Iesaki rakstu:

Kamēr turpinās iespējamo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātu „uzrunāšanu”, šai sakarā aizvien biežāk tiek pieminēts kādreizējais satiksmes ministrs un neveiksmīgais Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis. Pats viņš uzrunāšanu noliedz, taču baumas par viņa „bīdīšanu” skan aizvien skaļāk.

„Pilnīgi nav tiesa. Tās ir baumas. Paldies, uz redzēšanos!” – tas bija viss, ko Ronis trešdien Pietiek pavēstīja uz jautājumu, vai taisnība, ka viņš uzrunāts kā iespējamais kandidāts uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Tikmēr kāds lasītājs, kurš jau iepriekš Pietiek ir piegādājis vēlāk apstiprinājušos informāciju, mums atsūtījis šādu versiju, ko publicējam gandrīz pilnībā – izņemot vienīgi daļu, kas skar finanšu ministres personisko dzīvi:

„Vēršamies pie Jums atkal ar kārtējām baumām, taču ticamām, ka par VID ģenerāldirektoru virza un lobē ”neatkarīgo”, ”bezpartijisko”, ”saimnieciski orientēto”, „izlēmīgo” un ”valstiski domājošo” politmarioneti Aivi Roni.

Protams A.Roņa kungs ir kompetents, skaists, godīgs un apveltīts ar daudzām citām labām īpašībā par ko mēs nešaubāmies, taču interesantākais, ka viņa kandidatūru virza Māris Martinsons, kurš protams arī ir godīgākais cilvēks Latvijā.

Protams, ka Māris Martinsons zina vislabāk, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam VID ģenerāldirektoram. Protams, ka mēs labi zinām, ka Māris Martinsons domā par valsti un tās sakārtošanu un primārais viņa darbs ir sakārtot procesus Valsts ieņēmumu dienestā.

M.Martinsonam jāsakārto daži kriminālprocesi un daudzi uzrēķini, jo pretējā gadījumā īsti neiet ar darbiem. Tāpēc šobrīd M.Martinsons bīda savu marioneti A.Roņa kungu, nav jau teikts, ka viņš šim amatam ir piekritis, taču politiskā vidē tas tiek aktīvi apspriests.

Cik zināms, tad, iespējams, savu piekrišanu jau devusi talantīgā finanšu ministre, taču kā mēs labi zinām, tad ne viņai vienīgai būs šajā ziņā teikšana. Tā kā mūsu gudrā, skaistā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, iespējams, pametīs Finanšu ministriju, jo (..), viņai vajadzīgs atstāt labu un gudru pēcteci, kas attaisnos viņas un M.Martinsona brigādes cerības.

Domājam, ka šī, iespējams, tikai bauma būtu jādara zināma sabiedrībai, kura ir tiesīga zināt savus varoņus un viņu bīdītājus…”