Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

ha ha

19.03.2019. 18:20

Nu ko, buividi, dabūjāt ko gribējāt?

https://jauns.lv/raksts/zinas/323275-augstaka-tiesa-lemj-ka-policijas-darbiniekus-pret-pasu-gribu-filmet-nedrikst

Atbildēt

Lana

25.02.2019. 17:12

Paldies autoram par publikāciju. Komentāru vairākums gan raksturo tikai pašus komentātorus, nevis tos, kuriem viņi gribētu "aizvērt muti"
Novēlu prātu un inteligenci!

Atbildēt

Fui

24.02.2019. 10:55

»

...

Apriebušies tie kašķi buividi. Suns, kad viņam nav ko darīt, olas laiza. buividi pa tiesām staigā


Resnā cūka ielîdusi sevi aizstāvēt, liekais hronosomu pāris uz pieres daivu spiež hahaha

Atbildēt

Nikolajs Buivids

24.02.2019. 00:38

Es pateicos visiem par komentāriem, īpaši maniem pretiniekiem un policistiem.

Atbildēt

vobļa

23.02.2019. 23:45

»

Nikolajs Buivids

Vajadzības gadījumā, lai aizsargātu cilvēktiesības, es šeit ielikšu visus Latvijas un Eiropas likumus


nu tad tikai sāc dragāt visu pēc pilnas programmas sev un tamlīdzīgiem seskveidīgiem pravu kačātājiem par muļķu prieku. nekam citam jau šitā lapsukūts nav derīga.

Atbildēt

...

23.02.2019. 23:21

»

Nikolajs Buivids

Vajadzības gadījumā, lai aizsargātu cilvēktiesības, es šeit ielikšu visus Latvijas un Eiropas likumus


mēs arī bez tavas palīdzības protam atrast likumus, lielais cilvēktiesību aizstāvi.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

23.02.2019. 22:33

»

vobļa

tu tagad vēl iepeisto tolstoja "karš un miers", no vāka līdz vākam


Vajadzības gadījumā, lai aizsargātu cilvēktiesības, es šeit ielikšu visus Latvijas un Eiropas likumus.

Atbildēt

atkal

23.02.2019. 14:27

»

Yes

Resnā, pretīgā cūka, pēc daunes izskatās


tu ar spoguli lamājies, resnā, pretīgā cūka, kas pēc daunes izskatās?

Atbildēt

Yes

23.02.2019. 12:55

Resnā, pretīgā cūka, pēc daunes izskatās

Atbildēt

!

23.02.2019. 00:22

treknu muli noedusi ta baba parazitejot.

Atbildēt

...

23.02.2019. 00:22

Apriebušies tie kašķi buividi. Suns, kad viņam nav ko darīt, olas laiza. buividi pa tiesām staigā.

Atbildēt

aha

23.02.2019. 00:19

»

kalašnikovs

Šo ruksieni pie KAlvīša


ieliec sava purna bildi, skaistuli

Atbildēt

vobļa

23.02.2019. 00:11

»

Nikolajs Buivids

SPRIEDUMS...


tu tagad vēl iepeisto tolstoja "karš un miers", no vāka līdz vākam.
un pēc tam krimināllikumu. ar visiem komentāriem.

Atbildēt

kalašnikovs

22.02.2019. 23:35

Šo ruksieni pie KAlvīša!

