Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja jau mums ir cilvēki, tad pantu atradīsim! Tā, nedaudz pārfrāzējot bēdīgi slaveno teicienu, var raksturot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadības, Nodrošinājuma valsts aģentūras  (NVA) un Iekšējās drošības biroja (IDB), kurš ticis izmantots kā valsts pārvaldes ietekmēšanas instruments, rīcību pret Skrundas ugunsdzēsējiem.

Viss sākās ar diezgan sadzīvisku konfliktu ar NVA, kas apsaimnieko Skrundas posteņa ēku, darbinieku. Proti, izrādījās, ka nav neviena, kura pienākumos būtu ēku apkurināt, bet par apsaimniekošanu atbildīgais NVA darbinieks Ivars Dīķis lepni paziņoja, ka nav jau tāds muļķis, lai kurinātu.

Tad VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš lūdza ugunsdzēsējus vienu gadu pašus apkurināt telpas. Nebija jau nekāds sarežģītais darbs, bet pēc pusotra gada tik un tā radās gluži saprotama vēlme noskaidrot, vai šāds darbs, kas tiek veikts bez atalgojuma sabiedriskā kārtā, reiz nebeigsies un beidzot darbā netiks pieņemts kurinātājs. Nepatīkami bija dzirdēt I.Dīķa pieņēmumus, ka ugunsdzēsēji, iespējams, zog apkures granulas.

2018. gada martā Skrundas ugunsdzēsēji nosūtīja NVA vēstuli par defektiem Skrundas posteņa būvniecībā, kā arī par to, lai jaunuzceltā Skrundas depo apkurināšanu nodrošinātu NVA. Diemžēl jautājums netika izskatīts pēc būtības, toties sekoja spiediens no VUGD Kurzemes reģiona brigādes (KRB) vadības par subordinācijas neievērošanu, un tika izteikts ultimāts, lai ugunsdzēsēji bez atalgojuma turpinātu apkurināt Skrundas posteni.

Vēl vairāk –  2020. gada janvārī IDB pēkšņi uzsāka kriminālprocesu pret deviņām Skrundas posteņa amatpersonām par it kā notikušu krāpšanu un dokumentu viltošanu grupā.

Kas tad bija noticis? Ugunsdzēsēju alga ir ļoti maza, un vienmēr pilnīgi visi ugunsdzēsēji ir strādājuši un strādā otrajā vai pat trešajā darbā. Tā tas notiek visur Latvijā, ne tikai Skrundā, un dienesta vadība to lieliski zina un atļauj. Ikdienā tas nozīmē, ka darba laiki abos darbos bieži vien ir jāsaskaņo un ne vienmēr izdodas ievērot iepriekš izstrādāto grafiku, kur pēkšņi var būt nepieciešamas izmaiņas. Jā, reizēm izmaiņas notika bez iepriekšējas saskaņošanas ar vadību, taču nekad nav bijis tā, ka postenī nebūtu strādājusi pilna maiņa vai kāds darbinieks nenostrādātu to laiku, par kuru viņam tiek maksāta alga.

Droši vien, ka notikušo iespējams klasificēt kā  iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu un ierosināt disciplinārlietu, bet IDB ar VUGD vadības “svētību” visiem spēkiem centās panākt ko vairāk un “pievilkt” krimināllietu. Savukārt VUGD pārstāvis klāstīja, ka dienestam radīti zaudējumi 7406,76 EUR apmērā. Lūdzu, tikai nejautājiet, kur te ir loģika un kā dienestam var rasties zaudējumi, ja ugunsdzēsējs, kam, teiksim, jāstrādā pirmdien, samainās ar citu darbinieku, kam maiņa iepriekš ieplānota otrdien.

Jāpiebilst, ka kriminālprocesa sākumā VUGD KRB vadība Anda Auziņa personā centās ietekmēt Skrundas posteņa ugunsdzēsējus, lai viņi nekavējoties sniedz liecības. Arī KRB operatīvais dežurants Edgars Vējš prettiesiski centās pierunāt ugunsdzēsēju Dairi Samošku sniegt nepatiesu liecību prokurorei. Par minēto tika informēta arī Iekšlietu ministrija, bet atbilde pēc būtības par šiem faktiem nav saņemta.

