Iesaki rakstu:

Līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pēdējos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidīgo dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dīvainības, - šoreiz tās saistītas ar lēmumiem par dividenžu izmaksu un nesakritībām dividenžu summās.

Dividendes izmaksātas, bet kur lēmumi?

Ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, iespaidīgas dividendes no SIA Pallogs viņa ir saņēmusi trīs pēdējos gadus pēc kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA Pallogs kapitāldaļu turētāju vai to pārstāvju ikgadējā gada pārskata pieņemšanas sapulcēs nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendēs, - ne 2013. un 2014. gada 31. janvārī, ne 2015. gada 27. februārī

Pati I. Koļegova, kurai visu šo laiku formāli piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu, nevienā no šīm pārskata sapulcēm gan nav piedalījusies, - divās no tām viņas brālis, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns piedalījies kā I. Koļegovas pilnvarota persona, bet trešajā viņa statuss vispār nav norādīts.

Taču visās trīs dalībnieku (un to pārstāvju) sapulcēs lēmums par iespējamu peļņas izmaksāšanu dividendēs ir bijis viens – nekādu dividenžu. „Gada peļņu nesadalīt,” – šādi par peļņas sadali lemts visos trīs gados, kad I. Koļegova uzrādījusi no SIA Pallogs saņemtās iespaidīgās dividendes 1,04 miljonu eiro kopapjomā, kuras tālāk nonākušas pie brāļa un viņa ģimenes.

Nozīmīgas atšķirības summās

„Par visiem gadījumiem, kad uzņēmumā ir pieņemti lēmumi izmaksāt dividendes, ir bijuši valdes lēmumi,” – šādu VID ģenerāldirektora amata kandidātes apgalvojumu otrdien citēja aģentūra LETA. Taču tas iespaidu par dīvainībām ap dividendēm tikai pastiprina, - saskaņā ar Komerclikumu valde vispār nav tiesīga lemt par peļņas sadali un dividenžu apjomu. To, ka par dividendēm var lemt tikai dalībnieki, pēcāk atzīst arī pati I. Koļegova.

Kā rāda Lursoft dati, visos trijos pārskata gados Pallogs noteiktas summas dividendēs tiešām ir izmaksājis, taču tās būtiski atšķiras no I. Koļegovas deklarācijās uzrādītajām summām.

2013. gadā I. Koļegova deklarējusi dividendēs saņemtus 240 000 latu, un, tā kā šī summa atbilst pusei uzņēmuma kapitāldaļu, kopumā dividendēs vajadzētu būt izmaksātiem 480 000 latu, tomēr SIA Pallogs 2013. gada pārskatā kā dividendēs izmaksāti uzrādīti tikai 396 000 latu.

Līdzīgi ir arī ar diviem nākamajiem gadiem: spriežot pēc I. Koļegovas deklarācijas, 2014. un 2015. gadā dividendēs kopā vajadzētu būt izmaksātiem attiecīgi 760 000 un 640 000 eiro, taču SIA Pallogs gada pārskatos uzrādītās izmaksāto dividenžu summas ir tikai 590 223 eiro un 578 800 eiro.

Tiesa, te ir jāņem vērā, ka uzņēmuma finanšu gads ir diezgan īpatns – tas nesakrīt ar astronomiskā gada sākumu un beigām, bet gan sākas 1. novembrī un ilgst līdz nākamā gada 31. oktobrim.

Līdz ar to, piemēram, SIA Pallogs gada pārskats par 2013. gadu (tostarp dati par izmaksātajām dividendēm) attiecas uz laiku no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, savukārt I. Koļegova saņemtās dividendes deklarē par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Šīs divas atšķirīgās atskaites sistēmas rada labvēlīgus apstākļus neskaidrībām par datiem par izmaksātajām un saņemtajām summām, taču nozīmīgas nesakritības ir vērojamas arī par visiem pēdējiem trim gadiem kopā.

Kur radušies 300 000 eiro?

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA Pallogs ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA Pallogs neesot saņēmusi, līdz ar to situācija ir šāda: SIA Pallogs par laika posmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu īpašniekiem izmaksātas ir uzrādījis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarētajam šai summai līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt ievērojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozīmē – vai nu pagājušā gada beigās SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieki ir sanākuši uz vēl vienu sapulci, lai steidzīgi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, un šo iespaidīgo summu arī izmaksājuši, vai arī jau tā daudzajām dīvainībām ap VID ģenerāldirektora amata kandidātes uzņēmējdarbību pieskaitāma vēl viena.

 

Dividenžu lēmuma likumība - apšaubāma

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms, katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.

„Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākošā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.

Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varētu paskaidrot „mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, - vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitījumu no SIA Pallogs laikā no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Savukārt pašā SIA Pallogs paskaidroja, lai interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai mēģinot uzdot nākamajā dienā.

Tikmēr ir skaidrs - nav taisnība Vienotības pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pēc tam, kad valdība šonedēļ nolēma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot „vienkārša - nepieciešams pārbaudīt dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informēja Koļegova, proti, Uzņēmumu reģistrā jāpārliecinās, vai ir bijis lēmums par dividendēm vai nav bijis”.

Patiesībā normatīvie akti neparedz, ka Uzņēmumu reģistrā būtu jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols saistībā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta, ka, kā apliecina aptaujātie auditori, iespēja izmaksāt šādas tā saucamās starpdividendes likumīgu spēku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lēmums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.

I. Koļegovas gadījumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumību, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts līdz ar gada pārskata apstiprināšanu.

 

Nodokļu speciālisti saskata dīvainību

Tikmēr aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA Pallogs praksi – gada pārskata apstiprināšanas brīdī peļņu regulāri atstāt nesadalītu, bet par tās izmaksāšanu dividendēs lemt kaut kad vēlāk – sauc par neparastu un pat dīvainu.

„Tas it kā nav loģiski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam sasaukt dalībnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pēdējos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statūtos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidū, bet aizmirst to ierakstīt statūtos, un tādā gadījumā iepriekšējā gada peļņu dividendēs vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja Varul partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. 

Arī „Komerclikuma tēvs” Jānis Endziņš norāda, ka „tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalīšanu, bet pēc tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrīt arī zvērināts revidents, zvērinātu revidentu sabiedrības SIA Rodl & Partner direktors Egons Liepiņš.

„Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbūt bija kādi investīciju plāni, kas nerealizējās, tādēļ izlēma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arī iepriekšējā gada dividendes. Bet, ja tā dara trīs gadus pēc kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatē E. Liepiņš.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.