nelasi!Varēji te nesmirdināt! Es tikšu pie grāmatas bibliotekā rindas kārtībā.

Atbildēt

Hihi

02.07.2016. 16:07

»

Moaytr

Kārtējās virspusīgās tūrista piezīmes 400+ lappušu garumā? Būtību nesaprotoša cilvēka pārdomas par tēmām "man patīk" un "man nepatīk


Noteikti esi izlasījis ne tikai šo, bet vēl kādas LL ceļojumu grāmatas, vai ne?:)))

Atbildēt

Panamas papīrs

02.07.2016. 13:26

»

lauķis

Pilnībā piekrītu


Esmu tāds pat muļķis kā visi citi, tikai muļķāks, jo Dievs tikai atklāj vai neatklāj kuram ko. Citi to sauc par lielo apziņu, neapziņu..zemapziņu.. Gribēju teikt, ka šajā sakarā tam nav nekādas saistības ar reliģiju - kristietību, vai budismu, vai islāmu utt.. jo Dievs ir viens.

Bet fundamentālisms pēc būtības ir saistīts ar teritoriju. Latviešiem tas būtu ar Latviju jaunajos vēsturiskajos apstākļos. Jo fundamentālisms visu izpratnē tikai saistās ar kalifātu. Tādēļ latviešiem jāmācās no islāma fundamentālistiem, kuru mērķis ir neticīgie un pasaules iekarošana, tostarp lai stātos pretim islāma fundamentalistu tīkojumiem. Tas nozīmē modernāki garīgie ieroči. Pasaules civilizāciju "neandretāliešu atzars" kaļ atombumbas.. mulsina un biedē pasauli. Un paši kļūst par savu biedu upuriem.

Atbildēt

lauķis

02.07.2016. 12:57

»

Panamas papīrs

Garīgumu raksturo ticība, uzticēšanās pašu politiķiem. Arī ilgstošā dzīvošana "SSSR mucā" veicinājusi tieši šo ticību un aklo uzticēšanos, zaudēto paļāvību uz sevi, tikai savu spriestspēju...


Pilnībā piekrītu.
Tikai , par t.s. imāmu ir jākļūst katram , ja esi viedāks , apgaismo ne tik viedo.
Par islamu , islams ir kristietības atzars , un visas tās reliģijas ir viena totāla infekcija, vienīgā reliģija var būt kultūra.

Atbildēt

Panamas papīrs

02.07.2016. 11:08

»

Neiedziļinoties detaļās

Es pat nezinu kas vairāk nepieciešams to imāmu vai paša "garīguma". Teikt, ka latviesu tauta ir garīga? nezinu nezinu rezultati pierāda pretējo


Garīgumu raksturo ticība, uzticēšanās pašu politiķiem. Arī ilgstošā dzīvošana "SSSR mucā" veicinājusi tieši šo ticību un aklo uzticēšanos, zaudēto paļāvību uz sevi, tikai savu spriestspēju.

Garīgums rodas zināmos sociālos un politiskos apstākļos (līdzīgi kā tautas atmoda), kuri veicina vai gluži pretēji - nomāc tieksmi pēc garīguma un tā vērtībām. Ar garīgumu visas tautas apdāvinātas puslīdz vienādi..

Neatkarīgi ne no kā garīgums izpaužas ezotērikas meklējumos katru dienu mākslā, sportā, reliģijā utt. - alkās aizmirst brutālo dzīves nepieciešamību izdzīvot.

SSSR laikos latviešu tautai bija savi imāmi - slepenie garīgie līderi - dzejnieki, literāti - J.Peters, I.Ziedonis, M.Čaklais. M.Zālīte u.c.

Bet šodien redzam, ka tie bijuši viltus imāmi, imāmi, kas sadarbojās ar okupācijas režīmu un šodien turpina baudīt okupācijas laikā gūtos augļus, tostarp kā popularitāti.