Atbildēt

Nikolajs Buivids

22.02.2019. 22:10

SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 2.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Tatjana Jefremova,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.B. pieteikuma par Datu valsts inspekcijas 2013.gada
30.augusta lēmuma Nr.2-1/6417 atzīšanu par prettiesisku un kaitējuma atlīdzinājumu.
Aprakstošā daļa
[1] Datu valsts inspekcija (turpmāk arī – atbildētāja) 2013.gada 22.martā saņēma Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas
Latgales iecirkņa (turpmāk – policija) 2013.gada 19.marta vēstuli Nr.20/10/8-5912, kurā ietvertā informācija liecina, ka S.B. (turpmāk
arī – pieteicējs) filmēja policijas amatpersonas Valsts policijas telpās un ievietoja uzfilmēto videomateriālu, kurā redzamas policijas
amatpersonas, kā arī dzirdamas viņu balsis (turpmāk – videomateriāls), interneta vietnē www.youtube.com.
Datu valsts inspekcija ar 30.augusta lēmuma Nr.2-1/6417 (turpmāk arī – Lēmums) secināja, ka pieteicēja darbībās konstatējams
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas pārkāpums un, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības
likuma 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.,2. un 4.punktu, ceturtās daļas 2. un 3.punktu, Lēmumā lūdza pieteicēju nodrošināt, lai
vietnē un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu dzēsts.
[2] 2013.gada 26.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Datu valsts inspekcijas 2013.gada
30.augusta lēmuma Nr.2-1/6417 atzīšanu par prettiesisku un kaitējuma atlīdzinājumu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Pieteicējs atsaucas uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu norādot, ka nav saskatāmi Fizisko personu
datu aizsardzības likuma pārkāpumi, jo policijas amatpersonas tika filmētas brīdī, kad tās pildīja savus dienesta pienākumus publiskā
vietā – policijas iecirknī. Videomateriāls neskar personu privāto un ģimenes dzīvi Fizisko personu datu aizsardzības likuma, Latvijas
Republikas Satversmes 96.panta un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta izpratnē.
Īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības, persona ir valsts pārvaldes subjekts, kas īsteno valsts
varu. Līdz ar to persona situācijās, kad tā ir valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.
[2.3] Likuma “Par policiju” 5.panta ceturtā daļa ierobežo policijas amatpersonu tiesības uz personas datu aizsardzību.
[2.4] Pieteicējs atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru norādot, ka publiskas personas tiesības uz savu attēlu var tikt
ierobežotas lielākā apmērā nekā privātajai personai. Turklāt saskaņā ar Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas
1165(1998) 6. un 7.punktu, publiskām personām īpašā pozīcijā, ko tie ieņem sabiedrībā, automātiski ir pastiprināts spiediens uz to
tiesībām uz privāto dzīvi.
[2.5] Saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu tiesības uz izteiksmes un vārda brīvību ir pamats
ikviena cilvēka brīvībai paust savus uzskatus, nebaidoties no ierobežošanas, sodīšanas vai vajāšanas. Vārda brīvības ierobežošana
demokrātiskā sabiedrībā iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Turklāt vārda brīvība attiecināma ne tikai uz informāciju vai
idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc.
[2.6] Atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1.pantu, pieteicējs norāda, ka Fizisko personu datu aizsardzības
likuma mērķis nav aizsargāt policijas amatpersonas, realizējot valsts varu. Fizisko personu datu aizsardzības likuma tiesību normas
80.89.74.28 22.02.2019. 22:08 Anonīms sistēmas lietotājs
jāvērtē kopsakarā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu, kas aizsargā cilvēktiesības uz privāto un
ģimenes dzīvi, nevis policijas amatpersonu datus.
[2.7] Lēmums ir vērsts uz tiesību un brīvību, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, Cilvēktiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijas 10.pantā, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā, ierobežošanu.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu.
Paskaidrojumos norādīti šādi apsvērumi.
[3.1] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 8.punktu amatpersona ir fiziska persona, līdz ar to Fizisko personu datu
aizsardzības likums paredz arī policijas amatpersonas tiesības uz personas datu aizsardzību.
Ar likuma “Par policiju” 5.panta ceturto daļu un pienākuma uzlikšanu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas tiek ierobežotas
Policijas amatpersonu tiesības uz personas datu aizsardzību, bet tas neliecina, ka amatpersonu tiesības uz personas datu
aizsardzību tiek ierobežotas visos citos gadījumos un ka Fizisko personu datu aizsardzības likums neaizsargā šīs tiesības.
[3.2] Datu valsts inspekcija pārbaudes ietvaros nekonstatēja, ka policijas amatpersonām bija savas intereses, kuras nedrīkst pastāvēt
saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa neaizliedz un neierobežo valsts amatpersonu cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz
dzīvību, veselību un personas datu aizsardzību.
[3.3] Saskaņā ar Latvijas Republikas 110. un 116.pantu tiesības uz vārda brīvību var tikt ierobežotas, lai aizsargātu tiesības uz
personas datu aizsardzību.
[3.4] Atbildētājas rīcībā esošā informācija neliecina, ka pastāvēja kāds no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā
noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem Policijas amatpersonu personas datu iegūšanai un to publicēšanai vietnē, kā arī nepastāvēja
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktam atbilstošs mērķis minētajai rīcībai.
Atbildētāja atsaucas uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 9.punktu un 10.panta pirmo daļu norādot, ka pieteicējam kā
pārzinim bija pienākums apliecināt atbildētājai viņa veiktās personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības
likuma 7., 8. pantam un 10.panta pirmajai daļai.
[4] 2014.gada 7.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēja iebildumi par atbildētāja rakstveida paskaidrojumu.
Iebildumos par paskaidrojumu pieteicējs norāda šādus argumentus.
[4.1] Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē datu subjekts ir fiziskā persona, nevis policijas amatpersonas. Īstenojot
Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet
– valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar
atsaukties uz pamattiesībām. Līdz ar to tas attiecas arī uz Policijas amatpersonām. Normatīvajos aktos nav noteiktas tiesības policijas
amatpersonai, pildot valsts varas pienākumus, vienlaicīgi nodarboties ar tās privāto dzīvi kā privātpersonai, līdz ar to šajā gadījumā
Policijas amatpersonas nav Fizisko personu datu aizsardzības likuma subjekti.
[4.2] Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļa attiecas uz ikvienu privātpersonu, kas ir cilvēka pamattiesību subjekts. Videomateriālā
nav informācijas par policijas amatpersonām, kad viņi nepilda valsts varas pienākumus un kas skartu to tiesības uz privāto dzīvi,
mājokli vai korespondenci.
[4.3] Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, pieteicējs norāda, ka ir jāizvērtē ieguldījums, ko attēla publicēšana sniedz
diskusijai par sabiedriski svarīgiem notikumiem, turklāt būtiski ir, vai attēls ir publiskas vai privātas personas attēls. Ja attēls neatklāj
nekādas privātās dzīves detaļas, tad to publicēšana nav pamattiesību pārkāpums. Pieteicējs atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību
tiesas tiesnešu Cabral Barreto Alenka Zupančič izteikto viedokli lietā Von Hannover v. Germany par Cilvēktiesību un pamatbrīvību
konvencijas 8.pantu.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez
tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi
šķēršļi lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.
80.89.74.28 22.02.2019. 22:08 Anonīms sistēmas lietotājs
[7] Apskatot pieteicēja videomateriālus (lietas 51.lapa), tiesa konstatē, ka tajos ir redzams policijas iecirknis, daži policijas
darbinieki, veicot dienesta pienākumus, kā arī ir nofilmēta saruna ar policijas darbinieku procesuālo darbību veikšanas laikā, kā arī ir
dzirdamas policijas darbinieku, pieteicēja un viņa biedra, kurš ieradies pieteicējam līdzi uz policijas iecirkni, balsis (turpmāk –
videomateriāls). No videomateriāla ir saprotams, ka pieteicēja biedrs minētā procesa laikā sniedz pieteicējam padomus.
Videomateriālā nav redzami un dzirdami citi policijas iecirkņa apmeklētāji, izņemot pieteicēju un viņa biedru.
[8] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai Datu valsts inspekcija tiesiski konstatēja, ka pieteicējs ir pārkāpis Fizisko personu datu
aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu. Primāri lietā ir izšķirams strīds, vai Fizisko personu datu aizsardzības likums ir piemērojams,
tad, kad tiek apstrādāti publiskas personas dati situācijā, kas nav saistīta ar publiskas personas privāto dzīvi, šajā lietā – situācijā,
kad tiek filmētas policijas amatpersonas, pildot dienesta pienākumus.
[9] Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 1. un 3.punkts nosaka, ka datu subjekts ir fiziskā persona, kuru var tieši vai
netieši identificēt un personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu.
Minētā likuma 2.panta 4.punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu
vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu,
bloķēšanu vai dzēšanu.
Savukārt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka šis likums, ievērojot šajā pantā noteiktos
izņēmumus, attiecas uz visu veidu personas datu apstrādi un jebkuru fizisko vai juridisko personu, ja:
1) pārzinis ir reģistrēts Latvijas Republikā;
2) datu apstrāde tiek veikta ārpus Latvijas Republikas robežām teritorijās, kas pieder Latvijas Republikai saskaņā ar
starptautiskajiem līgumiem;
3) Latvijas Republikā atrodas aprīkojums, kas tiek izmantots personas datu apstrādei, izņemot gadījumus, kad aprīkojums tiek
izmantots tikai personas datu pārraidei caur Latvijas Republikas teritoriju.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi
un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu
attiecīgu līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru
veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas
likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
Minētā likuma 8.panta pirmā daļa paredz, ka iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam
šādu informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā:
1) pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;
2) paredzētais personas datu apstrādes mērķis.
[10] Tiesa vērtē, vai Fizisko personu datu aizsardzības likums ir piemērojams situācijā, kad tiek filmētas policijas amatpersonas,
pildot dienesta pienākumus.
