Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Brāļi un māsas! Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad sarežģītas izvēles, kompromisi un briesmas atkal ir uz katra soļa. Mūsu valsts, kuras jēga un pastāvēšanas mērķis ir mūsu tautas nepārtrauktība un labklājība, pēdējo desmitgažu laikā ne vienreiz vien ir demonstrējusi, ka tauta vairs nespēj kontrolēt pašplūsmā aizgājušo varas mehānismu.

Tas sācis darboties mums nesaprotamā veidā, Satversmes 100. pants vairs nav neapstrīdams, un mūsu brīvības sarūk. Tradicionālās vērtības tiek apstrīdētas, un Raiņa aprakstītā gara valsts ir kļuvusi par miesas valsti, radot mums jau tūkstošgadēm zināmās miesīgās dzīves sekas. Baušļu pārkāpumi un atteikšanās no tiem rada traģēdijas atsevišķa cilvēka dzīvē, bet valsts dzīvē un mērogos tas var radīt katastrofu.

Ko šībrīža sarežģītajā situācijā darīt draudzēm un to vadītājiem? Bieži draudžu gani uzsver, ka kristiešu cīņa nav cīņa ar cilvēkiem. Un esošā vara ir Dieva dota, un tā jārespektē, to paredz 4.bauslis.

„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.”

Bībelē nav izdalīti uzsvērtas instrukcijas, ko darīt, ja vara kļūst radikāli bezdievīga un noziedzīga un sāk atklāti iet pret morāli un ētiku, bet, nedaudz pameklējot, var atrast rindas, kas arī ir šī senā norāde uz to, ka kristiešu paklausība ir selektīva.

Lūk, fragments no Apustuļu darbu grāmatas piektās nodaļas, kur Pēteris kopā ar pārējiem apustuļiem jūdu Sinedrija priekšā vienprātīgi apliecina: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkam.” Tas nozīmē, ka tad, kad kāda autoritāte, vienalga, garīgā vai laicīgā, pavēl rīkoties pret Dieva vārdu, tad kristieši arvien pavisam noteikti atbild: “Nē.”

Arī baznīctēvi vienmēr ir mācījuši līdzīgi. Tā, piemēram, Augustīns saka: “Kas gan cits, ja ne bandas ir ķēniņvalstis, kas rīkojas netaisnīgi.” Tātad – netaisna, savtīga varas lietošana valsts pārvaldei tāpat kā jebkurai citai varai atņem tās dievišķo autoritāti, kuru citādi neviens nedrīkstētu apstrīdēt.

Gadījums liekas pazīstams.

Labi organizētā varas liberāļu saujiņa, izmantojot atbalstu Briselē un Vašingtonā, ievieš likumos mums nepieņemamas, samaitājošas normas, un nepaies ilgs laiks, kamēr viņi sāks apšaubīt laulību starp vīrieti un sievieti. Arī mūsu ķermenis, Dieva Gara patvērums, vairs nav neaizskarams, to var mainīt, pat kopā ar dzimumu.

Pavisam drīz mūs gaida vēl smagāka izvēle - jaunizgudrotas RNS vakcīnas, kas būs spējīgas izmainīt mūsu gēnu informāciju un radīt smagas blaknes. Un nekas neliecina, ka tas būs pēdējais pārbaudījums, - aizbildinoties ar vīrusa draudiem, sarūk skaidras naudas apjomi apgrozībā, tiek slēgtas robežas, un mūsu bērni tiek nošķirti no dzīviem skolotājiem.

Kurš būs tas brīdis, kad Latvijas kristieši pateiks: „Pietiek!”?

Tad, kad armija un policija viņus vilks ārā no mājām, lai vakcinētu? Brāļi, tad jau būs par vēlu! Mūsu ir ļoti daudz, un kopā mēs varam izmainīt savas dzīves. Mēs varam izmainīt lēmumu pieņemšanu šajā valstī, jo kristiešu ir desmitiem reižu vairāk nekā visu politisko partiju biedru, kopā ņemtu. Ja šobrīd notiktu godīgs referendums par vakcināciju un valsts ekonomikas noslēgšanu, - kāds gan būtu tā rezultāts? Mēs zinām, ka vairākums tautas izvēlētos nevakcinēties un nenoslēgt valsti. Bet mūsu valsts kursu nosaka no Briseles un Vašingtonas atkarīgais mazākums, un pat privātfirmai „Pasaules veselības organizācija” ir lielāka ietekme uz valsts dzīvi kā Latvijas valsts varas avotam - tautai.

Vai tā ir demokrātija? Pilnīgi noteikti ne. Mūsu pienākums Dieva un savu bērnu priekšā ir atjaunot tautas pašnoteikšanos un tās Dieva dotās brīvības, kuras cilvēku varai mums atņemt nav tiesības!

Ja paliksim malā, tad padomājiet par brīdi, kad Jūsu bērns paaudzies Jums jautās: „Tēti, kur tu biji, kad tas viss sākās? Kāpēc tu neko nedarīji?”

Vēl nav par vēlu! Zini, ka Dievs šajā cīņā ir ar mums!

Novērtē šo rakstu:

81
18