Latviešu tautas nepieciešamība pēc imāmiem šodienas apstākļos, kuri patiesi prot norādīt uz pareiziem ceļiem latviešu tautas saglabāšanā ir desmitkārt nepieciešami. Imāms ir slepenais tautas garīgais līderis, kas nesadarbojas ar okupācijas varām, kāda šodien ir ES. Imāms nav arī pretinieks ES varai, bet garīgais līderis, kas palīdz tautai zināmos vēsturiskos apstākļos izšķirties par pareiziem lēmumiem.

Šajā vēsturiskajā Latvijas periodā imāms būtu cieši saistīts ar latviešu tautas fundamentālistiem, to kustību, kādas šodienas Latvijā nav. Ja nav, tad imāma uzdevums šodien būtu radīt šo latviešu fundamentālistu kustību.

Atbildēt

hmm

02.07.2016. 10:57

Elektroniska versija arī būs nopērkama?

Atbildēt

Neiedziļinoties detaļās

02.07.2016. 10:29

»

Panamas papīrs

Kas lasījuši ASV izdoto īso vēstures kursu Islāma vēsturē, tiem nebūs šī grāmata interesanta, jo grāmatā izteikti autora viedokļi un skatījums par islāmu un tā vēsturi. Tāds kā ceļojuma apraksts. Ar vai bez bārdas...


Es pat nezinu kas vairāk nepieciešams to imāmu vai paša "garīguma". Teikt, ka latviesu tauta ir garīga? nezinu nezinu rezultati pierāda pretējo

Atbildēt

Moaytr

02.07.2016. 10:28

Kārtējās virspusīgās tūrista piezīmes 400+ lappušu garumā? Būtību nesaprotoša cilvēka pārdomas par tēmām "man patīk" un "man nepatīk"? :)

Atbildēt

fotogrāfs

02.07.2016. 09:39

»

Paija - paldies L.L.

Paldies autoram , nopirku, lasu. Par šiem reģioniem mūsdienu literatūras salīdzinoši maz , lasu ar interesi


Gribas fotogrāfijas? Brauc un pats fočē! Elementāras lietas, kā rīkoties ar kameru un zibspuldzi jau nu cerams esi spējīgs apgūt! Ja jau lasīt māki!

Atbildēt

Panamas papīrs

02.07.2016. 08:09

Kas lasījuši ASV izdoto īso vēstures kursu Islāma vēsturē, tiem nebūs šī grāmata interesanta, jo grāmatā izteikti autora viedokļi un skatījums par islāmu un tā vēsturi. Tāds kā ceļojuma apraksts. Ar vai bez bārdas.

Kas būtu pārņēŗmams no islāma Latvijā? Latvijā latviešu tautai šajos tik grūtajos laikos, cīnoties par savām tiesībām uz brīvību un valsts suverenitāti, trūkst savu slepeno garīgo līderu - imāmu

