Iesaki rakstu:
“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem varētu būt vairākas atslēgas. “Nevienam, “ atbildu. Savu telefonu, maku un dzīvokļa atslēgas esmu atstājusi mājās.
Kamēr policijas darbiniece rūpīgi pārbauda (viscaur apčamdot un meklējot ar metāla detektoru), vai neesmu slepus ienesusi diktofonu vai kādu citu Drošības policijai netīkamu priekšmetu, ieradies arī procesa virzītājs - izmeklētājs Sandris Buls. Jauns vīrietis iesirmu galvu. No skata - vidusmēra ierēdnis valsts pārvaldē, varbūt drusku labāk ģērbies.
Kriminālprocess ierosināts par valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu manā 2016.gada jūlija “Ir” rakstā par KNAB. Toreiz KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs pirmo reizi publiski atklāja, ka viņam piedāvāts miljons eiro kukulis pēdējo gadu lielākajā korupcijas skandālā - tā dēvētajā Magoņa lietā.
Par to viņš bija ziņojis savam priekšniekam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam, taču neviens neesot izrādījis interesi par piedāvājuma saņemšanas apstākļu noskaidrošanu, kas licis secināt, ka neviens arī nav nopietni šo lietu izmeklējis. Raksts izraisīja plašu rezonansi un dažādus minējumus, kas varētu būt kukuļa devēji. Neoficiāli tika pieminēti ļoti augstām valsts amatpersonām pietuvināti cilvēki.
Uz notikušo reaģēja arī Ģenerālprokuratūra. Tika ierosināts kriminālprocess. Tikai nevis par to, lai pārbaudītu - ir vai nav Jurašam piedāvāts kukulis, ir vai nav KNAB vadība pieļāvusi bezdarbību, neķerot kukuļa piedāvātājus, bet gan par valsts noslēpuma saturošas informācijas iespējamo izpaušanu žurnālā “Ir”.
Šodien šī kriminālprocesa ietvaros man bija jāsniedz liecības.
Uz manu lūgumu paskaidrot, kāpēc kriminālprocess ir ierosināts, ja likums nosaka, ka valsts noslēpums nevar būt ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, izmeklētājs atbildēja īsi (jau iepriekš atvainojos visiem, ja ir kādas neprecizitātes. Sarunu nevarēju ierakstīt, tāpēc atstāstu pēc atmiņas).
“Nu, teiksim tā. Korupcijas gadījums - tas ir diskutabls jautājums,” skaidroja izmeklētājs. Tāpēc arī lieta ierosināta, lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu - ir vai nav notikusi valsts noslēpuma izpaušana, skaidroja Buls.
Saruna ar DP darbinieku gan nebija gara. Jau pašā sākumā atteicos parakstīties par informācijas neizpaušanu, jo procesu un manu nopratināšanu uzskatu par bezjēdzīgu valsts resursu šķērdēšanu, kā arī nepamatotu vēršanos pret avotu un žurnālistu. Visa informācija, ko avots piekrita publiskot, rakstā tika korekti atspoguļota, neko vairāk vai papildus nevarēju paskaidrot, lai arī jautājumi bija.
Kāpēc es šo visu rakstu? Gribētu cerēt, ka šī bija pirmā un pēdējā reize, kad šādā veidā notiek vēršanās pret cilvēku, kas manos rakstos vai kur citur publiski ziņojis par iespējamu korupcijas gadījumu un amatpersonu bezdarbību. Sabiedrība ir ieguvēja no tā, ka šādas lietas tiek atklātas. To vajadzētu saprast arī prokuratūrai un Drošības policijai.
Pārpublicēts no Facebook