[10.1] Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1.pants nosaka, ka šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un
brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.
Minētajā likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra direktīvas 95/46/EK
par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Direktīva 95/46/EK), tādējādi Fizisko
personu datu aizsardzības likuma interpretācijā ir pamatoti izmantot Eiropas Savienības tiesas spriedumos ietverto minētās
direktīvas normu interpretāciju.
[10.2] Divas fundamentālās tiesības – privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība ir katra ar savu saturu un ir
minētas atsevišķi, tomēr ir jāņem vērā, ka tās ir cieši saistītas un pat lielā mērā pārklājas (European Data Protection Supervisor,
Public Access to Documents and Data Protection, Background Paper Series, Summary, July 2005,
80.89.74.28 22.02.2019. 22:08 Anonīms sistēmas lietotājs
http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/shared/Documents/EDPS/Publications/Papers/BackgroundP/05-
07_BP_accesstodocuments_EN.pdf, 21.lapa).
Tomēr ir konstatējama arī personas datu apstrāde, kas nav saistīta ar personas privāto dzīvi. Spilgts piemērs tam ir situācija, kad
persona, kura pilda publisku pienākumu, reģistrējas, piemēram, kad Eiropas Parlamenta deputāts, ieejot Eiropas Parlamenta telpās,
tiek reģistrēts procesoros, kas saistīti ar automātiskajiem vārtiem. Viņa vai viņas dati ir apstrādāti, bet šī situācija nav saistīta ar
personas privāto dzīvi (sk.turpat).
Eiropas Kopienu tiesa 2003.gada 20.maija spriedumā apvienotajās lietās C-465/00, C-138/01 un C-139/01 Österreichischer
Rundfunk un citi, kur tā izvērtēja Austrijas normatīvos aktus, kuri noteica pienākumu ziņas par publiskā sektora darbinieku atalgojuma
apmēru nodot Austrijas Revīzijas tiesai, kura tās tālāk publiskoja, konstatēja, ka Direktīvai 95/46/EK ir plaša piemērojamība. Datu
aizsardzība, ko paredz minētā direktīva, tiek piemērota attiecībā uz personas datu apstrādi arī tad, ja konkrētajā situācijā nav
saistības ar tiesībām uz privāto dzīvi (sk.turpat). Eiropas Savienības tiesa minētā sprieduma 40.punktā ir noteikusi, ka, ņemot vērā to,
ka jebkuri personas dati var tikt pārvietoti starp dalībvalstīm, Direktīva 95/46/EK pieprasa jebkuras datu apstrādes, kas ir definēta
direktīvas 3.pantā, atbilstību datu aizsardzības tiesību aktiem (http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?
text &docid 48330&pageIndex 0&doclang EN&mode lst&dir &occ first&part 1&cid 700).
[10.3] Direktīvas 95/46/EK 3.panta pirmā daļa paredz, ka šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar
automatizētiem līdzekļiem un uz personas datu, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, apstrādi,
kura netiek veikta ar automatizētiem līdzekļiem.
Eiropas Savienības tiesa 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā C-101/01 Lindquist 27.punktā secināja, ka darbības, kas internetā
norāda uz dažādām personām, minot to vārdus vai citas identificējošās pazīmes, piemēram, viņu darba vietu ir uzskatāma par
personas datu apstrādi pilnībā vai daļēji ar automatizētiem līdzekļiem Direktīvas 95/46/EK 3.panta pirmās daļas izpratnē.
(http://curia.europa.eu/juris/showPdf.jsf?
text &docid 48382&pageIndex 0&doclang en&mode lst&dir &occ first&part 1&cid 20512). Informācijas izvietošana interneta
lapā, saskaņā ar pašreizējām tehniskajām un datoru procedūrām, šīs lapas ielādēšanu serverī un darbības, kuras ir nepieciešamas,
lai šo lapu padarītu pieejamu cilvēkiem, kuri ir pieslēgušies internetam ir uzskatāmas par darbībām, kas vismaz daļēji ir veiktas ar
automatizētiem līdzekļiem (sk.turpat 26.punkts).
Tiesa konstatē, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums nepadara likuma piemērojamību atkarīgu no tā, vai personas datu
apstrāde pilnībā vai daļēji ir veikta ar automatizētiem līdzekļiem, vai no tā, vai apstrādes, kura netiek veikta ar automatizētiem
līdzekļiem, rezultātā iegūtie personas dati veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas. Tādējādi Fizisko
personu datu aizsardzības likums aptver plašāku aizsargājamo personas datu spektru, nekā Direktīva 95/46/EK.
Eiropas Savienības tiesa 2003.gada 6.novembra spriedumā lietā C-101/01 Lindquist norādīja, ka dalībvalstij nav aizliegts
nacionālajos tiesību aktos, kas ievieš Direktīvu 95/46/EK, paredzēt plašāku aizsargājamo personas datu loku, ja vien citi Eiropas
Savienības normatīvie akti to neaizliedz (turpat 99.punkts). Tādējādi, pat, ja uzskata, ka šajā lietā iegūtais videomateriāls nav
uzskatāms par personas datu apstrādi, kas ir pilnībā vai daļēji ir veikta ar automatizētiem līdzekļiem, arī tad attiecībā uz personas
datu aizsardzību šajā lietā ir attiecināms Eiropas Savienības tiesas sniegtais interpretējums.
Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa secina, ka attiecībā uz Lēmumā konstatēto policijas darbinieku personas datu apstrādi ir
piemērojams Fizisko personu datu aizsardzības likums.
[11] Tiesa vērtē, vai pieteicēja darbībās pamatoti ir konstatēts Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas
pārkāpums.
Minētā likuma 8.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka, iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt
datu subjektam informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi.
