Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nespēja skaidri nodefinēt Latvijas stratēģiju enerģētikas nozarē ir novedusi pie virknes nepārdomātu un pretrunīgu lēmumu, nekonsekvences un līdz ar to neskaidrības un nestabilitātes enerģētikas nozarē, kas apgrūtina tai piesaistīt investīcijas, attīstīt konkurenci un pārdomāti restrukturizēt to ar vislielāko izdevīgumu Latvijas patērētājam, tādejādi radot papildus riskus valsts drošībai un tautsaimniecības konkurētspējai.

Līdz ar to pamatotas un saprotamas ir sabiedrības bažas par kārtējiem valdības uzsāktajiem liberalizācijas procesiem šajā nozarē: vai valdība tos īsteno ar atbilstošu kompetenci un izpratni - sabiedrības interesēs vai arī, vadoties tikai no šaura skatījuma, lai īstenotu risinājumus atsevišķu problēmu vai kādu biznesa interešu ietvaros, kas rezultātā var kaitēt sekmīgai un efektīvai liberalizācijas īstenošanai un radīt papildus izmaksas, kuras būs jāsedz Latvijas patērētājam.

Ir visnotaļ apsveicama valdības apņēmība īstenot gāzes tirgus liberalizāciju, lai radītu Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties sev izdevīgāko gāzes piegādātāju, tomēr veids, kādā valdība to ir iecerējusi īstenot, rada pamatotas bažas par to, vai tas tiek īstenots ar atbilstošu kompetenci sabiedrības interesēs vai arī, lai izdabātu kādu atsevišķu biznesa interešu lobijam, tādejādi cenšoties īstenot nepārdomātu un juridiski nekorektu risinājumu, kas rezultātā ne tikai nedos nekādu labumu Latvijas patērētājam, bet var nozīmīgi aizkavēt un sarežģīt sekmīgu un efektīvu gāzes tirgus izveidi un gāzes piegāžu diversifikāciju Latvijas patērētājam

Piemēram, neviena spēkā esoša tiesību aktu norma nenosaka, kurš no patērētājiem var kvalificēties dabas gāzes tirgus dalībnieka statusam, kādi ir kritēriji tā iegūšanai; neMinistru kabinetam, ne arī citai institūcijai nav dots šāds deleģējums to noteikt, līdz ar to nav saprotams, kādā veidā ir domāts īstenot reālu, likumīgu iespēju Latvijas gāzes patērētājiem izvēlēties sev izdevīgu  gāzes piegādātāju, ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav iespējams noteikt nevienu patērētāju, kam būtu uz to tiesības? Savukārt, ja šādu statusu ir paredzēts noteikt visiem patērētājiem, kā šādā situācijā ir paredzēts nodrošināt sekmīgu gāzes tirgus darbību, ja nav nevienas tiesību normas, kas regulētu šāda gāzes tirgus darbību?

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā, veicot kādas konkrēti darbības un balstoties konkrēti uz kādām tiesību normām, ir paredzēts īstenot valdības piedāvātos gāzes tirgus liberalizācijas pasākumus?

No sabiedrībai sniegtās informācijas izriet, ka valdības piedāvātos gāzes tirgus liberalizācijas pasākumus ir paredzēts īstenot termiņos, kas būs atšķirīgi no spēkā esošajās tiesību normās noteiktajiem termiņiem un nosacījumiem.

2. Lūdzam paskaidrot – izmantojot kādas konkrēti tiesību normas un faktisko rīcību, tiks nodrošināts reāls un juridiski korekts gāzes tirgus atvēršanas process?

3. Vai ir apzināti šādas rīcības iespējamie riski, iespējamās sekas?

4. Kurš konkrēti ir veicis šādas rīcības iespējamo risku un iespējamo seku izvērtējumu? Lūdzam sniegt šo Jūsu novērtējumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0