Juristu viedokļi par "Ārprāta anatomiju"

»

lai kāds vēl sāktu domāt un, iespējams, pamanītu, kam tas viss ir izdevīgi :-)
Lieliski, ka vismaz kāds vēl domājošs ir te.. Par juristu viedokļiem - ļoti reti vai gandrīz nemaz LV nav juristu, kam rūpētu rezultāts, nevis process. Tādus juristus reti izmanto pienācīgi, jo visi pieraduši "eļļot sistēmu" - strīdēties tiesā strīdēšanās pēc. Diezgan jau nožēlojami, bet laikam jāiziet tam cauri. Tie retie cilvēki, kam tiešām ir jāpalīdz, tie visbiežāk nespēj iegūt šādu, kvalitatīvu juridisko palīdzību. Bet, cerība jau vēl ir..., ka tautai atvērsies acis uz patieso ainu ne tikai LV, bet arī par visu uz Zemes.

Atbildēt

»

Vardarbība nerodas tukšā vietā. Pensionāru pētījums ir tikpat "zinātnisks" kā marksisma vai feminisma teorija.
Politiskā situācija sāk pamazām nobriest, vai ne? Sievietes pret vīriešiem, bērni pret vecākiem, krievi pret latviešiem, teroristi pret burgerēdājiem, geji pret negejiem, tikai pret oligarhiem un viņu pārvaldi - nevienam nekādu prerenziju..

Atbildēt

Man jāpiekrīt kolēģei, ka no Austrijas pārņemtais likums nav atbilstošs mūsu sabiedrībai. Pati būtība un mērķis jau ir saprotams un vajadzīgs, bet procedūra un izpildījums tiesās nekur neder. Nedaudz pārzinot Austrijas sabiedrību, atļaujos apgavot, ka tur grūti būtu atrast cilvēku, kas parakstītu tiesai adresētu pieteikumu, kurā izklāstīti nepatiesi apgalvojumi par vardarbību. Bet mums daudzi nekautrēsies to darīt, uzrakstīs, tiesnesis izlasīs apgalvojumu un likumu, kas nosaaka, ka ar apgalvojumu pietiek, nekādus pierādījumus nevajag... un lēmums par aizsardzību pret vardarbību. Faktiski tā puse, kura šo lēmumu ir saņēmusi, jau ir zaudējusi arī lietu, vismaz tajā gadījumā, ja jautājums ir par bērnu ( dzīves vieta, saskarsme), jo bāriņtiesa uzklausa bērnu, kurš ir tikai vienas puses ietekmē. Man gribātos teikt, ka mūsu sabiedrībā, šādu lēmumu varētu pieņemt tikai tad, ja būtu iesniegti pierādījumi vai arī šādu pieteikumu iesniegtu policija. Vienkāršs patiesības paušanas apliecinājums mums pagaidām vēl neder. Bez tam to izmantos, lai kārtotu citus rēķinus- mantiskos, u.tt.

Atbildēt

»

dumš kā zābaks.

Atbildēt

Atceros, kādā TV raidījumā es diskutēju ar krievu feministu atamani Mašu Arbatovu par dzimumkvotām parlamentā un viņas loģika bija šāda: ja pastāv ģimenes vardarbība, tas nozīmē, ka vajag, lai parlamentā būtu 30% sievietes. Tāda nu ir tā loģika. Šajā sakarā labu joku izmeta kāda Jekaterinburgas avīze:
«Loģika ir vīriešu zinātne par domāšanas likumiem. Pēc dažu sieviešu pārliecības, loģika ir viltus zinātne, tāpēc ka:
1) aizmirsās kāpēc,
2) nu un kas tad šeit tāds īpašs?
3) tu mani nemaz nemīli!
4) i-i-i (raud)».

Iespējams, ka Maša paredz, ka, ja parlamentā būs 30% sieviešu dzimuma deputāti, visi alkoholiķi, margināļi, padibenes un citi, kas sit sievietes, pēkšņi nokaunēsies, atmetīs dzeršanu, atradīs augsti atmaksātu darbu, nopirks kaklasaiti un sāks tirgot biržās akcijas. Bet varbūt Arbatova ar sajūsmu domā, ka, ienākot parlamentā, sievietes tūlīt pieņems ļoti stingru likumu par to, ka vīriešiem sist sievas kopš šā brīža ir pavisam aizliegts. Un tad visi alkoholiķi un pārējie padibenes sameklēs sev citu nodarbi.