Eļļu ugunī pielēja tas, ka 2020. gada oktobrī Skrundas ugunsdzēsēji nodibināja Kurzemes ugunsdzēsēju arodbiedrību. Sekoja spiediens no VUGD KRB vadības  - V. Benta puses.

 2021. gada aprīlī ar VUGD vadības rīkojumu seši Skrundas posteņa darbinieki (pārējie trīs darbinieki jau atradās izdienas pensijā)  tika atstādināti no pienākumu pildīšanas sakarā ar kriminālprocesu. Taču augustā kriminālprocess tika izbeigts, jo prokuratūra atzina, ka nav jau noziedzīga nodarījuma sastāva.

2021. gada 16. augustā VUGD bija spiests atjaunot ugunsdzēsējus darbā un izmaksāt kompensācijas par periodu, kad bija atstādināti, taču jau nākamajā dienā  pret viņiem ierosināja disciplinārlietu, viņus atkal atstādinot. Tāds “sīkums”, ka ierosināšanas termiņš bija nokavēts, nevienu nemulsināja. Vienlaikus ierosinātajai disciplinārlietai VUGD turpināja neatlaidīgi pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu gan apgabalprokuratūrai, gan Ģenerālprokuratūrai, pie viena lūdzot apgabalprokuratūru “piemeklēt citu” Krimināllikuma pantu.

2021. gada 20.oktobrī Ģenerālprokuratūra VUGD sūdzību noraidīja kā nepamatotu un atstāja spēkā prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, norādot, ka atbilde ir galīga un nepārsūdzama. Tās pašas dienas vakarā šie seši ugunsdzēsēji saņēma VUGD rīkojumus disciplinārlietas ietvaros par viņu atvaļināšanu no dienesta. Turpinās disciplinārlietu ierosināšana arī pret citiem ugunsdzēsējiem – glābējiem, kuri neatbalsta augstāku amatpersonu ļaunprātīgu varas izmantošanu un autoritatīvo vadības stilu. Toties I.Dīķis joprojām ir amatā NVA – laikam jau vērtīgs darbinieks.

Notikušais skaidri parāda, ka VUGD vadības mērķis ir izmantot jebkādas metodes un līdzekļus, lai atbrīvotos no vadības skatījumā tai neērtiem darbiniekiem. Neizdevās sadarbībā ar IDB “piešūt” krimināllietu – atbrīvosim pēc “cita panta”, lai pārējie dienestā zina un baidās.

Seši Skrundas posteņa ugunsdzēsēji ir sodīti ar bargāko disciplinārsodu - atvaļināšanu no dienesta; rīkojumi galvenokārt pamatoti ar to, ka ir diskreditēts VUGD tēls un ir nodarīts kaitējums iestādes prestižam. Vairākkārt norādīts, ka piemērotais sods ietver audzinoša rakstura funkciju attiecībā uz citām iestādes amatpersonām, kā arī tiek radīts preventīvs priekšstats citām amatpersonām par apzinīgas un kvalitatīvas dienesta disciplīnas ievērošanu.

Jācer, ka līdzīgi netiks atlaisti visi Latvijas ugunsdzēsēji, jo neba jau Skrundas postenī notikušais ir kas unikāls, kā nav citās struktūrvienībās. Pēc sešu ugunsdzēsēju atvaļināšanas no dienesta Skrundas postenī tagad trūkst ugunsdzēsēju – glābēju. Lai kaut kā aizpildītu pašu radīto tukšumu, uz šo posteni tiek norīkoti darbā ugunsdzēsēji - glābēji no citām KRB daļām, kas vienlaikus turpina strādāt arī iepriekšejās darbavietās. Šķiet, ka VUGD vadības nesaprotamo un dīvaino ambīciju dēļ nu jau tiek apdraudēta sabiedrības drošība.

Vietā ir jautājums – vai VUGD vadība, pirms pieņemt attiecīgos rīkojumus, ir izvērtējusi, cik lietderīgi un pamatoti tie būtu, un rīkojusies objektīvi, racionāli, tālredzīgi un profesionāli? Vai iestādes personāla un finanšu resursi ir izmantoti lietderīgi? 2010.gada 27. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” 11.4.punkts nosaka, ka “Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par dienesta uzdevumu izpildi, finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu  izmantošanu”.

Savukārt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 54.panta 2.punkts nosaka: „Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi atrodas valsts aizsardzībā. Viņas veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.” Tiešām?

Attēlā - VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš

Novērtē šo rakstu:

241
23