Iesaki rakstu:

Pievienotais Hermaņa tvīts (skat. raksta beigās) man lika aizdomāties. Aicinu arī Jūs katru izspēlēt scenārijus savā galvā. Iesākumam noliekam sevi ASV prezidenta vietā un padomājam, kādi viņam ir varianti. Ko viņš varētu darīt, ko darītu Tu?

Pirmā pašsaprotamā lieta - America first. Tā nav Latvija, kuras koalīķijai ir Latvija last.

Otrā lieta ir tā, ka tur neviens (pat kamalisti) nav galīgi dumji, jo ASV ir spēcīgi dienesti, kas spējīgi reālistiski novērtēt situāciju un aiznest to pat līdz ņirdzošajai Kamalai (pieņemsim, ka prezidente ir ņirdzošā Kamala, ja reiz Tramps tā nepatīk). Nesapratīs viņa pati, sapratīs komanda.

Ko viņi redz? Pirmkārt, konteksts. Tas, ka ASV jau no WW2 laikiem iestājas par mieru. No turienes radās pasaules policista loma. Pat tad, ja no tā gribētu atteikties, viņi saprot, ka karot nebūtu prātīgi. Afganistānas un citas ieceres nu tā sāpīgi izgāzās. Pat ar punduri Ziemeļkorejā nekāda risinājuma taču nav. Es nedomāju, ka viņi jebkad izskatījuši iespēju iesaistīties karā ar visu savu varēšanu. Tādu iespēju viņi neizskatīja arī Baidena laikā, 100% neizskata arī tagad.

Ja neko nedarīs, tad iestājas Fausts. Tas arī neder.

Vai grib karot citi? Ņemam binokli un raugāmies pāri okeānam. Eiropa? Siliņai mangāna rūda, Vācija bez krievu gāzes nejūtas labi, Eiropa kopumā pat nav gatava tērēt daudz, saka - nav naudas, un, galvenais, nav vēlmes, arī tehnisku iespēju ražot ieročus un sūtīt tos uz Ukrainu nav. Trīs gadu pieredze ir fakts un liecība par neapstrīdami skaidru nostāju. Man kā ASV prezidentam tik daudz skaidrs - šitie nav arāji. Un tad vēl tā ES politiķu d...šana, tie koli un kalnietes, ka nu mēs, nu tagad mēs, mēs tagad - ar tādiem sarunas nav jēgas turpināt. Tā es padomātu (jebkāda) ASV prezidenta vietā.

Nu tad ko? Nu tad jābrauc un jāvienojas. Jā, ar monstru. Bet pasaule jau nav ideāla un nav taisnīga. Ar kādiem tik mūdžiem viņiem nav nācies runāt un vienoties neskaitāmas reizes, ne tuvu ne tikai šī kara laikā. Talibi, hamasi un kas tik ne.

Un? Un jebkurš risinājums būs sāpīgs, jo kamalbaidenisti noveduši pasauli pie katastrofas sliekšņa un ritenis jau ripo pāri klints malai. Kaut kas ir jādara, Tramps nav komatozais Baidens, nu tad rīkojas.

Latvijai var tikai paveikties. Mangāna Siliņa neko labu nav pelnījusi, un nav arī, ko piedāvāt, izņemot nožēlojamu mļamļāšanu.

Nu tā kaut kā. Sēžam un gaidām rēķinu par mļamļāšanu. Varbūt aizpūtīs garām.

Alvis Hermanis: „Man jau arī gribētos, lai Trampam būt vairāk empātijas pret austrumeiropiešu problēmām (tomēr abas pēdējās sievas no šejienes kā nekā). Taču jāsamierinās, ka viņš ir prezidents amerikāņiem. Un nevis mums. Un  Ukrainas gadījumā rīkojas, pirmkārt, savas tautas interesēs. Esmu pārliecināts, ka latvieši ļoti sāktu dusmoties, ja viņiem trīs gadus vajadzētu finansēt karu kaut kur okeāna otrā pusē, karu, kurš nekad nebeigsies pats no sevis. Sarunu beigās, esmu pārliecināts, būs kompromisi no visām pusēm. Tas nozīmē, ka visi būs neapmierināti. Savādāk nemēdz būt.”