Bet atgriezīsimies Amerikā.

Reiz dzīvoja divi sirmgalvji (politkorektajā jaunrunā - «senior citizens»). Pavecs amerikāņu vīrs un viņa dzīvesbiedre. Viņi nodarbojās ar labdarību, simpatizēja feminismam. Reiz tie izplatīja šādu paziņojumu:

«Mēs nosūtām šo ziņu masu informācijas līdzekļiem, ģimenes likumdošanas pārstāvjiem un tiem cilvēkiem un organizācijām, kas nodarbojas ar ģimenes vardarbības problēmām, cerībā, ka mēs varētu izlabot nopietnus pārpratumus šīs ļoti svarīgās problēmas sakarā.

Mēs jau vairākus gadus strādājam pie ģimenes vardarbības problēmām. Viens no mums ir lokālās sieviešu patversmes dibinātājs. Mēs sponsorējām sieviešu patversmes un ar to esam piesaistījuši masu informācijas līdzekļu uzmanību. Bet, kopš tā laika, kad mēs sākām publicēt zinātniskus pētījumus par ģimenes vardarbības problēmām, sieviešu patversmes sākušas atdot atpakaļ mūsu ziedojumus un iniciē pret mums vērstu kampaņu.»

Kāpēc gan sieviešu patversmes kļuva tik agresīvas pret šiem labdariem, kas par savu naudu izdeva zinātniski pamatotas atskaites? Tādēļ, ka viņi sāka publicēt statistikas un zinātnisku pētījumu datus (atceramies, ka feministiskajās atskaitēs nekā kopīga ar īstu statistiku nav; mēs zinām, kas ir zinātne un ir «sieviešu zinātnes»).

Sirmgalvji līdztekus labdarībai nodarbojās arī ar konsultāciju sniegšanu ģimenes un laulības jautājumos. Reiz vecā kundze pievērsa uzmanību tam, ka pretēji pieņemtajai "partijas ģenerāllīnijai", ģimenes konfliktu situācijās visbiežāk ir vainīgs nevis vīrs, bet gan sieva. Viņa dalījās savos novērojumos ar dzīvesbiedru. «Tā nu gan nevar būt, – atbildēja Sems, – avīzēs ir skaidri rakstīts: vienmēr vainīgs ir vīrietis. Tu, dārgā, droši vien, esi pārgurusi. Aizej atpūsties».

Tā vietā, lai atpūstos, kundze savā arhīvā pārskatīja pēdējo gadu ierakstus un atklāja to pašu dīvainību: vairākumā konfliktos vainīgas bija sievietes. «Tas nevar būt, – sacīja vīrs. – Tas ir pretrunā ar zinātni. Nedrīkst vispārināt, ja ir tik mazs novēroto gadījumu skaitu».

Viņus bija nopietni ieinteresējis šis nezinātniskais fenomens, viņi apguva datorprogramas un sāka strādāt. Viņi forumos ievietoja aptaujas par ģimenes vardarbību un sāka gaidīt rezultātus. Bet rezultāti bija tādi, ka uz viņiem sāka šļākties tāda agresijas straume, kura tos vienkārši šokēja! Viņus apvainoja pedofilijā, varmācībā un pat slepkavībās. Bet viss tas tikai tāpēc, ka savās anketās pētnieki ievietoja jautājumus ne tikai par vīriešu varmācību attiecībā uz sievietēm, bet, pilnā atbilstībā zinātniskai metodoloģijai uzdeva arī apgrieztos jautājumus – par sieviešu varmācību attiecībā pret vīriešiem.

No šī brīža pašaizliedzīgo sirmgalvju dzīves nākamie gadi tika veltīti tādu materiālu izpētei kas skar vardabību laulāto starpā. Pa šiem gadiem viņi atrada daudzas interesantas lietas. Izrādās, zinātnieki jau sen veic korektus šīs problēmas pētījumus – viņi uzgāja vairāk kā simt pētījumus! – bet visi tie nebija zināmi nevienam, izņemot šaura profila speciālistus. Tajā pat laikā, kad presē turpināja parādīties kliedzoši, nez no kurienes izvilkti skaitļi, kuri rādīja vīriešus kā asinskārus monstrus.

