Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, pagājušā gada jūlijā – gandrīz mēnesi pirms lēmuma par PNB bankas (iepriekš Norvik bankas) slēgšanu – Valsts policija ir saņēmusi detalizētu trauksmes cēlāja ziņojumu par situāciju kredītiestādē un tās „pēdējā brīža” izlaupīšanu. Ja ne policijas neieinteresētība rīkoties un atbildīgo iestāžu nespēja operatīvi apmainīties ar informāciju, kredītiestādes darbību būtu bijis iespējams apturēt agrāk, tā izvairoties no iespaidīgu finanšu līdzekļu aizplūšanas.

Trauksmes cēlējs sniedzis satraucošu informāciju

Pieļauto neizdarību saistībā ar saņemto trauksmes cēlēja ziņojumu un nereaģēšanu uz tajā detalizēti atklātajiem satraucošajiem faktiem par stāvokli kredītiestādē un par bankas saimnieku plāniem Valsts policija tagad piesedz ar šīs informācijas ierobežotas pieejamības statusu.

Nav ziņu, vai un kādā veidā šo lēnīgumu varētu būt veicinājusi PNB bankas sadarbība ar uzņēmumu Immunitas, kuru vadīja kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, vēlākais Saeimas deputāts Juris Jurašs, kā arī ar viņa sievas Allas Jurašas advokātu biroju.

Toties tagad ir precīzi zināms, uz kādām tieši norisēm un faktiem PNB bankā un ap to bija ziņojis trauksmes cēlējs – spriežot pēc informētības pakāpes, bankas augsta līmeņa darbinieks.

Ziņojumā bija norādīts uz to, ka PNB bankas akcionāru maiņa 2019. gada jūnijā, iespējams, bijusi fiktīva un nolikusi pretēji normatīvo aktu prasībām, lai, iespējams, īstenotu liela apmēra noziedzīgu nodarījumu.

Tāpat tika norādīts uz to, ka šī bankas akcionāru maiņa, iespējams, bijusi vērsta uz tādu normatīvu aktu pārkāpšanu, lai ar kredītiestādes līdzekļiem tās faktiskais saimnieks Grigorijs Guseļņikovs (attēlā) vai viņam pietuvinātas personas pārņemtu kādu citu Latvijas komercbanku.

Taču bankas slēgšanas nepieciešamības kontekstā, domājams, visnopietnākā un straujāko rīcību prasošā informācija bija – G. Guseļņikovs un atsevišķi PNB bankas valdes locekļi, iespējams, veikuši bankas aktīvu izsaimniekošanu tās „saimnieka” interesēs un, iespējams, veikta arī naudas atmazgāšana lielā apmērā.

Bankas izlaupīšanas shēmas

Vienā no trauksmes cēlēja ziņojuma punktiem aprakstīta shēma, ar kuras palīdzību no PNB bankas izkrāpti vismaz 30 miljonus eiro vērti aktīvi, turklāt to iegūšanā, visticamākais, bijis ieinteresēts tieši G. Guseļņikovs.

Šo aktīvu vidū bijušas gan Krievijas Norvik bankas akciju īpašnieka kapitāldaļas, gan prasījuma tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu Lielbritānijā, kuru, iespējams, savām vajadzībām izmantojusi Guseļņikovu ģimene, gan 7 miljonu eiro prasījuma tiesības pret kādu Emanuelu Kvinnu.

Trauksmes cēlēja ziņojumā norādīts, ka šo shēmu īstenošanai izmantoti cesijas darījumi, par kuriem lemts bankas valdes sēdē „sašaurinātā sastāvā”, tajā piedaloties tikai G. Guseļņikovam pietuvinātām personām – toreizējam bankas valdes priekšsēdētājam Oliveram Bramvelam un valdes loceklim, G. Guseļņikova uzticības personai Dmitrijam Kalmikovam.

Ziņojumā norādīts arī uz O. Bramvela aiziešanas apstākļiem no darba bankā neilgi pēc šo lēmumu pieņemšanas. „Pieļauju, ka atkāpšanās varētu būt saistīta arī ar iepriekšējā akcionāra G. Guseļņikova vēlmi pasargāt (vismaz sākotnēji) nu jau bijušo valdes priekšsēdētāju no negatīvās publicitātes brīdī, ja tiktu pieņemti kādi bankai nelabvēlīgi lēmumi, kas, iespējams, ļautu G. Guseļņikovam arī visas turpmākās iespējamās „neveiksmes" (visticamāk nodarījumus, kas tiek aprakstīti šajā iesniegumā) novelt uz iespējamiem fiktīviem akcionāriem,” aprakstīts trauksmes cēlēja ziņojumā.

