Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami vienkārši tāpat iedomājās nozagt deviņus miljonus eiro vērtu kokvilnas kravu Tadžikistānas uzņēmējiem un šo nodomu arī īstenoja, kā tas secināts tiesneses Intas Naruškas (attēlā) šā gada jūnijā taisītajā notiesājošajā spriedumā? Pirms divām nedēļām Pietiek jau publicēja fragmentu no aizstāvības sagatavotās apelācijas sūdzības, kas parādīja būtiski atšķirīgu un daudz ticamāku notikušā versiju, savukārt šodien publicējam fragmentu, kas liek nopietni apšaubīt pirmās instances tiesneses rīcību, norādot uz tiesas paviršību, pretrunām, steigu un pieņēmumiem secinājumu vietā.

„Ievērojot to, ka civillietas Nr. C04296713 ietvaros neizdevās atgūt kokvilnu, jo lietvedība tika izbeigta, OU Logistic-Ekspress vairāk nekā pēc diviem gadiem no it kā prettiesisko darbību konstatēšanas brīža vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, kas datēts ar 2014. gada 7. maiju, norādot, ka OU Logistic-Ekspress vēršas tiesībsargājošajās iestādēs, jo tikusi izdarīta iesniedzējam piederošā īpašuma piesavināšanās, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un atzīt OU Logistic-Ekspress par cietušo.

Kriminālprocess Nr. 11816007414 tika uzsākts 2014. gada 28. maijā. Ievērojot to, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā acīmredzot bija objektīvas grūtības noskaidrot, kurš un pie kādiem apstākļiem „viltoja” dokumentus, kā tika „piesavināta” kokvilna, kā tika „slēpts” kokvilnas iztrūkums, kur tika „slēpti” it kā viltotie zīmogi, neiesaistot tajā A. Stepovoju, bet līdz ar to nepadarot visu to par kokvilnas kravas īpašnieku, lai kas arī viņi nebūtu, civiltiesiska rakstura prasību pret pašu A. Stepovoju, bija nepieciešami „fakti”, kas liecinātu, ka visas minētās darbības ir veicis G.M. Gulami.

Turklāt, kā acīmredzot tika vienlaicīgi noskaidrots, G. M. Gulami pašam nepiederēja nekādi aktīvi, uz kuriem varētu vērst piedziņu, proti, no viņa nebija iespējams piedzīt kriminālprocesā pieteiktā kaitējuma apmēru. Vienlaicīgi G. M. Gulami sievai V. Gulami piederēja vairāki nekustamie īpašumi, kā arī citi aktīvi, uz kuriem hipotētiski bija iespējama šādas piedziņas vēršana

Šādos apstākļos kriminālprocesā „pēkšņi” par „liecinieku” kļuva Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs, kuram turklāt bija motīvs aprunāt G. M. Gulami, jo iepriekš tika atlaists no darba pienākumu pildīšanas par sistemātisku darba disciplīnas neievērošanu. Turklāt, kā pilnīgi nejauši tika noskaidrots lietas iztiesāšanas gaitā, N. Žīgurs-Eļmurzajevs par apsūdzēto apmelojošu liecību sniegšanu bija saņēmis arī atlīdzību 5 000,00 EUR apmērā.

Līdz ar to N. Žīgurs-Eļmurzajevs liecināja tieši to, kas bija nepieciešams, lai sekmētu nepamatoti uzsākta kriminālprocesa virzību līdz šim brīdim nenoskaidrotu kokvilnas īpašnieku interesēs.

Aizstāvības ieskatā tieši 2018. gada 29. maija ekspertu atzinums Nr. 1801467/1801548 skaidri norādīja, ka it kā viltotie dokumenti nav tikuši izgatavoti apstākļos, par kādiem liecināja N. Žīgurs-Eļmurzajevs. Turklāt tika noskaidrots, ka visticamāk tieši no OU Logistic-Ekspress biroja e-pasta [email protected] tika sūtīti it kā viltotie dokumenti.