Iepazīstoties ar lietā esošajiem videomateriāliem (lietas 51.lapa) un citiem lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs informāciju
par lietā minēto personas datu apstrādes mērķi nav sniedzis ne policijas darbiniekiem, ne arī Datu valsts inspekcijai. Videomateriālā
pieteicējs norāda, ka pats izlems, kādiem mērķiem izmantos videomateriālu.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pants paredz, ka šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir
apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai
literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi. Tiesa konstatē, ka lietā nav norāžu uz to, ka pieteicējs šajā lietā būtu veicis
filmēšanu žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai
literārām vajadzībām.
Tādējādi tiesa secina, ka pieteicēja darbībās, filmējot policijas darbiniekus to darba vietā dienesta pienākumu izpildes gaitā un
nenorādot konkrētajiem policijas darbiniekiem informāciju par paredzēto viņu personas datu apstrādes mērķi, pamatoti ir konstatēts
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas pārkāpums.
Prasība norādīt informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi nav formalitāte, bet gan tai ir leģitīms un nozīmīgs mērķis
nodrošināt, ka personas dati tiek vākti konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem nolūkiem un nodrošināt, ka iegūtie personas dati
tiek apstrādāti minētajiem nolūkiem atbilstošā veidā. Piemēram, ja persona norāda policijas darbiniekiem, ka filmē viņus, lai ievietotu
minēto videomateriālu internetā un parādītu sabiedrībai, ka policijas darbinieki nepārzina Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa
normas, tad vienīgi šādiem nolūkiem nofilmēto videomateriālu ar policijas darbinieku personas datiem drīkst izmantot, bet nedrīkst to,
piemēram, iekļaut videomontāžās ar pavisam citu saturu vai tekstu. Ja personas datu apstrādātājs neinformē par personas datu
apstrādes nolūku, tad personai nav iespējams izsekot, kādiem nolūkiem viņas personas dati tiks izmantoti un vai to izmantošanas
80.89.74.28 22.02.2019. 22:08 Anonīms sistēmas lietotājs
nolūks ir likumīgs. Tiesa norāda, ka arī, lai realizētu vārda brīvību, personas datu iegūšanai ir jābūt likumīgai.
[12] Datu valsts inspekcija, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu, trešās daļas 1.,2. un
4.punktu, ceturtās daļas 2. un 3.punktu, Lēmumā lūdza pieteicēju nodrošināt, lai vietnē un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu
dzēsts.
Lai arī Datu valsts inspekcija izteica lūgumu dzēst minēto videomateriālu, tā tomēr lietoja vārdu „pienākums”, Lēmumā norādot, ka
„Datu valsts inspekcija lūdz Jūs piecu darba dienu laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas rakstiski sniegt Datu valsts inspekcijai
informāciju, kas apliecina iepriekš minētā pienākuma izpildi”. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja pieteicējam ir uzlikusi pienākumu
no interneta vietnēm dzēst tajā ievietoto videomateriālu. No pieteikuma tiesa secina, ka pieteicējs ir sapratis Lēmumā iekļauto tekstu
attiecībā uz videomateriāla dzēšanu, kā pienākumu izdzēst videomateriālu no interneta vietnes.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29.panta ceturtās daļas 3.punktu Datu valsts inspekcijai ir tiesības personas
datu aizsardzības jomā pieprasīt datu bloķēšanu, kļūdainu vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanu vai iznīcināšanu, noteikt pastāvīgu vai
pagaidu aizliegumu datu apstrādei.
Tiesa uzskata, ka Datu valsts inspekcijas piemērotais tiesiskais pienākums pieteicējam ir tiesisks un samērīgs, jo pieteicējs internetā
ir izvietojis nelikumīgi iegūtus personas datus. Lai arī pieteicēja veiktā nelikumīgā policijas darbinieku personas datu apstrāde nav
nodarījusi viņu privātās dzīves aizskārumu, atbildētājas uzliktais tiesiskais pienākums pieteicējam ir samērīgs un nepieciešams
Fizisko personu datu aizsardzības likuma mērķa sasniegšanai. Turklāt tiesa norāda, ka Datu valsts inspekcija šajā lietā nav
pieprasījusi pieteicējam iznīcināt videomateriālu, kas būtu daudz smagāks tiesiskais pienākums nekā Lēmumā pieteicējam
piemērotais.
[13] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.pants paredz, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību,
izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties,
bet tā prettiesiski nav rīkojusies.
Ņemot vērā to, ka nav konstatējams atbildētājas prettiesisks administratīvais akts, tad nav pamata pieteicēja prasījuma par
atlīdzinājuma piešķiršanu apmierināšanai.
[14] Tiesa vērš Datu valsts inspekcijas uzmanību uz to, ja likuma panta daļa satur arī punktus, tad lēmuma pamatojumā ir
nepieciešams atsaukties arī uz konkrēto likuma panta daļas punktu, kas ir piemērojams konkrētajai situācijai lietā. Šajā lietā Datu
valsts inspekcija ir konstatējusi pieteicēja darbībās Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas pārkāpumu, lai
gan 8.panta pirmajai daļai ir vēl divi punkti. Tomēr tiesa uzskata, ka minētais procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par tādu, kas
padarītu Lēmumu par prettiesisku, jo no lietas faktiskajiem apstākļiem un Lēmuma pamatojuma nepārprotami izriet, ka pieteicējs ir
pārkāpis 8.panta pirmās daļas 2.punktu.
[15] Ņemot vērā sprieduma 9.-14.punktos minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt S.B. pieteikumu.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) T.Jefremova

