Iesaki rakstu:

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas Bankā, kas nopietni kopumā liek pārdomāt valsts finanšu drošību. Dīvaini, ka iepriekš visas darba grupās un sanāksmēs neviens neuzdrošinājās diskutēt par Finanšu ministrijas padomnieka Jurija Spiridonova prezentētajiem skaitļiem un prognozēm. Sociālie partneri ar lielu sajūsmu atbalstīja visus priekšlikumus, neatstājot vietas nekādām iebildēm.

Nopietns trūkums nodokļu reformā ir nespēja rast ilgtspējīgu un atbilstošu finansējumu veselības nozarei, kuru kā savas valdības prioritāti nepārtraukti apstiprina premjers M. Kučinskis. Savulaik priekšnosacījums bija veselības nozares reformas plāns, kur būtu efektīva resursu izmantošana. Var novelt visu uz naudas trūkumu, taču, pārskatot VM plānoto naudas izmantojumu, redzams, ka lielākais procents tiek plānots novirzīšanai mediķu algām. Tas, protams, nav mazsvarīgi, bet vai tādēļ uzlabojumus izjutīs nodokļu maksātāji, t.i. pacienti un sabiedrība kopumā? Pārliecība par to nerodas, un diezin vai šie pasākumi uzlabos ES statistikas rādītājus, kur stabili esam pēdējās vietās visas iespējamās veselības aprūpes pozīcijās.

Pēc mēneša jau būs gads, kopš Anda Čakša veselības ministra amatā nomainīja savu priekšgājēju, ZZS pārstāvi Gunti Belēviču. Pirms tam A.Čakša bija G.Belēviča padomniece. Gada laikā nav manīti nekādi sekmīgi Veselības ministrijas darbi vai priekšlikumi, ko pacienti būtu izjutuši un pozitīvi novērtējuši. Pēc būtības nekādu izmaiņu nav un arī nebūs, jo jau no pirmās dienas A.Čakšas uzstādījums ir vienkāršs - dodiet vairāk naudas nozarei, bet principā veselības aprūpes sistēmā viss strādā labi.

A.Čakšas reformu plāns paredz ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu. To argumentēti jau paspējušas noraidīt abas ģimenes ārstu profesionālās asociācijas. Kā būtisku A. Čakša atzīmē pašvaldību slimnīcu teritoriju sadarbības modeli. Bet plānā nav detalizētāk iezīmēts ne plānoto gultu (un pakalpojuma apjoma) skaits, ne speciālistu sadalījums, to noslodze. Turklāt medicīnas biznesu ir plānots pārdalīt ar neskaidru stratēģisko iepirkumu, kurš absolūti neatbilst esošajai norēķinu sistēmai stacionāros. Akcents tiek likts uz 24 stundu neatliekamās palīdzības punktiem, kur dežūrēs mediķi. Taču pat izcilākais ārsts nevar noteikt diagnozi, ja nav iespējams veikt diagnostiskos radioloģijas un laboratorijas izmeklējumus. Bet par to plānā nav ne vārda.

Kā atsevišķs punkts tiek izcelta kvalitātes vadība jeb vadības kvalitāte, kur jau pats pieteikums liek domāt, vai VM vispār līdz galam saprot, ko nozīmē kvalitātes sistēma veselības aprūpes procesos un kā tā strādā. Šķiet, ka ne, jo ārstniecības vadlīniju izstrādi, kvalitātes standartu un vadības sistēmu izstrādi ir paredzēts izsludināt kā iepirkumu ārpakalpojumus, kuros tad varēs nosaukt galvenos kritērijus un gaidīt rezultātu. Māc bažas, ka nesanāk līdzīgi kā ar e-veselību, kur kopumā bija skaidrs, ka sistēmu vajag, bet par pamatdetaļām un procesiem izpratnes nebija.

Pirms uzstādīt augstus mērķus un prasības veselības aprūpes dalībniekiem, VM būtu jāatceras, ka pašai ministrijai vajadzētu būt kā labas prakses paraugam. Pagājušogad A.Čakša publiski pauda neapmierinātību ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) darbu un pieprasīja darbības plānu no NVD vadības. Neskatoties uz to, NVD vadība faktiski nav mainījusies, šobrīd NVD vada bijusī direktora vietniece Inga Milaševiča, un arī NVD darbā nekādas izmaiņas neredz. Tai pat laikā NVD ir radīts jauns, trešā direktora vietnieka amats... Tas arī viss...

Toties rotācija ir skārusi Veselības inspekciju (VI), kur nu jau aizrotētās amatpersonas publiski neslēpj, ka viņu "noņemšana" no amatiem ir atriebība par VI vēršanos pret nepamatotiem uzrēķiniem Bērnu un Stradiņu slimnīcās, kur valdēs savulaik amatus ieņēma A.Čakša. VI vadība nav patikusi arī VM padomniecei Alīdai Vānei, kas cerēja ar VI inspekcijas palīdzību "sakārtot savu biznesu" Gulbenes-Balvu slimnīcā un atbrīvoties no viņai nevēlamās Alūksnes slimnīcas. Kā saprotams, VI vadība neesot pildījusi arī citas A. Vānes savtīgās norādes.

