Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas atgriezos no Zviedrijas. Daži iespaidi par šo braucienu. Pašlaik ceļošana atgādina nemierīgos deviņdesmitos, kad uz katras robežas bija rindas, vajadzēja visādas atļaujas un nevarēja saprast, kādi noteikumi šoreiz ir spēkā.

Sākšu ar to, ka, ierodoties Zviedrijā, ir jābūt pirms līdz 48 stundām veiktam negatīvam Covid testa rezultātam zviedru vai angļu valodās. Šāds tests Gulbja laboratorijā maksā EUR 37.00. Bez tā nelaiž uz prāmja. Ērtība ir tā, ka testu var saņemt elektroniski telefonā un parādīt tāpat kā prāmja biļeti.

Braucu ar prāmi no Ventspils uz Stokholmu. Ar prāmi, jo izmantoju automašīnu, ar ko pārvietoties Zviedrijā. Uz prāmja cilvēku maz, visi staigā ar maskām, tās noņem tikai ēdnīcā, citādi brauciens izskatās kā parasti. Ēdnīca uz prāmja tīri laba, arī sajūtas normālas, gandrīz kā “miera laikos”.

Iebraucot Zviedrijā, bija interesanti – nobraucot no prāmja dabūjām gaidīt rindā, visas mašīnas pārbaudīja, ar visiem aprunājās zviedru robežsargi. Man kā vadītājam vēl trubiņā lika iepūst pārbaudot vai neesmu dzēris. Pēc 200 metriem nākošā pārbaude – prasa uzrādīt negatīvu Covid testu, aprunājas ar katru. Mūsu auto striktāk nepārbaudīja, bet pieļauju, ja liecies aizdomīgs, var likt nobraukt malā un izkratīt pamatīgi.

Tikuši cauri pārbaudēm, iebraucām burtiski citā pasaulē. Jā, jāatgādina, ka nevienam no policistiem vai muitniekiem nebija sejas masku. NEVIENAM!

Zviedrijas lieliskie ceļi un mierīgā, vienādā auto satiksme! Vienkārši kaifs braukt! Un patiešām cita pasaule – visos veikalos, benzīntankos pārdevēji bez sejas maskām, nevienam neaizrāda par kaut kādu distances ievērošanu un masku nelietošanu. Neredz, ka tiktu ierobežots pircēju skaits veikalos. Viss notiek tā, it kā Covid nemaz nepastāvētu.

Es ar kolēģi bijām nupat otro Covid poti saņēmuši, tomēr veikalos gājām ar maskām. Šķita, ka uz mums tā nedaudz dīvaini skatījās… Cilvēkus ar sejas maskām redzējām ļoti maz. Restorānos nebijām, bet redzējām – tie ir atvērti. IKEA lielveikala otrā stāva ēstuve strādāja kā parasti.

Iepriekšējo reizi Zviedrijā biju pagājuša gada novembrī, toreiz nedēļas laikā redzēju tikai divus cilvēkus ar sejas maskām, šoreiz tādu bija vairāk, tomēr joprojām bija jūtama tāda laba sajūta, ka sabiedrībā dzīve turpinās normāli! Zviedru ikdienā šis vīruss nav dominējošs, ikdienas komunikācijā to nevar just vispār, tas neatstāj nomācošu ietekmi kā pie mums.

Es nesaku, ka Zviedrijā viss ir labi, bet pie mums viss ir slikti. Zviedrija Covid saslimstības un mirušo statistikas ziņā ir pirmajās vietās pasaulē. Medicīna Zviedrijā ir pārslogota, ir daudzas nedēļas, pat mēneši jāgaida uz plānotām medicīniskām manipulācijām vai apskatēm.

Tomēr Zviedrijā iedzīvotāji netiek turēti tik lielā stresā, kā tas ir Latvijā. Te būtiska ir ne tikai Latvijas valdības un politiķu rīcība, lēmumi, bet mūsu masu mediju attieksme pret pandēmiju un valdības lēmumu atspoguļojums masu medijos un sociālajos tīklos. Sociālie tīkli diemžēl bieži vienārši “tukši vārās” un ceļ paniku.

Visas Latvijas sabiedrības interesēs ir mums visiem beidzot “ieslēgt veselo saprātu” dzīvot tā, lai šis pandēmijas laiks vēlāk netiktu uzskatīts par “lielu nelaimi” ar neatgriezeniskām sekām. Dzīve taču turpinās! Bērniem jāiet skolā, jauniešiem jākomunicē savā starpā, mums visiem jādzīvo pilnvērtīgi emocionāli un garīgi. Tik ļoti tā visa histērija jau ir apnikusi!

Mūsu domāšana ir jāpārorientē citādi, jo cilvēki nedrīkst gadiem dzīvot stresā un ierobežojumos, tas radīs un jau ir radījis lielas garīgas problēmas. Mums ir jādara viss, lai mūsu ikdiena arvien ātrāk kļūtu par normālu sakarīgu dzīvi. Nevis jāmeklē jauni attālinātā darba un mācību varianti, bet jāmeklē visas iespējas vienkārši normāli dzīvot. Jārēķinās, ka vīruss ir starp mums un nekur nepazudīs. Jo ātrāk šādai dzīvei pielāgosimies, jo labāk jutīsimies un pilnvērtīgāku dzīvi dzīvosim.

Novērtē šo rakstu:

77
11