Ziņojumā Valsts policijai arī detalizēti aprakstīts, kā, iespējams, no bankas 2018.gada vasarā vai rudenī izkrāpts vēl viens aktīvs - SIA PNB Print kapitāldaļas. Tām mainot īpašnieku un nonākot vēl kādas G. Guseļņikova uzticības personas rokās, sākotnējās garantijas par labu bankai no līgumiem pazudušas, bet tā vietā nākusi virkne nosacījumu jau par labu jaunajiem minoritārajiem “investoriem”. Turklāt visas šīs izmaiņas notikušas bez bankas Juridiskās pārvaldes iesaistīšanas un pretēji bankas interesēm.

Rezultātā jaunie „investori” uzņēmumā ieguldījuši tikai 100 tūkstošus eiro, turklāt viņu sastāvs ir bijis ļoti savdabīgs. „Kā otrs „investors" bija prezentēts cits Grigorija Guseļņikova radinieks Sergejs Tuvalkins, kuru vēlāk bez jebkāda pamatojuma nomainīja Grigorija Guseļņikova cits radinieks - Ivan Hmeļevs (sievastēvs),” aprakstīts trauksmes cēlēja ziņojumā.

Aizpludinātas milzīgas naudas summas

Milzīgas naudas summas aizpludinātas, slēdzot līgumus par „profesionālajiem pakalpojumiem”. „Gada pārskatā par 2018. gadu 109. lapā kā samaksātā summa par profesionāliem pakalpojumiem ir norādīta summa 10 269 000 EUR apmērā; iespējami līdzīgai „nerezidentu” bankai (Privatbank) šādi izdevumi veidoja vien 349 000 EUR. Līdz ar ko, iespējams, ir notikusi kādu pakalpojumu apmaksa, kuru saņēmējs, iespējams, nav bijusi pati banka,” norādīts trauksmes cēlēja ziņojumā.

Tāpat ziņojumā norādīts arī uz iespaidīgu summu izmaksāšanu skaidrā naudā bez pietiekama pamatojuma. Piemēram, G. Guseļņikova uzticamības persona Inna Zikova 2019. gada jūnijā vai jūlijā – tātad neilgi pirms bankas slēgšanas – izņēmusi skaidrā naudā 140 tūkstošus eiro.

Virkne darījumu, visticamākais, slēpti pat no bankas auditoriem – vai arī to „izpratne” ir tikusi vienkārši nopirkta. „Zīmīgi, ka banka tās zvērinātam revidentam SIA ,PricewaterhouseCoopers pārskata gadā lika samaksāta atlīdzība 617 000 EUR, no kuras gada/pusgada pārskata revīzija veidoja EUR 320 000 EUR, kad, piemēram, iespējami līdzīgai ,,nerezidentu" bankai (Privatbank) izdevumi zvērinātam revidentam veidoja vien 91 000 EUR,” minēts ziņojumā.

Aprakstīta arī virkne faktu, kas, visticamākais, liecinājuši par grāmatvedības datu sagrozīšanu pat tik nopietnās lietās kā bankas kapitāla izmērs. Šīs manipulācijas kopumā veidojušas „kapitāla samazināšanas efektu tuvu 60 000 000 EUR, pie kā bankas bilances kapitāls ir 41 000 000 EUR. Citiem vārdiem, veicot korekcijas, bankas kapitāls ir negatīvs par 19 000 000 EUR”.

Jurašu ģimenes intereses un „protekcija”

Trauksmes cēlēja ziņojumā arī īpaši norādīts uz Jurašu ģimenes „īpašajām attiecībām” ar G. Guseļņikovu. Saistībā ar neilgi pirms bankas slēgšanas ieceltajiem jaunajiem valdes locekļiem minēts – iespējams, G. Guseļņikovs viņiem piesolījis kādu īpašu „protekciju” no dāsni apmaksātās Jurašu ģimenes.

„Iespējams, Alla Juraša (kurai ir ilgstoša sadarbība ar banku, aptuveni no 2014. vai 2015. gada) vai viņas laulātais Juris Jurašs, kas pašreiz ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un kuram, ka zināms no publiskiem avotiem, ir ietekme uz tieslietu ministru, līdz ar ko visticamāk arī Maksātnespējas kontroles dienestu,” „protekcijas” mehānismu aprakstījis trauksmes cēlējs.