VM plāno nodot Tiesu medicīnas ekspertīzes centru Iekšlietu ministrijai un reorganizēt Valsts sporta medicīnas centru. Šie plāni publiski gan nav pieejami, tādēļ spriest par tiem nevar. Kādēļ reorganizācijā netiek iesaistīta Narkoloģijas centra laboratorija, ja lielu daļu pasūtījumu tā veic tieši policijas vajadzībām? Ar medikamentu un neatļautu vielu noteikšanu asinīs nodarbojas arī Dopinga laboratorija, kas izmanto tās pašas metodes un aparatūru, ar ko nosaka narkotiskās vielas dažādās bioloģiskās vidēs. Vai reorganizācija ir tikai selektīva, lai tiktu vaļā no nevēlamiem darbiniekiem, vai visaptveroša, vērsta uz efektīvu resursu izmantošanu?

Interesanti, ka nevienā plānā neparādās psihiatriskās palīdzības jomas reforma vai optimizācija, kaut vairākos pētījumus tiek norādīts uz nepamatoti lielu skaitu stacionāru un gultu skaitu šai profilā, pārāk ilgo pacientu atrašanos stacionārā un zemiem ārstniecības rezultātu rādītājiem. Šī profila iestādes reformu kartē nav pat iezīmētas .

Ar vairākiem ziņojumiem klajā ir nākusi Valsts kontrole, taču arī šie ieteikumi nav atrodami VM informatīvajā ziņojumā par reformām. Par vērienīgu līdzekļu izšķērdēšanu Austrumu slimnīcā nav ierosināta neviena disciplinārlieta VM, kaut tur darbojas vesela nodaļa, kuras pienākums ir uzraudzīt kapitālsabiedrību darbu. Vēl ir pats kapitāldaļu turētājs - valsts sekretārs, kura atbildība arī netiek vērtēta.

Austrumu slimnīcas valdē nu jau trešo mēnesi veiksmīgi apvieno divus amatus valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Kaut konkursa pieteikšanās uz Austruma slimnīcas valdes amatu ir beigusies nu jau pirms diviem mēnešiem un pašā konkursā nekādu rezultātu nav. Uz ceturto valdes vakanto vietu konkurss vispār nav izsludināts...

Pavisam nesen arī P. Stradiņa slimnīcas valde ilgstoši strādāja nepilnā sastāva bez valdes priekšsēdētāja. Tad bez konkursa izvēle par valdes priekšsēdētāju krita uz Dzemdību nama vadītāju Ilzi Kreicbergu... Vai Austrumu slimnīcas valde tiks izvēlēta (pareizāk sakot iecelta) pēc līdzīgiem principiem? Vai varbūt A. Čakša nogaida kas notiks ar valdību, un tad pieņems lēmumu - nevis labāko, spēcīgāko kandidātu, bet izdevīgāko, pie kura sev darbavietu kādā konsultanta amatā par labu algu varēs atrast bijusī ministre?

Klasiski nu jau pēc ierastās "shēmas" valdes kandidāti lielajām slimnīcām tiek meklēti nevis godīgā, atklātā konkursā, bet pēc "savējo ieteikumiem no malas"... Tā pēc bijušā veselības ministra Jura Bārzdiņa ieteikuma, A. Čakša par RAKUS valdes locekli neformāli aicina Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Edvīnu Striku. Bet, ak un vai, E. Striks kā M. Kučinska "Liepājas partijas" biedrs pašlaik piedalās pašvaldību vēlēšanās un šādu vakanci izskatīs tikai pēc vēlēšanām... Konkurss? Ak, jā, to (kā vienmēr) noformēs vēlāk, kaut kā... kā līdz šim...

Kaut sarosījušies sociālie partneri jau sola 2020. gadā veselības nozarei atrast finansējumu - pat veselus 4% no IKP (prasīto 7% vietā), nekādu konstruktīvu, profesionālu priekšlikumu vai iniciatīvas par to no pašas A.Čakšas nav... VM mājaslapā ievietotais A. Čakšas CV liecina, ka ministrei ir izglītība biznesa vadībā. Arī pati ministre vairākkārt sevi ir dēvējusi par krīzes menedžeri! Bet kādēļ tad no šāda augstas kvalifikācijas speciālista nav nekādu iesniegtu priekšlikumu? Arī veselības ministra padomniece A.Vāne uzskata sevi par izcilu ekspertu finanšu jautājumos (izglītības "papīri" ir kārtībā). Un... klusums, nav nekādu profesionālu priekšlikumu veselības aprūpes finanšu jomā!

Šonedēļ Saeimas Sociālo lietu komisija pie sevis ir aicinājusi veselības ministri A.Čakšu, lai uzdotu daudzus interesējošus jautājumus un tiktu skaidrībā, ko darīt nozarē un kā A.Čakšas gada laikā solītais materializēsies reālos darbos. Izskatās, ka nu jau arī Saeimas deputātiem ir pamats satraukties, jo nav aiz kalniem vēlēšanas, bet pirms trim gadiem izstrādātajās partiju programmās gandrīz visiem centrā ir veselības aprūpes uzlabošana.