Atbildēt

Analoģija

22.02.2019. 21:54

Tad jau Eiropa pasaka, ka bija ļoti jauki, ka slavenajam Hašogi vēstniecībā nogrieza galvu, citādi, par nelikumīgu ieraksta veikšanu ar Apple pulksteni viņu turki tik un tā ietupinātu cietumā...
Murgs! Kopš kura laika amatpersona-policists, veicot sev uzticētos pienākumus, var kļūt par vienkāršu fizisku personu un sākt slēpties?

Atbildēt

>17.29

22.02.2019. 20:23

hi hi hi, pie prokurora

Atbildēt

Kotlešu tēvs Nikolajs

22.02.2019. 18:43

Par liegumu filmēt plenārsēdi no Saeimas pieprasa 1000 latu

Saeimas apmeklētājs Nikolajs Buivids vērsies parlamentā ar prasību izsniegt viņam kompensāciju par, viņaprāt, nekorektu Saeimas kancelejas pārstāvju lēmumu, liedzot viņam filmēt plenārsēdi.

Atbildēt

vice

22.02.2019. 17:44

Kārtējais parazītkantoris!
Atbilstošs personāžs kā vadītāja!
Diemžēl ir problēmas ar elementāro - aplim nav stūru, vienalga kāda direktīva izdota!
Viduslaiku inkvizīcija (vara) ir atpakaļ!
Uz sārta dedzinās visus tos, kas uzskata, ka Zeme riņķo ap Sauli nevis ir plakana un turās uz trim gigantiskiem bruņurupučiem (simbols tiesām, tiesnešiem u.t.t. mazizglītotībai)!

Atbildēt

Mazajiem par zvēriņiem

22.02.2019. 16:10

1. Diemžēl, prejudiciālais nolēmums ir jāprasa, ja piemēro Eiropas Savienības tiesības, arī elementāros tiesību piemērošanas gadījumos. Eiropas Savienības interesēs nodrošināt vienveidīgu Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu visos gadījumos. Ievērojot to, cik atšķirīga tiesiskā kultūra Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Savienības Tiesa patur gala vārdu visos gadījumos, kad runa ir par Eiropas Savienības tiesībām.

2. Prejudiciālais nolēmums dod priekšrakstu par to, kā jāpiemēro tiesību normas. Konkrētajā gadījumā ir izklāstīts tas, kā ir jāpiemēro proporcionalitātes princips, kas ir ietverts arī Satversmes 116. pantā.