Atbildēt

Kalifāts

02.07.2016. 08:01



Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalifātu vadīja kalifs, kuru bieži sauca arī par Visu ticīgo emīru vai Visu musulmaņu vadoni (arābu valodā: Emir al-Mu’minīn; Imam al-Ummah; Imam al-Mu’minīn). Katrai islāma valstij (sultanāts, vilajāts vai emirāts) bija savs valdītājs (sultāns, vali vai emīrs). Jebkuru zemi, kas bija kalifāta valdījumā, sauca par Islāma zemi (Dar al-Islam), tai skaitā zemes, kurās nedzīvoja musulmaņi. Zemi, kas nebija kalifāta pakļautībā, sauca par Ne-islāma zemi (Dar al-Kufr), arī, ja tajā dzīvoja musulmaņi, jo tādu zemju iedzīvotāji nebija islāma pavalstnieki. Pēc pravieša Muhameda nāves Medina kļuva par pirmo kalifāta galvaspilsētu. Laika gaitā islāmā atsevišķi separātiski grupējumi pasludināja kalifātu citās zemēs un notika šķelšanās starp šiītiem un sunnītiem.
Pirmie četri kalifi bija Muhameda līdzgaitnieki: Abū Bekrs,[1] Umars Ibnelhatābs, Osmāns Ibn Afāns un Alī Ibn Abū Tālibs. Sunnītu musulmaņi par pirmo kalifu uzskata Abū Bekru, bet šiītu musulmaņi – Alī.
Pēc šiem kalifiem kalifāta vadību pārņēma dažādas dinastijas: Umajādi, Abasīdi un Osmaņi, kā arī uz īsu periodu dažādas citas dinastijas. Drīz pēc Osmaņu impērijas sabrukuma un Turcijas republikas nodibināšanas, 1924. gadā Mustafa Kemals Ataturks oficiāli pasludināja kalifāta atcelšanu.
Četri patiesie kalifi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Būdams uz savas nāves gultas, Abū Bekrs par savu mantinieku nosauca Umaru un musulmaņu sabiedrība vienprātīgi apstiprināja šādu Abū Bekra rīkojumu. Nākamais pēctecis, Osmāns, tika izvēlēts pārstāvju padomē, bet viņu vēlāk vairākums uzskatīja par monarhu, nevis ievēlētu vadoni. Osmānu nogalināja opozicionāri. Varu pēc viņa pārņēma Alī un, neskatoties uz savu popularitāti, viņu par savu kalifu nepieņēma Ēģiptes pārvaldnieki, kā arī daži viņa tuvākie atbalstītāji. Viņam bija divi ievērojami ienaidnieki (Osmāna radinieks Muāvija un Sīrijas vali) un jau pēc piecu gadu valdīšanas pret viņu izdevās noorganizēt atentātu. Izcēlās t.s. Fitna – Pirmais islāma pilsoņu karš. Muāvijas varā kalifāts kļuva pārmantojams un viņš nodibināja Umajādu dinastiju.
Umajādu dinastija (7.–8. gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Umajādu varā kalifāts strauji paplašināja teritorijas. Islāma valsts izpletās uz retumiem – Ziemeļāfrikā un Spānijā un uz austrumiem – Persijā, Sindā un Indijā. Līdz ar to kalifāts bija kļuvis par lielāko unitāro valsti rietumu Eirāzijas vēsturē un viena no retajām valstīm, kas ieguvusi varu trijos kontinentos.
Sakarā ar to, ka kalifus neizvēlēja Šurā, umajādu dinastija netika plaši atbalstīta musulmaņu sabiedrībā. Vieni atbalstīja sākotnējos musulmaņu vadoņus, bet otri uzskatīja, ka tikai Muhameda dzimtas turpinātāji ir tiesīgi būt kalifāta valdnieki. Pret umajādiem tika rīkotas vairākas sacelšanās un 750. gadā grupējumiem, kas atbalstīja ideju par Muhameda dzimtas turpināšanu (Alī atbalstītāji, Šiat Alī), izdevās pilnībā gāzt umajādu varu. Tomēr Alī atbalstītāji bija atkal neapmierināti, kad varu pārņēma Abasīdu dinastija, jo abasīdi bija Muhameda tēvoča Abbasa ibn Abdala Muttaliba, nevis Alī pēcteči. Tādēļ Šiat Alī atdalījās no sunītiem un šādas šķelšanās rezultātā radās vairāki mūsdienu šiītu novirzieni.
Abasīdu dinastija (8.–13. gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trīs gadsimtu laikā abasīdu dinastijas dzimtas līnija turpinājās bez pārtraukumiem, saliedējot islāma varu un, veicinot zinātniskās un kultūras attīstību Tuvajos Austrumos. 940. gados abasīdu kalifāta vara sāka vājināties sakarā ar to, ka ne-arābi – tjurki un memluki Ēģiptē ieguva arvien lielāku ietekmi un vietējo emīru un sultānu vara arvien pieauga. Tomēr kalifāts joprojām tika uzskatīts par visas islāma pasaules apvienojošu varu.
Ēnu kalifāts (13. gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1258. gadā mongoļi iekaroja Bagdādi un nogalināja abasīdu kalifu Mutasimu. Pēc trijiem gadiem izdzīvojušais Abasīdu dzimtas loceklis Kairā tika iecelts par kalifu Memluku sultanāta aizsardzībā. Tomēr šis kalifs pildīja tikai ceremoniālas un simboliskas funkcijas, tādēļ islāma vēsturnieki šo periodu sauc par ēnu kalifātu.
Osmaņu dinastija (15.–20. gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islāma kalifāts (622–750)
Skatīt arī rakstus: Osmaņu kalifāts un Osmaņu impērija
Osmaņu impērijas valdniekus vairāk pazīst ar nosaukumu sultāns vai padišahs, jo kalifa titulu viņi izmantoja retos gadījumos. Mehmeds II un viņa mazdēls Selims to lietoja, lai attaisnotu savus iekarojumus musulmaņu zemēs. Osmaņu impērijai pieaugot gan teritorijas, gan ietekmes ziņā, sākot ar sultānu Mehmedu III valdnieki sevi pastāvīgi sauca par kalifiem.
Kalifa titulu Osmaņu impērijas sultāni sāka lietot pastiprināti pēc Memluku sultanāta iekarošanas 1517. gadā, kad impērija jau kontrolēja lielāko daļu arābu zemju. Līdz ar to, pēdējais abasīdu kalifs Mutavakkils III tika pārcelts uz Stambulu, kur vēlāk viņš kalifātu nodeva Selimam I.
Hilafets (1920)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1920. gados Lielbritānijas kolonizētajās Āzijas teritorijās izplatījās Hilafeta kustība (no turku valodas: hilafet, kalifāts) ar nolūku aizstāvēt Osmaņu kalifātu. Tā bija pirmā ievērojamākā indiešu kustība pret britiem, kas guva atbalstu gan musulmaņu, gan hinduistu vidū. Pēc kustības vadoņu arestiem un apkarošanas akcijām kustība zaudēja savu ietekmi.
Kalifāta beigas (1924)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1924. gada 3. martā, pirmais Turcijas Republikas prezidents Mustafa Kemals Ataturks ar jauno konstitūciju atcēla kalifāta institūciju. Kalifāta varu nodeva Turcijas Lielajai nacionālajai asamblejai (parlamentam) un kopš tā laika kalifāta titulu nelieto. Tomēr Turcijas Republikai joprojām pieder tiesības atjaunot kalifātu.