Tādējādi secināms, ka ar vislielāko varbūtību it kā viltotos dokumentus sagatavoja Ukrainā un tieši OU Logistic-Ekspress pārstāvniecībā Kijevā. Norādītais nepārprotami tikai apstiprina ne tikai to, ka N. Žīgura-Eļmurzajeva liecības ir nepatiesas un faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas, bet arī to, ka pats A. Stepovojs labprātīgi bija nodevis kokvilnu Silver Star International L.L.C. (..)

Kā jau tika minēts, tieši A. Stepovoja norādītais patiesajiem kokvilnas īpašniekiem, ka viņš nav nodevis OU Logistic-Ekspress kokvilnu Silver Star International L.L.C. īpašumā un paraksti uz dokumentiem, kas apliecina īpašuma tiesību pāreju un piešķir tiesības rīkoties ar kokvilnu, esot viltoti, bija par pamatu, lai varētu vērsties policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu, jo pretējā gadījumā, pat formāli nebūtu pamata uzsākt kriminālprocesu.

Tādējādi A. Stepovojs ir galvenais apsūdzības liecinieks, jo (1) tieši viņa uzņēmumam OU Logistic-Ekspress piederēja kokvilna, un (2) tieši A. Stepovoja paraksti un viņa uzņēmuma zīmoga nospiedumi uz dokumentiem tiek norādīti kā viltoti.

2016. gada 24. augustā A. Stepovojs pirmo un vienīgo reizi liecināja pirmās instances tiesas sēdē, taču, ņemot vērā, ka, atbildot uz aizstāvības jautājumiem, tika konstatētas pretrunas starp A. Stepovoja liecināto pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas sēdē, turklāt A. Stepovojs bija „aizmirsis” kādus lietas apstākļus, saskaņā ar KPL 501. panta 1. un 2. punktu viņa liecības pirmās instances tiesā tika nolasītas.  (..)

kopš 2016. gada 24. augusta līdz pat 2018. gada 7. jūnijam aizstāvība uzturēja pieteikumu par A. Stepovoja aicināšanu, bet pirmās instances tiesa tā arĪ minēto lūgumu neapmierināja. 2018. gada 7. jūnijā pirmās instances tiesa noraidīja pieteikumu par A. Stepovoja aicināšanu uz tiesas sēdi, turklāt 2018. gada 29. maija ekspertu atzinums bija pietiekams pamats, lai tiktu aicināts A. Stepovojs, ņemot vērā ekspertu atzinumā konstatēto, kas viennozīmīgi izraisīja šaubas par A. Stepovoja sniegto liecību patiesumu.

Kā jau tika minēts, tieši A. Stepovoja sniegtā informācija īstenajiem kokvilnas īpašniekiem, bija pamats, lai, izmantojot krimināltiesiskos līdzekļus, atgūtu A. Stepovoja izsaimniekotos līdzekļus - kokvilnu, vai tās vērtību naudas izteiksmē. Tāpēc krimināllietas iztiesāšanas gaitā, pēc liecinieku liecību noklausīšanās un pierādījumu pārbaudes aizstāvībai radās vairāki jautājumi, jo tika konstatētas būtiskas pretrunas, kamdēļ viennozīmīgi bija nepieciešama A. Stepovoja aicināšana uz tiesas sēdi. Turklāt jāmin, ka A. Stepovojs 2016. gada 24. augustā tika atbrīvots tikai tieši no tās dienas tiesas sēdes, bet ne uz visu turpmāko krimināllietas iztiesāšanas laiku. (..)

Turklāt, neskatoties uz to, ka tieši pirmās instances tiesa neapmierināja aizstāvības lūgumu par A. Stepovoja aicināšanu, spriedumā tika izdarīts secinājums, ka, „izvērtējot apsūdzētā G. M. Gulami izvirzīto versiju par to, ka OU Logistic-Ekspress kokvilna pārdota, jo ar A. Stepovoju bijušas parādsaistības un par kokvilnas realizāciju viņi vienojušies, tiesa atzīst, ka tā apstiprinājumu tiesas izmeklēšanā nav guvusi un pierādījumu tam, ka starp A. Stepovoju un G. M. Gulami pastāvētu tāda vienošanās, lietā nav.

Apsūdzētais tiesas izmeklēšanas laikā iesniedzis maksājumu uzdevumus. Tiesas ieskatā šie dokumenti nekādi nepierāda ne A. Stepovoja saistības pret G. M. Gulami, ne OU Logistic-Ekspress saistības pret kompāniju Silver Star International L.L.C. (..)

Aizstāvība vērš uzmanību, ka spriedumā arī norādīti tādi pirmās instances tiesas secinājumi, kas neatbilst krimināllietas materiālos konstatētajam, proti, spriedumā norādīts: „Apsūdzētais norāda, ka A. Stepovoju pazīst no 2003. gada un maksājumi sākti no 2004. gada, taču, aplūkojot apsūdzētā iesniegtos maksājuma uzdevumus, redzams, ka pārskaitījumi veikti no 2002. gada 6. marta, kas norāda uz to, ka apsūdzētā G. M. Gulami liecības nav patiesas.”

Lai arī savās liecībās liecinieks N. Zīgurs-Eļmurzajevs norāda, ka ir redzējis, ka dokumentus vilto D. Laugule, objektīvi pierādījumi šim faktam lietā nav iegūti. Persona, kura izgatavojusi viltotos rīkojumus ar tajā atveidotu OU Logistic-Ekspress zīmoga nospiedumu un valdes priekšsēdētāja A. Stepovoja parakstu, kas piešķir tiesības atbrīvot SIA W.E.E.SA. muitas noliktavā glabāšanā esošo, kompānijai OU Logistic-Ekspress piederošo kokvilnu par labu kompānijai Silver Star International L.L.C, lietā nav noskaidrota un to noskaidrot nav iespējams, jo, kā liecināja eksperts M. Sedlinieks, viņš uzskata, ka noskaidrot vai šī persona, kura parakstu atdarinājusi, nav viltojusi A. Stepovoja parakstu, uz izmeklēšanu interesējošiem dokumentiem ir nelietderīgi, jo ekspertam nebūs iespējams pieņemt galīgo lēmumu, tā kā atdarinātā parakstā nav personas individuālas pazīmes.

Krimināllietas 45. sējumā no 257. līdz 307. lapai atrodas G. M. Gulami iesniegtie maksājumus apliecinošie dokumenti, neviens no tiem nav datēts ar 2002. gada 6. martu. Savukārt attiecībā par eksperta M. Sedlinieka liecināto, aizstāvība vērš uzmanību, ka spriedumā ir atreferētas M. Sedlinieka liecības, tai skaitā fragments, ko pirmās instances tiesa izmantojusi secinājumā, proti, M. Sedlinieks „uzskata, ka prasīt kaut kādu cilvēku atdarināt A. Stepovoja parakstu, lai noskaidrotu vai šī persona nav viltojusi A. Stepovoja parakstu, uz izmeklēšanu interesējošiem dokumentiem ir nelietderīgi, jo ekspertam nebūs iespējams pieņemt galīgo lēmumu, jo atdarinātā parakstā nav personas individuālas pazīmes”.

No nule kā minētā konstatējams, ka pirmās instances tiesa, nepilnīgi atreferējot M. Sedlinieka liecības, nepamatoti norādījusi, ka pēc M. Sedlinieka liecībām krimināllietā nav iespējams noskaidrot personu, kura izgatavojusi viltotos dokumentus.

Piemēram, attiecībā par minējumiem un tiesas secinājumu nepamatotību, aizstāvība vērš uzmanību, ka spriedumā ir norādītas eksperta M. Sedlenieka liecības: „Var apliecināt, ka A. Stepovoja paraksts uz izpētāmiem objektiem ir atdarināts ļoti labi. Ekspertīzes Nr.1420707 laikā konstatēts, ka A. Stepovoja paraksti ir izpildīti, atdarinot A. Stepovoja parakstu. Bijis pietiekams atšķirīgo pazīmju kopums, lai secinātu, ka parakstu nav izpildījis A. Stepovojs.”

Savukārt spriedumā pirmās instances tiesa norādījusi, ka „eksperta atzinumā Nr.1801467/1801548 secināts, ka, iespējams, viltotos dokumentus parakstījusi tā pati persona, kas parakstījusi dokumentus, kas nosūtīti no OU Logistic-Ekspress elektroniskā pasta. Kā skaidro eksperts M. Sedlinielcs, viltotie paraksti bijuši ļoti labi atdarināti. Šāda parakstu sakritība tiesas ieskatā skaidrojama ar to, ka tieši šie sūtītie dokumenti bijuši par paraugu A. Stepovoja paraksta atdarināšanai”.

Aizstāvība vērš uzmanību uz to, ka (1) eksperts M. Sedlenieks sniedza liecības par viņa veikto ekspertīzi Nr. 1420707, savukārt pirmās instances tiesa viņa liecības ir attiecinājusi uz ekspertīzi Nr. 1801467/1801548, kuras veikšanā M. Sedlenieks nemaz nepiedalījās, (2) ekspertu atzinumā Nr.1801467/1801548 salīdzinošajai izpētei tika iesniegti citi dokumenti, proti, tādi, kas nebija iesniegti ekspertīzes Nr. 1420707 veikšanai.

Pirmās instances tiesa spriedumā ir atreferējusi ekspertu atzinumā Nr. 1801467/1801548 secināto, proti, „parakstus A. Stepovoja vārdā, kas atrodas ekspertīzei iesniegtajos dokumentos (..), iespējams, ir izpildījusi tā pati persona (vai kāda no tām personām), kura izpildīja parakstus, kuru attēli ir šādu dokumentu kopijās (uzskaitītas vēstules).”

Pirmās instances tiesas secinājums, ka sūtītie dokumenti ir bijuši par paraugu A. Stepovoja parakstu atdarināšanai, ir tikai pirmās instances tiesas minējums, jo no nule kā citētā sprieduma fragmenta nepārprotami secināms, ka ekspertīzē tika atzīts, ka it kā uz viltotajiem dokumentiem parakstus, iespējams, izpildījusi persona, kura izpildījusi parakstu uz vēstulēm, kas turklāt tikušas sūtītas no cietušā OU Logistic-Ekspress e-pasta. Tādējādi tiesa izdarījusi arī KPL 527. panta otrās daļas 1. punkta prasību pārkāpumu, jo tiesas secinājumi acīmredzami nav balstīti uz pierādījumiem.

Taču secinājumi, kuri it kā ir balstīti uz pierādījumiem, arī ir nepamatoti, proti, spriedumā norādīts, ka „par to, ka ir viltots indosaments un minētās noliktavas zīmes, viltots Akts Nr. 2012/10/12-01 un rīkojums Nr. 437 apstiprina eksperta atzinumi Nr. 1420946, datēts 2014. gada 22. decembri, eksperta atzinums Nr. 1420707, datēts ar 2014. gada 17. decembri, kā arī 2018. gada 20. maija [kļūda - 29. maijā] eksperta atzinumi Nr. 1801467/1801548”.

Taču spriedumā, atreferējot ekspertu atzinumos konstatēto, nekas nav minēts par to, ka, izņemot it kā viltoto indosamentu, aktu un rīkojumu tiktu konstatēts, ka viltotas būtu „noliktavas zīmes”, turklāt krimināllietas iztiesāšanas laikā tādas nemaz netika nedz apskatītas, nedz arī pakļautas eksperta izpētei, lai konstatētu viltojuma pazīmes.

Savukārt 2018. gada 29. maija ekspertu atzinumā secināts, kas arī norādīts spriedumā, ka OU Logistic-Ekspress paši apzināti izmanto viltotus dokumentus ar atdarinātu A. Stepovoja parakstu, turklāt parakstus uz it kā viltotajiem dokumentiem, iespējams, izpildījusi tā pati persona, kura izpildījusi parakstu uz OU Logistic-Ekspress sūtītajiem dokumentiem no uzņēmuma e-pasta [email protected] (..)

Aizstāvības ieskatā minētie apsvērumi nepārprotami norāda, ka tiesas secinājumi nav pamatoti ar konkrētiem, pārbaudītiem pierādījumiem, turklāt secinājumi drīzāk ir minējumi, kas steigas dēļ turklāt ir arī pilnīgi pretrunīgi.”

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

86
8