3. Tiesai tātad ir jānoskaidro, vai ir leģitīms mērķis. Tad jānovērtē, vai izvēlētie līdzekļi leģitīma mērķa sasniegšanai ir atbilstoši, proti, vai ar šādiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Visbeidzot, ja mērķis ir leģitīms un atbilstošs, tad ir jāpārliecinās, vai nav bijis kāds cits vai kādi citi līdzekļi, kas joprojām sasniegtu leģitīmo mērķi, bet daudz mazāk aizskartu citu tiesības un tiesiskās intereses.

4. Tiesa arī pasaka, ka vienīgais leģitīmais mērķis ir žurnālistiska interese. Turklāt tiesas ieskatā žurnālistisku interesi var īstenot jebkura persona jebkurā sabiedrības diskusiju raisošā veidā.

5. Faktiski tiesa jau prejudiciālajā nolēmumā pasaka, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams leģitīms mērķis, ka izvēlētie līdzekļi var raisīt sabiedrības diskusiju. Tas, uz ko neatbild tiesa un uz ko tā nevar arī atbildēt, vai šādas diskusijas raisīšana ir adekvāta.

6. Samērīgums konkrētajā gadījumā izvērtējams kontekstuāli. Vai policija mēdz veikt ierakstus un tos izrādīt publiski? Atbilde ir apstiprinoša. Vai policijas ierakstu veikšanai un to izrādīšanai publiski ir skaidri tiesiski kritēriji? Atbilde noraidoša. Vai publicētā policijas izlase rada iespaidu par neitrālu un objektīvu izlasi? Atbilde noraidoša. Uzskatāms piemērs - Latvijas Nacionālās operas dīvas Asmikas Grigorjanas un režisora Viestura Kairiša aizturēšanas publiska atspoguļošana. Cik lielu uzticību bauda policija? SKDS aptauja 2017. gadā rāda, ka uzticēšanās policijai bijusi 16,9%. Vai pie šādiem apstākļiem katram, kas nonāk policijā, varētu rasties iespaids par nepieciešamību šādu saskarsmi atspoguļot? Tas ir jāatbild Latvijas Republikas tiesai.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

22.02.2019. 12:40

»

vaginārijs

Prasu citu,labāku bildi.Vai pilnekrāna aizraujošu foto!Gana slaistīties.Knābētāji atradušies


Ja mēs runājam par fotogrāfiju, tad tā ir ļoti jauka un skaista sieviete, kurai jūs varat iemīlēties.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

22.02.2019. 12:34

»

??

Kāds lēmums un par ko ir vēl jāpieņem Latvijas tiesai pēc Eiropas tiesas


Mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus un idejas, kā arī vākt pieradījumus par policijas nelikumīgam darbībām. Nevaru piekrist eiroparlamentam, kurā ir arī deputāti no Latvija, kā arī Eiropas tiesai, ka tas drīkst darīt, ja filmēšanas un publicēšanas vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas.

Manā prakse bija tāds gadījums, kad man gribēja notiesāt uz 5 gadu cietuma. Bet prokurors paskatītos uzfilmētais materiālu, kuru policija noslēpa no prokuratūras, krimināllietu izbeidza.

Pie tam man ir zināms, ka KNAB izstrādāja likumprojektu, kurā bija paredzēts taisīt audio un video ierakstu visas telpas, kurā privātpersona komunicē ar valsts iestādes amatpersonu, bet tas līdz šis dienas nav akceptēts. Man liekas, ka nav akceptēts lai netrauciet korupcijas darbību.

Atbildēt

Ēriks

22.02.2019. 10:45

»

??

Kāds lēmums un par ko ir vēl jāpieņem Latvijas tiesai pēc Eiropas tiesas


Skatīsim un gaidīsim spriedumu.... gribu redzēt atslēgas vārdus "žurnālists", samērīgums... sabiedrības ieguvums.... policistu kā fizisku personu tiesības ….

Atbildēt

Yes

22.02.2019. 10:15

Tai uz bildes ir lieks hromosomu pāris
Latvija var!!!

Atbildēt

Nikolajs Buivids

22.02.2019. 07:26

»

??

