Kaut arī es visu šo laiku slavēju Kariņa valdību un valdošo koalīciju, mēs nez kāpēc no visiem atpaliekam

»

Pilots-nàcijas tévs,Co pilots kankarins.Abi divi bez parasuta,tàtad truboloti.Bilet odin konec

Atbildēt

»

kur jāmeklē patiesās LV mafijas saknes: Ne amerikāņos, vai kādos citos ārvalstniekos, bet šajos pašos mafijas biedros...ar Kehri priekšgalā...

Atbildēt

»

Xm-kur tava problema? Ta ar nevaru saprast...Esmu liecinieks, ka tev jau te reizes 10 ieteica: vai nu integrejies, vai brauc mājās...Bet tu kā parasts-ne te ne tur: Turpini sēdēt reizē uz diviem krēsliem..Bet patiesībā par to tev jāpateicas LV varai, kas visus šos 30 gadus nav gribējusi likvidēt okupācijas sekas, un jūs osvoboditelus te patur...uz ko jūs protams uzspļaujat..kā jau kārtīgi bomži..

Atbildēt

»

tie patiess ir visas valsts vieni no galvenajiem varas āgitatoriem un slavinataajiem...No ekonomikas tur nav ne smakas..Tikai plika propoganda un aģitācija.

Atbildēt

»

vēl viens bomzis ticis pie datora un kopē, kopē, kopē...

Atbildēt

»

Izsaku līdzjūtību,tikai bezdvēseles kāmim Levits var būt prezidents.

Atbildēt

»

šaut Levits nešaus,,,bezcers.

Atbildēt

»

Jūs gan laikam gaidījāt, ka prezidents pašrocīgi aizies un iztīrīs Jūsu iesūnojušo kaktu un slimās smadzenes?

Atbildēt

Levits ,šķiet, vispār neiebrauc, ka notiek Lielā Klope. Tad jau varbūt tupēs mājās un nogulēs tankus Zilupē. Nebūtu slikti visus viņus noķert un nopratināt.

Atbildēt

»

Ka tik ES nenolaiž to žīda kverpli dibenā.

Atbildēt

Levits kaut ko nav sapratis.Zaļā transformācija ir domāta ES nolaišanai dibenā , nevis eiropiešu labklājībai, neklājas domājošam prezidentam runāt klajas muļķības.
Nevienam nav noslēpums, ka veikt izmisīgas milzu investīcijas tieši inovācijās ar ilgu atmaksāšanās periodu var tikai augošas ekonomikas apstākļos, kad ir daudz lieku līdzekļu.
Darīt no šobrīd ir noziegums un neprāts.
Noziegums un sods ir realitāte, zaļie mēsli spiegs un slēpsies kā žurkas, kad nāks atmaksa.
Skolnieciņš-1999 Bezdgalība-Slava - Latvaušu Dievs- Слава КПСС

Atbildēt

Levits nespēj ieviest. Vid jānomaina visi, policijā puse, tiesneši 2/3......................jābeidz dalīt diplomi.................................

Atbildēt

škles čangaļu pīļu barā...man domāt, bezcers. Eiropa mūs uztur kā robežu, kad robežu nevajadēs, ja nevajadzēs.....ko tad krčangaļi??? būs jābeidz zagt un jāiet pie darba????

Atbildēt

lielāks stulbenis par levītu ir tikai lapsa.

Atbildēt

»

nažuki "ekonomisti",seviški kirkinšteins,tāda vaidere sadomājusi uz galvenēm salikt gaismas baterijas,bet nedomā šie par ekoloģisko krīzi BALTU jūriņā pēc angliešu diversijas uz gāzes vada,ne velti poļaks pateicās janki un arī pēc mēdījošos ziņām lizzi noziņojusi etanam par izpildi.Jauki.Arī Grēta Lundenbeega klusē par ekoloģiju---kur tie zaļie un zilie????!!!!Agā,udens pilna mute.

Atbildēt

Kas tas Levīts tāds ir lai par to vispār runātu?Man tā ir tukša vieta,kosmosa atkritums kas visai drīz pārvērtīsies pīšļos.

Atbildēt

»

“Ekonomistu apvienība”

https://www.ekonomisti.lv/biedri/

Apvienības prezidents:
Ojārs Kehris

Valdes locekļi:
Roberts Zīle,
Edmunds Krastiņš,
Pauls Dzintars Kalniņš,
Mārtiņš Bondars.

Pārējie biedri:
Elmārs Kehris,
Inna Šteinbuka,
Pēteris Strautiņš,
Ilmārs Rimšēvičs,
Filips Rajevskis,
Juris Pūce,
Jānis Platais,
Uldis Osis,
Aleksandrs Kiršteins,
Mārtiņš Kazāks,
Kaspars Gerhards,
Valdis Dombrovskis,
Andris Liepiņš,
Lauris Liepa,
Olga Lielkalne,
Ingūna Dobrāja,
Kārlis Cerbulis,
Eižens Cepurnieks,
Juris Cenbulis,
Dairis Cālītis,
Aina Baltraga,
Māris Avotiņš.


Konference Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus
Ekonomistu apvienība sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 26. oktobrī Rīgas pilī organizēja konferenci Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus
Konferenci atklāja Valsts prezidents Egils Levits un Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris. Ievadā tika uzsvērta nepieciešamība pēc politiski stabilas un profesionālas valdības, kam Latvija būs jāizvada cauri sarežģītām krīzēm, jāatrisina 30 gadu laikā neatrisinātie enerģētikas jautājumi, un tas jāveic tempā, lai mēs spētu panākt pārējās Baltijas valstis izaugsmes apmēros.

Atbildēt

Izglītotā un latviskā valsts sākas ar izglītotiem un latviskiem valsts vadtājiem.

Atbildēt

»

Mūsdienu trends: ja tevis nav maisos, tevis nav vispār. VDK stukači tagad pīārojas, saņem sarkanbaltsarkanos ordeņus un dod intervijas: jā, mēs stučījām, nebija varbūt smuki, bet tā vajadzēja, lai mēs - stukači, nācijas elite - varētu atnest brīvību un panākt ka komuņaki pārtapa par Latvijas Ceļu, kam tika piemaisīti klāt daži "trimdas" mikimauši, un ZZS. "Trimdas" acīmredzot jāliek pēdiņās, jo pat dziļos padomijas laikos šādi "trimdinieki" vienā mierā braukāja no "trimdas" uz padlatviju un atpakaļ uz "trimdu", un ja kaut vienu būtu apcietinājusi čeka, kas it kā būtu loģiski.

Atbildēt

»

Paldies par laikus sniegto informāciju. Šo darīšu zināmu Ordeņa kapitula vadītājai, ilggadējai komunistei , kolaborantei, S. Ēlertei, lai viņa steidzamības kārtā noskaidro, kur ordenis atrodas un atrisina tā atsavināšanas jautājumu pilnā apmērā.

