Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā pašreiz notiek publiska apspriede par jaunu kapu izveidi. Gandrīz visi jūrmalnieki ir pret šādu ieceri, jo šī plāna īstenošana ietekmēs gandrīz ikvienu iedzīvotāju. Detālplānojuma izstrādei izmantotie līdzekļi ir pašvaldības, respektīvi, nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir jābūt tiesībām saprast, kādiem mērķiem viņu nauda tiek iztērēta un, kas būs potenciālais tālākais biznesa attīstītājs.

Īsumā par šo ieceri

Šī iecere pirmo reizi oficiāli tika prezentēta Jūrmalas 2012.gadā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums ir saistošs dokuments, kurš tika izstrādāts apbilstoši normatīvajiem aktiem. Jūrmalas pilsētas pašvaldība pati arī izstrādāja ietekmi uz vidi novērtējumu, kas bija jāsaskaņo ar Vides pārraudzības valsts biroju, kurš savā 2012.gada 31.jūlija atzinumā Nr. 20 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Vides pārskatu” (Pielikums Nr.1) sniedza sekojošas atziņas par attiecīgo teritoriju:

1. “Iespējama negatīva ietekme uz mitrāju teritoriju Krastciemā, kur plānota kapu teritorija, paredzot iespēju būvēt krematoriju. Šajā teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis, un apbūves gadījumā tai jānodrošina inženiertehniskā sagatavošana, kas savukārt ietekmēs apkārtējās teritorijas (mitrāju)hidroloģisko režīmu.”

2. “Pilsētas teritorijā izdalās vairāki nelieli mežaudžu masīvi, kurus veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas, nesamazinot to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašreiz vēl raksturīgās mežu biotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā. Vides pārskatā apkopota informācija par bioloģiski vērtīgām mežu teritorijām un tās ir:

- starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jūras pusi, ietverot arī sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju (lielākā daļa atrodas Ķemeru nacionālā parka - NATURA 2000 teritorijā);

- meži pie Slokas;

- Kraukļu kalni un visi meža masīvi pie Krastciema;

- meža masīvs starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu malu);

- daļa no meža masīva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse);”

3. “Papildus tam Vides pārskatā konstatēts, ka lokāli var tikt ietekmētas šādas dabas teritorijas:

- Krastciema mežu teritorija pie Mežciema ielas, kur divas teritorijas plānotas kapu paplašināšanai un iespējams krematorijas izveidei. Šajā teritorijā atrodas mežainās jūrmalas kāpas, kā arī atrodamas bioloģiski vērtīgu koku audzes. Kapsētas izveide tieši ietekmēs daļu šīs bioloģiski vērtīgās teritorijas.”

Kā arī rekomendēja:

“Jūrmalas pilsētas domei turpmākajos plānošanas etapos (atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam tie ir lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi), ņemt vērā Vides pārskatā un sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus, īpašu vērību pievēršot dabas teritoriju saglabāšanai, iespējami izvairoties no tās apbūves un saglabājot īpaši aizsargājamos biotopus.”

Nedaudz senāka vēsture

1915.gadā šajā mežā notika sadursme starp krievu un Vācu karaspēku, un tika pulcēti arī lieli strēlnieku spēki. Mežs jau tolaik bija purvains, par to liecina mežu šķērsojošā “klucīšu ceļa” nosaukums. Šo ceļu vēsturiski būvēja karapulki, jo pamatne bija tik slapja, ka tehnika grima nost, tāpēc ceļš tika bruģēts ar koka klucīšiem. Arī senajās kartēs, šī vieta apzīmēta kā purvaina.

Kopš tā laika apkārt nav izbūvēta meliorācijas sistēma, kas purvu būtu nosusinājusi, un par to liecina arī meža regulārā aplūšana.

