Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne tāpēc, ka es nesaprastu, ka karš ir ārkārtas situācija, ne tāpēc, ka nesaprastu, ka nekādu garantiju nav, ne tāpēc, ka kavējas patvertņu izbūve vai no tām var arī nebūt jēgas, un noteikti ne tāpēc, ka es prasītu atslepenot militāru informāciju vai neticētu armijai.

Es ticu. Man nemiers rodas no tā, ka nenotiek vadīta, elementāra sabiedrības izglītošana. Uzsvars uz „vadīta”, jo 72 stundu buklets nav vadīta apmācība. Tāda sajūta, ka no valsts viedokļa sabiedrības drošības sajūta balstās uz radio ar baterijām, valsts drošība - uz profesionāļiem un bēgļiem, pa vidu neviena nav.

Ja jau gribējāt teikt - stājies Zemessardzē (ZS)! -, tad aicinu noņemt rozā brilles, neies visi ZS, un vēl godīgāk - neies vairums. Tieši tāpēc varbūt tomēr vajag apmācību raidījumus vai īsus kursus civilajiem.

Pirmās palīdzības apmācībās, kārtojot autovadītāja tiesības, nemāca, ko darīt, ja kādam norauta roka vai šķemba vēderā, bet mediķus tik drīz nesagaidīt, ibumetīns no 72 stundu somas diez vai palīdzēs. Es nepretendēju uz pareizo risinājumu, bet, ja nav bijusi sabiedrības apmācība šādos jautājumos un buklets ar 72 stundu somas saturu ne vella nemierina, tad valstij būtu jārod arī īstermiņa, tūlītēji risinājumi izglītošanai, nevis no 2158.gada.

Turklāt nav jau runas tikai par pašaizsardzību, izglītoti brīvprātīgie karā ir vērtība. Es vispār neko neesmu dzirdējusi, kā valsts plāno izmantot civilos palīgus. Pienāks laiks, tad pateiksim un apmācīsim uz vietas? Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts.

Es saprotu, ka nevar izpaust militārus noslēpumus, bet ne viss ir klasificēts, un, pat ja kas ir, tas automātiski nenozīmē nerunāt par tēmu ārpus militārām aprindām un krīzes darba grupām. Jo trauslāka drošības sajūta, jo vairāk sabiedrība uzvilksies par pseido tēmām. Informētība mazina nemieru, neļauj izvērsties ažiotāžām un dominēt “mīnu ekspertiem”, starp kuriem var būt gan valstij apzināti naidīgi cilvēki, gan paretam tiešām kāds profesionālis, gan lielākoties vienkārši satraukti līdzpilsoņi.

Reizēm protests ir vienīgais veids, kā iegūt atbildes. Un nevajag teikt, ka tāpat būs provocētāji, - būs, bet valsts uzdevums ir uzrunāt pārējos - vairumu, lai panika neietu plašumā, lasot vienpusējus dīvāna ekspertu viedokļus.

P.S. Ja tomēr par mīnām, man pilnīgi pietiktu, ja Aizsardzības ministrija un NBS būtu pašā sākumā pateikuši, ka šie jautājumi jau ir izvērtēti kopā ar sabiedrotajiem un ka Latvijai ir skaidrs robežas aizsardzības plāns. Ja Aizsardzības ministrija runā par sēņotājiem, tad nebrīnāmies, ka sabiedrība “norok” vēja parkus, jo govīm nebūs piena.

Pārpublicēts no Twitter

Novērtē šo rakstu:

52
28