Menu
Pilnā versija
Lato Lapsas viedoklis Lato Lapsa
Foto

Jurašu un pūču laiks

Lato Lapsa · 02.04.2020. · Komentāri (121)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jums šķiet, ka ir iestājusies krīze? Ka visai līdzšinējai dzīvei gals? Ka pēc mēneša vai diviem naudas vairs nebūs pat maizes kumosam? Varbūt jums, naivuļi, tas tā arī ir, bet ir suga, kurai tieši šis ir lielo iespēju laiks. Laiks nodarīt lietas, kuras normālos apstākļos nebūtu iespējamas.

Pirms nedēļas mediji ar sajūsmu ziņoja, kā Rīgā ar airBaltic reisu tiek ievesta medicīnisko masku un respiratoru krava – kaut iepriekš atbildīgā ministre un premjers stāstīja, ka ar krājumiem mums viss esot vislabākajā kārtībā.

Ārpus kadra palika fakts, ka atceltu iepirkuma procedūru apstākļos Latvijas valsts (bet precīzāk – ļoti konkrēti valsts pārstāvji ar degunu pa vējam un atšautu kabatu) par savu partneri izvēlējusies 2018. gada rudenī nodibinātu firmiņu ar 3000 eiro pamatkapitālu, kuras vienīgais īpašnieks ir 1987. gadā dzimis, medicīnas preču vairumtirdzniecībā iepriekš nemanīts kungs.

Un, protams, līguma nosacījumi nav atklāti - tāpat kā citam līgumam, kura ietvaros valsts par nodokļu maksātāju naudu nule pasūtījusi 10 tūkstošus caurspīdīgu plastmasas gabalu ar pāris stiprinājumiem par pārdesmit eiro gabalā, jo tie, lūk, izdrukāti uz 3D printera un tāpēc ierēdņu skatījumā no vīrusa noteikti aizsargā labāk nekā četrreiz lētāki izstrādājumi, kas tapuši ar parastas presformas palīdzību.

Pirms dažām dienām interesanti notikumi norisinājās Vecrīgā – kā stāsta aculiecinieki, advokāte Alla Juraša (jā, jā, tā paša „godīgā, drosmīgā un gudrā” ne ta esošā, ne ta bijusī sieva) dažu plecīgu vīru kompānijā bez kādiem kompleksiem, primitīvi un brutāli mēģinājusi ieņemt kādu Vecrīgas viesnīcu.

Nu, labi, ne jau pavisam primitīvi, - pirms tam, kā stāsta jau citi liecinieki, apsviedīgajai kundzei, bijušajai KNAB izmeklētājai, bijušajai Rīgas brīvostas slaucējai un šaubīgu klientu apkalpotājai izdevies panākt gan nevajadzīga īpašuma aresta paklusu atcelšanu, gan nepieciešamo lēmumu Uzņēmumu reģistrā, kurš, kā zināms, atrodas viņas lauleņa partijas vadoņa stingrā pārraudzībā. Tā paša smagos noziegumos apsūdzētā lauleņa, kuram apmaiņā pret ekonomikas ministra apstiprināšanu tika iekaulēts Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats.

Vakar atklājās, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paklusām mēģina burtiski dažu dienu laikā iznīcināt Dabas aizsardzības pārvaldi un nodot tās būtiskākās funkcijas Valsts vides dienestam, kurš ir slavens ar spēju vajadzības gadījumā nepamanīt visbrēcošākos pārkāpumus un riepu kalnus pamanīt tikai tad, kad tie jau ir pa pusei nodeguši.

Šodien, pateicoties Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces Rigondas Krieviņas pļāpīgumam, atklājās, ka mūsu lauksaimniecības miljonāriem ar līdzšinējām daudzmiljonu subsīdijām ir bijis par maz un viņi ir atraduši īsto brīdi, lai „nomotivētu” ministrijas vadības „pārliecību” – ka jāatceļ šīs muļķīgās prasības par ekoloģiski nozīmīgu platību uzturēšanu un ka laiks atļaut ar pesticīdiem miglot pupas un zirņus.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Šiem šķietami nesaistītajiem notikumiem kopīgs ir viens: vieniem epidēmija ir bažu, baiļu un trūkuma laiks, bet jurašiem un pūcēm – lielo iespēju laiks. Un šie vēl ir tikai pumpuriņi, pat ne ziediņi.

Novērtē šo rakstu:

371
14