Labi orientējoties skaitļos, laulātie saprata, kāpēc zinātniska statistika izrādījās nepieejama plašākai publikai. Tāpēc, ka tā rādīja pilnīgi citu ainu, nekā tas bija vajadzīgs feministēm. Konkrētāk - noskaidrojās, ka sievietes uzbrūk vīriešiem pat nedaudz biežāk, nekā vīrieši sievietēm. Bez tam, sievietēm ir biežāka nosliece uz nežēlību vardarbībā un ieroču pielietojumu, nekā vīriešiem. Un, beidzot, pēdējos 25 gados vīriešu varmācība attiecībā pret sievietēm pazeminājusies divkārt, bet sieviešu varmācība pret vīriešiem praktiski palikusi tajā pašā līmenī.

Laulāto varmācība rēķinot uz 1000 pāriem. Murray A. Straus, Glenda Kaufman Kantor. Izmaiņas laulāto varmācības līmeņos no 1975 līdz 1992: triju nacionāla mēroga pētījumu salīdzinājums ASV. Līdzīgi skaitļi ir raksturīgi ne tikai ASV. Lūk Kanādas dati no Reena Sommer, Ph. D., saņemti kopīgi ar Veselības Centru Manitobe.

Vardarbības no sieviešu puses % no vīriešu puses %
Viegla vardarbība
Priekšmetu mētāšana 23,6 15,8
Draudi mest priekšmetu 14,9 7,3
Priekšmetu mešana uz partneri 16,2 4,6
Grūdieni un tvērieni 19,8 17,2
Smaga vardarbība
Sitieni ar dūri un kājām 15,8 7,3
Ieroča pielietošana 3,1 0,9
Vardarbība kā pašaizsardzība 9,9 14,8

Turklāt interesanti: tā kā sievietes ģimenes strīdos biežāk pielieto ieročus (nažus, pistoles, pannas, āmurus), traumas, ko sievietes nodarījušas vīriešiem, ir smagākas, nekā traumas, ko nodarījuši vīrieši sievietēm. Tāpēc, ka vīrieši dod priekšroku darboties ar dūri, tiem galvā nenāk paķert karstu pannu un bliezt ar to pa fizionomiju. Bet sievietēm gan.

Vācot šos datus, mūsu varoņi runāja ar simtiem ļaužu. Tai skaitā arī ar tiesībsargājošās sistēmas darbiniekiem. Viens no tiesnešiem īsā zīmītē izklāstīja tiem savu skatupunktu par šo problēmu ar nosacījumu, ka viņa vārds netiks pieminēts. Savā «vēstījumā pilsētai un pasaulei» pētnieki rāda šī tiesasvīra vēstules pilnu tekstu. Citēju pašu raksturīgāko:

«Paldies par interesanto informāciju. Es esmu tiesnesis NN, viens no tiem, ka regulāri pieņem lūgumus par aizsardzības orderu izdošanu. Ģimenes vardarbības problēma ir stipri politizēta. Mums, tiesnešiem, ir obligāti jāapmeklē „apziņas stiprināšanas“ semināri , kur mūs apstrādā feministiskie „eksperti“. Uzraugošajiem tiesnešiem tiek izrādīta īpaša uzmanība no feministu puses ».

Bez tam. Objektīvi iegūta statistika rāda, ka absolūtais nācijas vairākums mācās vardarbību no sievietēm, – 82% ASV pilsoņi pirmo reizi dzīvē saskaras ar vardarbību, saņemot to no mātes, nevis no tēva puses. Un tas vēl nav viss! Noskaidrojās, ka sievietēm vispār ir grūtības vienām adekvāti audzināt bērnus – bez vīriešu uzraudzības tās bieži izaudzina no sava lolojuma noziedznieku: bērniem no nepilnām ģimenēm (audzinājusi tikai māte) varbūtība nokļūt cietumā ir 8 reizēs augstāka, nekā bērniem no pilnām ģimenēm!

80% ASV noziedznieku ir audzinājušas tikai mātes. Un tas turklāt noticis tajos laikos, kad šie noziedznieki bija bērni, kad nepilnu ģimeņu ASV bija tikai 25% no kopskaita. Tātad ģimeņu ceturtdaļa piegādā valstij 80% noziedzniekus. Tagad nepilnas ģimenes pieaug lavīnveidīgi, bet tiesas praktiski vienmēr atstāj bērnus mātei, bet ne tēvam. Kāds noziedzības vilnis pārņems valsti pēc 15 gadiem, var tikai nojaust.