Mūsdienās vistuvāk kalifāta iekārtai līdzinās Islāma konferences organizācija, kas dibināta 1969. gadā un tajā piedalās lielākā daļa valstu, kurās musulmaņi ir vairākumā.
Kalifs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Kalifs
Kalifs burtiskā tulkojumā no arābu valodas (خليفة) nozīmē "pēctecis" vai "pārstāvis". Taču šim vārdam ir arī institucionāla nozīme - kalifāts vēsturiski bija arābu islāma komūnas pārvaldes sistēma. Nereti ar kalifātu saprot vēsturisku arābu valsti. Taču kalifāts drīzāk būtu interpretējams kā musulmaņu komūna vai komūnu apvienība, kas atbilst noteiktiem pamatprincipiem.


Galvenie šie principi bija noformulēti pēc Muhameda nāves 632. gadā, kad islāma komūnu vecākie sapulcējās tā laika islāma pasaules garīgajā galvaspilsētā Medīnā. Tie bija šādi. Pirmkārt, kalifāta līderim - kalifam, bija jābūt etniskajam arābam - pravieša Muhameda (570-632) cilts pēctecim. Otrkārt, kalifu var ievēlēt arābu cilšu vecākie, kuri pārstāv visu musulmaņu komūnu. Treškārt, kalifa uzdevums un atbildība ir par dievišķo likumu, apkopotus Korānā, ieviešanu, ievērošanu un izplatīšanu jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot karadarbību.
Tai pašā Medīnas sanāksmē tika ievēlēts arī pirmais kalifs. Par to kļuva Abū Bekrs (573-634) - Muhameda tuvākais domubiedrs un līdzgaitnieks. Tieši Abū Bekrs arī pieņēma apzīmējumu kalifs kā oficiālu valdnieka titulu (Dieva sūtņa pēctecis).


