Iesaki rakstu:
Viņiem tas ir vajadzīgs, lai iztukšotu mūsu makus un kontus. Un noplicinātu vidi. Un uzkrautu milzīgus parādus visai tautai. Ja kāds vēl šaubās par to, ka t.s. “zaļais kurss” ir milzīga afēra, viņš ir ļoti naivs.
Novembra beigās Saeimā steidzamības (!) kārtā tika pieņemts “zaļās afēras” likums, kas tika nomaskēts aiz it kā nevainīga “Ekonomiskās ilgtspējas likuma” nosaukuma. Tika nobalsots, lai mūsu pašu dabas resursi kļūtu dārgāki mums pašiem. Lai mēs prasītu atļauju citiem, vai un cik daudz drīkstam lietot to, kas pieder mums pašiem.
Par “zaļo afēru” un cenu paaugstināšanu balsoja 51 deputāts, pret 32, atturējās 2, nebalsoja 8. (Atturēšanos un nebalsošanu šinī gadījumā arī var uzskatīt par “zaļās afēras” atbalstīšanu).
Līdz ar šī likuma pieņemšanu cenu kāpums būs vēl straujāks, uzņēmumu konkurence sašķobīta, daudziem uzkrauts arī nepanesams birokrātijas slogs, enerģija, koksne, pārtika kļūs dārgāka ar visām no tā izrietošajām sekām.
Vai tad klimata afēristus interesē fakti, ka Latvija jau tā ir viena no viszaļākajām valstīm ES, no kuras teritorijas vairāk nekā pusi klāj dabiskie meži, ka mums ir trīs HESi un CO₂ izmeši uz vienu iedzīvotāju ir vieni no viszemākajiem Eiropā?
Un es neesmu ne reizi dzirdējis objektīvu diskusiju kādā no SIF piebarotajiem medijiem, ka visa šī CO₂ mērīšana ir absurda un smagi koruptīva, ka zaļā kursa afēra ir kā milzīgs ziepju burbulis, kas sprāgstot rada vēl milzīgākus zaudējumus.
Zaļo afēru gatavoja jau vairākus gadu desmitus – viltīgi, caur universitātēm un arī skolām, sējot jauniešu prātos vainas apziņu par katru izlietoto plastmasas maisiņu un klāstot dažādus absurdus. Piemēram: jo seklāka (īsāka) būšot izelpa, jo planētai labāk. Īsumā sakot: gandrīz vai labāk nepiedzimt.
“Zaļais kurss” iet roku rokā ar depopulācijas virzienu. Un mediji popularizēja slavenības, kuras sludināja, ka bērnu dzimstība negatīvi ietekmējot klimatu (tas pats privāto lidmašīnu cienītājs princis Harijs u.c., kuram tāpat kā citiem slavenajiem “zaļā kursa” popularizētājiem piemīt sevišķa liekulība).
Ja cilvēka izelpa vai ikdienas paradumi vairs netiek uzskatīti par dabisku procesu, bet gan piesārņojumu, kas jāmazina, tad tas nav nekas cits kā absurda pašsabotēšana, kā dīvaina pašiznīcināšanās, kad tikai nedzimušie vai neelpojošie nepiesārņo vidi un neapdraud klimatu...
Cilvēks tiek smagi noniecināts, tas tiek mērīts ne vairs kā humāna būtne, bet kā lops – pēc CO₂ “izmešu pēdas”. Lūk, “zaļais kurss”!
Vai Latvijā kādi mediji citēja Rietumvalstu politiķus, kad tie teica, ka nepiekrīt iracionālai CO₂ histērijai, kas strukturāli grauj mūsu sabiedrību, kultūru un dzīvesveidu? Nē, Latvijā nopirktie mediji par to klusē, jo “zaļais kurss” ir veids, kā izkrāpt naudu, kā pieņemt politiski korumpētus lēmumus, lobēt vēja parkus utt. un uzkraut visas milzīgās to izmaksas uz iedzīvotāju pleciem.
Ir daudzi fakti, kas skaidri rāda, ka “zaļais kurss” ir paredzēts tikai tam, lai iztīrītu cilvēku makus un kontus no naudas un daudzviet degradētu vidi. Šo patiesību vietējie rečekisti, protams, nopūlas cenzēt.
Šovasar (29.7.25), viesojoties Skotijā, ASV prezidents Donalds Tramps skaidri pateica: ”Vēja turbīnas ir negods. Tās bojā visu, pie kā pieskaras. Tās ir atbaidošas. Un ļoti neefektīvas. Tā ir visdārgākā enerģijas forma.”
Un vēl viņš teica, ka tās īpašuma vērtību “samazina par 50% vai vairāk. Tās rada troksni. Kad tās atrodas okeānā, tās ir kaitīgas jūras dzīvībai. Ļoti kaitīgas vaļiem, protams, jo tos izskalo krastā 9 reizes vairāk nekā bez tām.