Pieminēts arī līgums ar J. Juraša uzņēmumu un tā iespējamā patiesā būtība: „Bankai bija noslēgts līgums ar SIA Immunitas, kurā kā kontaktpersona bija norādīts Juris Jurašs, taču minētā līguma patiesais nolūks nav īsti noskaidrojams no līguma satura, iespējams, tas bija tikai aizsegs kādu privātu interešu kārtošanai, iespējams pašā akcionāra Grigorija Guseļņikova interesēm.”

Kā zināms, mediji jau iepriekš ir atklājuši, ka par Jurašu ģimenes pakalpojumiem ir arī dāsni samaksāts no kredītiestādes līdzekļiem. Publiski nosauktās summas laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir vairāk nekā 130 000 eiro SIA Immunitas un 350 000 eiro Aleksandra Berezina un A. Jurašas advokātu birojam.

Fiktīvo investoru apetīte

Īpaši detalizēti trauksmes cēlēja ziņojumā aprakstīti notikumi 2019. gada jūnijā, kad bankas akcionāru reģistrā parādījās seši par jauniem investoriem uzdoti ārzemnieki, katram oficiāli iegūstot 9,99% no bankas balsstiesīgajām akcijām.

„G. Guseļņikovs. iespējams, ir piemeklējis nominālās personas, kas varētu pārņemt akcijas, kuras G Guseļņikovs kontrolēja pats vai ar viņa radinieku starpniecību, par ko, iespējams, liecina sekojošais, un, ievērojot zemāk norādīto, iespējams, ir īstenota krāpniecības shēma lielā apmērā,” bija minēts ziņojumā, informējot arī par pusmiljona eiro kredītu, ko no bankas pieprasījuši tās potenciālie investori.

Trauksmes cēlējs norādīja gan uz to, ka tiek mēģināts apiet Kredītiestāžu likuma prasības par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, gan uz to, ka, visticamākais, notikusi prettiesiska savu akciju iegādes finansēšana, kas ir aizliegta ar Kredītiestāžu likumu, un ka G. Guseļņikovs vienkārši atradis veidu, kā pamest amatu bankā un ar to saistīto atbildību.

„Iespējams, ka vienīgais iespējamo fiktīvo akcionāru patiesais mērķis ir mēģināt „iztīrīt” banku, ko, pirmkārt, visticamāk pierāda kredīta pieprasīšana un saņemšana, kā arī uzstājīga pilnvaras izdošanas pieprasīšana no bankas valdes, kas atļautu vienam no iespējamiem fiktīvajiem akcionāriem vai to norādītajai personai faktiski pārņemt kontroli pār banku un rīkoties valdes un pat padomes vietā, piemēram, slēdzot jebkāda veida līgumus un darījumus par jebkādiem bankas un tās grupas aktīviem,” aprakstījis trauksmes cēlējs.

Turklāt „investori” nav atteikušies arī no salīdzinoši nelielām summām, - ziņojumā aprakstīts, ka katrs no iespējamiem fiktīvajiem akcionāriem un to nominētajiem padomes locekļiem un ierosinātajiem valdes locekļu kandidātiem ir pieprasījuši uzņēmuma līgumus ar 12,5 tūkstošu eiro atalgojumu, papildus pieprasot arī Bankas kredītkartes un pat telefonsakaru pakalpojumu apmaksu.

Policijas tūļāšanās ļāva izlaupīt 32 miljonus eiro

„Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1., 2., 4. un 6. punktu, likuma "Par policiju" 6. panta otro un trešo daļu, Administratīvā procesa likuma 54. panta otro daļu, Iesniegumu likuma 9. panta pirmo daļu, Valsts policijas priekšnieka 2019. gada 22. jūlija pavēli Nr. 4492 pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Tāpēc pieprasīto informāciju nevarēsim sniegt,” – tas ir viss, ko Valsts policija atbild uz jautājumu par to, kādas darbības ir tikušas veiktas saistībā ar šo trauksmes cēlēja ziņojumu, kas tās veicis un kāds ir bijis rezultāts.

Taču Dienai ir zināms, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izvērtēšana tika maksimāli novilcināta, nekādus pasākumus šai sakarā Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde neveica, kā rezultātā PNB bankas darbība tika apturēta tikai augusta vidū.

Savukārt par to, kādi zaudējumi PNB bankai tikuši nodarīti šajā „pēdējā brīža” izlaupīšanā, ko bija iespējams novērst, liecina fakts, ka kredītiestādes administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar prasību pret bijušo bankas valdi un padomi. Prasības summa ir 32 miljoni eiro.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

89
3