Secinājums: audzināšana bez tēva un ģimeņu sabrukums, uz ko nenogurstoši aicina feministes, noved nevis pie miera, bet gan pie sociālās varmācības eskalācijas nākotnē.

Lūk kāda ir patiesība: paša baigākā un nemaskētā patriarhāta laikos – aizpagājušā gadsimta beigās – ASV nogalināja aptuveni 200 cilvēku gadā. Pašlaik – vairāk kā 15 000! Turklāt vardarbīgu nāvju vislielākais pieaugums notika pēdējos 30–40 gadus – feminisma uzplaukuma laikā. Salīdzinājumam – Japānā, kura tāpat ir postindustriala valsts, bet pie tam pilnīgi patriarhāla, slepkavību (aprēķinā uz 100 000 iedzīvotājiem) līmenis 15 reizēs ir zemāks, nekā ASV.

Secinājums: feminisms nogalina. Un uzskaitot bērnu slepkavības, izrādās, arī vairāk grēko sievietes: tās nogalina savus bērnus biežāk, nekā vīrieši, – 55% pret 45% vīriešu.

Dažreiz tomēr oficiālās statistikas patiesie skaitļi izlaužas uz amerikāņu preses lappusēm. Tas izsauc milzīgu niknumu. Pēc tam, kad socioloģe Sjūzena Steinmetsa izdeva monogrāfiju «Piekautā vīra sindroms», kurā parādīja «politnekorektu statistiku», uz viņas mājas telefonu sāka pienākt draudu zvani Turklāt, tika draudēts ar fizisku izrēķināšanos ne tikai Sjūzenai, draudēja nogalināt arī viņas bērnus.

Līdzīgi notika ar profesoru P. Maniliju no Viskonsinas universitātes. Viņš kopā ar savu ar kolēģi Gloriju Simpsoni izdeva brošūru ar statistikas atskaiti «Patiesība par ģimenes vardarbību: melīgi radītā problēma». Pēc kam saņēma no viena no feministiskajiem grupējumiem vēstuli, kurā profesoram tika norādīts, ka, ja viņš nepierims, tiks izmantota visa ietekme Vašingtonā, lai šai universitātei atņemtu finansējumu.

Parasti, kad feministes ar skaitļiem tiek iedzītas stūrī, tās atbild, ka pat tajos gadījumos, kad vardarbības iniciators bijusi sieviete, viņa vienalga ir upuris, jo darbojusies pašaizsardzības nolūkā.

Klausīties to visu ir smieklīgi. Īpaši, kad uzzinām, par kādiem niekiem sievietes sāk palaist rokas. Lūk S.Claxton-Oldfield & J.Arsenault darbs «The initiation of physically aggressive behaviour by female university students toward their male partners». Aptaujātas 168 Kanādas universitātes pirmā kursa studentes. No tiem 26% norādīja, ka tās bieži izpauž fizisku agresiju pret saviem partneriem. Atminiet, no kā tās «pašaizsargājušās», sitot savus puišus? Īpaši bieži par cēloni šādai uzvedībai kalpoja tas, ka partneri «neklausījās viņās».

Skaidrs, ka izveidojusies situācija ir pilnīgi neciešama. Gan vīriešiem, gan sociumam. Feministes posta ģimenes institūciju, kriminalizē sabiedrību, krasi paaugstinot noziedzības līmeni (kas ir sekas audzināšanai bez tēva). Skaidrs, ka kaut kāds risinājums ir jārod.

Un tiek rasts. Pēdējos gados krasi pieaudzis sieviešu skaits, kuras apcietinātas par vardarbību – no 25 līdz 35% no visiem apcietinātajiem par vardarbību ģimenē. Amerikāņu vīrieši sapratuši, kur ir lietas būtība, un sākuši pirmie piesteigties pie telefona. Tur taču ir tā – kas pirmais, tam taisnība. Bet kas nokavējies – lai iet uz 10 mēnešiem nakšņot pagrabos vai katlu telpās. Un vainot vīriešus tādā nevīrietiskā uzvedībā nedrīkst: karā kā jau karā – vai nu tu ienaidnieku, vai viņš tevi.