Par Detālplānojumu:

Ar detālplānojumu detalizēti ir iespējams iepazīties šeit: https://jurmala.lv/docs/k18/x/k180355_KRASTCIEMS_0501_PR.pdf

Bet īsumā. Detālplānojuma mērķis ir transformēt priežu mežu 53.5 ha platībā par kapsētu, krematoriju, kolumbāriju un pat atpūtas parku:

•             27.4 ha Dabas apstādījumi

•             1.3 ha Autostāvvieta

•             2.2 ha Ielas izveide

•             11 ha Kapsēta (6400 apbedījumiem)

•             1.3 ha Kolumbāriji

•             4 ha Krematorija

•             0.8 ha Administratīvās ēkas

Ja paredzētais mērķis ir apbedījumi, kolumbārijs un krematorija. Lietderīgā platība no visiem 53,5 ha būs izmantota 16.3 ha platībā, kas ir tikai 30% no visas teritorijas, kas tiks degradēta. Tātad izmantota nelietderīgi.

 Piesaukti ir arī skaitļi, ka Jūrmalā ik mēnesi nepieciešami 30 apbedījumi, tas nozīmē, ka gadā tie ir tikai 360 jauni apbedījumi. Savukārt detālplānojumā minēts, ka četrvietīga kapu kopiņā aizņem vien 12 m2. Sanāk, ka gadā jauniem apbedījumiem ir nepieciešama tikai 0.1 ha liela teritorija.

Pēc Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.27;V-27 ir noteikts: ”Virsapbedījumu ģimenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušā apbedīšanas brīža (atsevišķos gadījumos 15 gadi).” Tas nozīmē, ka ar šādu pieprasījumu 20 gados ir nepieciešami tikai 2ha kapu teritorijas.

 Jau tagad esošās Jūrmalas kapsētas aizņem vairākus desmitus hektārus. Tā nav taisnība, ka Jūrmalā trūkst kapu un nepieciešams būvēt jaunu, bet gan jaunu uzbūvēt ir vieglāk, nekā sakārtot esošos. Un jau izveidotā kapu teritorija jau tagad pārsniedz kapacitāti, kas ir pirmais pavediens tam, ka šeit tiek plānots apbedīt kaimiņus no citām pašvaldībām.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2016.gada publiskajā pārskatā (pieejams: https://www.jurmala.lv/docs/k17/x/k170326_pielikums.pdf) minēts, ka: Jūrmalas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir reģistrēti 574 mirušie.

Tātad, ja detālplānojumā minēts, ka tiek veikti 360 apbedījumi mēnesī un ir reģistrēti 570 mirušie, tas nozīmē, ka proporcionāli 40% tiek apbedīti vai nu baznīcas kapos vai arī citās pilsētās.

Šeit rodas pretruna par krematorijas nepieciešamību, jo, pat pieņemot, ka visi 570 mirušie tiks kremēti vai apglabāti jūrmalā proporcijā 1:1, ar 285 mirušajiem gadā ir par maz, lai nodrošinātu krematorijas rentablu darbību, un tas nozīmē, ka arī krematorija ir paredzēta, lai vestu mirušos uz Jūrmalu.

Gruntsūdeņi

Iedzīvotājiem ir pamatotas bažas, ka viens no iemesliem, kāpēc pagājis tik ilgs laiks no pilsētas attīstības plāna izstrādāšanai līdz detālplānojuma izstrādei šai teritorijai ir tas, ka tika gaidīta rekordsausa vasara, jo galvenais pretinieks kapu izveidē ir gruntsūdeņi. Detālplānojumā minēts, ka mērījumi veikti maijā, kas bija ļoti sauss mēnesis, un ka absolūtais gruntsūdens nav bijis zemāks par 2 m vjl.
Ņemot vēra, ka šī ir purvaina vieta, nepamatoti bija veikt vienu mērījumu pēdējo 10 gadu sausākajā mēnesī, bet gan vajadzēja veikt periodisku gruntsūdeņu monitoringu ilgstoši. Jo to, ka gruntsūdeņi šajā apkaimē ir augsti, var apliecināt jebkuras tuvumā esošās privātmājas īpašnieks.

