Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasīju Latvijas Radio Redakcionālās padomes paziņojumu ar nosaukumu "Vārda brīvības robežas sašaurinās". Visai dīvaini, ka tā saucamā "ceturtā vara", kas arī ir vēl viena varas vertikāle Latvijā, nespēj izturēt kritiku (kas ir normāla demokrātijas pazīme), bieži pamatotu.

Īpaši jāizceļ tas, ka tā saucamais "sabiedriskais medijs" stāsta par to, ka viņš nepārstāvot valdošās koalīcijas viedokli un tas neesot viņa uzdevums, bet viņa uzdevums gan esot pārstāvēt sabiedrības viedokli. Nesen DEMOS konferencē par šo jau bija diskusija.

Faktiskā situācija ir tāda, ka "sabiedriskais medijs", pats sagatavo sabiedriskā pasūtījuma piedāvājumu un to pēc tam apstiprina SEPLP (ja nemaldos, SEPLP). Tātad vai to mēs varam uzskatīt par patiesu sabiedrisko pasūtījumu un attiecīgi mediju - par sabiedrisko?

Vēl īpaši jāizceļ tas, ka šajā paziņojumā vismaz divreiz tiek vainota nacionāli orientētā sabiedrības daļa - vienreiz paziņojumā norādot, ka "no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai “patriotisks” saturs" un ka tas esot sašaurinājis vārda brīvības robežas.

Otrreiz – norādot, ka "likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu”. Vai medijam nešķiet, ka tieši šāda nostāja ir kritikas pamatā?

Mediji un žurnālisti kritizē un iztaujā jebkuru varas formu, lai tā sevi aizstāvētu un mēs kā sabiedrība spētu novērtēt, vai vara ir tirāniska vai kompetenta. Taču šajā paziņojumā mediji vēršas pret to sabiedrības daļu, kas pamatoti kritizē viņus (jā, reizēm nekonstruktīvi).

Esmu par sabiedrisko mediju, bet tas noteikti nedrīkst izvairīties no tā kā ceturtās varas kritikas. Piebilde - esmu par to, ka sabiedriskajam medijam ir jābūt vērtībās balstītam. Ja šajā paziņojumā man jālasa, ka "patriotisms" rada problēmas, tad tādu mediju mums nevajag.

Pārpublicēts no X (Twitter)

Novērtē šo rakstu:

79
12