Atbildēt

Sen ir zināms, ka valstī darbojās feministiskais lobijs. Tieslietu ministrijā top vēl viens likumprojekts, kas paredz vēl paplašināt šo ''pagaidu aizsardzību'', liedzot visus iespējamus aizstāvības līdzekļus ''varmākam''. Viņš pat nedrīkstēs uzdot jautājumus ''upurim''. Kurš to lobē? Visvairāk lobē visādas feministes no centra ''Marta'' un no ''Providus'', un viņiem piebalso vecenes no Labklājības ministrijas, kuras pēc tad zāģēs budžetus, tos dalot starp visādiem ''psihologiem'', kuri sniegs ''sociālās rehabilitācijas pakalpojums''. Kāda tur ''aizsardzība pret vardarbību''? Lobisms, feminisms, korupcija!

Atbildēt

»

Ļoti precīzi detektēta un aprakstīta problēmu būtība. Visu cieņu komentētājam!

Atbildēt

»

Jebkuru likumu var izmantot ļaunprātīgi.

Atbildēt

»

Bāriņtiesu informēji par sievas psihiskajiem traucējumiem? Iesniegumu vispār iesniedzi?

Atbildēt

Jā, mēs lasītāji, kā saka, ar sveci tur visu laiku neesam stāvējuši, bet, kad šo likumu par "varmāku" nelaišanu mājā pieņēma, uzreiz bija skaidrs, ka to var izmantot ļaunprātīgi.
Un juristiem, šķiet, arī nav lielas saprašanas par psihiatriju.

Atbildēt

»

Zini, autor, ja sievietēm (ne tikai Tavējai) normāls vīrietis un ģimene ir vajadzīgi mazāk, nekā Tev viņa, tad vajag to laikus apjēgt un lai viņas iet pie velna. Nevajag tik tiešām par mīksto palikt - par bērniem, ja jau rakstīji, ka Tu ejot pret straumi un uz klasiskām vērtībām ģimeni veido, ir jārūpējas un sirdij vairāk viņu mātei jāsāp, nevis Tev. Ja prātiņam tuvāks feminisms un dziedāšana, laikus tādām durvis ir jāparāda. Feministu normāls stāvoklis sabiedrībā vairākumā esošu normālu vīriešu gadījumā ir - būt vienām, vientuļām bez izredzēm uz ko vairāk kā sexshopa piedāvāto produkciju, un kamēr viņas ar visādām feministēm savā laukuma pusē galā netiks, tieši tā, kā te viens rakstīja - tikko ierunājas par gredzeniem pirkstā, tā skaidri un konkrēti - precēties netaisos! Ja sākas skandalēšana, tad - tur ir durvis! Lai iet un dzied savā ansambelī!

Atbildēt

Kā redzams, advokāti lietu vērtē no sava skatu paunkta, nemaz nepamana, ka šis gadījums ir bezcerīgi ielaists un nekāda tikšanās ar berniem neko uz labu nevar vērst.Cietušais ir cietušais (autors) divkāršā apmērā, jo ir bijis paviršs pret savām tiesībām, nav vēlējies strīdētis tur, kur jāstrīdas. Tomēr advikātu maize ir strīdi. Tādēļ arī advokāti nevēlas pat saprast citušo personu-autoru. Autoram jāmeklē nevis advokāts, bet psihiatrs, un pat ne psihologs. Jo lieta ar viņa psihi ir ielaista. Par to arī liecina attieksme pret savām tiesībām, ko bez psihiatra palīdzības viņš pats objektīvi (no malas) neieraudzīs, (tostarp paša bērnu labā). Vai arī notiek brīnums no augšas..Kas ir maz ticams, jo autoru Dievs aizvedis pa nepareizo ceļu jau ilgāku laika posmu..kādēļ tā, to mēs nevaram ne zināt, ne izskaidrot..

Atbildēt

Protams-lai izvērtētu notikušo būtu jāzin abu pušu viedokļi,bet nu nekādi nevaru saprast vienu lietu.
Ja tiesa uzlikusi aizliegumu tuvoties īpašumam,bet bērniem tik ļoti vajadzīga degviela,tad kas traucē tiem puikām atnākt kaut vai ar ratiņiem līdz tiem noteiktajiem metriem,paņemt degvielu un pie reizes kontaktēties ar tēvu cik sirds kāro.Nepamet sajūta,ka tie puikas nemaz tik ļoti necenšas tikties ar tēvu,ja nav akūta nepieciešamība.Ar varu mīļš nebūsi.