Atbildēt

Biedri, jūs uzsākat darbu savu izraisīto krīžu laikā. Jūsu uzdevums ir piesaistīt Latvijai auKsti izglītotu darba spēku, zinātniekus kā piemēram AleksandruSduginus un akadēmiķus kā piemēram RamzankaDirovus.
https://youtu.be/q4A15kFQ7d0

Atbildēt

Kādēļ KGB aģents kolaboracionists Andrejs Urdze no Ķelnes komunistu grupējuma latviešu mītnē Annabergā Vācijā ekspluatē, ņirgājas un moca latviešus un latviešu bērnus? Vai viņam par to nevajadzētu atņemt ordeni, prezidenta kungs? Tādi pseido-latvieši - hroniskie alkoholiķi, kuri nevcar salikt kopa teikumu, noniecina mūsu valsti! Lūdzu atņemiet Andrejam Urdzem ordeni, jo viņš to nekādi nav pelnījis. Viņa tā sauktie nopelni Latvijas labā ir fikcija. Viņš patiesībā neatbalsta latviskās vērtības un morāles kodu un par to visu īstenībā ņirgājas.

Atbildēt

»

VDD un es personīgi strādāšu pie tā, lai mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācija nezaudē kontroli pār valsts pārvaldes visām svirām, ieskaitot tā saucamās kovidafēras laikā iegūtās varas privilēģijas.

Esmu jau teicis, negribas atkārtoties, pūlis uzskata, ka ejam huntas izveides virzienā, stabilizējot valsts pārvaldi, koncentrējot varu šaura politiķu grupējuma ietvaros. Labs palīgs sabiedrības domas virzīšanai pareizajā gultnē ir Ekonimistu apvienība. Īpaši izceļu Innas Šteinbukas darbību, viņa ir ebrejiete un arī es savu tautību neesmu noliedzis, jo to var viegli atšifrēt pēc mana domāšanas veida!

Atbildēt

»

Tu VISU izlasīji vai noklausījies? Tiešām? Kas konkrēti bija kaut kas jauns pateikts? Manā skatījumā, lai nenogurdinātu deputātus, varēja pateikt īsi: " Turpinam iesākto kursu".

Atbildēt

Pārpratums prezidenta amatā!

Visiem var palīdzēt tikai ar tukšmuldēšanu.

Atbildēt

Sis pederasts ir jàtiesà !

Atbildēt

»

Beidziet murgot, ar garajiem komentāriem! Levitam šoreiz izdevās, pateikt sakarīgas domas (varbūt ne savas), bumba ir Saeimas lauciņā! Cerēsim, ka saspēle izdosies!

Atbildēt

Kārtējoreiz apliecinājis plānprātiņa statusu ekonomikā (kas arī ir visu cēloņsakarību pirmavots).

Atbildēt

»

gan jau Svetais Peteris pie durvim prasis par ko blembaks,kad sitie sprauksies ieksa !

Atbildēt

»

Ne jau viņš to sarakstīja,ceru,ka arī pats izlasīs komentārus,bet secinājumi izpaliks,jo NESAPROT,ko ir sastrādājis.

Atbildēt

Prioritāte būtu izglītoti un godīgi deputāti,godīgs un gudrs premjers,izcils prezidents,ko neredzu.Tālāk nav vērts rakstīt,gaidīšu,kas būs tālāk.

Atbildēt

No kā tur Lapsa atpaliek?

Atbildēt

Godātie 14. Saeimas deputāti!
Draugi! Dāmas un kungi! Strādnieki un zemnieki! Švābisti! Proletārieši! Nacisti un fašisti! Globālisti! Sociāldemokrāti un komūnisti! Etniskie “teroristi” - latvieši! Liberāldemokrāti! Huntisti! Miljonāri un plukatas!

Sveicu jūs plānotā četru gadu darba cēliena pirmajā dienā! Jūs sākat savu darbu krīžu laikā.

II

Tomēr vienlaikus krīžu pārvarēšanas laikam ir jābūt reformu laikam. Katra krīze rada jaunas iespējas. Latvijas zeme totāli atpaliek pilnīgi visā! Atpaliek Eiropā, pasaulē un atpaliek no Baltijas kaimiņiem.

14. Saeimai, manuprāt, ir jābūt Saeimai – reformētājai. Valdībai – reformu valdībai.  Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana tumsībā un atpalicībā, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos un padziļināti turpinājās K. Kariņa valdības laikā.

Jums tagad priekšā būs daudz darāmā veselības politikā, sociālajā politikā, kultūras politikā un citās svarīgās jomās.

Es šoreiz pievērsīšos tikai dažām 4. Maija valsts finanšu korporācijai stratēģiski svarīgākajām jomām.

III

Godātie deputāti!

Pirmā joma ir mūsu cilvēki, darbaspēks. Izglītots cilvēkkapitāls. Cilvēki, kuri ir konkurētspējīgi pasaulē un kuri izjūt savu piederību Latvijai, latviešu valodai un kultūrai. Visi citi ir sen pametuši mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas pārvaldīto Latvijas zemi.

Jo tikai latviskums un latviešu valoda padara mūsu korporāciju vienreizēju pasaules valstu vidū. Ar visu savu atpalicību mēs esam vienreizēji. Vienreizēji atpalikuši.

Jau 30 gadus izglītība un zinātne kā prioritāte pārceļo no vienām partiju priekšvēlēšanu programmām uz nākamajām. Bet vezums uz priekšu kust grīļīgi un lēni. Bez ķites, par ko runāšu vēlāk.

IV

No 2025. gada visiem bērniem jāmācās skolā vienotā valsts valodā. Vienā skolā draudzīgā internacionālismā un kosmopolītismā - šis lēmums pēc 30 gadu ilgas un gļēvas izvairīšanās tagad beidzot ir pieņemts.

Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijai trūkst latviešu valodas skolotāju. Tāpat trūkst STEM jeb dabaszinātņu priekšmetu skolotāju. Visi ir pametuši šo zemi, kurā dvako pēc pelējuma un komunistu un cionistu pārvaldes sistēmas dvingas.

V

Latvijas ilgtspējīga attīstība var balstīties vienīgi zinātnē, pētniecībā, tehnoloģijās, interaktīvās inovācijās un attiecīgi kvalitatīvā augstākajā izglītībā.

Taču skats uz šo jomu sagādā gaužu vilšanos. Patlaban Latvijas 4.. Maija valsts finanšu korporācija velta zinātnei un pētniecībai tikai 0.7 % no IKP, kamēr ES vidējais rādītājs ir 2.2 %. 

Taču galvenais – ir jābūt koncepcijai, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kas konkrēti tiks darīts, lai nākamajos četros gados panāktu būtisku izglītības un zinātnes sektora izrāvienu.


Par digitalizāciju. Kopumā sabiedrības digitālās prasmes ir zem ES vidējā līmeņa. Beidzot arī jāievieš programma “Dators ikvienam bērnam apmācībai un izklaidei un socializācijai”.


Valsts pārvalde ir diezgan labi digitalizēta un labi iekļauta globālo privāto korporāciju digitalizācijas laukā, palielinot VDD spējas, nodrošinot mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas drošību pret iespējamiem cilvēkkapitāla, es teiktu pūļa, sociālajiem protestiem un masu nekārtībām, naida runu.


Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācija stingri pieturas un pieturēsies arī turpmāk pie saskaņotas sadarbības ar “ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa” prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Kongresā galvenā uzmanība tiek pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos, veicinot:
* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.

To jāzin un jāizprot ikvienam 14. Saeimas deputātam.

VII

Otrā stratēģiskā joma ir ekonomika. Šeit galvenie uzdevumi ir skaidri un nākamajai koalīcijai ir tikai jāvienojas, kā tos vislabāk īstenot. 

Konferencē zem nosaukuma “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus” “Ekonomistu apvienība” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2022. gada 26. oktobrī Rīgas pilī kopīgoja atzinumus, ka jaunajai 4. Maija valsts finanšu korporācijas valdībai no trim varas koalīcijas partijām komerclīgumā (ko aizsargā komercnoslēpums) ar “Progresīvo” partiju ir jāizskatās stabilai, bet valdības deklarācijai pārliecinošai un visai ticamai. To atbilstoši valdības koalīcijas spējai varai uzticamo mediju vidū jātransformē par “sabiedrības memorandu”, atbildību visos neveiksmju gadījumos noveļot uz visas sabiedrības pleciem.

Tādēļ valdības deklarācija, no kuras atkarīga ekonomika, nedrīkst sastāvēt no jau bieži dzirdētuem tukšiem saukļiem ar labiem nodomiem. Tai ir jābūt kā labai ķitei, kas satur koalīciju kopā, jo visi trīs koalīcijas partneri grib šo deklarāciju īstenot. No manis ir atkarīga Ministru prezidenta kandidāta nosaukšana, taču es vispirms gribu redzēt pietiekami nopietnu šo visu “dekorāciju projektu”.


Pirmais aktuālais uzdevums, protams, ir enerģijas nodrošinājums. Šoreiz par jauno plānoto ministriju nerunāšu.


Šeit K. Kariņa valdība jau daudz un enerģiski ir darījusi. Bet šīs ziemas izaicinājumi vēl tikai priekšā – gan tas, kā fiziski nodrošināt nepieciešamo gāzes daudzumu, gan tas, kā palīdzēt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajām institūcijām tikt galā ar augstajām enerģijas cenām.


VIII

Gribu uzsvērt, ka laba ķite nepieciešama arī Eiropas Zaļā kursa mērķim Latvijā, samazinot līdzšinējās ekonomikas postošo ietekmi uz klimatu un vidi, gan transformējot ekonomiku, kurai nākotnē jābalstās uz tīrām vai vēl tīrākām tehnoloģijām un labi apmācītu cilvēkkapitālu.


Tas nepieciešams, lai paaugstinātu eiropiešu labklājību.


Mūsu vitālās interesēs ir nevis līdz pēdējiem izmisīgiem spēkiem pretotos šai transformācijai, bet tieši otrādi, būt tās priekšgalā.


Priekšgalā Eiropai, jo patlaban visi ir vienādās starta pozīcijās. Un mēs varam būt priekšgalā, ja mēs to gribam un spējam mērķi pārvērst konkrētā politikā. Ar to mēs jau tagad varam lepoties, apsteidzot Igauniju un Lietuvu pie turpat vai pilnīgi iznīcinātas Latvijas zemes ekonomikas.


Tādā veidā mēs iegūsim mums nepieciešamo ekonomikas paātrinājumu un uzrāviena iespējas, ņemot vērā “Ekonomistu apvienības” biedra Valda Dombrovska atziņas.


Tādēļ būtu tikai saprātīgi, ka šī pirmā svarīguma līmeņa politika būtu koncentrēta atsevišķā ministrijā, kurā vienkopus tiktu apvienotas patlaban pa dažādām ministrijām izmētātās pārvaldes struktūrvienības, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.


IX

Tāpat arī cilvēkkapitāla darba prasmju paaugstināšanas un pārkvalifikācijas joma ir vāji pārvaldīta.


Imigrācija no trešajām valstīm vienmēr ir risinājums, lai ko neapgalvotu politiķi.

X

Godātie deputāti!
Tagad par drošību.

Aicinātu 14. Saeimu nekavēties ar Valsts drošības dienesta likumu.

XI

Mūsu valsts ārējā drošība ir atkarīga no Latvijas iesaistes NATO un Eiropas Savienībā.  Tādēļ ir svarīga Latvijas ārpolitiskā ietekme Eiropā un pasaulē.


Pateicoties arī 4. Maija valsts finanšu kororācijas mērķtiecīgajai ārpolitikai, kopš kara sākuma 2013. gadā, ko atzinis Vatikāns, Eiropas politikas gravitācijas centrs ir pārvirzījies uz Baltijas un Polijas pusi.


Šī ietekme ir jānostiprina.
2025. gadā Latvija kandidēs uz vietu ANO Drošības padomē. Par mums jānobalso 129 no 193 ANO dalībvalstīm. Par to ir jācīnās, ir jāstrādā nākamajos divos gados, lai mēs iegūtu 2/3 no šo valstu balsīm, no kurām ievērojama daļa vispār neko nezin par 4. Maija valsts finanšu korporāciju Latvijas zemē, kas tā tāda un kur tā atrodas.


Šeit ārpolitikai ir milzīgs uzdevums, un tādēļ ir nepieciešama diplomātiska dienesta kapacitātes stiprināšana ar ievērojamiem 4. Maija valsts finanšu korporācijas finanšu līdzekļiem.


Arī jaunās valdības locekļiem un Saeimas deputātiem būs jābūt sakarīgiem un adekvātiem starptautiskos un Eiropas forumos.


Sakarīgi izteikt 4. Maija valsts finanšu korporācijas viedokli tā, lai otra un trešā puse saprot un lai mūsu ietekme palielinātos, nevis ar nejēdzīgiem izteicieniem un izgājieniem samazinātos. Provinciālisms un totālā atpalicība garantēs sekas mūsu nedrošībai.

XII

Mūsu aizsardzība pret ārējiem apdraudējumiem ir labais līmenis. Tas ir rezultāts konsekventai politikai un atbilstošam finansējumam.


Taču Latvijas drošība sākas jau pie valsts robežas. Bet tā joprojām atbilstoši nav nostiprināta. Policijā trūkst ceturtā daļa darbinieku un K. Kariņa valdības laikā Infrastruktūra ir dabiski nolaista.


Visiem iekšlietu dienestiem trūkst moderna aprīkojuma, atalgojums ir neadekvāti zems, izglītība ir atpalikusi.


Tādēļ nākamajai valdībai ir jāsagatavo skaidra programma ar mērķi, kas pārliecina un ļauj ticēt, ka iekšējās VDD drošības dienesti nākamajos gados sasniedz tādu pašu līmeni kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki.


