Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā cilvēku ir maz, un ekspertu vēl mazāk. Pēc iecerētajām reformām un nodokļu paaugstināšanas gan jau paliks vēl mazāk. Tāpēc mediji bieži vien bezkritiski par ekspertiem visās jomās uzdod konkrētu jomu un uzņēmumu lobistus, kriminālistus, pseidoārstus, homeopātus un pat zīlniekus un pūšļotājus. Piemēru ir daudz, bet šoreiz būs stāsts par Latvijā zināmāko un mūsu ārstu kopienā nebūt ne tik viennozīmīgi vērtēto Hosamu, diviem Mārtiņiem un naudīgu ārvalstu lobija organizāciju, - šis stāsts nemaz nebūtu sācies, ja vien nebūtu saņemts viens “nelaimīgs” uzaicinājums apmeklēt kādu diskusiju.

2024. gada 4. aprīlī manas prakses e-pastā iekrita Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) uzaicinājums apmeklēt vai klausīties internetā paneļdiskusiju "Eiropas veselības Savienība: Quo vadis?". Tiem, kuri atšķirībā no manis nezina, – SIFFA ir organizācija, kas Latvijā pārstāv un aizstāv lielo ārvalstu zāļu ražotāju intereses. Šīs organizācijas biedri bieži vien vērojami dažādu ārstniecības iestāžu gaiteņos. Bet ne tikai. Kā izskatās, arī valdībā viņiem ir labi iestaigāta taciņa, lai izlobētu savus preparātus un to cenas.

Tikt kompensācijas sistēmā nav tik viegli, tāpēc lobijs ir svarīgs, jo, protams, kompensācijas sistēmas medikamenti ir tie, ko prioritāri pacients nopirks, un arī es kā ārsts, īpaši gadījumos, kad medikamentozā ārstēšana prasa dārgus oriģinālpreparātus, izvērtēšu, vai pacientam nepieciešamais medikaments ir vai nav kompensācijas sistēmā, lai mans pacients to vispār varētu atļauties. Un diemžēl bieži nav, īpaši jaunākās paaudzes medikamenti.

Vienkāršoti sakot, SIFFA ir ļoti bagātu un ietekmīgu globālo farmācijas milžu lobija kantoris Latvijā. Ja tic mājaslapai, tad organizācijā ir 20 biedri, kas pārstāv zāļu ražotājus AbbVie, Amgen, AstraZeneca, Bayer, Berlin–Chemie/Menarini, Boehringer Ingelheim, Eli Lilly, Gedeon Richter, Biogen, Ipsen, Johnson & Johnson, Medison Pharma, Merck Serono, Merck Sharp & Dohme, Novartis, Novo Nordisk, Pfizer, Santen, Servier International, Takeda. Lieki teikt, ka, pateicoties dažu šo kompāniju lobijam arī ES, Latvija joprojām no valsts budžeta pārskaita desmitiem miljonu par šobrīd vairs neefektīvajām un nevajadzīgajām COVID-19 vakcīnām. Tikmēr naudas speciālistu algām nepietiek, un tāpēc virkne ārstu, medmāsu un sanitāru strādā vairākos darbos un izvēlas strādāt labāk apmaksātas darba stundas privātās klīnikās, pēc tam par to saņemot publiskus pārmetumus no veselības ministra, kurš saka, ka speciālistiem jāatgriežas valsts slimnīcās. Tas nekas, ka pats visiem sevi piesaka kā privātas medicīnas iestādes ārstu.

Taču manu uzmanību šajā ielūgumā piesaistīja it kā maznozīmīga detaļa, proti, tās izsūtītāja ir kāda projektu vadītāja no man iepriekš nedzirdēta uzņēmuma - SIA “PowerHouse Latvia”. Nodomāju, ka atkal kāda jauna farmācijas kompānija piereģistrējusies Latvijā, pašpasludinājusies par spēkstaciju, tādēļ intereses pēc gāju meklēt šo narcisma apvīto korporāciju tīmeklī.

Liels bija mans pārsteigums, kad atklājās, ka tas ir lobija un PR uzņēmums. Vēl lielāks pārsteigums, ka aiz tā stāv pēdējos divos gados medijos bieži dzirdētas un redzētas sejas – divi „drošības eksperti”. Viens – ārpolitikas eksperts un žurnālists Mārtiņš Daugulis, kurš ir pasniedzējs arī manā alma mater RSU, bet otrs – Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.

Un tad man kļuva interesenti. Nolēmu atsvaidzināt savas disertācijas rakstīšanā apgūtās prasmes un parakāties internetā.

Divi Mārtiņi

Pieņemu, ka minētā PR uzņēmuma īpašnieku vai vismaz publisko seju vārdi tāpat kā man lielākajai daļai Latvijas sabiedrības nav sveši. Karš Ukrainā viņus izcēlis saulītē, jo drošības eksperti tagad ir modē. Lielā farmācija, sākot no Pfizer un beidzot ar Bayer, gan modē bijusi vienmēr, jo tur ir nauda, no kuras var pasmelties visi, kuri var būt big pharma noderīgi un ļaujas tikt nopirkti. Ne bez iemesla ārstiem ir noteikti diezgan stingri ierobežojumi, kas liedz pieņemt labumus un atbalstu no farmācijas uzņēmumiem. Un tam tiešā veidā seko līdzi un katru mūsu soli uzrauga, lai tik nav kāda lieka šokolāde vai blociņš ar logo uz mana galda.

Jāatzīst, ka šo lielo starptautisko gigantu gatavība dot ārstiem ir patiesi apbrīnojama. Taču tas, kas pārsteidz mani, - ka divi plaši medijos tiražētie ārpolitikas eksperti, kuri runā un komentē Krievijas izvērsto karu Ukrainā, teroristu valsti Krieviju un kā Latvijai uz to reaģēt, paralēli konsultē arī ārvalstu farmācijas kompāniju lobiju. Divreiz esmu braucis uz konferencēm un pasākumiem arī Krievijā. Tur galvenie tirgus līderi ir tās pašas starptautiskās farmācijas kompānijas, kas apvienojušās SIFFA, un nekas nav mainījies arī, kopš Krievija iebruka Ukrainā.

Un bez pārsteigumiem, ka šīs kompānijas, kuru lobiju Latvijā veido „drošības eksperti”, investē zāļu reklāmās Krievijas propagandas TV, veic zāļu klīnisko izpēti un visādos veidos ceļ Krievijas ekonomiku. Jā, tās pašas Krievijas, par kuras zvērībām pēc tam mums no ekrāniem šie divi kungi stāsta.

Krievija tāpat kā Latvija ir atkarīga no Rietumos ražotajām zālēm. Man kā ārstam gan uzreiz arī jāprecizē, ka nebūt neuzskatu, ka krievi jāatstāj bez zālēm un tās būtu jāliedz. Nē. Lai kā man riebtos Krievija, to mana ārsta un arī cilvēka ētika un morāle neļauj. Zāles konfliktā iesaistītajām pusēm ražotāji piegādāja visos pasaules karos, nesenos laikos arī Irākai, Sīrijai, Afganistānai un citām ļaunuma asīm. Arī man uz operāciju galda ir vienādi jāattiecas pret jebkuru pacientu – vienalga, vai tas būtu notiesāts slepkava, pedofils, Saeimas deputāts, slavens kordiriģents vai supermodele. Jebkuras valsts un nācijas cilvēkiem, lai cik briesmīga būtu tās vara, ir tiesības dzīvot un saņemt veselības aprūpi.

Jā, nenoliegšu, ka arī ārsti piedalās un sniedz konsultāciju pakalpojumus farmācijas uzņēmumu organizētos pasākumos. To apliecinās arī esošais veselības ministrs, kurš pats saņēmis honorārus no Slovēnijas veiksmes stāsta KRKA, kas slavena gan ar savām zālēm, gan skaļajām ārstu korumpēšanas lietām. Un esmu bez ilūzijām, ka to izdosies mainīt vai pat vispār jāmaina, jo šie honorāri pēc tam visi tiek norādīti valstij. Manuprāt, te pamatu pamatos ir jautājums tieši par šo divu drošības ekspertu ētiku.

Cik ētiski ir diviem ārpolitikas ekspertiem, kuri no ekrāna mums stāsta par Krievijas noziegumiem Ukrainā un apdraudējumu Latvijai, lobēt un sniegt sabiedrisko attiecību pakalpojumus kompānijām, kas Krievijas valsts budžetā iemaksā simtiem miljonus, ja ne miljardus eiro?

Vai mēs varam ticēt attiecībā uz viņu drošības analīzēm šādiem divkošiem, kas pašpasludinājuši sevi par spēkstaciju?

Vai varbūt viņi ir tādi paši nopirkti eksperti kā tie mūsdienu „ārstniecības” speciālisti, kas par taisnīgiem 80 EUR reizi nedēļā Zoom platformā nabaga cilvēka vēzi ārstē ar kosmosa dievišķo enerģiju?  

Novērtē šo rakstu:

103
5