Iesaki rakstu:

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.

20.jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma tika sasaukta Rīgas domes sēde, kurā tika balsots par Rīgas mēra Daiņa Turlā atstādināšanu. Viņš neizturēja uzticības balsojumu un bija spiests atstāt šo amatu. Balsojumā Turlajam neuzticību izteica 31 deputāts – kopā ar opozīcijas partiju deputātiem par viņa atstādināšanu balsoja arī pie frakcijām nepiederošais Oskars Putniņš un četri no partijas “Saskaņa” izslēgtie deputāti, kuri ir izveidojuši neatkarīgo deputātu frakciju.

Turlā palikšanu Rīgas mēra amatā atbalstīja 28 deputāti – visi partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” - valdošās koalīcijas - deputāti un arī no Jaunās konservatīvās partijas ievēlētais Imants Keišs. Viņš vēlāk skaidroja, ka kļūdas pēc nospiedis nepareizo pogu – viņš gribējis balsojumā atturēties, nevis balsot pret.

Vienlaikus Keišs paziņoja, ka ir pret Turlā gāšanu no Rīgas mēra amata un uzskata, ka viņam bijis dots pārāk īss laiks strādāšanai, kā arī uzsvēra, ka ir pret ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē. Negaidīts bija Jaunās konservatīvas partijas līdera Jāņa Bordāna paziņojums par Keiša un vēl viena domnieka – Druvja Kleina izslēgšanu no partijas. Tas atgādina ātro Nila Ušakova reakciju, par nepaklausību izslēdzot vairākus domniekus no “Saskaņas” frakcijas.

Turlais par Rīgas mēru tika ievēlēts 30.maijā. Neilgi pirms tam no “Saskaņas” par nepaklausību, partijas rīkojumu nepildīšanu un “rupjiem pārkāpumiem” tika izslēgti četri deputāti – vicemērs un sens “Saskaņas” līdera un simbola Ušakova sabiedrotais Vadims Baraņņiks, Ušakovs fans un Attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs, labi atalgotais konsultants dažādās Rīgas domes struktūrās Valerijs Petrovs un arī Vitālijs Dubovs.

“Šūpošanās” Rīgas domē sākās pirms vairākiem mēnešiem, kad arvien vairāk kļuva zināms par sistēmisko korupciju Rīgas domē. Daudziem pārsteigumu radīja Ušakova un “Gods kalpot Rīgai” līdera Andra Amerika paziņojums par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kad abi tika ievēlēti Eiropas Parlamentā, par Rīgas mēru tika ievēlēts Turlais.

Turlais tika gāzts no Rīgas mēra amata 21.dienā pēc ievēlēšanas. Tādējādi Turlais ir līdz šim īsāko termiņu strādājušais Rīgas mērs. Pēc viņa izbalsošanas tika paziņots, ka mēra amata pienākumus pildīs vicemērs Oļegs Burovs. Viņš informēja, ka nākamā Rīgas domes sēde notiks 10.jūlijā.

Ja divu mēnešu laikā netiks ievēlēts jauns Rīgas mērs, Saeima būs tiesīga rosināt Rīgas domes atlaišanu. Grūti iedomāties, kādu jaunu valdošo koalīciju varētu izveidot šo divu mēnešu laikā un vai tā spēs vienoties par jaunu Rīgas mēru. Pēc Ušakova un Amerika faktiskās aizbēgšanas uz Briseli “Saskaņai” vairs nav līdera, kuram būtu vajadzīgā autoritāte savu partijas biedru motivēšanai un pareizu balsojumu organizēšanai. Redzams, ka “balsošanas mašīna”, kuru desmit gadus darbināja Ušakovs, vairs nedarbojas, un to apliecina arī četru deputātu izslēgšana no frakcijas un partijas.

Uzticības balsojumu Turlajam rosināja frakcijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Viesturs Zeps, un šo ierosinājumu atbalstīja arī pārējās opozīcijas partijas. Tagad daudz tiek runāts par iespējamu jaunas koalīcijas veidošanu.