Atbildēt

Kārkliņa kungam vajadzētu tiesāties līdz Satversmes tiesai un Eiropas cilvēktiesību tiesai, lai šādu feministu izlobēto normu atceļ.

Atbildēt

Kurš pirmais iesniedz prasību, tas karalis, jeb pārfrāzējor, kam galvā vairāk tarakānu, kam vairāk sliktu nolūku, tas karalis.
Man tagad bail mājā vest kādu sievieti, nemaz nerunājot par precēšanos.
Labāk kaut kur nodrāzties ar protitūtu, bet to arī grib aizliegt.
Šādi tiek grauts ģimenes institūts un tas tiek darīts apzināti no liberastu organizācijām - peredastu, pedofīlu, feministu u.c. organizācijām.
Normāli būtu, ja valsts nodrošinātu no vardarbības cietušajiem pajumti, kuru pēc tam apmaksātu vainīgais, kad viņa vaina būtu pierādīta tiesā, bet ja netiktu pierādīta, tad prasības iesniedzējs.
Prātam neaptverami, ka Latvijas Republika uzbrūk privātīpašumam.

Atbildēt

es arī esmu domājusi, ko tad lai dara visi tie cilvēki, kuri nemāk,nezin kā sevi aizstāvēt, visi tak nav juristi, ir taču situācijas, kad cilvēks vienkārši netiek ar to galā. Kas par viņiem, par vājajiem iestājas? Uzrakstīt par cilvēku, kuru mīli, iesniegumu policijā ir neizsakāmi grūti, pat ja būtu par ko, no likuma viedokļa. Vīrs vai sieva jau ir tava otra pusīte, ja neesi bijis sūdzībnieks skolā, tad pieaugušo vecumā sūdzēties par otru publiski ir praktiski neiespējami. Esmu domājusi, ka vajadzētu kādu fondu vai atbalsta vietu šīs dzīves, iekārtas vai vērtību atstumtajiem, vājajiem vai zaudētājiem, lai kā nu tur sauktu tos, kas neveido karjeru, nav pasisti uz mantu vai pašpietiekami un pašpārlieicnāti šo vārdu tradicionālajā izpratnē.

Atbildēt

Tiesā Mentešašvili atzina, ka bijis iesaistīts incidentā, tomēr noliedza, ka lietojis nazi. Viņa advokāts Aldis Razgaila skaidroja, ka Grava, iespējams, pakritis un uzkritis uz kāda asa priekšmeta. Advokāts Mentešašvili raksturoja kā profesionālu futbolistu, kas Latvijā ieradies spēlēt futbolu, nevis tiesāties.

Atbildēt

Katram sūdam pa trīs advokātoem.

