Iesaki rakstu:

Pietiek turpina atskatu līdzšinējos valstiskajos projektos, kuru uzraudzību ir uzņēmusies Sabiedrība par atklātību – Delna, kura tagad paziņojusi, ka par 300 tūkstošu eiro lielu ES finansējumu uzraudzīšot Skanstes „kapu tramvaja” projekta finansējuma izlietojumu. Par to, kā Delnas uzraudzība noveda pie Latvijas kuģniecības nonākšanas oligarhu rokās, jau informējām, bet šodien – izteiksmīga informācija par to, kā Delnai veicās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta uzraudzīšanu.

2005.gada 2.septembris – Kultūras ministrija sadarbosies ar "Delnu" "Jauno Trīs brāļu" būvniecības uzraudzībā:

„Lai nodrošinātu un paplašinātu sabiedrības iespējas uzraudzīt un kontrolēt trīs valstiski nozīmīgu objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, nacionālas nozīmes Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja – būvniecību un ar to saistītos valsts iepirkumus, kā arī finanšu izlietojumu, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", kura ir izveidota šo objektu uzcelšanai, šodien parakstīja līdzdarbības līgumu ar sabiedrību par atklātību "Delna".

Kultūras ministre Helēna Demakova, pamatojot šādas sadarbības nepieciešamību, rezumē: "Solījumi nodrošināt godīgumu valsts īstenotos projektos Latvijā ir nereti plīsuši kā ziepju burbuļi. Mūsu valstī ir uzkrāta negatīva pieredze, kad korupcijas gadījumu izmeklēšana kļūst par politisku vai juridisku farsu, graujot sabiedrības uzticību valsts varai. Nacionālā bibliotēka, koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs jeb "Jaunie Trīs brāļi" ir gaiši projekti. Ir jādara viss, lai izskaustu jebkurus, pat šķietamus korupcijas riskus šo projektu īstenošanā."

Parakstītais līdzdarbības līgums paredz, ka "Delna" piedalīsies amatpersonu uzraudzībā, resursu izmantošanas kontrolē un lēmumu lietderības un tiesiskuma pārbaudē. Līguma ietvaros "Delnai" ir tiesības sekot līdzi Kultūras ministrijas un aģentūras amatpersonu rīcībai un lēmumiem, piedalīties abu iestāžu iekšējās sēdēs, kā arī apspriedēs ar trešajām personām, saņemt skaidri argumentētas un motivētas atbildes par iecerētajiem vai jau pieņemtajiem lēmumiem, pārbaudīt informāciju par iespējamiem pārkāpumiem iestāžu darbā, iepazīties ar visiem finanšu un citiem dokumentiem – plāniem, līgumu projektiem un līgumiem, ofertēm un akceptiem, specifikācijām, darba uzdevumiem, rēķiniem un to apmaksas dokumentiem, kā arī pieaicināt ekspertus dokumentu analīzei un iespējamo risku noteikšanai.

Kultūras ministrija savukārt apņemas visos iepirkuma, sadarbības un citos līgumos iekļaut līdzdarbības līgumam pievienotās "Pretkorupcijas deklarācijas" noteikumus, kas paredz līgumslēdzēju atturēšanos no korupcijas, interešu konflikta un negodīgas, neētiskas rīcības, kā arī nosaka "Delnas" tiesības uzraudzīt šo līgumu izpildi.

Līgumos iekļaujamie Pretkorupcijas principi nekādā veidā neapgrūtinās godīgu uzņēmēju darbu – viņiem tādēļ nebūs jāgatavo speciālas atskaites vai jāiesaistās nevajadzīgās birokrātiskās procedūrās.

"Jauno trīs brāļu" īstenojamo projektu uzraudzībai "Delna" ir iecerējusi izveidot ekspertu grupu. "Delna" regulāri sniegs Kultūras ministrijai un aģentūrai pārskatu par objektu realizācijas atbilstību labas pārvaldības principam un Pretkorupcijas deklarācijai. Šie pārskati tiks nodoti arī sabiedrības rīcībā.

"Delnas" uzdevums ir nepieļaut interešu konfliktu un pārkāpumu rašanos, tāpēc sabiedrība par atklātību šādos gadījumos vispirms informēs ministriju par iespējamajiem pārkāpumiem, sniegs konsultācijas, kā tos novērst, un tikai tad, ja tiks izsmeltas iespējas tos koleģiāli novērst, lūgs likumu sargājošo iestāžu palīdzību.

Sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis (attēlā) uzsver: "Līgums Delnai ir nozīmīgs, jo ar stingru juridisku instrumentu katalogu pakļauj precīzām saistībām valsts pārvaldi līdzdarbībā ar sabiedrību. Līgums nodrošina plašu pretkorupcijas koalīciju, vienojot valsts pārvaldes institūcijas, privāto biznesu un nevalstisko sektoru kopīgā pretkorupcijas darbā. Delna nepārtraukti un pēc nepieciešamības, pieprasījuma vai savas iniciatīvas piedalīsies visās norisēs, kas saistītas ar Jauno Trīs brāļu projektu īstenošanu. Savas kritiskās piezīmes, uzlabojumu priekšlikumus Delna vispirms izteiks pēc piekritības gan aģentūrai, gan Kultūras ministrijai. Delnai ir tiesības piekritīgo valsts iestāžu bezdarbības vai neadekvātas rīcības gadījumā pēc saviem ieskatiem vērsties ar savu vērtējumu pie sabiedrības."

Kultūras ministrijai un valsts aģentūrai ar līguma izpildi saistītu atsevišķu risku nav. Vienīgais kopīgais risks visiem partneriem ir nesaprašanās vai pārsteidzība kādu projekta norišu vērtējumā. Delnai varētu tikt pārmesta pārlieku liela un nevalstiskai organizācijai netipiska politiskā tuvība, kā arī projektu augstās sarežģītības pakāpes noteikti ekspertīzes spējas trūkuma pārmetumi. Ņemot vērā projektu nozīmi Latvijas attīstībā, Delna ir gatava darīt ieguldīt Transparency International tīkla līdzīgu līgumu prakses pieredzi no visas pasaules, lai atbalstītu kultūras ministri cīņā pret korpuciju Latvijā. Šāds koalīcijas princips vienoti ar partejisku neitralitāti Delnai ir saistošs kā Transparency International nodaļai.”

2016. gada 22. novembris – „Delnas” uzraudzītā bibliotēkas ēkas būvniecība izmaksājusi rekordsummu – 195,4 miljonus eiro, būvnieki pieprasa vēl 22,4 miljonus:

„Saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvuzrauga atzinumu par būvniecību ir atlicis pēdējais maksājums – 81 542.86 EUR, kas jāveic līdz 31. decembrim. KM apliecina, ka tas tiks veikts likumā paredzētajā kārtībā. Vienlaikus KM pauž sašutumu, ka valstiski nozīmīgā projekta noslēgumā iesaistītie būvnieki – "RBSSKALS", SIA "Skonto Būve" un SIA "RE & RE" - pirms pēdējā aprēķina vērsās pie "Hill International" un KM ar absurdu prasību par papildus finansējumu 22 478 367.80 EUR apmērā, turklāt par šo summu pēc būvuzrauga pieprasījuma nav iesnieguši apliecinājuma dokumentus.

"Būvnieku prasība ir absurda un nepamatota. Turklāt viņu apetīte ir milzīga - par 22 miljoniem mēs spējām Rēzeknē uzbūvēt koncertzāli "Gors". Tāpat šāda summa ļauj nodrošināt visu teātru un koncertorganizāciju darbību gada garumā. Valsts pozīcija nav mainījusies un nemainīsies - mēs nepalielināsim līguma summu un nemaksāsim vairāk par sākotnēji līgumā paredzēto. Uzskatām, ka būvnieki izvirza valstij juridiski un finansiāli neizpildāmas prasības, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku. Maksimālā projekta summa bija būvnieku piedāvājums iepirkumu procesā, turklāt tā tika piedāvāta 2008. gadā, kad cenas būvniecībā vispār bija augstākās vēsturē," uzsver Dace Melbārde, LR Kultūras ministre.

KM astoņu gadu laikā ir veikusi maksājumus 195.4 miljonu apmērā, kas saskaņā ar līgumu pienākas būvniekiem. Iepazīstoties ar būvnieku nepamatoto prasību, arī finanšu ministres vadītā LNB Uzraudzības padome atbalsta KM pozīciju. Likumā noteikts, ka visi ar LNB projekta īstenošanu saistītie norēķini veicami ne vēlāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim, kad tiks slēgts Valsts kasē atvērtais KM konts, kurā uzkrāja projekta īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus. KM apliecina, ka turēsies pie likumā un līgumā noteiktā un vajadzības gadījumā ir gatavi aizstāvēt savu pozīciju tiesā.”