Iesaki rakstu:

Patriks Bjukanens (Patrick J. Buchanan), pasaules mēroga autoritatīvais ideologs un politiķis, rezignēti vēro Krimas krīzi. Tās realitātē nobāl arī tie daži caur Putina muti teiktie atzinumi, kurus Bjukanens vērtējis visai pozitīvi un pat cerīgi.

Viņš sāk ar jautājumu par Marlboro hercoga spožās uzvaras jēgu Robert Southey poēmā “The Battle of Blenheim”. Jautājumu, kurš palicis neatbildēts.

"Why, that I cannot tell," said he,

"But twas a famous victory."

Tā bija spoža uzvara, un viss. Īslaicīgā godība un kara neprāts tagad skar arī visdziļāk Krimas krīzē iesaistītās valstis Krieviju un Ukrainu. Apskatot ANO World Population 2012 tabulas, parādās šīs konfrontācijas absolūtais absurds. (http://goo.gl/nlAtzq). Daži demogrāfi pat uzskata, ka šīs ANO tabulas ir pārāk optimistiskas un ka īstenība ir daudz šausmīgāka.

Līdz 2050. gadam Ukraina, vienalga, vai būs karš vai miers, zaudēs ceturto daļu iedzīvotāju. Vienpadsmit līdz divpadsmit miljoni ukraiņu izzudīs no pasaules, un šis skaitlis ievērojami pārsniedz visaugstākās aplēses par mirušajiem šausminošajā Golodomorā 1932-1933.g.

Krievija zaudēs 22 miljonus cilvēku, tās populācija samazināsies zem 120 miljoniem. Laikā līdz 2050.gadam ik mēnesi gandrīz 50 000 krievu izzudīs no pasaules.

Putins mēģinot rekonstruēt Padomju Savienību. Te prasās pēc skaidrojuma, kā tas varētu tikt izdarīts, ja Krievija zaudēs 22 miljonus cilvēku, bet bijušajās padomju republikās Vidusāzijā - Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Turkmenistānā - cilvēku skaits pieaugs par 22 miljoniem.

Līdz gadsimta vidum Krievija, Baltkrievija un Ukraina zaudēs kopā 35 miljonus cilvēku, šis skaitlis ir salīdzināms ar cilvēku zaudējumiem četru gadu Hitlera - Staļina karā un vairākus gadu desmitus ilgušajā boļševiku terorā.

Kamēr ASV debatē - kur novilkt sarkano līniju pret Krieviju, ANO prognozē, ka 10 valstis abās šīs līnijas pusēs - Krievija, Baltkrievija, Baltijas valstis, Ukraina, Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija - būs kopā zaudējušas 50 miljonus cilvēku līdz gadsimta vidum un vēl 50 miljonus līdz gadsimta beigām.

Jo dzimstības līmenis šajās 10 valstīs knapi sasniedz divas trešdaļas no tā, kas ir nepieciešams, lai saglabātu esošo iedzīvotāju skaitu.

Gadsimtā, kurš seko aukstā kara mierīgajām beigām, iedzīvotāju zaudējumi Eiropā skaita ziņā pārsniegs abu pasaules karu zaudējumus un tuvosies 14.gadsimta Melnās nāves upuru skaitam.

Eiropieši ir apdraudēta suga. Eiropieši izmirst. Krievija, kas 1950. gadā cilvēku skaita ziņā bija ceturtā valsts, 2050. gadā būs jau 15. vietā - aiz Ēģiptes un tālu aiz Kongo un Tanzānijas. Tikai viena rietumvalsts - ASV būs šajā topā - 14. vietā. Bet tad lielākajai daļai amerikāņu jau būs Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas izcelsmes vecāki.

Kopš 1914. gada visas lielās Eiropas impērijas - britu, franču, vācu, itāļu - ir norietējušas. Visas to lielās armijas un jūras kara flotes ir prom vēsturē. Visās tajās invadē un iesakņojas Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu tautas, pār kurām šīs impērijas reiz valdīja. Un to eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji noveco, izmirst un izzūd.

Un nobeigumā Bjukanens citē T.S. Eliotu, kurš savā poēmā "Tukšie ļaudis" (The Hollow Men) rakstīja:

This is the way the world ends

Not with a bang but a whimper.

Pasaule beidzas nevis ar sprādzienu, bet ar pinkšķienu.

Avots: http://buchanan.org/blog/difference-make-6289

Attēls no viewsoftheworld.net