Detālplānojumā minēts, ka: Gruntsūdens plūsma orientēta Z, ZA, tas ir - Lielupes virzienā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” 3. punkta, 7.apakšpunktā teikts, ka Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

Šim vajadzētu būt izšķirošam faktam, lai kapus tur netaisītu.

Biotopi

Jāsecina, ka sagaidāmi tieši kaitējuma draudi esošajiem biotopiem. Konkrētajā teritorijā tās ir mežainās piejūras kāpas, kas mijas ar mitrājiem, tādējādi veidojot savā ziņā īpatnēju biotopu. Šajā teritorijā ir vairākas staipekņu (likopodiju) audzes, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mitrāji ar kūdraino augsni ir dabīgā vide, kur tiem augt. Izmainot vidi, tie būs paredzēti iznīcībai. Šajā mežā ir sastopamas arī vairākas naktsvijoļu pasugas. Augu valsts novērtējums šim detālplānojumam ir veikts 2017.g.novembrī, tātad laikā, kad lakstaugu daudzveidība nav izvērtējama un šo pārbaudi nevar uzskatīt par adekvātu un labai praksei atbilstošu.

Citēju: ”Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā” A.Auniņa redakcijā, 2013.g., 90.lpp.: mežaino piejūras kāpu apsaimniekošana- “mežainu piejūras kāpu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, piemērotākā apsaimniekošana ir netraucēta biotopa attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnās slodzes kotrole” - tas nesaskan ar šī projekta plāniem, kas arī ir pretrunā ar Latvijas Vides aizsardzības likumu, jo projekts nodrošina kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, nosaka finiša punktu biotopu ilgtspējīgai attīstībai un paredz kaitējumu augsnei un ūdeņiem.

Mežā ir sastopama sila ķirzaka un gludenā čūska, kas arī ir Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Meža tuvums rada labvēlīgu vidi pupuķa ligzdošanai Gulbju ielas pusē, arī šis putns ir Latvijas Sarkanajā grāmatā un katru gadu priecē vietējos iedzīvotājus ar savu eksotiski krāsaino izskatu. Faunas biodiversitāte nav izvērtēta šajā projektā. Noteikti būtu bijuši jāpiesaista ornitologi.

Publiskā apspriede

30.08. Jūrmalas domes sēžu zālē norisinājās publiska apspriede detālplānojumam Krastciems 0501. Uz sanāksmi bija ieradušies vairāk nekā 50 iedzīvotāju, un atklātā balsojumā visi nobalsoja, ka ir pret šādu ieceri ar jebkādiem nosacījumiem.

Sapulces mērķis nebija atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, bet gan pārdot šo ideju, jo piesauktas tika pat tādas frāzes, ka kapu apvienojums kopā ar parku ir normāla prakse pasaulē, taču nevienu piemēru nosaukt nespēja. Protams, ir dažas tādas vietas kā, piemēram, Londonas Haigeitas kapsētā, kas ir tūrisma galamērķis, kur zemē guldīts Kārlis Markss un atrodas veci ķeltu kapi ar interesantiem krustiem, kuri apauguši ar efejām, tiek vesti tūristi un iekasēta pat ieejas maksa, bet tas ir unikāls gadījums.

Ideja kapi - parks: lasīt sēnes, ogas - atkrīt, no kapiem nedrīkst neko nest mājās (latviešu tautas ticējums). Skriet krosu, braukt ar velosipēdu, slēpot, pastaiga ar suni, rīkot pikniku, kāda cita fiziska aktivitāte nav pieņemama, jo kapi ir klusa aizgājēju atdusas vieta, pret kuru jāizturas ar pietāti. Likvidējot šo mežu, mums tiek atņemta atpūtas un relaksācijas vieta.

Novērtē šo rakstu:

42
13