Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni. Diemžēl arī es esmu saskārusies ar situāciju, kad prokurors nezināšanas vai negribēšanas dēļ pieļauj rupjas kļūdas un pat atklāti atzīst, ka īpaši neinteresējas par procesuālo un tiesisko pusi, bet gan ir saņēmis norādījumu no augšas lietu ātri virzīt uz tiesu un panākt notiesājošu spriedumu. 

Gribu uzsvērt, ka visus šos apstākļus un savu redzējumu esmu izklāstījusi arī vēstulē ģenerālprokuroram, taču uzskatu, ka par to ir svarīgi informēt arī plašāku sabiedrību. Uzsveru, ka šis nav mēģinājums ietekmēt tiesu, bet gan centieni uzlabot prokuroru un prokuratūras darbu, lai dotu ieguldījumu kopējā tieslietu sistēmas sakārtošanā. 

2008.gadā sāku dienestu Valsts policijā, nokārtojot visus iestājpārbaudījumus, fiziskās sagatavotības testu (11 cilvēki uz 1 vietu) un izejot veselības pārbaudi ar atbilstošu, teicamu veselības stāvokli. 

Dienesta laikā saņēmu vairākus apbalvojumus: Goda raksti par pašaizliedzību, godprātīgu dienestu, augstu profesionalitāti, Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pateicības par augstu profesionalitāti u.c. Ieguvu 3 augstākās izglītības ar teicamām sekmēm un zināšanām. 

Pēdējos dienesta gadus strādāju Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirknī, kurā tiku iesaistīta priekšnieku konfliktsituācijā/karā. “Aiz aizkulisēm” no aizvainotas personas/ām tapa “pasūtījuma krimināllieta”, kurā es tiku pavilkta līdzi priekšniekam un iesaistīta kriminālā tiesvedībā. 

Par lietas uzraugošo prokuroru kļuva masu medijos “skandalozā” Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Dace Lapinska. 

Pateicoties prokurores nekompetencei, viņas rīcībai un uzvedībai, dažas amatpersonas, kuri ir liecinieki lietā, bija spiestas aiziet no dienesta, bet apsūdzētās personas tika novestas pie veselībai un profesionālai darbībai neatgriezeniskām sekām.

Neatklājot krimināllietas materiālus, ievērojot kriminālprocesā nostiprinātos principus un normas, vēlos vērst uzmanību un pasargāt nevainīgus cilvēkus no Rīgas tiesas apgabala prokurores Daces Lapinskas, kuras darbību acīmredzami skaisti, juridiski “piesedz” un attaisno virsprokurors Armīns Meisters. Prokurorei D.Lapinskai tiek atļauta ciniska un sadistiska rīcība pret cilvēkiem, čakli izpildot “pasūtījuma lietas”. Acīmredzami šādi prokurori ir pieprasīti, ja tiek virzīti no rajona uz apgabala prokuratūru.

Kā izrādās, sadisms ir atļauts! Prokurore D.Lapinska ir “tiesīga” uzturēt un uzraudzīt “safabricētu pasūtījuma lietu”, uztaisot to par paraugprocesu, tāpat tiesīga lietā ievilkt nevainīgas personas un padarīt tās par “grēkāžiem”, un ar sarkasmu acīs “sadistiski” mocīt 2 gadus, novedot personas līdz nāvei, izpildot “pasūtījumu”.

Ko teikt par salauztiem liecinieku likteņiem, kuri bija spiesti sniegt nepatiesas liecības pret apsūdzētām personām apmaiņā par savu brīvību? Tomēr prokurorei D.Lapinskai šāda rīcība nevainagojās ar uzvaru, liecinieki tiesas priekšā atzinās psiholoģiskā terorā un piespiešanā sniegt nepatiesas liecības pret prokurores apsūdzētām personām, uz ko prokurore D.Lapinska asi reaģēja un draudēja lieciniekiem ar saukšanu pie kriminālatbildības.

Pēc notikušā incidenta amatpersonas bija spiestas aiziet no dienesta, acīmredzams, ka prokurore pacentās salauzt profesionāļu likteņus un nomelnot viņu vārdus. Var tikai iedomāties, kā tiek apstrādāti un novesti parasti cilvēki, kas nonāk prokurores D.Lapinskas rokās. Cik vēl cilvēkiem būs jācieš no prokurores D.Lapinskas?

No kā vadās prokurore, prasot lietā, kurā nav cietušo personu, nav radīts nekāds materiāls zaudējums, 20 līdz 25 minimālo mēnešalgu sodu? Par viņas kļūdu, uzturot “safabricētu lietu”? Kas atbildēs par apsūdzēto personu salauzto dzīvi, sabojāto veselību u.c.?

Vai tik tiešām prokurores “aukstasinībai” ir jābūt uzraugošā lietā, kurā nozaudēti lietiskie pierādījumi, safabricētas liecinieku liecības un dokumenti, sagrozīti laiki u.c.?

Vai tik tiešām personas pieteikums noskaidrot patiesību lietā, veikt izmeklēšanas darbības, kas norāda uz personas nevainīgumu, ir personas liecība? 

Vai tik tiešām apsūdzētai personai jānomirst, lai prokurore apmierinātu savas ambīcijas, izpildot pasūtījumu? Nepietiek, ka iznīcināja personas reputāciju, darbu, veselību?

Ja prokurore uzskata, ka es simulēju savu slimību, tad viņai būtu nevis jācenšas mani morāli sagraut, bet gan jāuzsāk izmeklēšana par mediķiem, kuri noteikuši manu diagnozi, nozīmējuši ārstēšanu un noteikuši vēlamo dienas režīmu un aktivitāšu apjomu.

Gribētos ticēt, ka ģenerālprokurors spēs sniegs atbildes uz visiem šiem jautājumiem un apturēt acīmredzamu prokurores Daces Lapinskas sadismu pret cilvēkiem, tai skaitā amatpersonām, - detalizēts pārkāpumu saraksts viņam tika iesniegts vēstulē 24.08.2020. ar pieteikšanos vizītē.

Novērtē šo rakstu:

72
6