Iesaki rakstu:

Lasot paziņojumu, ko saistībā ar savu sapņu pili sacerējuši kādi īpaši slepeni analītiķi no Normunda Mežvieta vadītās bijušās Drošības policijas, kas tagad, muļķojoties pakaļ Krievijai, pārdēvēta par Valsts drošības dienestu, kļūst vēl skaidrāks, kāpēc šis kantoris, kuram pēdējos gados jau nez kuro reizi ir dubultots nodokļu maksātāju finansējums, tā arī nav spējis notvert pat nevienu kaut cik kārtīgu spiegu, par kādu „kurmi” specdienestos vai armijā nemaz nerunājot. Aprobežotiem stulbeņiem var maksāt kaut vai Gausa algu, viņi vienalga paliks aprobežoti stulbeņi – un caur to arī neefektīvi un rezultātus nodrošināt nespējīgi.

Ko tad mums paziņojumā pēc būtības saka Valsts drošības dienests? Pirmais un galvenais, un visvisādos skaļos vārdos – tam esot vajadzīgas „jaunas, piemērotas telpas”, kas „ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem” un „stiprināt kapacitāti”. Pašreizējās telpas, tā sanāk, „reaģēt” vairs neļaujot, turklāt esot „nolietojušās”,

Līdz šim biju domājis, ka spiegus palīdz ķert motivēti, gudri, profesionāli darbinieki motivētu, gudru, profesionālu priekšnieku vadībā, ka viņiem vajadzīgas visādas specierīces, slepenas automašīnas, konspiratīvie dzīvokļi un viss kas tādā garā. Tā vismaz pasaulē ir pieņemts.

Mūsu valstiskajiem drošībniekiem, kā izrādās, ir gluži cita pieeja – viņiem, lūk, „kapacitāti” ļaušot stiprināt jauna biroju ēka. Līdz šim Mežvietam un Co. ar telpām bija slikti, nesanāca ne atbilstoši reaģēt uz apdraudējumiem, par kapacitāti nemaz nerunājot, tāpēc arī spiegi neķērās. Dīvaini, protams, bet ar sliktiem dejotājiem visādi gadoties.

Papildus tam mūsu drošības sargi paziņojumā vēsta, ka kopš 2017. gada esot spējuši iztērēt jau „vairākus miljonus eiro”, kuri esot izmantoti – un tagad lasiet uzmanīgi –„zemesgabala inženierģeoloģiskajai izpētei, izstrādātam būvprojektam, uzsāktai sadarbībai ar būvuzraugiem un veiktiem citiem priekšdarbiem”.

Te salīdzinājumam minēšu tikai vienu skaitli. Viss – pilnīgi viss – starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts „Rail Baltica” projekta ietvaros kopā izmaksās 4,5 miljonus eiro.

Ja Mežviets un Co. mums apgalvo, ka „vairākus miljonus” esot izmaksājis vienas vienīgas biroju ēkas – un kaut vai cietokšņveidīgas – būvprojekts, tad varianti var būt tikai divi: vai nu valsts nauda ir tikusi un tiek trallināta prātam neaptveramos apjomos un pārliecinošā bezjēgā (jo tas taču ir svētais valsts noslēpums, tā ka neviens savu degunu neiebāzīs), vai arī Valsts drošības dienests vienkārši pastulbi melo.

Ticamāks šķiet otrais variants – un ne jau tikai tāpēc, ka „Valsts nekustamie īpašumi”, kam zemesgabals oficiāli pieder un kuri arī būtu oficiālie būvniecības pasūtītāji, par kaut kādiem jau iztērētiem miljoniem nav pat iepīkstējušies. Gluži vienkārši drošības dienesta paziņojums ir pilns ar aprobežotiem, muļķīgiem, pat atklāti stulbiem meliem arī attiecībā uz acīmredzamiem faktiem.