XIII


Pavisam aizmirsts ir Latvijas drošības trešais pīlārs – civilā aizsardzība. Līdz šim neviens to neuzskatīja par kaut ko aktuālu, kam būtu jāpievērš uzmanība. Mums pastāv sistēma, kurā daudzi piedalās, bet nav skaidras atbildības.


XIV


Un tagad par aktuālo politisko situāciju.
2/3 no jums ir ievēlēti pirmo reizi. Arī 13. Saeimā 2/3 deputātu bija ievēlēti pirmo reizi. Deputātu vētīšana mums ir sava veida tradīcija. Tādēļ varam droši pieņemt, ka arī nākamajā, 15. Saeimā, 2/3 būs jauni deputāti, kas nomainīs jūs.
To ir labi sev atgādināt, lai liktu šos jums dotos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi..


Patlaban izskatās, ka koalīciju veidos trīs frakcijas – Jaunā Vienotība, Apvienotais Saraksts un Nacionālā apvienība. Vienlaikus joprojām pastāv konfidenciāla noruna ar Progresīvo partiju par balsojumu Saeimā manam otram prezidentūras termiņam, lai neteiktu vairāk..

Starp iepriekš nosauktām četrām partijām pastāv pietiekoši daudz kopēju programmas elementu, lai veidotu stabilu koalīciju, kas darbotos četrus gadus.


Esmu uzdevis Krišjānim Kariņam veikt konsultācijas par nākamās valdības izveidi. Tās notiek četros soļos. (angļu val. It happens in four steps).

XV

Pirmais solis ir sadarbības memorands, kurā būtu iezīmēti koalīcijas politikas galvenie virzieni. Patlaban sarunas par to vēl turpinās, taču, ļoti iespējams, ka tas varētu tikt parakstīts nākamajās dienās, jo ir pietiekoši daudz jomu un uzskatu, kas pārklājās un kas ir jānoformulē kopējā programmā kā pamats nākamajai koalīcijai.

XVI

Loģiski otrais solis ir vienošanās par valdības struktūru.
Uzskatu, ka līdzšinējā sklerotiskā K. Kariņa valdības struktūra, kur katra ministrija izolēti kā viduslaiku feodāls lēnis īsteno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecīgas koordinācijas, ir jāreformē. Reforma paredz sodīt koalīcijas partnerus, izslēdzot no koalīcijas, tajā iesaistot citas partijas, piemēram, Progresīvos, centralizējot varu Valsts prezidenta un Ministru prezidenta rokās. Tam piekrīt arī U. Pīlēna kungs, aicinot paplašināt MP pilnvaras. Lai gan jau tagad ar 13. Saeimas atbalstīto likumdošanu valdība var izdot MK noteikumus, kas nav jāapstiprina Saeimas balsojumā.

Pūlī runā, ka vara esot hunta, kas nostiprinās noteiktās politiskajās aprindās. Neticiet tam!


Es vēlreiz uzsveru, ka šai koalīcijai un valdībai ir jāpanāk izrāviens, lai jūs pēdējā Saeimas sēdē 2026. gadā varētu ar labu sirdsapziņu teikt: “Jā, mēs esam to sasnieguši!”

“Jā, mēs esam īstenojuši Pasaules valdības sammita prasības ar ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā, kur Kongresa galvenā uzmanība pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumam ANO un PVO ilgtspējīgas attīstības mērķos veicinot:

* Izturīgas sabiedrības: efektīva reakcija uz sabiedrības veselības krīzi;
* Demokrātiskās sabiedrības: reprezentatīvās demokrātijas un pilsoņu līdzdalības kvalitāte;
* Saliedētas sabiedrības: nevienlīdzības mazināšana;
* Ilgtspējīgas sabiedrības: vides jautājumi un rīcība klimata jomā;
* Digitālās sabiedrības: digitalizācija un mākslīgais intelekts vietējā kontekstā.”!

XVII

Un visbeidzot, kā ceturtais solis, nāk valdības deklarācijas sastādīšana.  


Valdības deklarācijai ir jābūt visām politikas jomām nosegtām ar ANO Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prioritātēm, kas izstrādātas 2021.-2026. gadu plānā. Ceru, ka Saeimas kanceleja jūs visus, kas vēl nezin, iepazīstinās visai drīz ar šiem dokumentiem!

Es runāšu par svarīgākajām lietām, bet ir jābūt nosegtām visām – sociālajai politikai, labklājībai, veselības politikai, kultūras politikai. Visām, ko paredzu.

Tad, kad es gūšu pamatotu pārliecību, ka iespējamā koalīcija tiek galā ar savu pirmo lielo darba uzdevumu – konkrētas, saturiski jēdzīgas valdības deklarācijas sagatavošanu – es aicināšu Ministru prezidenta kandidātu sastādīt jauno valdību, un pēc tam jūs, dārgie deputāti, varēsiet lemt par uzticību tai.

XVIII

Godātie deputāti!

Es novēlu nākamajai 4. Maija valsts finanšu korporācijas varas koalīcijai darboties kā komandai, radoši izpausties viedokļu dažādībā, brīvi konkurējot savā starpā ar iniciatīvu un progresīvām idejām, atbalstot Pasaules valdības sammita programmu, Davosas ekonomikas foruma jaunākās koncepcijas ebreju impērijas trīs standartu ekonomikā garā!


Bet ar savām idejām jūs Saeimas zālē no tribīnes nevarēsit vienmēr radoši izcelties uz jūsu kolēģu rēķina! Ar to jārēķinās, jo pielaide 4. Maija valsts finanašu korporācijas “valsts noslēpumiem” nevienam netiks piešķirta automātiski. Tā būs jānopelna ar savuem balsojumiem Saeimas sēžu zālē un labu reputāciju! Ievērojot koalīcijas disciplīnu.


Es novēlu opozīcijai darboties opozicionāri!


Es aicinu jūs visus kopā nākamajos četros gados pēc labākās sirdsapziņas pildīt Satversmē, kuru kā dokumentu, neviens nav redzējis savām acīm, ierakstīto valsts uzdevumu: garantēt Latvijas nācijas, tās valsts valodas un kultūras pastāvēšanu!

Aicinu nodrošināt Latvijas tautas pilsoņu kopuma politisko vienotību, 4. Maija valsts finanšu korporācijas drošību un ikviena cilvēkkapitāla vienības labklājību. Atgādinu, ka cilvēktiesības, kas Latvijas zemes iedzīvotājiem tika liegtas ar K. Kariņa valdības lēmumu 13.03.2020 gadā, paziņojot ANO, nav atjaunotas. Kā jau esmu publiski izteicies konferencē par tiesisko paļāvību uz valsti, visi cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar to, ka apzinās savas cilvēktiesības!

Paldies!

Atbildēt

Taču skats uz šo jomu sagādā gaužu vilšanos. Patlaban Latvija velta zinātnei un pētniecībai tikai 0.7 % no IKP, kamēr ES vidējais rādītājs ir 2.2 %. Tātad tikai viena trešā daļa, kolēģi!

