Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā tiek runāts, ka budžeta ienākumi nepildās tā, kā tie ir plānoti, tādēļ ir nepieciešams mazināt izdevumus. Šajā brīdī nevar vairs klusēt par to, kā tiek izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Kā redzams no publiski pieejamās informācijas (https://www.vid.gov.lv/lv/budzets), VID izdevumi saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2018.gadam” paredzēti 128,5 miljonu euro apmērā.

Daudzi noteikti zina par reformām, kas notika VIDā, kuru rezultātā tika slēgtas daudzas filiāles reģionā, savukārt esošajām filiālēm lika pāriet uz 3 dienu darbadienu.

Nemaz nerunājot par sociālo efektu, kā rezultātā Finanšu ministrijas pakļautībā esoša iestāde ir apzināti veicinājusi bezdarba pieaugumu un intelektuālu cilvēku aizplūšanu no reģioniem, kā arī atlikušajām filiālēm nosakot strādāt nepilnu darba nedēļu, radījusi nepatrauktas rindas (kaut kā VSAA nepiekrita šādam modelim), galvenais jautājums – kādēļ VID izdevumi nemazinājās?

Veidojās taču reāls ietaupījums uz darbinieku algām, transporta izdevumiem un telpu apsaimniekošanu. Atbilde ir vienkārši nojaušama – jo visus ietaupītos naudas līdzekļus novirzīja lēmumu pieņēmējiem Rīgā.

Reāli fakti, kas pierāda minēto:

1. Visiem ir zināms, ka VID ir birokrātiska iestāde ar daudziem ierēdņiem. Kā izriet no publiski pieejamās informācijas izpētes, tad vidēji uz 5-7 (maksimums līdz 10) darbiniekiem, kuri ir vienīgie faktiskie darba darītāji, ir 1 nodaļas vadītājs, 1 daļas vadītājs, 1 pārvaldes vadītāja vietnieks, 1 pārvaldes vadītājs, ģenerāldirektora vietnieki un ģenerāldirektors. Šo informāciju var pārbaudīt https://www.vid.gov.lv/lv/darbinieku-kontaktinformacija.

Sabiedrībai ir nepieciešams zināt - kad vienreiz patiešām notiks godīga štatu samazināšana, samazinot tieši priekšnieku skaitu, apvienojot darbiniekus vienotās daļās? Kad reiz beigsies absurds, ka tiek atlaisti parastie darba darītāji, bet priekšnieku skaits nesamazinās?

2. Turpinot publiski pieejamās informācijas izpēti, ir iespējams kopsakarā ar informāciju iepriekšējā sadaļā, redzēt informāciju par VID darbinieku atalgojumu (https://www.vid.gov.lv/lv/atalgojuma-saraksti-par-2018gadu).

No pirmā iespaida nešķiet nekā aizdomīga, bet, pārbaudot katras amatpersonas publiski iesniegto deklarāciju atsevišķi un katras amatpersonas gada ienākumu summu izdalot uz 12 mēnešiem, faktiskie ienākumi sanāk daudz lielāki.

Lūdzu, paskaidrojiet, kā tas ir iespējams? Iespējamā nianse ir tā, ka kā VID pats sagatavo sadaļu “Publicējamā algas daļa”, var jau būt, ka ir kāda daļa (nodokļi, piemaksas un prēmijas, utt.), kas nav jāpublicē.

Bet tādā gadījumā tas vienkārši ir negodīgs informācijas atspoguļojums, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, cik patiesībā nodokļu maksātājiem izmaksā viena VID amatpersona. Un summas ir daudz lielākas, nekā tas ir atspoguļots VID mājas lapā.

3. Iespējams. izmaksu slēpšanas iemesls ir absolūti negodīgi izlobēts Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 3. pielikums, kas ir pieejams VID mājaslapas atlīdzības sadaļā (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mk_3.pielikums_no_01.01.2018.pdf).

Šie noteikumi paredz piemaksu (N.B.) 40% apmērā no mēnešalgas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. 40% apmērā! Jūs ko, nopietni?

Šeit ir jāakcentē, ka tā nav piemaksa, kad tiek aizvietots kāds cits kolēģis (tur tiek maksāta vēl cita piemaksa un ir virsstundas), - vai tad tas nav katra VID darbinieka pienākums veikt savu darbu labi?

4. Attiecībā uz piemaksām atsevišķiem darbiniekiem varu paskaidrot, ka - jā, formāli novērtēšana ir, bet tā nav saistīta ar kādu objektīvi novērtējumu kritēriju. Piemēram, izcilajam darbiniekam ir vairāk izstrādātu dokumentu, vairāk pārbaužu, utt.)

Šādu kritēriju VIDā nav. Piemaksas dalīšanas ir saistīta ar vadītāja novērtējumu, kas balstīts uz brīvu izvēli un to, ar ko viņš brauc uz un no darba.

5. Fakts ir tas, ka VID, veidojot mākslīgi augstākas mēnešalgu grupas, mākslīgas dažāda veida piemaksas un prēmijas, virsstundas, utt., faktiski pārkāpj vienoto atalgojuma sistēmu. Tad kāda jēga no vienotās atalgojuma sistēmas, ja tā dzīvē nestrādā, un faktiski šī iestāde kļūs priviliģētākā stāvoklī iepretim citām valstij svarīgām iestādēm?

Būtu jācenšas no VID dabūt godīgu paskaidrojumu, kādēļ par vienādas pozīcijas darbu tik ļoti atšķiras atalgojums? Vai tas tomēr nav saistīts ar to, ka tiek izvēlēti savi cilvēki, kuriem maksāt lielākas algas. Ja papētīsit dziļāk, tad cilvēki, kuriem ir lielākas algas, kaut kā savā starpā ir saistīti.

Es joprojām nesaprotu, kā valsts pārvaldē var būt tā, ka vadītajam, kura pakļautībā ir 7 cilvēki, daļas vadītajiem ir bruto alga 3000-3500 euro mēnesī, un vēl lielākiem vadītājiem ir vēl lielāka?

6. Būtu nepieciešams noskaidrot arī to, vai tā ir taisnība, ka laikā, kad tika samazināti štati, VID tika izveidota jauna, atsevišķa elitāra pārvalde, kas faktiski dublē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta funkcijas?

Gan jau VID noliegs, sakot, ka nedublējas, bet no darba rezultātiem pārbaudiet paši, vai tiešām nedublējas.

Visbeidzot - nesen lasīju, ka Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis norādījis, ka VID vadītājam algā jāsaņem vismaz 8000 eiro mēnesī (https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/citskovskis-vid-vaditajam-alga-jasanem-vismaz-8000-eiro-menesi-14201744).

Es atvainojos, bet Jānis Citskovskis laikam dzīvo pavisam citā realitātē, jo privātajā biznesā, lai nopelnītu vismaz 8000 eiro mēnesī, ir ļoti smagi jāstrādā, nevis tikai jāimitē mākslīgs darbs.

Reāli 21.gadsimtā nav kukuļu, bet ir amati ar labu atalgojumu saviem cilvēkiem, kas tālāk norēķinās ar savējiem.

Paskatieties, piektdienā plkst. 15.00 piebraucot pie VID galvenās ēkas, un jūs varēsit novērot, ka slēgtajā zonā 70-80% darbinieku auto vairs nav – tātad viņu vairs nav darbā. Tādēļ pamatoti uzskatu, ka VIDā tiek izšķiesta nodokļu maksātāju nauda.

Novērtē šo rakstu:

241
17