No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka skarbo KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču ar slaveno „Klūnija blondīni” vieno ja nu vienīgi matu tonis. Taču, kā labi zināms, šķitums ir mānīgs.
Tad nu par visu pēc kārtas. Kuram gan nav zināms, ka savu desmito jubileju gan ne ar skaļiem arestiem un spriedumiem, toties ar pseidozinātnisku konferenci un skaļu pašslavināšanos nosvinējušais KNABs jau kopš radīšanas par savu svētu pienākumu uzskata „melnās” un „pelēkās” naudas izsvēpēšanu no politisko partiju makiem, priekšvēlēšanu aģitācijas sakārtošanu un tamlīdzīgas cēlas lietas.
Un tāpat kuram gan nav zināms, ka pēc katrām vēlēšanām atkal un atkal izrādās – ar izsvēpēšanu un sakārtošanu īsti nav veicies, atkal dažādi riebekļi ir atraduši īpaši nekrietnus apkārtceļus, un, kad nu KNABisti ar novēlošanos šos sadzen rokā un sauc pie atbildības, izrādās, ka no tiesas valstij pēc daudziem gadiem piespriestiem miljoniem tai reāli tiek tikai šo miljonu smaka.
KNAB atkal un atkal nepadodas, uz nākamajām vēlēšanām rada atkal jaunus lieliskus plānus, lielu daļu no tiem pat dabū cauri valdībai un Saeimai – un atkal un atkal nekas lāga nesanāk: „melnā” un „pelēkā” nauda nekur neizgaist, un arī priekšvēlēšanu aģitācijā dažādu likuma līkloču apiešanu joprojām pietiek. Ar vārdu sakot, tāds episks mūžīgais stāsts...
Vakar KNAB bija parūpējies par kārtējo šī stāsta sēriju, biroja priekšnieka vietniecei I. Jurčai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē ceļot priekšā jauno „brīnumnūjiņu”: tās pamatdoma – priekšvēlēšanu laikā tā saucamajām „trešajām personām” (t.i. personām, kas formāli nav saistītas ar konkrēto partiju) vajadzētu uzlikt ierobežojumu ne tikai dažādu reklāmas materiālu izplatīšanas izmaksām (kas pašlaik ir 3000 latu), bet arī šo reklāmas materiālu izgatavošanai. Atbalstiet, mīļie deputāti, un problēma beidzot būs atrisināta!
Varētu, protams, pasodīties par noteikti puskorumpētajiem, savtīgajiem, nevalstiskajiem deputātiem, kas šo lielisko priekšlikumu neatbalstīja, tā dodot KNABam lielisku iespēju pēc nākamā gada vēlēšanām, skaidrojot kārtējās izgāšanās partiju finanšu kontrolē un aģitācijas ierobežošanā, visu vainu novelt uz neapzinīgajiem tautas kalpiem – redz, ja jūs būtu domājuši valstiski, viss šoreiz būtu kārtībā...
Taču lietas būtība ir pavisam cita. Bija ļoti amizanti un vienlaikus zīmīgi, ka tieši KNAB pārstāve, vēloties ilustrēt biroja lielisko ideju, pieminēja slaveno bankas klipu ar Džordžu Klūniju un apmulsušo blondīni, kurai kā sniegs uz galvas uzveļas kāzu kleita, gredzens ar briljantu, pasaules iekārojamākais vecpuisis, potenciāli – arī mājiņa Saulkrastos un vēl visvisāda pasaulīga laime.
KNAB priekšnieka vietniece šo klipu minēja kā piemēru tam, kā nezināmās „trešās personas” šādus te priekšvēlēšanu klipus var saražot par „faktiski neregulētu summu”, jo regulētas būs tikai izmaksas klipa izvietošanai medijos. Taču patiesībā līdzība sanāca gluži cita – ja raudzīties uz lietas būtību, šķiet, tieši KNABa gaišmatainā matriarhāta redzamākās pārstāves sevi nevilšus iedomājušās „Klūnija blondīņu” vietā.
Kāpēc tā? Pavisam vienkārši. Kaut viena no ziņu aģentūrām vakar visā nopietnībā apgalvoja, ka „Klūnijs Norvēģijas finanšu grupas „DnB” videorullītī reklamē mājas iegādāšanos Saulkrastos”, patiesībā klips ir par kaut ko citu: tas uzskatāmi un nedaudz draiski pamāca – tikai dažiem un tikai ļoti retos gadījumos viss vienkārši nokrīt no gaisa, bet visiem citiem ir jāveic uzkrājumi (un, ja raugāmies plašāk, jādomā ar galvu un jāstrādā).
Savukārt impozantā iestāde ar nosaukumu KNAB visus šos gadus vismaz partiju finansēšanas sakārtošanas jomā ir sevi iedomājusies par tipisku „Klūnija blondīni”, kurai nav ne jāpiepūlas, ne jācenšas izdomā apsteigt dažādas toņkrāsas naudas speciālistus, - sak, mēs te kaut ko drusku paļurināsim, un gan jau būs labi, gan jau pēc līdakas pavēles parādīsies Klūnijs ar laimes un veiksmes komplektu. Oi, nesanāca? Nu, tātad noteikti būs klāt nākamreiz, un briljants gredzenā būs vēl lielāks.
