Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas dienā derētu padomāt – kā tas gadījies, ka Francijas prezidents ir sens Putina draugs, uzticams telefona sarunu biedrs un, kā mēs zinām, Francija vilcinājās ar atbalstu Ukrainai. Tāpat Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir ilggadējs Šrēdera sabiedrotais, aktīvs NordStream lobijs, un arī Vāciju vajadzēja pierunāt palīdzēt.

Tagad abi pēc pamatīga un ilgstoša sabiedrības spiediena it kā mainījuši attieksmi. Atvainojiet, bet vai viņi agrāk nezināja, ko Krievijas armija pēc Putina pavēles izdarīja Ukrainā 2014. gadā? Viņi nezināja, ka putlera režīms sit, indē, slepkavo opozīciju, sūta algotas slepkavas pa visu pasauli, atbalsta diktatorus - lidmašīnu, cilvēku nolaupītājus?

Nezināja? Neredzēja? Nesaprata?

Vai Vācijas Federālās sapulces dalībnieki, nobalsojot par Šteinmeieru, nezināja viņa seno un pamatīgo sasaisti ar Šrēderu - Putina kvēlo atbalstītāju, trekni ar asinsnaudu apmaksāto Kremļa interešu aktīvu lobiju. Vācijas parlamentārieši, Federālās sapulces dalībnieki to nezināja, nesaprata? Tiešām?

Zināja.

Labi zināja, bet tas viņus netraucēja nobalsot par Šrēdera līdzdarboni kā Vācijas prezidentu. Nevis vienreiz - 2017. gadā, bet arī šogad - 2022. gadā vēlreiz pārvēlot.

Zīmīgi, ka 2012. gadā vācieši piespieda atkāpties toreizējo prezidentu Kristiānu Vulfu par apšaubāmu kredītu no drauga - miljonāra. Viņu padzina ar milzīgu sašutumu un vispārēju nosodījumu.

Tagadējais prezidents gadiem ir lobējis asiņainā Kremļa režīma projektus, cieši sadarbojies ar bēdīgi slaveno Vācijas putlerieti Šrēderu - bet Šteinmeieram pietiek pateikt - “atvainojiet”, un viss kārtībā. Vācieši kolektīvi izvēlas noticēt, ka Šteinmeiers iepriekš dzīvojis uz Mēness un nav neko zinājis par Putlera režīma noziegumiem.

Līdzīgi ar nule pārvēlēto Francijas prezidentu Makronu, kurš vēl pirms neilga laika bija nasks uzņemt ciemos Putinu, pat pieņemt ziedus un komplimentus. Makrons vēl pirms kāda laika centīgi pamācīja citus, ka ar Putinu ir jāmeklē dialogs.

“Mēs neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad tas ir nepieciešams,” - tā Makrons, viesojoties Latvijā 2020. gadā. It kā Krievija jau tad nebija okupējusi daļu Ukrainas un turpinājusi atbalstīt teroristus.

Vai Makrona kungam neviens nebija pateicis, ka Putins jau reiz uz Latvijas mēģinājumu sākt dialogu atbildēja ar piedāvājumu saņemt beigta ēzeļa ausis?

Pirms kāda laika dialogu mēģināja uzsākt bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Šis mēģinājums beidzās ar to, ka Krievijas vēstniecība atsūtīja viņai pudeli ar “Krimas šampanieti.” Protams, viņa pudeli ar šo savādo dziru nosūtīja atpakaļ. Bet tas tikai liecina, ka Krievijas diplomātijas izpratnē “dialogs” var būt arī stulbs, infantils joks.

Tāpat Makrona kungam, iespējams, neviens nebija izstāstījis, ka Putina čekistu vidē “win-win” princips nenozīmē abpusēju izdevīgumu. Putina diplomātijā, kā to apliecina pieredzējuši eksperti, tas nozīmē ko pavisam ko citu - “win-win” Putinam ir “uzmest nevis vienreiz, bet divreiz pēc kārtas”.

Bet mums kopīgi ir jādomā, kā tas gadījies, ka Eiropas Savienības lielākajās un ietekmīgākajās valstīs politiskā elite izrādījusies tik ļoti ielipusi apšaubāmā draudzībā, nepiedienīgi tuvos sakaros ir asiņainu, melīgu un agresīvu diktatoru?

Tas nav stāsts tikai par Makronu, Šteinmeieru un Šrēderu.

Novērtē šo rakstu:

137
25