Kāds lēmums un par ko ir vēl jāpieņem Latvijas tiesai pēc Eiropas tiesas


Eiropas tiesa nevarēja pieņemt galīgo nolēmumu, jo Latvijas Augstākā tiesa lūdza Eiropas tiesu interpretēt Eiropas direktīvu attiecībā uz personas datu aizsardzību un saņēma šādu interpretējumu:

 Direktīvas 95/46 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi faktiskie apstākļi kā pamatlietā, proti, kad policijas darbinieki tiek filmēti policijas iecirknī paskaidrojumu pieņemšanas laikā un kad šādi veiktais videoieraksts tiek publicēts Interneta vietnē, kurā lietotāji var nosūtīt un apskatīt videoierakstus un dalīties ar tiem, var būt personas datu apstrāde tikai žurnālistikas nolūkiem minētās tiesību normas izpratnē, ja no minētā videoieraksta izriet, ka tā filmēšanas un publicēšanas vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

22.02.2019. 02:39

Visiem interesentiem, es varu jūs informēt, ka šīs lietas izskatīšana notiks Augstākajā tiesā.19.03.2019 09:00

Atbildēt

vaginārijs

22.02.2019. 00:59

Prasu citu,labāku bildi.Vai pilnekrāna aizraujošu foto!Gana slaistīties.Knābētāji atradušies.

Atbildēt

jaajaa

21.02.2019. 22:03

...biļešu kasieris stacijā...drīkst bez viņa atļaujas filmēt un likt jutubā vai nedrīkst ?...autobusa šoferis, pasniedzējs skolā utt.,utt...:)

Atbildēt

Sergejs Buivids

21.02.2019. 19:56

Iespejams būs verts versties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sakarā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 10.p.1.d. parkapumu, jo es uzkstu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo ir nekvalitativa normativa akta pazimes, jo sašaurina tiesibas uz varda brivibu vairak neka tas paredzets ECK 8.p.1.d., jo ECT nav attiecinaja izstrādāti kritēriji (– pienesums sabiedrības interešu debatēs, skarto personu publiskas atpazīstamības pakāpe, reportāžas priekšmets, attiecīgās personas iepriekšējā rīcība, publikācijas saturs, forma un sekas, veids un apstākļi, kādos tika iegūta informācija, kā arī šīs informācijas ticamība) uz amatpersonu dienesta pildišanas laikā kad viņš nevar sagaidit privatumu.

Atbildēt

Sergejs Buivids

21.02.2019. 19:46

Informacija par šo lietu Jurista vārds
https://www.juristavards.lv/zinas/274178-eiropas-savienibas-tiesa-pasludina-spriedumu-lieta-c-34517-bbuividsb/

Atbildēt

??

21.02.2019. 17:59

Kāds lēmums un par ko ir vēl jāpieņem Latvijas tiesai pēc Eiropas tiesas?

Atbildēt

Zinošais

21.02.2019. 17:42

»

nekaunīgs ments

jebkurā sevi cienoša policijas iecirkņa telpās, kā jau objektā, kas atbild par valsts drošību, tiek veikta nepārtraukta 24/7 videonovērošana, līdz ar to jebkāda cita veida filmēšana "no malas" nebūtu īsti nepieciešama. Latvija ir demokrātiska valsts ar eiropeiskām demokrātiskām vērtībām, kur valsts ...


Tiesības griezties jau ir tāpat kā citas tikai tas maz ko var dot !

Publicēšana vispirms dod informāciju sabiedrībai un dod iespēju izglītoties un labāk sagatavoties savu tiesību aizstāvībai.

Kad kāda institūcija ir spiesta atzīt indivīda tiesību pārkāpumu un veikt atlīdzinājumu viņa ierasti par to klusē, jo baidās no precedenta, kad arī citi cietušie tādu pieprasīs

Atbildēt

opā

21.02.2019. 17:38

Katrs var filmēt, ja pret viņu tiek veiktas administratīvas vai krimināltiesiskas darbības, vienīgais ierobežojums ir valsts noslēpums, bet tas ir rets gadījums. Un var filmēt amatpersonas un iecirknī. Nevar filmēt iecirknī, ja tur ienāc tikai paskatīties un nekādas darīšanas tev tur nav jākārto.

Atbildēt

nekaunīgs ments

21.02.2019. 17:29

jebkurā sevi cienoša policijas iecirkņa telpās, kā jau objektā, kas atbild par valsts drošību, tiek veikta nepārtraukta 24/7 videonovērošana, līdz ar to jebkāda cita veida filmēšana "no malas" nebūtu īsti nepieciešama. Latvija ir demokrātiska valsts ar eiropeiskām demokrātiskām vērtībām, kur valsts izpildvara ir nodalīta no tiesu varas. jebkurai personai, kura policijas iecirkņa apmeklējuma laikā saskārusies ar jebkādu savu tiesību ierobežojumu vai aizskārumu, likumā noteiktā kārtībā jāvēršas ar iesniegumu attiecīgās institūcijās.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: