Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā informē mediji, Kalnciemā pavisam drīz sāks darboties SIA Ecolead nolietotu akumulatoru (bateriju) pārstrādes rūpnīca. Pēc nelielas pasaules akumulatoru pārstrādes nozares analīzes, kā arī SIA Ecolead finanšu rādītāju aplūkošanas vēlos dalīties savos novērojumos un secinājumos.

Pēc Lursoft datiem, SIA Ecolead zaudējumi no 2013. līdz 2019. gadam kopā bija 637 800 eiro. Iespējams, ka nav vērts rēķināties ar to, ka rūpnīcas zaudējumi būs beigušies 2019. gadā. Ir acīmredzams, ka tuvāko nedēļu laikā uzņēmums strādāt neuzsāks un attiecīgi 2020. gads tiks slēgts arī ar zaudējumiem.

Pat, ja mēs pieņemam, ka uzņēmuma darbība tiks uzsākta 2021. gadā, tad vispārējā ekonomikas lejupslīde, ar C19 saistītie ierobežojumi un laiks, kas ir vajadzīgs, lai pielāgotu ražošanu, visticamāk, piespiedīs uzņēmumu darboties bez peļņas arī 2021. gadā.

Tādējādi, pirms rūpnīca beidzot sasniegs pozitīvu darbības rentabilitāti, zaudējumi varētu būt plus vai mīnus viens miljons eiro.

Tajā pašā laikā dibinātāju ieguldījumi pamatkapitālā sasniedz 1 150 000 eiro. No tīri tehniskā viedokļa noteikti ir iespējams, ka pamatkapitāls tika palielināts nevis ar tiešu finanšu ieguldījumu palīdzību, bet ar parādu kapitalizācijas vai citu pamatlīdzekļu palīdzību. Bet tas nemaina lietas būtību - pamatkapitālā tika ieguldīts miljons eiro.

Tātad zaudējumi un līdzekļi, kas iesaldēti pamatkapitālā, kopumā mums dod aptuveni 2 000 000 eiro.

Kad kāda uzņēmuma finansiālā situācija sasniedz šādu stāvokli, lielākā daļa dibinātāju sāk pielikt pūles, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu zaudēto naudu. Bieži vien tam tiek izstrādāta "krīzes stratēģija", kuras mērķis ir samazināt visas iespējamās izmaksas līdz minimumam un nodrošināt cilvēku un aprīkojuma ekspluatāciju dienu un nakti.

Šādas stratēģijas ieviešanu uzņēmumos bieži pavada necaurspīdīga atalgojuma sistēma, zemas algas, liela personāla mainība, grūti darba apstākļi, apšaubāmi vadības lēmumi un vispārēja stresa situācija uzņēmumā.

Saprotot to visu, ir naivi un nepamatoti paļauties, ka SIA Ecolead dibinātāji rīkosies pretēji ekonomikas principiem, tirgus noteikumiem un cilvēku instinktiem. Daudz saprātīgāk ir uztvert, ka SIA Ecolead dibinātāji izmantos to pašu krīzes stratēģiju, lai atgūtu zaudējumus, tiklīdz rūpnīca sāks darboties. Uzņēmumā ar videi bīstamu ražošanu šādai stratēģijai ir liela varbūtība pārvērsties par dabas katastrofu.

Man nav pieejami rūpnīcas inženiertehniskie plāni, taču Jūrmalas mēra vietnieka Ņikitas Ņikiforova oficiālajā paziņojumā ir teikts, ka rūpnīcai būs pienākums Jūrmalas domei sniegt Lielupes ūdens piesārņojuma mērījumus.

No šī paziņojuma var izdarīt divus secinājumus - vai nu uzņēmums lies upē pārstrādātus atkritumus, kuri būtu it kā droši, un Jūrmalas dome vēlas kontrolēt šo procesu, vai arī uz papīra rūpnīca neko neizlies, bet Jūrmalas dome, saprotot, ka rūpnīca atrodas gandrīz upes krastā, secināja, ka neatļauta atkritumu novadīšana ūdenī tomēr ir iespējama, un tāpēc uzņēmumam uzlika pienākumu veikt mērījumus.

Jebkurā gadījumā tagad valsts līmenī jau ir pamats uzskatīt, ka ūdens piesārņojuma risks pastāv.

Izpētījis akumulatoru pārstrādes tirgu Eiropā, es nonācu pie secinājuma, ka vismaz divas rūpnīcas, kas ražošanas jaudas ziņā nav mazākas par rūpnīcu Kalnciemā, neatrodas ne upes, ne ezera, ne jūras, ne kādas citas lielas ūdenstilpnes krastos.

Grieķijā (Komotinas apgabals) Sunlight Recycling rūpnīca atrodas 27 kilometrus no tuvākās ūdenstilpes. Otrā rūpnīca Belmont Trading UK Ltd. Skotijā (Kilwinning) tehniski atrodas piejūras pilsētas teritorijā, bet no tuvākās piekrastes līdz rūpnīcas ēkai ir 3 kilometri. Attiecīgi, pat ja Skotijas rūpnīca nodarbojas ar atkritumu izmešanu jūrā, tas tiek darīts, izmantojot noziedzīgu shēmu, kas, ņemot vērā Anglijas likumu bardzību, pēc sarežģītības būtu līdzīga bankas aplaupīšanai.

Rūpnīcu atrašanās vieta tālu nost no Grieķijas un Skotijas ūdens rezervuāriem apstiprina faktu, ka nebija absolūti nekādas nepieciešamības būvēt SIA Ecolead rūpnīcu Lielupes krastā.

Šeit jāatzīmē, ka videi bīstamā ražošana Kalnciemā atrodas tuvu valsts nozīmes pilsētu infrastruktūras objektiem. Rūpnīca Kalnciemā atrodas 24 km attālumā no viena no prestižākajiem kūrortiem Baltijā un 50 km attālumā no mūsu galvaspilsētas.

Tajā pašā laikā rūpnīca Skotijā, kas tika uzbūvēta, lai pārstrādātu baterijas no visas Lielbritānijas, atrodas pašos Lielbritānijas ziemeļos un 440 km attālumā no Lielbritānijas centra – Londonas.

Rūpnīca Grieķijā atrodas faktiski uz Grieķijas un Bulgārijas austrumu robežas un 750 km attālumā no Grieķijas galvaspilsētas - Atēnām.

Pamatojoties uz atklātos avotos pieejamo informāciju, mēs zinām, ka rūpnīca gadā pārstrādās 15 000 tonnu jeb 15 000 000 kg izlietotu bateriju /akumulatoru. 15 000 000 kg ir plus mīnus 840 000 akumulatoru gadā. Lai pārstrādātu šo akumulatoru daudzumu gadā, rūpnīcai ir jāpārstrādā 2300 akumulatoru dienā, darbojoties bez brīvdienām.

Pat bērns saprot, ka Latvijas vietējais akumulatoru (un citu bateriju) patēriņš nespēj radīt tādu izlietoto akumulatoru apjomu. Tāpēc, lai pilnībā noslogotu rūpnīcas ražošanas jaudu, dibinātājiem būs jāimportē izlietotās baterijas no ārvalstīm.

Ir ļoti interesanti saprast, cik daudz izlietotu akumulatoru un bateriju rada šī vai tā valsts. Piemēram, Lielbritānija 2018. gadā radīja 20 000 tonnas izlietotu akumulatoru un bateriju gadā uz 66 miljoniem cilvēku. Tas ir tikai 20 un nedaudz procentu vairāk par SIA Ecolead rūpnīcas jaudu.

Šī raksta kontekstā nav jēgas spekulēt par to, no kuras valsts un cik daudz bateriju nonāks pārstrādē Kalnciemā. Piemēra ar Lielbritāniju būtība ir ilustrēt, ka Kalnciems pārvērtīsies par milzīgu bateriju pārstrādes bedri. Kalnciema rūpnīca nebūs kaut kāda maza darbnīca, kura pārstrādās akumulatorus no Rumbulas šrotiem. Un 15 000 tonnu izlietotu akumulatoru pārstrāde gadā, iespējams, ir tikai sākums.

Pašlaik pasaules ekonomika vēl neģenerē pietiekami daudz bateriju no norakstītiem elektroauto, lai to pārstrādei būtu nepieciešamas vairākas rūpnīcas visā pasaulē. Tagad nav vienotas pasaules vai pat Eiropas stratēģijas elektroauto pārstrādei. Bet šī situācija pēc 10 gadiem mainīsies līdz nepazīšanai, pateicoties iniciatīvām, kuras attīstīto valstu valdības veic visā pasaulē, lai elektrificētu auto satiksmi.

Lai šis apgalvojums nebūtu nepamatots, kā piemēru minēšu transportlīdzekļu elektrifikācijas plānus Vācijā. Pašlaik Vācijā ir tikai aptuveni 200 000 elektriskās automašīnas (ieskaitot hibrīdus). Tajā pašā laikā Vācija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam uz saviem ceļiem sasniegt 10 miljonus elektriski darbināmu transportlīdzekļu. Citiem vārdiem sakot, Vācija nākamo 10 gadu laikā 50 reizes palielinās elektromobiļu skaitu. Aptuveni tāda pati situācija ar elektrisko transportu izveidosies daudzās citās Eiropas valstīs un pasaulē.

Kā tas attiecas uz SIA Ecolead rūpnīcu? Tā kā visi šie miljoniem elektromobiļu agri vai vēlu tiks norakstīti, arī to baterijas būs jāiznīcina tāpat kā parasti akumulatori. Tiklīdz pārstrādes tirgū būs pieprasījums pēc simtiem tūkstošu elektrisko automašīnu bateriju, nekavējoties parādīsies arī piedāvājums. Un, kā jūs paši saprotat, šis piedāvājums nāks nevis no dabas aizsardzības aktīvistiem, bet gan no jau strādājošām bateriju pārstrādes rūpnīcām. Tostarp no SIA Ecolead.

Ja SIA Ecolead dibinātāji spēs panākt līgumus par elektrisko automašīnu bateriju pārstrādi, tad uz Kalnciemu sāks plūst baterijas, kas ir daudz nopietnākas par parastajiem akumulatoriem. Piemēram, viena no mazākajām baterijām, kas tiek izmantota hibrīda Toyota auto, sver 80 kilogramus. Baterija no pilnīgi elektriskās Teslas uz 85 kWh sver 540 kilogramus.

Rezultātā, lai par 100% palielinātu SIA Ecolead ražošanu Kalnciemā (no 15 000 tonnām līdz 30 000 tonnām gadā), ir nepieciešami tikai aptuveni 28 000 bateriju no norakstītām Tesla automašīnām.

Neapšaubāmi šodien frāze "tikai 28 tūkstoši bateriju no norakstītām Teslām" izklausās mežonīgi un absurdi. Bet vai tā ir? Fakti saka - nē. Līdz 2025. gadam Tesla plāno uzbūvēt 10 rūpnīcas un ražot 5 000 000 elektrotransportlīdzekļu gadā.

Piekrītiet, ka, ņemot vērā piecu miljonu jaunu automašīnu ražošanu gadā, 28 000 norakstīto automašīnu vairs nešķiet milzīgs skaitlis. Īpaši saprotot, ka tas ir 0,56% no pieciem miljoniem.

Mēs nedrīkstam aizmirst arī par citiem autoražotājiem, kuri tāpat kā Tesla katru gadu ceļus piepildīs ar miljoniem elektrisko transportlīdzekļu. 2025. gadā VW plāno pārdot 1,5 miljonus elektromobiļu, Hyundai – 1.5 miljonus, Nissan – 1.3 miljonus, Audi – 800 000 un tā tālāk.

Visticamāk, nākamajos 5-10 gados Kalnciems pārvērtīsies par ekoloģisko melno caurumu 24 kilometrus no prestižākā Baltijas kūrorta un 50 kilometrus no valsts galvaspilsētas.

Visticamāk, VARAM un Pūces kungs bija labi informēti par patiesajiem SIA Ecolead ilgtermiņa attīstības plāniem Kalnciemā.

Visticamāk, valdība turpinās lobēt un aizstāvēt SIA Ecolead dibinātāju apšaubāmās darbības un lēmumus.

Visticamāk, parādi, bīstama ražošana upes krastā un indīgu atkritumu rūpnieciskie apjomi ir nodaļas no vēl viena veiksmes stāsta, ar kurām ir tik slavena mūsu dzimtene.

Novērtē šo rakstu:

106
10