Tās ir patiešām kaitīgas un tās maksā daudz naudas. Ziniet, nav neviena vēja parka, kas tiktu uzcelts bez subsīdijām… Tā ir slikta enerģija, tas izskatās slikti. Tas nogalina putnus. Tās tiešām ir briesmīgas lietas. Un tā ir visdārgākā enerģija no visām… tā vietā, lai pelnītu naudu, viņi zaudē naudu”.
Un Tramps piebilda, ka šo vēja turbīnu dēļ arī enerģijas izmaksas kļūst ļoti augstas. Tāpēc daudzviet tās jau jauc nost, diemžēl Latvijā aktīvi plāno celt. Un līdz ar to palielinās nodokļu slogs cilvēkiem.
Elektrības cenai Latvijā dabiski bez jebkādiem vēja parkiem būtu jābūt ļoti zemai. Mums ir trīs HESi, neskaitot vēl jaudīgos TEC, kas nosedz visas Latvijas vajadzības. Diemžēl savulaik Kariņš izbīdīja nelikumīgo OIK, tagad tās nožēlojamās tradīcijas turpina citi JV politkarteļa kadri, un tagad ar šo “zaļo kursu” briest OIK-2 daudz lielākā apmērā, atkal piesedzot šīs papildizmaksas ar “zaļo kursu”, “ilgtspējību”, “klimatneitrālumu”, “attīstību” un citiem maldinošiem vārdiem.
Šāda regresīva politika ietekmē daudzas jomas. Deformē arī mežu apsaimniekošanu — mūsu zaļā zelta nozari noslogo ar absurdām prasībām. Koksnes cenas palielinās, konkurētspēja samazinās. Arī lauksaimniekiem jāpilda prasības, kuru rezultātā ienākumi krītas. Mākslīgu šķēršļu likšana, birokrātisku atskaišu uzkraušana uzņēmumiem un patērētājiem rada nesamērīgas izmaksas.
“Zaļais kurss” prasa miljardiem eiro, bet finansēšanas mehānismi ir kā dūmakā tīti, un, kad migla izklīst, izrādās, ka visa šī “zaļā kursa” finansēšana balstās uz nodokļu paaugstināšanu. Galu galā visas “zaļās afēras” izmaksas faktiski sedz patērētājs. Tas pārvēršas par arvien smagāku parādu slogu, vēl lielāku nodokļu nastu un daudz mazāku sociālo atbalstu, mazāk naudas izglītībai un veselībai. Un cenu kāpums enerģijai, pārtikai, transportam. Visam!
“Zaļais kurss” bieži tiek pasniegts kā progresīvs risinājums, taču praksē palielina nabadzību, rada sociālo netaisnību. Reti kurš nav pamanījis piepešās privilēģijas tieši elektroauto un draudus aizliegt iekšdedzes auto, kas ir pretrunā gan veselajam saprātam, gan transporta infrastruktūrai.
Enerģijas cenu un regulatīvās slodzes dēļ daudzi ES uzņēmumi pārceļ ražošanu uz citām valstīm, cilvēki Eiropā zaudē darbu, bet tie slavenie “CO₂ izmeši” pasaulē nemazinās vien tiek pārvietoti citur. Bet ES pieaug atkarība no importētām tehnoloģijām.
Tikai 8% ir Eiropas daļa globālajos izmešos, nemaz nerunājot par faktu, ka cilvēka ikdienas paradumu ietekme uz klimatu ir mikroskopiska. Pat, ja ES sasniegtu savu sludināto “nulles emisiju”, planētas kopējos izmešus tas būtiski nemainītu, jo citas lielās ekonomikas negrasās iekrist ES “zaļā kursa” afēras slazdā.
Bet pie mums ar apbrīnojami fanātisku diktatorismu uzspiež “zaļo kursu”. Kā var runāt par demokrātiju vai sabiedrības līdzdalību, ja būtiskie un katru cilvēku spēcīgi ietekmējoši lēmumi tiek pieņemti strauji un tikai “no augšas”, bez pietiekamas sabiedriskās diskusijas, kur nu vēl saprātīgas ekonomiskās analīzes valsts interesēs. “Zaļās afēras” bīdītājiem trūkst atbildības un elementāra godīguma gan pret saviem velētājiem, gan pret visu tautu.
Tiek lēsts, ka izdevumi no šī JV karteļa partiju ieviestā “Ekonomiskās ilgtspējas likuma” būs papildus miljards eiro gadā un tā turpmākos desmit gadus. Ja vien nākamgad pēc vēlēšanām šo “zaļā murga” koruptīvo kursu strauji neapturēsim!