Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieļauju, ka lielai sabiedrības daļai ir radusies neskaidrība – kas tieši nedēļas laikā ir noticis ar premjeru Krišjāni Kariņu: vēl pirms nedēļas viņš pietiekami stingri – cik nu vispār šis cilvēks kaut ko var pateikt stingri – apgalvoja, ka ar savu partiju atbalstot Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, bet vakar jau izteicās pilnīgi pretēji – ka viss, ko iecerējusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska kopā ar savu Jauno konservatīvo partiju (JKP), esot labi un pareizi, tostarp arī LU rektora vēlēšanu rezultātu neapstiprināšana un LU nodošana pagaidu pārvaldīšanā. Domāju, ka varu šo neskaidrību kliedēt.

Droši vien visi ir pamanījuši, ka caurkritušais un no visurienes izslēgtais deputāts Aldis Gobzems jau mēnešiem ilgi mēģina kaut kā „uzbūstot” savu popularitāti, ceļot troksni ap Kariņu ģimenes jau pasenu darījumu, bijušā kino Pionieris ēku ļoti šaubīgā darījumā, „optimizējot” nodokļus, pārdodot tikpat šaubīgiem Krievijas pilsoņiem.

Nekas prātīgs Gobzema kungam nav sanācis – lielākoties tāpēc, ka viņam gluži vienkārši nav pieejas pie dažiem visbūtiskākajiem dokumentiem saistībā ar šo „darījumu”. Līdz ar to nekas vairāk kā trokšņa taisīšana un faktos nepamatotu iesniegumu rakstīšana „harizmātam” neizdodas.

Taču šādi dokumenti, protams, pastāv, un domāju, ka nekļūdīšos, ja paudīšu viedokli, ka atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rokās tie atrodas jau ilgāku laiku un ir tikai gaidījuši īsto izmantošanas mirkli. Tagad šis mirklis acīmredzot ir pienācis.

Dažiem Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem tikšana pie Latvijas Universitātes resursiem ir nepārspīlējot dzīvības un nāves jautājums. Katrs pats var novērtēt acīmredzamo – ka pat Ērika Kalnmeiera atlaišanas jautājumā partijas spice „karoja” daudz mērenāk nekā saistībā ar LU rektora lietu, kur tiek izmantotas jebkuras metodes.

Šantāža ar aiziešanu no valdības un budžeta apstiprināšanas izgāšanu Jānim Bordānam un pārējai JKP spicei izgāzās – sākumā viņi par to ieminējās, kā pašiem šķita, diplomātiski un neuzkrītoši, pēc tam jau skaļi un atklāti, bet nekā, nekāda efekta nebija. Pārējie koalīcijas partneri tikai pasmējās, labi zinot, ka aiz durvīm mīņājas Zaļie un zemnieki, kas ir gatavi jebkurā brīdī nomainīt Bordānu, Šuplinsku un kompāniju.

Nekas cits neatlika kā laist lietā smago artilēriju un pāriet pie primitīvas šantāžas. Neraugoties uz to, ka Jura Juraša „lietu kārtotāja” un „jumtotāja” prestižs ir pamatīgi cietis, viņam pašam kļūstot par tādu pašu smagos noziegumos apsūdzēto kā Aivars Lembergs, neviens nešaubās par viņa un pārējās no KNAB atlaistās, atvainojiet, mentu šaikas iespējām.

Domāju, nekļūdīšos, uzskatot, ka tieši aizvadītajā nedēļas nogalē šīs šaikas vadoņi iepazīstināja premjeru Kariņu personiski ar divām alternatīvām. Viena – tu ar savu partiju piekrīti mūsu viedoklim, ka LU ir jāieceļ pagaidu vadītājs. Otra – dokumenti aiziet savu ceļu uz kādu no policijas „pasūtījumu galdiem”, un tādā gadījumā premjera amata zaudēšana būs pati sīkākā no tavām problēmām.

Vakardiena skaidri parādīja, kuru alternatīvu ir izvēlējies premjers Kariņš. Kad izlasīju portālā Pietiek viņa pārstāvja amatieriski blēdīgās atbildes par kontaktiem ar Jurašu un Bordānu, pazuda pēdējās šaubas.

Līdz ar to jautājums ir tikai viens. Nekur jau nepaliks ne „Pioniera” lieta, ne kompromats par Kariņu, - jautājums tikai, kad tas nākamreiz tiks likts lietā kā valdības vadītāja šantažēšanas instruments.

Novērtē šo rakstu:

250
29