Kaut visi TV raidījumā labi ir redzējuši, kā izskatās mežvietveidīgo kārotajā zemes pleķī, un kaut internetā klejo bildītes par skatu, kas uz to paveras no pretī ielai esošās LMT ēkas, mūsu valstiskās drošības dienests tik sper ārā – „pašlaik lielāko daļu teritorijas klāj biezi saauguši brikšņi”.

Netrūkst arī norāžu uz nezināmu ļauno spēku „izplatītu maldinošu informāciju”, ka „degradētajā teritorijā” esot “pilns ar simtgadīgiem kokiem”, - kaut pat viskuslākajam eksDēPē „analītiķim” vajadzētu būt dzirdējušam par to, ka pastāv iespēja internetā apskatīties, ko kāds ir vai nav teicis (kā tas ir šajā gadījumā). Un tā tālāk, un tā tālāk – par muļķībām par kokiem, „no kuriem būs nepieciešams uz būvniecības laiku atbrīvoties”, nemaz nerunāsim.

Taču tie visi, protams, lielos vilcienos ir tikai traģikomiski sīkumi. Bet ir viena valstiski tiešām svarīga lieta, patiesībā īsts nacionālās drošības jautājums – un tam nav nekāda sakara ar entuziastu šajā vietā iecerēto parciņu. Jautājums ir – vai tiešām šī vieta gandrīz Rīgas centrā, gana blīvi apdzīvotā rajonā ir tik piemērota vieta drošības iestādes ēkai, kā to mēģina iestāstīt Mežviets ar kompanjoniem, vai arī tās valdzinājums slēpjas kādos personiskā komforta vai pat koruptīvos apsvērumos – kādam kaut kas ir apsolīts, kāds ar kaut ko rēķinās, utt...?

Mežvietveidīgie un viņu grūpijas, protams, korī spiegs par to, ka mūsu drošības sargiem viss ir labāk zināms un ka kaut kādiem tur amatieriem ar savu aprobežoto viedoklīti nav ko bāzties.

Labi, es esmu amatieris, un jūs arī esat amatieri. Bet mūsu valstī ir kāds kantoris, kam ar profesionālismu drošības jomā viss ir vislabākajā kārtībā – un tā, protams, ir ASV vēstniecība. Tas nemaz nebija tik sen, kad tā pārcēlās no Rīgas centra uz jaunu ēku – un pārcelšanās cita starpā notika arī drošības apsvērumu dēļ.

Tad nu katrs pats var kartē un gūgla ielu skatā pats palūkoties – kur ar drošību un slepenību apsēstie (un viņiem ir pamats) amerikāņi uzbūvēja savu jauno ēku. Blīvi apdzīvotā vietā centrā, kur zinātkāri ļaudis no visām pusēm var palūkoties – kas tad jums tur, draugi, tāds interesants notiekas?

Nē, ziniet, pilnīgi pretēji - ASV vēstniecība ir uzbūvēta vietā, kur neviens nevar nemanīti pielavīties, bet no kuras toties ar nemanīti aizlavīties visvisādos veidos, kur apmeklētāji nav uz delnas riņķī un apkārt ikdienas gaitās klīstošām cilvēku masām, utt. Ar vārdu sakot, acīmredzami uzbūvēta ar domu par visāda veida drošību.

Domāju, ka tuvākajās nedēļās mēs uzzināsim vienu no divām lietām - vai nu to, ka Latvijas pašreizējā valdībā tomēr ir pietiekami daudz valstsvīru, kas, nebaidoties no iespējamās pielaides zaudēšanas par „nepareizu” uzvedību, izvērtēs mežvietveidīgo stulbo plānu nekontrolēti iztērēt desmitus miljonu nodokļu maksātāju naudas bezjēdzīgai būvei bezjēdzīgā vietā, vai arī to, ka stulbeņi valsts drošības iestādes vadībā kļūst par aizvien lielāku nacionālās drošības problēmu.