Taču vēsturiski nozīmīga notikumu attīstība islāma un kalifāta nostiprināšanā, kā arī arābu ekspansijas uzsākšanā bija kalifam Umāram I (586-644). Umārs I ieviesa stingras likumu normas, tai skaitā tās aizliedza neticīgajiem dzīvot arābu valstī.
Umāram I izdevās arī izveidot spēcīgu, saliedētu arābu armiju talantīgu ģenerāļu vadībā. Savu militāro spēku kalifāts daudz nesvārstoties lika lietā, sākotnēji pakļaujot sev Persiju, bet pēc tam soli pa solim sākot drupināt Bizantijas impēriju.
Tā, ap 650. gadu arābi jau bija iekarojuši Ēģipti, Sīriju, Irāku un Persijas rietumu daļu. Ap 660. g. arābu kalifāts nonāca centralizētas Umajādu dinastijas kontrolē, kuras agrīnās saknes meklējamas Sīrijā. Šīs dinastijas valdīšanas laikā arābi pakļāva milzīgas teritorijas no Spānijas līdz pat Afganistānai. Arābu flote drīz vien kontrolēja visu Vidusjūru. Rietumeiropā musulmaņu karapulki, šķērsojot Gibraltāra šaurumu, iebruka 711. gadā. Īsā laikā arābi sagrāva Spānijā mītošos vizigotus un jau nākamajā gadā to armijas pārvēlās pār Pirenejiem un negaidīti parādījās franku karaļvalstī Luāras ielejā pie Tūras sienām. Līdz Parīzei bija palikuši vairs tikai kādi 200 kilometri – pāris dienu sparīgam kavalērijas maršam.
Franku valsts nonāca nāves briesmu priekšā. Frankiem bija nepieciešami vairāki gadu desmiti lai sīvās cīņās atspiestu musulmaņu karapulkus un iedzītu tos atpakaļ Ibērijas pussalā aiz Pireneju kalnu grēdas.
Šo kalifāta iekarojumu rezultātā plašā lokā ap Vidusjūru izveidojās virkne samērā patstāvīgu islāma valstu Spānijā, Marokā, Ēģiptē, Tunisijā, Persijā. Viena gadsimta laikā islāms pakļāva savai ietekmei apmēram tikpat plašas teritorijas, cik kristietība ar pūlēm septiņos gadsimtos. Mūsdienu Spānijas teritorijā izveidojās spēcīgie un ietekmīgie Kordobas un Granādas emirāti, kuri pastāvēja gandrīz astoņus gadsimtus, aptverot lielāko Ibērijas pussalas daļu. Šajā ilgajā laikā šeit notika būtiskas demogrāfiskas izmaiņas. Uz pastāvīgu dzīvi šeit apmetās ne tikai etniskie arābi, bet arī berberi, mauri un citas Ziemeļāfrikas etniskās grupas, kā arī liels ebreju skaits.
Nedaudz vēlāk pēc Ibērijas pussalas iekarošanas, islāma ietekmes sfērā nonāca arī Eiropas dienvidaustrumu reģioni – Balkāni un Melnās jūras piekrastes teritorijas. Šis reģions, kuru pamatā apdzīvoja vēl Rietumromas laikā šeit ieceļojušās slāvu ciltis, arī kļuva par vienu no svarīgākajām vergu ieguves vietām kalifātam. Arī vairums vergu arābu impērijā bija tieši slāvu izcelsmes. Daži vēsturnieki uzskata, ka arī pats vārds slāvs ir vēsturisks sinonīms vārdam vergs. Tādēļ pat angļu valodā tuvā šo vārdu rakstība un izruna neesot nejaušība (Slav un slave). Arī vārds einuhs, kurš arābu valodā skan kā sakaliba, varētu būt atvasinājums no vārda slāvs.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: