Menu
Pilnā versija
Foto

Kāpēc Čakša var atļauties neko nedarīt?

Pietiek lasītājs · 02.02.2017. · Komentāri (58)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar apjomīgu ziņojumu par ambulatorās aprūpes darbu, kurā atklājās neglaimojoši fakti par Veselības ministrijas (VM) darbu un kontroles trūkumu. Svarīgs secinājums - arī Valsts kontrolei nav izprotama Veselības ministrijas nevēlēšanas veicināt pasākumus, lai uzlabotu nozares resursu efektīvu izlietojumu, jo ministrija neuzskata par nepieciešamu veicināt klīnisko vadlīniju izstrādi un apstiprināšanu, uzskatot, ka tā ir tikai nozares speciālistu kompetence.

Veselības ministre Anda Čakša piekrīt visiem secinājumiem, taču savu vainu par slikto ministrijas darbu nesaskata, kaut VM kā padomniece un nu jau ministre strādā kopā gadu un pirms tam bijusi valdes locekle Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās.

Čakšas laikā nav notikusi gandrīz nekādu vadošo ierēdņu darbības izvērtēšana, tieši pretēji – Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadībā stājās ilggadējā direktora vietniece I.Miloševiča, par valsts sekretāru kļuva valsts sekretāra vietnieks K. Ketners, un savā amatā kā valsts sekretāra vietniece atpakaļ atgriezās D. Mūrmane – Umbraško, kas liecina, ka ministre ir apmierināta ar VM un ierēdņu darbu.

Čaksā kā vienmēr izmanto savu galveno saukli - nozarei trūkst naudas, bet VK atzinumu, ka nav realizētas aktivitātes, kam ir ietekme uz valsts budžetu un tika piešķirts papildus finansējums, vispār neuzskata par svarīgu. Tieši tāpat kā dīvainos izdevīgos un neizdevīgos tarifus ambulatorajā veselības aprūpē, kuru pārskatīšanu paredz pat valdības rīcības plāns.

Būtu dīvaini, ja par nopietnu tiktu uzskatīts VK minētais fakts, ka ambulatorie pakalpojumi kā izdevīgi būtu pilnā apjomā pēc iespējām jānodrošina publiskās kapitālsabiedrības un tikai pēc tam privātās.

Piemēram, Austrumu slimnīca atkārtoti ziņojumos ir minējusi, ka tās kapacitāte ir ievērojami lielāka, nekā šobrīd tiek izmantota. Taču privātos aizstāv arī P.Apinis, jo tuvāko draugu vidū ir privāto ārstniecības iestāžu īpašnieki, piemēram, J.Birks no Jūras medicīnas centra, kura veiksme medicīnas biznesā ir tieši atkarīga no valsts pasūtījuma un šobrīd miljoni tiek ieguldīti jauna Radioloģijas centra izveidei.

Čakša ir ievērojusi, ka mediķi dodas strādāt uz privāto sektoru, taču ministre nedara neko, lai mediķi pilnībā tiktu noslogoti pamatdarbā un neskraidītu pa vairākām darbavietām, kā tas ir izplatīts arī viņas pašas iepriekš vadītajā Bērnu slimnīcā.

Čakša kā argumentu pakalpojumu novirzīšanai min privāto iestāžu kvalitāti, taču nav neviena objektīvi, precīzi veikta pētījuma, kas to pierādītu. Ir acīmredzama vēlme neko nemainīt, - tas redzams nesen notikušajā NVD valsts iepirkumā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai 2017. gadam, kur proporcionālais sadalījums saglabā privātos kā svarīgu šo pakalpojumu sniedzēju.

Ģimenes ārsti tikai izpilda Veselības ministrijas noteikumus, jo diemžēl reti kurš ministrs ņem vērā labojumus VM virzītajos noteikumos, un lielā mērā VK konstatētie fakti tādi ir tieši tāpēc, ka VM neieklausās mediķu iebildumos un viedoklī.

Ne mazāk interesanti ir - kāpēc vairāk vai mazāk runā par ambulatoro aprūpi, bet par stacionāriem pārmetumu nav. Atbilde ir vienkārša – VM pa šo laiku nav izstrādājusi un, kā redzams, arī nevēlas izstrādāt vadlīnijas, kvalitātes kritērijus vai citus regulējumus, pēc kā varētu slimnīcas kontrolēt un uzraudzīt. Nav vienotas metodikas, kā tiek konstatētas medicīniskās kļūdas. Tādu Latvijā vispār nav vai ir ļoti maz, kas, jāatzīst, ir unikāls sasniegums pat pasaules medicīnā.

Ja veselības nozare netiktu nosaukta kā prioritāra nozare, kur ministre nemitīgi pieprasa ievērojumus papildu līdzekļus, varbūt arī tas nebūtu tik svarīgi, taču šobrīd VM vadībā ir cilvēks, kas cenšas neko nedarīt, lai tikai neradītu kādus mehānismus, kā uzlabot un kontrolēt kvalitāti vai arī notiktu kāda biznesa pārdale.

Iespējams, ka tieši veselības nozarē plūstošie miljoni un arī ļoti daudz ieinteresēto šo miljonu skaitu palielināt, nevis efektīvi izmantot, augstākajos valdības līmeņos notur šādu ministri amatā, jo cita skaidrojuma tam, ka nekas būtisks nozarē netiek reformēts un ministrs saglabā amatu, nav. Nepieciešams arī finansējums pašvaldību kampaņai, ne velti E.Tavars kvēli aizstāv Čakšas darbu partijā, kaut tur jau sen nav ko aizstāvēt un slavēt.

Valsts kontroles secinājumi lasāmi šeit:

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-11_2015/vaiambulatoraveselibasaprupessistemalatvijairpilnveidojama.pdf

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-11_2015/revizijas_zinojums__vm_30122016.pdf 

Novērtē šo rakstu:

0
0