Visus šos gadus partiju finanšu jomā tad nu KNAB izpildījumā arī ir notikusi šāda te ļurināšana, cerot uz Lielo Veiksmi, un arī jaunie I. Jurčas atskaņotie priekšlikumi ir tieši tādi paši – tā vietā, lai radītu visaptverošu, pārdomātu sistēmu, KNABa „Klūnija blondīnes” pabaksta šeit, pabaksta tur – un cer, ka viss jau būs labi, laime tūlīt būs klāt. Bet nebūs, protams.
Kāpēc nebūs? Minēšu kaut tikai vienu uzskatāmu piemēru tam, kā KNAB grābstās te šeit, te tur, kopbildi nesaskatot. Pieņemsim, ka KNABa „Klūnija blondīņu” jaunā ideja Saeimā tiktu akceptēta, iegūtu likuma spēku un... Jā, kas tad notiktu pašvaldību vēlēšanās un kā šī lieliskā ideja beidzot ieviestu tik nepieciešamo kārtību?
Pamodelējiet paši – jūs tātad esat „trešā persona”, jums kādi labi partijiskie tēvoči atnes naudas kalnu (būsim pieticīgi – teiksim, miljonu) un saka – nu, esi cilvēks, paņem sev saprātīgu daļu, bet par pārējo noreklamē mūs tā kārtīgi!
Pirmā doma jums ir – oi, kas par postu, KNABs taču visu ierobežojis, visu kontrolē, nekas nav darāms... Trīs tūkstošus varu iztērēt, bet kur likt pārējos, teiksim, sešsimt deviņdesmit septiņus (jo trīssimt, skaidra lieta, noderētu jums pašam)? Taču, kaut nelielu brītiņu padomājot, jums kļūs skaidrs, cik smieklīga un nenopietna ir šī kontrolēšana un ierobežošana.
Jā, ja neievērosiet summas limitus, varat saņemt sodu. Taču sods (turklāt administratīvais), maigi izsakoties, nav pārāk bargs – fiziskām personām maksimums ir trīssimt latu, drīzāk jau līdz divsimt piecdesmit. Labi, katram gadījumam atlieciet malā trīs tūkstošus – ja nu kaut kā sanāk ierobežojumu pārkāpt desmitreiz. Jums vienalga paliek pāri jūsu ļaunajiem nodomiem izmantojami sešsimt deviņdesmit četri tūkstoši. Nav maz.
Domājiet un skaitiet tālāk. Kā atceraties no visādu mūžībā aizgājušo partiju pieredzes, caur tiesu partijai var piespriest atmaksāt Valsts kasē prettiesiski saņemtus ziedojumus utml., par kādiem var tikt uzskatīti arī „trešo personu” tēriņi partijas mērķu labad.
Tas nozīmē – ja jūs partiju paslavināsiet par simt tūkstošiem latu, kaut kad pēc gadiem partijai var nākties šādu te summu no saviem līdzekļiem ieskaitīt valstij. Nu, vai bankrotēt. Un tas savukārt nozīmē – ja negribat partijai šādu likteni, par katru iztērēto virslimita latu atlieciet uzkrājumos tādu pašu summu, ko partijai samaksāt valstij. Ja nu kas.
Un tad vēl viena lieta. Kad nu KNABs jums būs uzlicis milzīgo trīssimtlatu naudas sodu (vai kaut desmit tādus), jūs blondīnēm būsiet parādījis mēli un viņas tos būs pamanījušas, vēl viens riska faktors ir Valsts ieņēmumu dienests, kurš ar KNAB laipnu lūgumu pie jums var ierasties un uzstājīgi teikt – hello, ak tad nevarat uzrādīt šitādas iztērētās milzu naudas avotus? Nu, tad esiet tik laipni – te jums tāds mazs uzrēķiniņš...
Taču, ņemot vērā arī visus šos patiesībā jau diezgan nožēlojamos riskus un bez skopošanās (nav tak jūsu nauda) veicot visus nepieciešamos uzkrājumus, jūs vienalga no saņemtā miljona partiju varēsiet pēc sirds patikas slavēt un reklamēt ar, aptuveni lēšot, vairāk nekā ceturtdaļmiljonu latu. Bez kādām sarežģītām finanšu shēmām un metodēm – faktiski „Klūnija blondīņu” acu priekšā un tām līksmi skatoties acīs...
Kāda morāle? Nu tak jau tā pati no klipa – cienītais biroj, vismaz savā otrajā desmitgadē sāciet beidzot strādāt arī ar galvu. Ticiet vai ne, bet galva cilvēkam nav domāta tikai maskas uzmaukšanai.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.