Menu
Pilnā versija
Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Linards Hartmanis · 12.01.2021. · Komentāri (13)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo dienestu dotos uzdevumus likvidēt tādas informācijas izplatīšanu, velkot paralēles ar „atmiņu ūdeņiem” un citiem brīnumiem, un pa vidam atrodas arī kāds, kas kaut mazliet sapratīs.

Vēsturiski teju visu politisko jomu visā pasaulē caurstrāvo vieni vai otri indivīdi, kuriem šīs lietas pavisam nav svešas, – attiecīgas organizācijas pārstāvji ir dibinājuši valstis un lielvalstis, uzsākuši liela un mazāka mēroga karus, allaž ar motīviem, kuru pamatā ir vienas vai otras pārliecības. Informatīvi arī šīs lietas steigšus tiek noliktas „sazvērestību” plauktiņā, jo skar pašus pamatus tiem, kuru pārliecības vārdā arī norisinās tagadējā reakcija uz pandēmiju, kura aizvien vairāk sāk iegūt aprises totalitāras sistēmas izveidošanai globālā mērogā.

Plaši mūsdienās tiek piesaukts rakstnieks Džordžs Orvels un viņa romāns „1984” – ne velti, jo paralēļu ir nepārprotami daudz. Grūti gan saprast vai šāda darba tapšanu no Orvela puses vērtēt kā paša pārstāvētās iestādes ložas nodevību vai tomēr mērķtiecīgu darbību, kuras rezultātā cilvēkiem tiek radīts iespaids, ka ir viena paliela organizācija ar simtiem gadu senām saknēm, kuras plāni neizbēgami tiks īstenoti. Vēlāk tekstā atgriezīsimies pie saiknes ar „visu redzošo aci” un „Lielais brālis tevi vēro”.

Iestādi, kuras nosaukumu neminēšu, un tās atzaru katoļu baznīcā pārstāv tagadējais pāvests, ne velti viņa „liberālie” paziņojumi tik lieliski saskan ar attiecīgās organizācijas pēdējo pāris gadu desmitu laikā īpaši popularizētajiem. Jezuītu ordeņa ciešā saikne ar attiecīgu organizāciju sakņojas dziļā pagātnē.

Informatīvajā lauciņā izteikti labi vērojams tas, ka viss reliģiskais vai kaut attāli ar to saistītais tiek pakāpeniski diskreditēts līdz pēdējam pilienam, nu jau no pašas iekšienes, it kā pamatojoties uz loģiku, cilvēktiesībām, apspiesto zinātni un citām pasaciņām un mūsdienās pēkšņi iegūto brīvību darīt, ko vien gribi. Pat, ja cilvēks ir pārliecināts ateists, der atcerēties, ka arī tam pamatā ir mērķis to novest līdz absurdam, ka cilvēki pamana, kādas sekas ir „augstāka virzoša spēka” neesamībai.

Ironija ir tāda, ka ateismu un naidu pret reliģijām caur saviem kanāliem plaši izplata cilvēki, kuri dzīvo pēc pārliecības, ka pasaulē uzsāks jaunu laikmetu Lucifera zīmē. Te arī svarīgi piebilst, ka jēdzieni mūsdienās ir tik ļoti samistroti un vārds „Lucifers” ir pārtapis par „Sātanu” vai tiek pat vilktas paralēles ar to, ka tas ir viens un tas pats Vecajā derībā aprakstītais Dievs.

Visi šie trīs jēdzieni ir trīs pilnīgi dažādas lietas, jo ar vārdu „Dievs” apzīmē to „visumu”, kas eksistē, ar vārdu „Lucifers” gaismas nesošo principu, kas ved cilvēkus augstāk, savukārt trešais ir virknē šķību un greizu tulkojumu rezultātā no materiālās pasaules pamatos esoša principa un „fiziskās pasaules” tēva pārtapis par kaut ko pilnīgi utopisku vai nu galēji tumšu vai galēji ko labu.

Greizā izpratne par šiem jēdzieniem noveda arī pie tāda kadra kā Ādolfa Hitlera īstenotā genocīda pret ebrejiem iemesliem, jo, iespējams, kristīgās dogmas saputrojot kopā ar okultajām zinātnēm, kur ebreju kā tautu vadošais „Jahveh” ir tas, ko dēvē arī par „Sātanu”, licis domāt, ka šis ņems un atgriezīs kaut kādā formā „Gaismas laikmetu” un radīs jaunu cilvēku rasi. Plašāku mērķu sasniegšanai, iespējams, arī šis Vācijas jukušais līderis ticis izmantots kā instruments, jo tas, kā beidzās II Pasaules karš, licis pamatus tam, ka mūsdienās izveidojušies tik milzīgi un saistīti valstu bloki un jēdziens „nacionālisms” pamazām ticis vienlīdzināts ar tādu kā perversiju.

Virkne reliģisko dogmu ir gadu gaitā „Sātana” jēdzienu līdz perversijai pārspīlējušas un novedušas līdz sistemātiskam riebumam pret kādu cilvēku grupu, kamēr pati būtība ir gluži vienkārši tāda, ka tas ir materiālās pasaules „tēvs” un attiecīgi tā „zvaigznē” dzimušajiem ir dziļāka izpratne par materiālās pasaules uzbūvi. Var tam ticēt vai neticēt, bet ieguldījums zinātnē no attiecīgās tautas ir apbrīna vērts.

Atgriežoties pie „visu redzošās acs” un saiknes ar „Lielais brālis jūs vēro”, – sevišķi pēdējie gadu desmiti iezīmējas ar to, ka pakāpeniski pazūd privātums, jo jebkuru darbību pavada aizvien izsmalcinātākas tehniskās ierīces. Tādu tehnoloģiju esamību, lai kontrolētu indivīdus totalitāras sistēmas ietvaros, diez vai Džordžs Orvels būtu paredzējis pats tāpat vien, ja jau tolaik attiecīga grupa cilvēku jau nebūtu sākusi virzību uz to. Tehniski, ja jums ir šāda veida ierīces un pieeja tām, tad jūs kā persona esat teju vai pielīdzināmi tam „visam” jeb Dievam, un attiecīgas literatūras papētīšana ļaus jums uzzināt, kas notiek tādos gadījumos ar tiem, kuri domā, ka brīvi var ņemt un tāda veida torni uz „debesīm” mūrēt. Attiecīgās iestādes pamatos arī vairākkārtīgi figurē skaitlis 6.

Rakstītais ir brīva vairāku gan okultu, gan daiļliteratūras avotu interpretācija, lai mudinātu uz izpratni, ka cilvēki tiek audzināti un mudināti pelt okultās zinātnes vai reliģijas, bet vienlaikus autori attiecīgajiem uzskatiem un virzītāji, paši ir vienu vai vairāk iestāžu un to nosprausto mērķu sekotāji. Pieļauju, ka uzmanības novēršanai, arī medijos ir likti pamati steigšus vairāku iestāžu un institūciju pieminēšanu vienlīdzināt ar „sazvērestību” vai vienkārši to, ka attiecīgās grupas ir tikai „muļķīši” vai „džentlmeņu klubi”, kuri tikai sēž un kompānijas pēc spriež par dzīvi.

Novērtē šo rakstu:

27
10