Iesaki rakstu:

Publiskots parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums par “Rail Baltica” būvniecības gaitu. Tajā ir 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un, kas mums ir īpaši svarīgi, nosaukti to 18 personu vārdi, kuras ar atšķirīgu pakāpi ir personīgi atbildīgas par skandalozo “Rail Baltica” būvniecības situāciju.

Valsts budžets nepamatotos tēriņos ir zaudējis prātam neaptveramas summas, un potenciālo nākotnes saistibu apjoms nav skaidrs, taču tas, visticamāk, būs mērāms daudzos miljardos. Tiešajiem zaudējumiem vēl jāpieskaita tas, ko mēs “Rail Baltica” radītā "melnā cauruma" rezultātā nespēsim nofinansēt veselības aprūpē, izglītībā, drošībā, izaugsmē. Jāpieskaita arī apkaunojošs reputācijas zaudējums - Latvija sevi ir parādījusi kā valsti, kam nav kapacitātes īstenot lielus projektus.

Bez pārspīlējuma var teikt, ka šis ziņojums un sabiedrības reakcija uz tajā atklāto ir brieduma pārbaude mūsu valstij: politiķiem, tiesībsargājošajām institūcijām un arī pilsoņiem, kas apveltīti ar vēlēšanu tiesībām, tāpēc ir atbildīgi par savu valsti.

Pēdējā gada laikā sabiedrība pieaugošā šoka stāvoklī ir sekojusi līdzi arvien jauniem atklājumiem par gadsimta projekta izgāšanos - tehnisku nesagatavotibu, voluntāriem lēmumiem, organizatorisku haosu, finansiālu bezatbildību. Valsts augstākās amatpersonas, ierēdņi, megalabi atalgoti projekta menedžeri vaino cits citu, demonstrē absolūtu aroganci vai mēģina mūs noslīcināt vārdu plūdos, novirzoties no lietas būtibas. Vienīgais, ko nav izdevies saklausīt, - ne mazāko atbildības uzņemšanos. Cilvēki, kas gadiem ilgi ir daudzinājuši, ka uzņemas atbildību par valsti, kļuvuši dīvaini klusi, tiklīdz viņu vadītā vara ir iesēdinājusi valsti peļķē.

Par laimi, valstij ir arī spēcīgi ieroči, kā sevi aizstāvēt pret bezatbildīgiem atbildīgajiem - daudzi un dažādi panti par nesaimnieciskumu, kaitējuma nodarīšanu, finanšu disciplīnas neievērošanu utt. Un šiem pantiem atšķirībā no nekonkrētās "politiskās atbildības" ir visai smagas likumiskas konsekvences. Tagad sabiedrības priekšā ir 18 komisijas ziņojumā nosaukti uzvārdi, un šiem galvenajiem lēmējiem ir jāiztur konfrontācija ar šiem konkrētās atbildības likuma pantiem.

Diemžēl ne no vienas tiesībsargājošās institūcijas nav novērota jelkāda aktivitāte, lai gan iemeslu rosināt lietas "pēc fakta" nav trūcis. Ja tiesībsargājošās iestādes uz nosauktajiem augsti situēto amatpersonu uzvārdiem arī turpmāk skatīsies kā trusītis uz pitonu, vai būsim saucami par tiesisku valsti?

Visbeidzot - par pilsonisko atbildību. Mūsu acu priekšā ir norisinājusies "gadsimta afēra", kas nodara valstij neaptveramus zaudējumus. Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir paveikusi ievērojamu darbu, lai nonāktu līdz secinājumiem par konkrētiem vainīgajiem. Ja pilsoņi arī turpmāk caur vēlēšanu procesu ir gatavi "ņemt darbā" šos politiķus un viņu pārstāvētos politiskos spēkus - varas turētājus, tad viņi akceptē šo afēru un ir līdzdalīgi. Un tad Latvija nav izturējusi šo politiskā un pilsoniskā brieduma pārbaudi.

Lai tas nenotiktu un lai nepārmestu tukšvārdību, manuprāt, ir nepieciešami šādi turpmākie soļi:

1)   Parlamentārās komisijas darbs ir jāturpina, bet tās sastāvs ir būtiski jāpaplašina. Ar balsstiesībām jāpieaicina autoritatīvi Latvijas un ārvalstu transporta nozares eksperti un finansisti, nozaru arodbiedrību pārstāvji, kā arī plašāk jāpārstāv opozīcijas partiju politiķi.

2)   Pie “gadsimta afēras” izmeklēšanas “Rail Baltica” būvniecībā beidzot jāķeras Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, kuru pienākums ir sniegt objektīvu visu figurantu darbības juridisko izvērtējumu, noteikt to atbildības pakāpi Latvijas likumdošanas ietvaros. Izmeklētājiem beidzot jānosauc finansiālo zaudējumu apjomi, ko cietis un vēl var ciest Latvijas nodokļu maksātājs no konkrētu politiķu un amatpersonu darbības vai bezdarbības.

3)   Balstoties uz neatkarīgu auditu, Latvijas sabiedrībai beidzot jāuzzina “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pirmās un otrās kārtas būvniecības reālā vērtiba 2024. gada cenās, ņemot vērā inflāciju, kā arī pamatots to pabeigšanas termiņš.

4)   Neatkarīgam auditam ar nozares transporta ekspertu piedalīšanos beidzot jāizvērtē reālais, nevis mītiskais pasažieru un kravu plūsmas apjoms pēc “Rail Baltica” būvniecības pabeigšanas. Latvijas sabiedrībai jārēķinās, ka šī dzelzceļa līnija pašreizējā ekonomiskajā un ārpolitiskajā realitātē pārskatāmā nākotnē nebūs rentabla, tās būvniecībā ieguldītie daudz miljardu tēriņi neatmaksāsies. Vēl vairāk - tās ekspluatācija prasīs katru gadu desmitus miljonu eiro dotācijas no valsts budžeta.