Atbildēt

Atliek tikia atkārtot to, ko jau daudzi ir teikuši: "Taisnība mūsdienu tiesā ir maksas pakalpojums."
Interesanta te ir tā doma par cilvēka pasivitāti. Tātad, ja tu esi pasīvs, tad tevi mūsdienās ar tieslietu sistēmas palīdzību var mierīgi izputināt un cietumā ieslodzīt. Bet, ja tu to negribi, tad tev jābūt aktīvam - jāmaksā advokātiem, jāmaksā lieciniekiem ( par velti jau neviens neies ķēpāties un liecināt ģimenes strīdā),kavējot darbu jāskraida pa iestādēm (bāriņtiesa, policija) ar iesniegumiem. Bet tiesas gadījumā, tiesa vienā mierā izskata tikai vienas puses sarūpētos materiālus, neveicot nekādu papildus izmeklēšanu un, protams neticot otras puses mutiski teiktajam.Vienvārdsakot, pēc principa - kas maksā, tas pasūta mūziku. Te viena advokāte jūsmo, cik pareiza ir likumdošanā iestrādātā norma, kas cilvēkam faktiski atņem tiesības uz viņa privātīpašumu. Tātad uz to, ko viņš ar savu darbu ir sarūpējis mūža garumā. Kaut arī šī atņemšana teorētiski ir uz laiku un nosaukta par aizliegumu tuvoties, tomēr tā ir visīstākā cilvēka izdzīšana no viņa paša uzceltajām mājām. Un to var izdarīt uz vienas puses iesnieguma pamata, bez kādas tiesas un izmeklēšanas! Bet kur tad paliek nevainības prezumpcijas princips? Cilvēks vienpusēji ir pasludināts par noziedznieku un viņam ir pat sods piespriests, bet viņa vainu objektīva izmeklēšana nav apstiprinājusi. Un ja tagad tas cilvēks ir pietiekoši "pasīvs" un never vaļā naudas maku un neiedarbina sakarus, lai pierādītu, "ka nav ēzelis", ar viņu vienā mierā tieslietu sistēma var izrīkoties pēc otrās puses ieskatiem. Vai tas ir pareizi? No tieslietu sistēmas puses tas ir pat ļoti pareizi! Naudiņa nāk gan no vienas, gan otras puses. Bet tā puse, kura pietiekoši nemaksā ir zaudētāja. Un tiesnešiem faktiski nav nekādas atbildības - ja neesi mierā ar tiesas lēmumu, vari to pārsūdzēt (un atkal turpināt šo maksāšanas maratonu)
Un tas vardarbības jēdziens arī ir interesants. Vardarbība ir tad, ja kādu cilvēku pataisa par kropli un vardarbība ir tad, ja strīda karstumā iesit ar lupatu otram pa ģīmi. Tad nu iznāk, ka laulātajiem draugiem, kuri konfliktē, jāsacenšas, kurš pirmais aizskries uzrakstīt iesniegumu, lai piefiksētu šo, ar lupatu paveikto vardarbību un otru padzītu no mājām.

Atbildēt

»

Vismaz iesniegumu par šķiršanos jau varēji iesniegt, ja nepatika, ka sieva sāk uzvesties tāpat kā tu pats.

Atbildēt

https://pbs.twimg.com/media/CCBXUXIW4AEuHux.jpg

bet advokātiem interesē tikai nauda, nedomājiet tur sastapt kādu ētiku (ar retiem izņēmumiem)

Atbildēt

Ja pētīsiet vēsturi - padomju represijas pret buržuāziju, vai nacistu represijas pret žīdiem, jūs atradīsiet ļoti daudz kopīga ar šo feministu izlobēto likumu.

Feminisms ir naida un represiju sistēma, tāpat kā boļševisms. Feminisms ir marksisma paveids.

Atbildēt

Tikai massu piespiedu lobotamija var glabt Latviju.

Atbildēt

Jā, rakstā nepieminēju, ka jau pasen vērsos bāriņtiesā attiecībā uz epizodi ar nosisto kaķi. Diemžēl neatradu dzirdīgas ausis. Bāriņtiesai pārliecinošāki izskatījās labie raksturojumi no Sandras trijām darba vietām, nekā mans stāstījums. Velti bija mani paskaidrojumi, ka cilvēkam var būt divas sejas.
Un otrs - par pasivitāti.
To man pārmeta jau policijā, - kāpēc pirmais nerakstīji iesniegumus? Tad bumba būtu tavā pusē...
Nu sakiet, vai daudzi no jums ir gatavi skriet uz policiju ar sūdzību par to, ka sieva viņu lamā vai iegāž ar lupatu pa aci?...

Atbildēt

Mhm, neaizmirstiet nodevu advokātu kantorim. Kāda atšķirība, zaudēt visu bez advokāta vai samaksāt advokātiem, lieciniekiem, ekspertiem, un, protama lieta, visiem lēmumu pieņēmējiem, un saprast, ka esi palicis bez graša?
Labāk ātrs gals, nekā nebeidzamas šausmas, vai ne? Manta šodien ir, rīt ugunsgrēks.. viss ir relatīvs.. es no tādas sievas un bērniem turētos pa tālu gabalu.. aizbrauktu uz Varanasi un neatgrieztos..

Atbildēt

"Caurumu "daudz vairāk tiesnešu galviņās...

Atbildēt

Te būtu darbs ne tikai advokātiem un bāriņtiesai, bet arī kādam, kas atbalsta un sniedz palīdzību - emocionālu un morālu. Pie mums jau daudzko risina ar likumu un tiesu, bet pa to laiku, cilvēki vairs neprot savā starpā sarunāties un nemāk, nezina, kā atrisināt šādas un arī līdzīgas ģimenes traģēdijas vai parastas konfliktsituācijas.

Atbildēt