Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas īsti ir darbu un brīvā laika līdzsvars un kā to sasniegt? Pajautājiet to Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājai Aijai Brikšei, kura nesen devusies uz silto un saulaino salu Bali, lai piedalītos, šķietami, OECD un Indonēzijas institūciju rīkotajā pasākumā un pēc tam par to nekaunīgi padižotos publiski (https://www.facebook.com/100000774031571/posts/8743645529004495/).

Kad tad Aija taisās braukt vēlreiz? Uz kā rēķina? Un vai to var saukt par darbu Latvijas labā, ja tagad, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo no algas līdz algai un saskaras ar citām būtiskām finanšu grūtībām gada tumšākajos un aukstākajos mēnešos, notiek šāda veida biznesa tūrisms uz tāliem, eksotiskiem galamērķiem. Tas liek uzdot jautājumus...

Piemēram, kādēļ joprojām nav novēroti būtiski uzlabojumi Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanās un finanšu pratībā (https://lvportals.lv/norises/351645-latvijas-iedzivotaju-finansu-pratiba-vertejama-ka-viduveja-2023)? Kādēļ krāpnieki turpina izkrāpt miljonus katru mēnesi (https://www.financelatvia.eu/dati/), dzenot ļaudis izmisumā, dziļākā nabadzībā un bezspēcīgā neticībā valsts pārvaldei?

Kādēļ Latvijas Bankas vadība savos vārdos pauž vienu, bet darbos vairs nav iedzīvotāju un uzņēmēju pusē cīņā par tiesībām uz izaugsmi, godīgumu, tiesiskumu? Kādēļ vairs neesam labais piemērs Baltijai, līderi starp Ziemeļvalstīm?

Tas liek apšaubīt, vai resursi tiek izmantoti efektīvi un vai prioritātes ir noteiktas pareizi. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kādi būs konkrētie ieguvumi,  kuros tiklab var piedalīties attālināti, nepametot vietu pie darba galda Rīgā.

Turklāt pēdējā laikā pie sava darba galda vairāk nekā 50 darba stundas Aija atsēdējusi kursiņos, kuros, kā redzams programmā (https://www.itcilo.org/courses/financial-education-training-trainers-coaching-and-ilo-certification), malts viens un tas pats, Aijai jau labi zināmais un gadu no gada atkārtotais. Bet kursiņus par 1750 eiro un sertifikātu (eksāmeni vai citi pārbaudījumi nav bijuši jākārto), visticamāk, uzsauca Latvijas Banka.

Ir kritiski svarīgi, lai atbildīgās institūcijas sniegtu skaidrojumu par šādu atpūtas braucienu un kursiņu nepieciešamību un to, kā tas tieši veicinās finanšu zināšanas un uzlabos finanšu pratību Latvijā.

Izskatās, ka Latvijas Bankas esošā vadība gada (un tās prezidenta derīguma termiņa) beigās sūta skaidru signālu, ka iedzīvotāju intereses nav bankas vadības dienaskārtībā. Finanšu zināšanu un finanšu pratības līmenis valstī stagnē, krāpnieki turpina izkrāpt miljonus, bet šādas Aijas vairāk rūpējas par personīgajām ērtībām, kursiņiem un eksotiskiem ceļojumiem, nekā par reālu problēmu risināšanu.

Turklāt tuvojas Ziemassvētku laiks, kad daudzās mājās Latvijā svētku galdu klās pārtikas paku saturs, akcijas produkti ar vakardienas derīguma termiņu, ziedojumi un lietotas mantas dāvanu vietā – cerību vietā skumjas. Atcerēsimies kā ļaunu murgu 9 mēnešus ilgušo mokošas 20% inflācijas laiku – un Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis esot saglabāt cenu stabilitāti. Kurā realitātē? Kāda finanšu pratība, ja nav finanšu, ko prast?

Ikviens Latvijā sagaida no Latvijas Bankas vadības atbildīgu rīcību, kur prioritāte ir reālu problēmu risināšana, valsts ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju labklājība nevis savas šaurās intereses un plato lejasdaļu sildīšana.

Novērtē šo rakstu:

140
9