Kļūdas enerģētikas politikā maksā dārgi. Vācijas piemērs
Aivars Strakšas · 14.09.2024. · Komentāri (92)Pāreja tikai uz atjaunojamo enerģiju Vācijas ekonomikai izmaksā dārgi un arī lāgā nesanāk, jo realitāte spiež atkal audzēt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai. Sekas ir iepriekš Eiropas spēcīgākās ekonomikas deindustrializācija. Šonedēļ arī VW paziņoja, ka, iespējams, slēgs divas rūpnīcas Vācijā.
Vai bija citas iespējas, kā samazināt CO2 izmešus, turklāt nekaitējot ekonomikai? Izrādās, ka tādas bija, taču uz politisku lēmumu pamata tika noraidītas. Tagad kaut ko labot jau ir problemātiski. Būtu jāatzīst, ka iepriekšējā politika enerģētiskajā jomā ir bijusi kļūdaina, taču no politiķiem to sagaidīt diez vai izdosies.
Piedāvāju iepazīties ar norvēģu zinātnieka Jana Emblemsvaga pētījumu "Kā būtu, ja Vācija būtu ieguldījusi kodolenerģijā? Salīdzinājums starp Vācijas enerģētikas politiku pēdējo 20 gadu laikā un alternatīvu politiku investīcijām kodolenerģijā".
Īss kopsavilkums: izpētot pieejamos informācijas avotus, autors ir nonācis pie secinājuma, ka pašreizējie kopējie nominālie izdevumi ambiciozajai vācu enerģētikas programmai "Die Energiewende" ir EUR 387 miljardi un papildus nāk saistītās subsīdijas aptuveni EUR 310 miljardi, kas veido kopējos nominālos izdevumus - EUR 696 miljardi.
Alternatīvi Vācija varēja saglabāt esošo kodolenerģiju 2002. gadā un, iespējams, investēt jaunā kodolenerģijas jaudā. Šo divu alternatīvu analīze liecina, ka Vācija būtu varējusi sasniegt savu klimata gāzu emisiju mērķi, panākot emisiju samazinājumu par 73% papildus sasniegumiem 2022. gadā un vienlaikus samazinot izdevumus uz pusi salīdzinājumā ar "Die Energiewende". Tādējādi Vācijai vajadzēja pieņemt enerģētikas politiku, kuras pamatā ir kodolenerģijas saglabāšana un paplašināšana.
Tas, kas mani mulsina šajā stāstā. Pētījuma autors ir norvēģis. Kur ir Vācijas zinātnieki? Nav drosmes, bail nedabūt grantus un zaudēt profesoru amatus?
Uzticies zinātnei!
Arī mums Latvijā un Baltijā jābūt saprātīgiem. Mode pāries, un paliks pāri izmaksas un vilšanās. No ekonomikas loģikas viedokļa raugoties, ir absurdi virzīties uz izmaksu ziņā dārgākiem enerģijas avotiem un turpināt runāt par ekonomikas konkurētspēju. Kopš 2015. gada vidējās elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ir pieaugušas apmēram divas reizes. Lielo elektrību ražojošo un tirgojošo uzņēmumu peļņa Baltijā ir augusi vairāk nekā divas reizes.
Tas patiešām ir labs enerģētikas politikas rezultāts? Politiķi patiešām saprot, ko dara un kāds būs rezultāts? Un kur ir Latvijas zinātnieki?