Tiek izteikti dažādi minējumi. Piemēram, par jaunu koalīciju varētu vienoties “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai”, ko atbalstītu arī četri no “Saskaņas” izslēgtie deputāti un divi no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie deputāti, kā arī atsevišķi citu opozīcijas partiju deputāti un daļa “Saskaņas” deputātu, kuri vēlas saglabāt iegūtos amatus Rīgas domē un pašvaldības uzņēmumos.

Zinot, ka politikā viss ir iespējams, tomēr šķiet maz ticams, ka šādu vai arī citu koalīciju izdosies izveidot un tā varēs stabili nostrādāt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gada jūnijā.

Alternatīva jauna Rīgas mēra ievēlēšanai ir ārkārtas vēlēšanas. Saeima būs tiesīga rosināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru. Vienlaikus likums paredz, ka gadījumā, ja līdz kārtējām Rīgas domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas vēlēšanas netiek rīkotas un pašvaldības vadību uzņemas valdības iecelts pārstāvis.

Interesanti, ka pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā ne tikai Ameriks, bet arī Ušakovs regulāri runā par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Iespējams, pēc labajiem panākumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās abi ir pārliecināti, ka saņems tikpat lielu vēlētāju atbalstu arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. To rāda arī socioloģisko aptauju dati. Pētījumos redzams, ka daudzie korupcijas skandāli nav būtiski samazinājuši “Saskaņas” reitingu.

Ir skaidrs, ka Ušakova un “Saskaņas” atbalstītāji neredz citu alternatīvu un tic apgalvojumiem, ka visi vēršas pret Ušakovu tāpēc, ka viņš ir krievs. Daudzi “Saskaņas” vēlētāji arī domā, ka vēršanās pret partiju un Ušakovu ir slikto nacionālistu atriebība. Tāpat tiek runāts, ka Ušakovs atkal varētu kandidēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kā sava saraksta līderis un tā nodrošināt partijas uzvaru šajās vēlēšanās.

Par savas partijas veidošanu ir paziņojuši no “Saskaņas” izslēgtie domnieki Baraņņiks, Rosļikovs, Petrovs un Dubovs. Ir skaidrs, ka jaunas partijas izveidošanai ir nepieciešams laiks, tāpēc diez vai viņi būtu ieinteresēti ārkārtas vēlēšanu rīkošanā. Tomēr šādas partijas izveidošana varētu būt interesanta, jo tā varētu radīt konkurenci “Saskaņai” un arī Latvijas Krievu savienībai cīņā par tā saukto krievvalodīgo vēlētāju.

Kaut arī par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas daudz runā, piemēram, “Jaunās Vienotības” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis, tomēr ir skaidrs, ka opozīcijai šādas vēlēšanas nebūtu izdevīgas. Rīgas domes opozīcija ir vāja un sašķelta. Opozīcijai izdevās atcelt Turlo no mēra amata, tomēr šim balsojumam sekoja divu deputātu izslēgšana no Jaunās konservatīvās partijas.

Zināms, ka “Latvijas attīstībai” ir atšķirīgs viedoklis par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu un turpmāko darbību Rīgas domē. Nav mazsvarīgi arī tas, ka gatavošanās ārkārtas vēlēšanām prasa zināmu finansējumu un pēc tikko notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām partijām varētu rasties problēmas šajā ziņā.

Jauki vismaz, ka divus mēnešus varēs droši baudīt atvaļinājumu un nesatraukties par Rīgas domē notiekošo. Augusta beigās kļūs skaidrāk redzams, kas notiek Rīgas domē un vai Ušakovam ar Ameriku izdosies izprovocēt ārkārtas vēlēšanas, lai sāktu visu no slavenās “baltās lapas” un varētu stāstīt, ka korupcijas skandāli ir palikuši pagātnē.