Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu tika noslēgta 2018.gada 17.jūlijā, un tās kopējā summa bija 22 850 772 eur bez PVN. Darbu pabeigšanas termiņš atbilstoši šajā dokumentā noteiktajam bija paredzēts 2022.gada 16.jūlijā.

Taču augstu amatpersonu neizdarība un faktiskā sabotāža ir novedusi pie tā, ka robežjosla joprojām nav ierīkota, valsts struktūras ir bijušas spiestas tērēt iespaidīgus resursus, lai neuzbūvētā žoga dēļ censtos ierobežot nelegālo migrantu plūsmu, turklāt tagad robežbūve jau prasa daudz iespaidīgākas summas nekā pirms pieciem gadiem, kad vajadzēja sākt robežas izbūvi.

Pagājušā gada nogalē virknei atbildīgo valsts iestāžu, kuru vidū bija Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, Zemessardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Lato Lapsa nosūtīja identiskus informācijas pieprasījumus, kuros bija norādīts:

„No publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka šie darbi pagaidām precīzi nenoskaidrotu valsts amatpersonu vainas dēļ dokumentā noteiktajā termiņā nav pabeigti, līdz ar to radot dažādām atbildīgām valsts iestādēm tērēt valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļus, lai rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam.”

Visām šīm iestādēm un valsts struktūrām tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi:

1) kādas tieši darbības iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?

2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?

Šodien Pietiek sāk publicēt saņemtās atbildes, un pirmais ir Iekšlietu ministrijas dokuments „Par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu”:

Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi iesniedzēja 2023. gada 19. oktobra iesniegumu (informācijas pieprasījumu), kurā iesniedzējs atsaucas uz Vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu un lūdz sniegt informāciju saistībā ar to.

No iesniedzēja norādes uz vispārīgās vienošanās numuru, noslēgšanas datumu un līgumcenu, Iekšlietu ministrija secina, ka iesniedzējs atsaucas uz starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE” 2018. gada 17. jūlijā noslēgto vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu ierīkošanu (iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2017/147) (turpmāk – Vispārīgā vienošanās).

Vēršam Jūsu uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo un otro daļu tiešās pārvaldes iestādes, tai skaitā Iekšlietu ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka tiešās pārvaldes iestādes nolikumā, kuru apstiprina Ministru kabinets. Uzsverams, ka katras valsts pārvaldes iestādes uzdevums ir darboties tai noteiktās kompetences ietvaros (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. A43017613, SKA-461/2016 14. punktu).

Ievērojot Iekšlietu ministrijai noteikto kompetenci, tā var sniegt tikai tās rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Vispārīgo vienošanos.

Attiecībā uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, savas kompetences ietvaros sniedzam šādu informāciju:

 1) kādas tieši darbības Jūsu iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?

Vispārīgā vienošanās tika noslēgta, lai nodrošinātu attiecīgā būvprojektā paredzēto risinājumu īstenošanu, jo iepriekš ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūvei netika pielietots “projektē un būvē” modelis.

Vēršama uzmanība, ka kopš attiecīgā būvprojekta izstrādes un Vispārīgās vienošanās noslēgšanas ir radikāli mainījusies drošības situācija.

Līdz 2021. gadam uz valsts ārējās sauszemes robežas bija vērojami mazāki riski, nekā kopš 2021. gada, kad migrācijas, cilvēktirdzniecības un pārrobežu noziedzības riski ievērojami palielinājušies.

No 2021. gada 11. augusta līdz 2023. gada 10. augustam, ņemot vērā Latvijas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, Ludzas novada, Krāslavas novada, Augšdaugavas novada, kā arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldību administratīvajās teritorijās izsludināta ārkārtējā situācija, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai sniedzot palīdzību Valsts robežsardzei valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.  Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” sarīkotā militārā dumpja Krievijā un fakta, ka “Vagner” vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par “vāgneriešu” vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.

No 2023. gada 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrijas skatījumā kategoriski nav pieļaujama lineāra/matemātiska pieeja Vispārīgās vienošanās (tajā skaitā tās līgumcenas) salīdzināšanai ar jaunuzņemtajām saistībām valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūvei, jo būvprojektā un Vispārīgajā vienošanās ietvertie risinājumi (tajā skaitā inženiertehniskie risinājumi, inženierbūvju veidi, apjomi, prasības pret materiāliem u.tml.) ir balstīti uz citiem riska faktoriem un no tiem izrietošām prasībām un nav salīdzināmi.

Kopš 2021. gada oktobra, kad tika pieņemts un spēkā stājās Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums, kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, paredzēts, ka ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvi organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, kas vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras, izbūves darbus, tajā skaitā veic ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus.

Vēršam uzmanību, ka ir mainījusies ne tikai iestāde, kas organizē un vada būvdarbus, bet arī pieeja (modelis) ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei. Šobrīd tās izbūvē tiek pielietots “projektē un būvē” princips – valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” organizētā iepirkuma rezultātā noteikts būvkomersants nodrošina infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošinot būvuzrauga kompetenci.

2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?

Lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi, tajā skaitā infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas:

1. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 85,8 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 17. marta lēmumu[1] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 53 573 008 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (2 002 618 euro), būvdarbu veikšanu (51 394 214 euro) un autoruzraudzību (176 176 euro).

2. kārtā - par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 63,93 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija lēmumu[2] - ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 46 878 702 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (799 882 euro), būvdarbu veikšanu (45 923 274 euro) un autoruzraudzību (155 546 euro);

3. kārtā - patruļtakas izbūvei Daugavas posmā 16,7 km garumā - ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[3] - ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 5 839 190,11 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi (283 503,00 euro), būvdarbu veikšanu (5 515 757,11 euro) un autoruzraudzību (39 930,00 euro);

izbūves tempu kāpināšanai 2.kārtā – ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[4] - ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 3 098 295,45 euro (ar PVN).

Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.”

Turpinājums – pēc nedēļas. Pēc visu saņemto dokumentu publicēšanas Pietiek sniegs aprēķinus par kopējiem zaudējumiem, ko saistībā ar „sliktās reputācijas žoga” neuzstādīšanu un citām sabotāžas formām ir cietusi Latvijas valsts.


[1] Ministru kabineta 2022. gada 17. marta sēdes prot. Nr. 16 1. §.

[2] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes prot. Nr. 32 52. §.

[3] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.

[4] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.

Novērtē šo rakstu:

41
5