Iesaki rakstu:
Koalīcija ir tuvu tam, lai pirmdien spētu vienoties par budžeta deficīta samazināšanu kopumā par 50 miljoniem latu, Pietiek apstiprināja Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju vadība. Patlaban esot provizoriska vienošanās jau par aptuveni 35 miljonu konsolidāciju. Tomēr pasākumi, uz kuru rēķina plānots iegūt vēl teju 22 miljonus latu (šopirmdien koalīcija jau vienojās par 28 miljonu latu konsolidāciju), ir neskaidri. Nodokļa palielināšana azartspēlēm, akcīzes palielināšana degvielai par diviem, nevis vienu santīmu, iespējams, PVN palielināšana medikamentiem un reformas izglītības sistēmas finansēšanas modelī ir daži no reālākajiem soļiem. ZZS kategoriski iebilst subsīdiju samazinājumam zemniekiem un pret piemaksu noņemšanu pedagogiem.
„Kamēr uz papīra nebūs uzlikti pasākumi, kas nestu 50 miljonus, Starptautiskā Valūtas fonda pārskata misija Rīgā neieradīsies, un zaļie zemnieki to ir sapratuši,” Pietiek saka Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš uzsver, ka pārskata misijas atlikšana būtu slikts signāls starptautiskajām reitingu aģentūrām, investoriem un pašmāju uzņēmējiem. Finanšu ministra preses pārstāvis Aleksis Jarockis informē, ka SVF tā saucamajai pārskata misijai Rīgā jābūt gada pirmajā ceturksnī, bet datums nav zināms, jo koalīcija nav panākusi politisko vienošanos par vēl 22 miljonu latu konsolidāciju. Iepriekš bija plānots, ka tā ieradīsies februāra beigās.
Finanšu ministrija (FM) uztur dialogu ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem, un avoti koalīcijā Pietiek atzinuši, ka atsauksmes par pirmdien jau publiskoto koalīcijas vienošanos par 28 miljonu budžeta deficīta samazinājumu nav pozitīvas. Ne visus pasākumus aizdevēji atzīst par tādiem, kas dos ilgtermiņa efektu. Īpaša skepse esot par plānu šā gada budžetā papildu iegūt 12,8 miljonus latu, apkarojot ēnu ekonomiku. Kā nereāls tiek vērtēts arī plāns iekasēt 8,5 miljonus latu, ieviešot licences nebanku kreditētājiem. Tādēļ par spīti ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa optimismam, ka viss notiek un 50 miljoni tiks atrasti, izskan arī skepse.
ZZS uzskata, ka fiskālais efekts no ēnu apkarošanas pasākumiem un nebanku kreditētāju sektora varētu būt pat lielāks. Lai gan Brigmanis nevar nosaukt konkrētu summu, ko varētu iegūt budžets, viņš ir optimistisks par nodokļu celšanu azartspēļu biznesam.
Lai gan ticis rosināts būtisku ietaupījumu valsts budžetā gūt, atsakoties no piemaksām pie pedagogu algām, ZZS, kuras pārstāvis Rolands Broks vada Izglītības un zinātnes ministriju, pret to iebilst. Tāpat zaļie zemnieki pretojas sev politiski jūtīgajai lauksaimnieku sfērai, nepiekrītot subsīdiju samazināšanai, kas provizoriski budžetam ietaupītu ap trim miljoniem latu.
„Kategoriski mēs šitām lietām nepiekrītam. Viņi to no sarunu galda nav noņēmuši, bet stādieties priekšā – kā tagad var noņemt subsīdijas zemniekiem, kuri jau ir saslēguši līgumus? Ja viņi pastāv uz to, tad es gribēšu redzēt, kā Finanšu ministrija pierādīs šā pasākuma korektumu, jo tagad noņemt subsīdijas, tas būtu saistīts ar līgumu laušanu un tiesiskām sankcijām,” Pietiek teica Brigmanis. Lai gan Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups trešdienas rītā Latvijas radio apgalvoja, ka koalīcijā notiek debates par sociālā budžeta samazinājumiem, Brigmanis to Pietiek kategoriski noliedza.
Lai gan valdības deklarācijā pēc ZZS prasības ietverts solījums medikamentiem saglabāt pazemināto nodokļu likmi, pieļauts, ka PVN medikamentiem varētu palielināt no 12 uz 22%. Pirmajā konsolidācijā pēc valdības izveides šī likme jau tika pacelta no 10 uz 12%.