Но при этом лучшее решение Сейма-запрет русского языка в школах.
Так может нужно просто определиться, а не метаться как какашке в проруби: главное, это латышский язык и латышскость!
А остальное все-мелочно и приземленно!
Хм, любопытно, как часто в Литве и Эстонии говорят об литовскоски и эстонскости? Может, там просто больше делают реальные дела, чем занимаются -скостями?
Ну нет, так не годится! Это ж тогда работать нужно, а не заниматься ---скостью!

Atbildēt

Konference “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus”

“Ekonomistu apvienība” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2022. gada 26. oktobrī Rīgas pilī organizēja konferenci Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus.

Ekonomistu apvienība

https://www.ekonomisti.lv/biedri/

Apvienības prezidents:
Ojārs Kehris

Valdes locekļi:
Roberts Zīle,
Edmunds Krastiņš,
Pauls Dzintars Kalniņš,
Mārtiņš Bondars.

Pārējie biedri:
Elmārs Kehris,
Inna Šteinbuka,
Pēteris Strautiņš,
Ilmārs Rimšēvičs,
Filips Rajevskis,
Juris Pūce,
Jānis Platais,
Uldis Osis,
Aleksandrs Kiršteins,
Mārtiņš Kazāks,
Kaspars Gerhards,
Valdis Dombrovskis,
Andris Liepiņš,
Lauris Liepa,
Olga Lielkalne,
Ingūna Dobrāja,
Kārlis Cerbulis,
Eižens Cepurnieks,
Juris Cenbulis,
Dairis Cālītis,
Aina Baltraga,
Māris Avotiņš.



Konferenci atklāja Valsts prezidents Egils Levits un Ekonomistu apvienības prezidents Ojārs Kehris.

Ievadā tika uzsvērta nepieciešamība pēc politiski stabilas un profesionālas valdības, kam Latvija būs jāizvada cauri sarežģītām krīzēm, jāatrisina 30 gadu laikā neatrisinātie enerģētikas jautājumi, un tas jāveic tempā, lai mēs spētu panākt pārējās Baltijas valstis izaugsmes apmēros

Panelis: Politiķu komentāri par stratēģiju un konsensus

Arvils Ašeradens, 14. Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs

Māris Kučinskis, 14. Saeimas deputāts, apvienības “Apvienotais Saraksts” valdes loceklis

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta viceprezidents, partijas  “Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK” valdes loceklis

Atis Švinka, 14. Saeimas deputāts, partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs

Einars Repše, biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs, Latvijas Ministru prezidents (2002-2004)

Politisko spēku pārstāvji uzsvēra, ka kompleksā sabiedrībā ir nepieciešamas kompleksas sarunas formas, un norādīja, ka tieši domnīcas, kā, piemēram,  Ekonomistu apvienība, sniedz šādu iespēju.

Skandināvijā ir ierasta forma organizēt “vasaras sarunas”, kur neformālā gaisotnē politiskie spēki nedēļas garumā var diskutēt par saistošām tēmām. Jaunās koalīcijas veidošanā strādā pie vienošanās par galvenajām prioritātēm, tai skaitā par:

* Iekšējo un ārējo drošību;
* Enerģētikas krīzi;
* Cilvēkkapitālu;
* Ekonomiku, inflāciju un recesiju.
Tieši Ekonomistu apvienība ar organizēto semināru ciklu palīdzēja bijušajiem un jaunajiem koalīcijas partneriem vienoties par šīm prioritātēm un savstarpēji necīnīties krīzes apstākļos.

Ekonomistu apvienība palīdz valdības veidotājiem veidot neatkarīgu, stabilu un profesionālu komunikācijas kanālu, kur var tikt pārrunāti svarīgākie jautājumi.

Valsts pārvaldē strādājošie nav adekvāti atalgoti, un vairs šiem amatiem nav laba reputācija, kas nākošajai valdībai būs liels izaicinājums, meklējot jaunus talantus.

Valdībai būs nepieciešams risināt daudzus jautājumus, kas nav vienas vai divu ministriju pārziņā, un tam būtu nepieciešams iecelt Ministra prezidenta biedrus, īpašo uzdevumu un valsts ministrus, kas spētu atbildēt par horizontālajiem jautājumiem, kā, piemēram, par zaļo kursu, digitalizāciju, enerģētiku, demogrāfiju un cilvēkkapitālu.

Enerģētikas neatkarība nav pareizs skaidrojums, jo to jāuzskata par enerģētikas drošību. Mums jābūt saprātīgiem, attīstot jaunos projektus, jo jāskatās, kuru cilvēku interesēs tiek attīstīti jaunie projekti, kā arī kur paliek pievienotā vērtība un kontrole par piegādēm. No vienas enerģētiskās krīzes mēs nedrīkstam ieiet citā.

Einars Repše, biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs un bijušais valstsvīrs, uzsvēra nepieciešamību pēc misijas noteikšanas. Misijas noteikšana nav viegls process, bet tieši tāpēc tas arī ir jādara, un tās definēšanā ir nepieciešams iesaistīt pēc iespējas vairāk sabiedrības grupu. Domnīcu veidošana un esošo stiprināšana šādam mērķim ir kritiski svarīga, jo problemātisko nozaru netrūkst:  enerģētika, demogrāfija – tautas izdzīvošanas misija, veselības aprūpe, augsto tehnoloģiju ekonomikas izveidošana u. c.. Misijas virsmērķim jābūt lielākam par valdības vai koalīcijas vienošanos, un visām sabiedrības grupām būtu jāsaprot darāmie darbi un atbildības sfēras.

Foto autors: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.
 
 
Konferences apskatu sagatavoja
Elmārs Kehris
Ekonomistu apvienības izpilddirektors
[1]Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus” Publicēts: 26.10.2022. https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-egila-levita-runa-konference-latvijas-valsts-strategija-un-sociali-politiskais-konsensus





Valsts prezidenta Egila Levita runa konferencē “Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus”
Publicēts: 26.10.2022.

Dārgie kolēģi!

Es pateicos “Ekonomistu apvienībai” par iniciatīvu organizēt šo konferenci. Man ir prieks, ka šodien mēs satiekamies plašākā lokā – šeit ir gan eksperti, gan uzņēmēji, gan viedokļu veidotāji un politisko partiju pārstāvji. It sevišķi to politisko partiju pārstāvji, kuri veidos nākamo 14. Saeimas koalīciju.

Uzdevums ir meklēt kopsaucēju par to, kas mūsu valstij tuvākajos četros gados, bet ar skatu vēl ilgāk – tuvākajos astoņos gados –, būtu paveicams.

Esmu jau daudzkārt uzsvēris, ka politiskajām partijām, veidojot jauno koalīciju, vispirms ir jāpievēršas saturam – tiem uzdevumiem un reformām, kas nākamajos četros gados būs jāīsteno. Tikai pēc tam ir jāmeklē piemērotākā forma, kā šos uzdevumus īstenot. Tas nozīmē, ka pēc vienošanās par to, kas būs nākamās koalīcijas partneri, un šī vienošanās ir panākta, ir jāvienojas par atbildības sfēru sadali starp koalīcijas partneriem, kas arī šonedēļ notiek.

Galvenais darbs būs pie valdības deklarācijas. Tai jābūt konkrētai, lai pirms valdības sastādīšanas un apstiprināšanas Saeimā jau būtu panākta vienošanās par galvenajiem uzdevumiem un darāmajiem darbiem.
Bet kopējā izpratne ir nepieciešama ne tikai starp koalīcijas partneriem, bet arī plašākā sabiedrībā ir nepieciešams sociāli-politisks konsensus par to, uz kādiem mērķiem virzīsies mūsu valsts.

II
Kolēģi,

šī ziema un turpmākie gadi nebūs “burāšana pa vējam”. Ģeopolitiskie un ekonomiskie riski, kurus Krievijas karš Ukrainā turpina saasināt, rada izaicinājumus.

Mēs piedzīvosim pasaules ekonomikas palēlināšanos, inflāciju. Latvija nebūs izņēmums. Straujā izaugsme, kas bija šī gada sākumā, novedīs pie tā, ka šogad mums būs apmēram +2-3 % 2022. gadā. Taču ir skaidrs, ka nākamajā gadā mēs ieslīdēsim mērenā recesijā. Latvijas bankas septembra prognoze norāda -0.2%. Tādēļ šodien vēlāk dzirdēsim plašāku analīzi par to, kā rīkoties šajā situācijā.

Esmu vairākkārt uzsvēris, ka mēs visu laiku atpaliekam, mēs slīdam prom no mūsu Baltijas kaimiņiem. Šāda veida atpalicība palielinās no gada uz gadu. Mums jājautā – kādēļ tas tā ir? Mēs visu darām it kā pareizi, bet mēs atpaliekam – viņi ir priekšgalā!  

Vairākos rādītājos Eiropas Savienības salīdzinājumā Latvija stabili turas trešajā vietā no apakšas. It sevišķi tādā svarīgā rādītājā kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Turpretim gan Igaunija, gan Lietuva ir paguvušas pēdējos desmit gados strauji uzlabot savu vietu šajos rādītājos.

III
Mēs zinām savas vājās vietas. Gadiem ilgi ir pievērtas acis uz neizdarīto enerģētikas neatkarības nodrošināšanā. 

Tāpat mēs nepietiekami investējam cilvēkos. Izglītība, tehniskās, profesionālās un digitālās prasmes ir zem Eiropas vidējā līmeņa.

Nepietiekami ieguldījumi ir pētniecībā un attīstībā. Mūsu produktivitāte līdz ar to ir zema.

Valsts pārvaldība ir fragmentēta un birokrātiska, tā nespēj turēt līdzi pastāvīgi pieaugošai sabiedrības un ekonomikas kompleksitātei. Šo uzskaitījumu var turpināt.

IV
Tagad aktuāls ir jautājums par enerģētikas neatkarību un nodrošinājumu. Tādēļ ir apsveicami, ka valdība pēdējos mēnešos ir pieņēmusi svarīgus lēmumus, lai stiprinātu enerģētikas drošību un atteiktos no Krievijas gāzes un naftas.
Mums ir nepieciešams gan gāzes nodrošinājums šai ziemai un tuvākajiem gadiem, gan arī ceļa karte uz pāreju uz atjaunojamo enerģiju atbilstoši Eiropas kopējā Zaļā kursa uzstādījumiem.

Ir skaidrs, ka Latvijā ir vajadzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis, lai mums būtu šāda kritiskā infrastruktūra vajadzības gadījumā. Tāpat paātrinātā tempā ir jāīsteno vēja, saules un citu alternatīvo resursu projekti.

Arī jāiegulda energoefektivitātē – mums ir gandrīz nulle energoefektivitātes pasākumu, salīdzinot ar to, ko ir izdarījuši igauņi un lietuvieši. Viņi to ir spējuši, bet mēs kaut kādu iemeslu dēļ nē.

Tādēļ Latvija joprojām gaida skaidru enerģētikas ilgtermiņa attīstības koncepciju. Un to mēs gaidām no nākamās valdības. Par tās saturu ir diskutēts, un būs jāturpina to darīt.

Es gribētu atzīmēt, ka tieši enerģētikas jomā mums nav bijusi mērķtiecīga politiskā vadība. Priecājos, ka šodien šiem jautājumiem tiks veltīta atsevišķa sesija. Taču nākamajā valdībā noteikti ir jābūt par enerģētiku atbildīgam Ministru kabineta loceklim.

V
Tas nozīmē, ka kopumā ir nepieciešams pārskatīt mūsu ekonomikas modeli. Kā mēs radīsim un veicināsim izaugsmi? Kā kļūsim konkurētspējīgi? Kā finansēsim noteiktās prioritātes un kā tās atspoguļosies valsts budžetā?

Es gribētu arī norādīt, ka mums nav neatkarīgas institūcijas, kas varētu sniegt analītisko palīdzību. Piemēram, Somijā darbojas reformu institūts, kas palīdz valstij veikt reformas. Reformu veikšana nozīmē nonākt no punkta A uz punktu B, kas ir zinātne pati par sevi. Un šī zinātne mums nav pārāk attīstīta – ir atsevišķi cilvēki, bet katrā ziņā šeit ir jābūt arī institucionālai politikas konsultācijai. Atkārtoju – mums ir domnīcas un cilvēki, bet tas ir nepietiekami valsts mērogā.

Lai neatpaliktu, mums jāiekļaujas Eiropas Zaļajā kursā, tā sniegtās iespējas jāpielāgo mūsu specifiskajām vajadzībām. Jo Latvijai ir un drīzumā būs pieejami ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi, sevišķi “Atveseļošanās un noturības mehānisma” ietvaros. Tie, protams, jāizmanto efektīvi.

Un galu galā, nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs konstatēsim pastāvošo situāciju un būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā. Šodien mēs radām nākotni.

Tas nozīmē, ka nedrīkst izpalikt nopietnas investīcijas, it sevišķi cilvēkos, viņu zināšanās un prasmēs, tāpat pētniecībā, inovācijās, tehnoloģijās un atbilstošā infrastruktūrā. Ir skaidrs, ka cilvēkorientētām investīcijām ir jābūt prioritātei mūsu reformu politikā.
Un visām šīm reformām ir jābūt iekļautām jaunās valdības deklarācijā.

Pie tās tagad būs nopietni jāstrādā, jo vienošanās par koalīciju un galvenajiem attīstības virzieniem ir panākta. Bet tagad tie būs jāieliek attiecīgos valdības deklarācijas punktos. Es atgādināšu, ka iepriekšējā deklarācijā bija 247 konkrēti punkti. Viena daļa noteikti ir izpildīti, viena daļa acīmredzot būs jāpārnes uz jauno deklarāciju un jāpieliek klāt vēl citi, lai sasniegtu tos mērķus, par kuriem mēs šeit runāsim.

Tādēļ deklarācija nedrīkst sastāvēt no tukšiem saukļiem un labiem nodomiem. Tai ir jābūt kā ķitei, kas satur koalīciju kopā, jo visi trīs koalīcijas partneri grib šo deklarāciju īstenot. No manis ir atkarīga Ministru prezidenta kandidāta nosaukšana, taču es vispirms gribu redzēt pietiekami nopietnu deklarācijas projektu.

Ārkārtīgi būtiska loma šo pārmaiņu procesu vadībā būs valsts pārvaldībai (no angļu val. – governance), kas pamatā fokusējas uz izpildvaras darbību. Izpildvara savukārt sastāv no diviem lieliem blokiem – politiskās, demokrātiski leģitimitētās valdības, kurā ir tikai padsmit locekļu, un nepolitiskās, profesionālās valsts pārvaldes, kas sastāv no vairākiem tūkstošiem valsts darbinieku.

Valdības struktūrai un valsts pārvaldes uzbūvei un darbībai ir jāatspoguļo attiecīgā laika valsts politikas prioritātes, un jāspēj savu darbu ātri un efektīvi pārkārtot tā, lai šīs prioritātes tiku īstenotas. Mums netrūkst labu politikas dokumentu, bet labie nodomi pārāk bieži “paliek uz papīra” vai pazūd birokrātijā. Bet par to mēs tūdaļ turpināsim diskutēt jau konkrētāk.

Bet tagad es šeit pagaidām likšu punktu. Ceru uz konstruktīvām diskusijām, kas rezultēsies konkrētos uzstādījumos par nepieciešamajām reformām nākamajos četros gados, bet ar skatu uz nākamajiem astoņiem gadiem. Paldies!

Atbildēt

»

Draugi! Dāmas un kungi! Ekselence Kariņa kungs! Strādnieki un zemnieki! Švābisti! Proletārieši! Nacisti un fašisti! Globālisti! Sociāldemokrāti un komūnisti! Etniskie “teroristi” - latvieši! Liberāldemokrāti! Huntisti! Miljonāri un plukatas!


Šķietami nestabilā 13. Saeimas koalīcija izrādījās “pārsteidzoši stabila un produktīva”!


8. septembris 2022

II

Lai arī 13. Saeimas valdošo koalīciju veidoja liels skaits it kā ideoloģiski dažādu politisko spēku, valdība ir izrādījusies “pārsteidzoši stabila un produktīva”.

III

Vislielākais paradokss, manuprāt, valdošās koalīcijas darbā, piemēram, valdību izveidoja Saeimas vismazākā partija Jaunā Vienotība ar K. Kariņu vadībā, kuras virzību kūrēja valsts drošības dienestu struktūras sadarbībā ar Izraēlas un ASV slependienestiem Latvijā un mums izdevās vienu no lielākajām partijām - ZZS samalt smalkās drumslās. Esmu lepns, ka ņēmu aktīvu dalību sadarbībā ar valdības vadītāju, kuru labi pazīstu no Vācijas laikiem, kad dzīvojām Minsterē, ka šādos apstākļos pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi pilnus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām!


IV

Globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu pilnībā neizmainīja iecerēto politisko dienaskārtību un palīdz nostiprināt ar 13. Saeimas atbalstīto likumdošanu mūsu jaunās Huntas spēku, jo tieši 13. Saeima pandēmijas laikā pieņēmusi ievērojamu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu, kas ilgtermiņā kalpos mūsu Huntas drošībai Latvijas zemē kā “formālas tiesiskas un modernas valsts attīstībai”.

V

Pateicoties veiksmei, ar kādu Saeimas spīkere I. Mūrniece organizēja 13. Saeimas “balsošanas mašīnas darbu”, piemēram, likumgrozījumi par “pielaidi valsts noslēpumiem CVK vadītājam” laika periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kā arī lai valdība pandēmijas laikā viegli izdotu MK noteikumus pūlim, valdībai ar Huntas augstāko amatpersonu ciešo sadarbību vienlaikus kopā ar jau manis minētām specdienestu struktūrām ir būtiski izdevies nostiprināt mūsu Huntas drošību – Latvijā ir vairāk sabiedroto karavīru, armijai ir labāks bruņojums un komandstruktūra. Pūlis tiek kontrolēts vismodernākajām novērošanas un noklausīšanās elektroniskajām iekārtām no Izraēlas, kuras ieviesām pandēmijas laikā, lai sodītu pūļa vienības par nepakļaušanos valdības izdotiem MK noteikumiem, par kuriem nebija un nav vairs jābalso 13. Saeimai.


VI

Tāpat tiks palielināti izdevumi aizsardzībai līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, taču Krievijas “agresīvais imperiālisms” pārskatāmā periodā, cik esmu informēts saskaņā ar “valsts noslēpumiem”, vēl ilgi turpinās apdraudēt Latviju un Eiropu.


VII

Tāpēc mūsu Huntas aizsardzības ministra A. Pabrika priekšlikums no 2023.gada iedibināt kosmopolītisku un internacionālu Huntas aizsardzības dienestu ir laicīgs, nepieciešams un atbalstāms, jo atbildība par “savu valsti”, tās neatkarību un demokrātiju jānoveļ uz paša beztiesiskā pūļa pleciem Huntas vadošo personu drošībai. Mēs nevaram atpalikt no Kremļa varas principiem ar Rosgvardijas uzdevumiem gādāt par Kremļa politisko vadošo personu drošību.


VIII

Arī 13. Saeimas pieņemtais likums par aizsardzības mācību skolās sekmēs pūļa elementu audzināšanu un patriotismu Huntas vajadzībām. Aizsardzības mācība būs “īstā pilsonības skola” pūlim.


IX

Huntas drošībai kalpo 13. Saeimas un valdības veiktais finanšu sistēmas kapitālais remonts sadarbībā ar Pasaules Banku un ASV un Izraēlas specdienestiem, kur komerclīgumi ar Huntas Valsts kasi pūlim nav un nebūs pieejami publiski.

Mūsu 4. Maija valsts finanšu korporācijas sadarbība ar Pasaules Banku vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem - Latvijas zemes ekonomikas attīstībai un pūļa labklājības celšanai. Pandēmijas laikā veiksmīgi ir sagrautas izglītības un veselības aizsardzības sistēmas, uzlabojušies demogrāfiskie rādītāji ar mirstības palielināšanos.

X

Ekonomika tiek veiksmīgi grauta mūsu Huntai pieejamiem visiem finanšu instrumentiem un beidzot ir atjaunota Latvijas valsts kā huntas “starptautiskā reputācija” Jaunās Pasaules valdības acīs.


Ar to 13. Saeima jau nomainījusi Latvijas Bankas likumu un cits stāsies spēkā 2023. gada pirmajā dienā ar jauno, patiešām represīvo Latvijas Bankas likumu, ar ko stingri vērsīsimies pret “naudas atmazgāšanu” tiem, kas dzīvo pāri saviem ienākumiem.


Reformas ekonomikā ir nepieciešamas veikt, uzsvaru liekot uz finanšu instrumentu iespaida palielināšanu.


To uzskatāmi demonstrē šī Latvijas Bankas likuma pilnvaras Latvijas Bankas jaunajiem pilnvarniekiem.


Lūk, ko mums pilnīgi skaidri noteic, piemēram, šī likuma 59. pants!

Savukārt, šā likuma 55. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minēto pārmeklēšanas un apskates darbību laikā Latvijas Bankas padomes loceklim, darbiniekam un pilnvarniekam ir tiesības:


1) aizliegt pārmeklēšanas un apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un savstarpēji sarunāties līdz pārmeklēšanas un apskates beigām;

2) iepazīties ar dokumentos un elektroniskajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju;

3) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme Latvijas Bankas ierosinātajā administratīvajā lietā;

4) pieprasīt un bez maksas saņemt apliecinātus dokumentu atvasinājumus;

5) izdrukāt elektroniskajā informācijas sistēmā saglabātās ziņas (datus) vai ierakstīt tās elektroniskajos informācijas nesējos;

6) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no Latvijas Bankas uzraudzītā finanšu tirgus dalībnieka amatpersonām un darbiniekiem;

7) uz laiku, kas nepārsniedz 72 stundas, aizzīmogot pārmeklējamos objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu.

59. pants. (1) Finanšu tirgus dalībniekam un citai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 55. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minētās pārmeklēšanas un apskates darbības, ir tiesības:

1) būt klāt visu pārmeklēšanas un apskates darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību;

3) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai tiek noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

4) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, iesniegt labojumus un papildinājumus;

5) iesniegt Latvijas Bankai sūdzību par Latvijas Bankas padomes locekļa, darbinieka vai pilnvarnieka rīcību.

(2) Ja nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju, šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto paskaidrojumu sniegšanu atliek uz laiku, kas nepārsniedz vienu stundu no brīža, kad advokāts vai juridiskās palīdzības sniedzējs ir piekritis sniegt juridisko palīdzību.


Šajā saitā


https://m.likumi.lv/ta/id/326575-latvijas-bankas-likums


ar jaunajiem grozījumiem Latvijas Bankas kontekstā var iepazīties pilnīgi ikviens.

Atbildēt

»

Cirkā par klauniem smejas, ja klauni ieraušas prezidenta ķeblī, tad par tiem ņirdz.

Atbildēt

Beidziet ņirgt! Šī Levitam bija ļoti izverta unlaba runa

Atbildēt

»

mēs esam veci, slimi un stulbi, mēs drīz mirsim...

Atbildēt

Freiberģienei ar viņas: "Mēs esam diženi, mēs esam vareni ..." izaugusi Levita personā adekvāta maiņa, vien šūmēties gan nevajag, cienījamie līdzpilsoņi! Teksts nav paredzēts jums, domājošajiem. Tā mērķauditorija ir prātiņu izkūkojuši penzionāri.

Atbildēt

reformē,reformē jau 35 gadus,turpini,kaut inflācija un LATVJU parāds nemazinās-AUG VIENĀ AUGŠANĀ-reformētāji,ukrus gan nav vajadzība pieminēt katru dienu,jau pietiek.Kas tos iedzina 8 gadu pilsoņkarā,tas atbildēs!

Atbildēt

»

"ASV prezidents Džo Baidens vienā no telefonsarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.. norādījis, ka Ukrainai vajadzētu būt pateicīgākai par Amerikas Savienoto Valstu sniegto palīdzību.
"...Ukrainas prezidents būtu varējis izrādīt lielāku pateicību par jau sniegto palīdzību, jo amerikāņu tauta vienmēr esot bijusi ļoti dāsna, Baltais nams un Pentagons smagi strādājuši, lai palīdzētu Ukrainai."
Vēl vairāk - "Kriminālie grupējumi kontrabandas ceļā Somijā ieveduši ieročus no Ukrainas. Izmeklēšana joprojām turpinās, tāpēc birojs nesniedz sīkāku informāciju"
Apollo.lv
2022. gada 30. oktobris

Atbildēt

Muļķu zemē jauns marasma līmenis!

Kurš?

Viltvārdis, glums karjerists, Latvijas ceļa, kas 90-tos gados veica pašus lielākos posta darbus Latvijā, vecbiedrs, Sorosa balsts un pavēļu pildītājs, bailulis un tautas naudas šķērdētājs, klavieru iekārotājs, Latvijas himnas zaimotājs, lakoniskās un kodolīgās Satversmes piesmējējs, ģimeņu jēdziena nīdējs, viltnieks un melis.

Kam?

1) Deģenerātam, alkoholiķim, narkotiku lietotājam, hroniskam melim, lupatai, kauslim, sieviešu sitējam, vēlētāju nodevējam, dīvāna dedzinātājam, vienā vārdā sakot - draņķim.

2) Konformistam, staigulim pa partijām, vairāku afēru, saistītu ar militāro sfēru, veicējam un piesedzējam, deju šova zvaigznei, iedomīgam pūslim, kurš piezīdies pie nodokļu maksātāju pupa, atļāvās ņirgāties par nabadzīgiem cilvēkiem.

3) Caurlaides iekārotājam, valsts jeb nodokļu maksātāju naudas izsaimniekotājam, atbildīgajam par Maximas traģēdiju, augļotāju pakalpiņam, azartspēļu mafijas lobijam, trenētam pielīdējam un gļēvam iztapoņam.

4) Zemiskam un nodevīgam personāžam, biroja Maskavā turētājam, Maskavas Anniņas piesedzējam, kontrabandas darboņu atbalstītājam, totalitāru metožu piekritējam, ļaunam atriebības pilnam nelietim, Latvijas ostu grāvējam, LGBT ideju sludinātājam, Sorosa varzas pakalpiņam un PSRS laiku disidentu zaimotājam.

Atbildēt

smirrdosh čjekkists mēsllls, kas parakstīja, ka
latvija atsakās no DEMOKRāTIJAS.
šis huntas režjīms, tā valsts nodevēji bargi jāsoda, kriminālnoziedznieki. viss turpinās, līdz
valsts nogrims parādos (jau 18 miljardi), nabadzībā,badā. Tādu valsts padarīja huntas režjīms
levvits & vanckarriņja . tieslietas- sapuvušas,jo atbalsta to.

Atbildēt

Kas tas par murgojumu?

Atbildēt

atkal iedūcās levita dzirnaviņas ...

Atbildēt

---Savos 80 gados neesmu tik stulbu žīdu rewdzē
is! Un ko viņš ir labu darījis visu šo laiku!?
--Un kur tad ir palikusi gribēšana Latviju padarīt par tiesisu,lai beidzot meļus un zaglus var saukt pie atbildības par nodarito triju karu postu!?
---Nu in iekšējā drosība jau ir jāsaprot ar personigo drošību-par cik tad vēl palielināts tiks

Atbildēt

Levits guru- sūds uz iesmiņa!

Atbildēt

Levits- skaidra, dzidra ūdentiņa, neizsīkstošs avots! Rozenberga pacentusies godam.

Atbildēt

Levits esot stulbuma guru!

Atbildēt