Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā nu sanācis, ka vairāki mani paziņas strādā slavenā ministra Dzintara Rasnača vadītajā Tieslietu ministrijā, un pēdējās nedēļās viņi visi man ir pieminējuši vienu un to pašu – ka ministrijā esot kļuvusi pamanāma tāda ne mazāk slavena cilvēka kā bijušā KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja, tagadējā daudzsološā politiķa Jura Juraša klātbūtne. Turklāt nevis vienkārši klātbūtne, bet vēlme izzondēt iespējas – kā panākt, lai tāpat slavenajā bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā tiktu nomainīts to pašlaik izskatošais Limbažu rajona tiesas tiesnesis Kārlis Jansons.

It kā jau varētu saprast – tiesneša Jansona kompetences, zināšanu un profesionalitātes līmenis šajā skaļajā prāvā jau ir paspējis patiesi izbrīnīt ne vienu vien tās dalībnieku un arī žurnālistu. Bet – vai tiešām bijušajam KNAB darbiniekam Jurašam ir tik daudz brīva laika un resursu, lai viņš pilnīgi nesavtīgi nodarbotos ar lobismu savā izpratnē un mēģinātu panākt efektīvāku lietas izskatīšanu?

Uz to, protams, varētu cerēt – taču tikai tik ilgi, kamēr nav zināmas atsevišķas šīs lietas nianses, kas saistītas ar, piemēram, lietā apsūdzēto telefonsarunu noklausīšanos – tātad operatīvo pasākumu, kas bija kā reiz Juraša kunga un viņa padoto tiešā pārziņā un atbildībā.

Lūk, piemēram, šīs lietas materiālos, kā tas izskanēja vienā no jau notikušajām tiesas sēdēm, ir atrodama Augstākās tiesas 2016.gada 5.jūlija uzziņa par diviem operatīvās darbības pasākumiem, kas akceptēti attiecībā pret Magoni.

Šajā uzziņā ir rakstīts, ka 2015.gada 1. jūnijā ir tikusi akceptēta Magoņa sarunu slepena operatīvā noklausīšanās līdz 2015.gada 24. jūlijam, un tai kā pamatojums noradīts elektroniskās informācijas sistēmas 2015.gada 1. jūnija ieraksts Nr.2-2970s.

Savukārt 2015.gada 4.jūnijā akceptēta operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās pa Magoņa mobilo tālruni tāpat līdz 2015.gada 24.jūlijam, un kā pamatojums noradīts elektroniskās informācijas sistēmas 2015.gada 4.jūnija ieraksts Nr.2-2962s.

Un šeit saskatāma kāda interesanta dīvainība: 2015.gada 1.jūnija Augstākās tiesas atļaujai veikt operatīvās darbības pasākumus pret Magoni ir numurs Nr.2-2970s, bet it kā trīs dienas vēlāk, 2015.gada 4.jūnijā izsniegtai Augstākās tiesas atļaujai veikt operatīvās darbības pasākumus pret Magoni numurs ir „agrāks” - Nr.2-2962s.

Ko tas nozīmē? Visticamākais, to, ka kāds ir „paspēlējies” ar dokumentiem, jo patiesībā Augstākās tiesas akcepts operatīvajai nepublisko sarunu slepenai noklausīšanai ir ticis izsniegts pēc 4. jūnija – un nevis 1. jūnijā, kā tiek apgalvots.

Kāpēc tas vajadzīgs? Kāda no apsūdzības viedokļa ļoti svarīga Magoņa un Osinovska klātienes saruna ir notikusi 2015. gada 15. jūlijā. No lietas materiāliem redzams, ka KNAB ir lūdzis no Augstākās tiesas standarta izziņu – kad, kura iestāde, uz kādu periodu bija akceptējusi noklausīšanos.

Augstākā tiesa ir veselās divās uzziņās atzinusi, ka noklausīšanās ir bijusi akceptēta no 24. jūlija. Savukārt pēc tam, jau 2016. gada 5. jūlijā Augstākā tiesa pēkšņi ir „pamanījusi”, ka noklausīšanās esot bijusi akceptēta jau kopš 2015. gada 1. jūnija – un to atzinusi savā iepriekšējās uzziņas „papildinājumā”.

Tieši uz šo periodu tad arī attiecas „dīvainības” ar Augstākās tiesas izsniegto atļauju numuriem un to „ceļojumiem laikā”. Un pat ezim skaidrs, kas ir noticis patiesībā – KNAB sarunas ir noklausījies bez likumīga pamata un tikai pēc tam, izmantojot jau bēdīgi slavenos „savus tiesnešus”, ir mēģinājis noklausītās sarunas legalizēt.

Ņemot to visu vērā, kļūst daudz skaidrāks, kāpēc Juraša kungs varētu pielikt tik lielas pūles, mēģinot panākt tiesneša Jansona nomaiņu. Jo tiesnesim Jansonam Juraša kunga acīs ir trūkums, kas nesalīdzināmi lielāks par nezināšanu un nekompetenci, - viņš nav „savējais” un nav arī „vadāms”. Tas savukārt nozīmē, ka „nevadāmais” tiesnesis Jansons var ņemt un pievērst uzmanību šīm datumu un numuru dīvainībām – un to Juraša kungs nedrīkst pieļaut.

Novērtē šo rakstu:

0
0