Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns (NEKP) publiski tapa pieejams piektdien, 3.novembra pēcpusdienā. Pašlaik vides nevalstisko organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”, kurā apvienojušies Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrība “Zaļā brīvība” un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, vēl  detāli izskata un vērtē plānu, bet jau tagad varam norādīt uz vairākām iezīmēm, kas vērtējamas negatīvi kā no pārvaldības, tā klimata politikas aspekta, kā arī uz vairākām pozitīvām plānā iekļautām iecerēm.

“Zaļais barometrs” norāda, ka būtisks negatīvs aspekts ir pats NEKP izstrādes process – tas neatbilst labas pārvaldības praksei. Komentāru iesniegšanai un apspriešanai atvēlētas tikai trīs dienas, līdz ar to sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm nav iespējas pilnvērtīgi piedalīties plāna izstrādes procesā.

Analizējot plāna saturu, jāsecina, ka NEKP nesniedz pietiekamu skaidrību, kā tiks samēroti dabas daudzveidības un klimatneitralitātes mērķi. Plānā ir uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājusies CO2 piesaiste Latvijas mežos, pie kā tiek vainots “pieaugušu un pāraugušu mežu” īpatsvara pieaugums. Taču “Zaļais barometrs” vēlreiz vēlas akcentēt, ka CO2 piesaiste Latvijas mežos ir samazinājusies ciršanas apjoma pieauguma dēļ. Tādēļ, lai veicinātu CO2 piesaisti mežā nākotnē, ir tieši nepieciešams samazināt ciršanas apjomus. Vairāk par to, kāpēc CO2 piesaiste mazinās ciršanas apjomu pieaguma dēļ, lasiet šeit: https://unfccc.int/documents/627724 . Turklāt, kamēr nav pilnveidots normatīvais regulējums dabas aizsardzībai, Latvijā turpinās vecu un bioloģiski daudzveidīgu mežu izciršana.

Plānā arī netiek uzstādīti mērķi CO2 piesaistes veicināšanai arī citās zemes lietojuma (ZIZIMM) jomās (piemēram, kūdras ieguves ierobežošana vai tādas lauksaimniecības nozaru struktūras veicināšana, kas SEG emisijas samazinātu). Tāpat kritiski vērtējams tas, ka enerģētikā plāns ietver lielu paļaušanos uz biomasas lomu siltumapgādē, kaut arī sagaidāms, ka ilgstoši šo resursu vairs nevarēs pieskaitīt pie atjaunīgajiem energoresursiem.

Kopumā vērtējot plāna izvirzītos mērķus, “Zaļais barometrs” secina, ka NEKP nav pietiekami ambiciozs. Kā mērķis tiek izvirzītas minimālās prasības – piemēram, bāzes scenārijā (situācijai klimata un enerģētikas jomā attīstoties bez īpašām politikas intervencēm) jau tiek prognozēts, ka 2030. gadā 73,2% no Latvijā ražotās elektroenerģijas būs ražota atjaunīgi, taču izvirzītais mērķis šim rādītājam ir >70%.

NEKP arī rada bažas par dabasgāzes lomas uzturēšanu enerģētikā – plāns kā mērķi neizvirza dabasgāzes patēriņa samazināšanu. Vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība izmantot esošo gāzes infrastruktūru un biometāna ražošanas veicināšanu ar mērķi nelielā apmērā ar to aizstāt dabasgāzi. Tomēr tieši šis nelielais apmērs liek apšaubīt gāzes infrastruktūras investīciju lietderību. Ja reiz biometāns nekad nevarēs pilnībā apjoma ziņā aizstāt dabasgāzi, tad rezultāts būs tāds, ka tādā veidā tiks tikai paildzināta atkarība no importētā fosilā resursa tā vietā, lai pārliecināti dotos siltumapgādes elektrifikācijas virzienā.

Plānā ir arī pozitīvi vērtējamās iezīmes – tajā ietverti labi pasākumi bezemisiju mobilitātes vairošanai, iestrādātas dažas jaunas tendences enerģētikā (piemēram, atlikumsiltuma izmantošana centralizētajā siltumapgādē, izmantojot datu centru, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu vai rūpniecisko ražotņu atlikumsiltumu), kā arī pasākumi siltumapgādes virzīšanai uz elektrifikāciju. Tiek atzīts Latvijas lielais potenciāls rūpniecības un transporta elektrifikācijā.

Šis plāns ir Latvijai ārkārtīgi būtisks pašreizējā ģeopolitiskajā, vides un klimata situācijā. Tam vajadzētu būt skaidram ceļvedim, kā Latvija rīkosies tad, kad klimata pārmaiņas jau būs jūtamas ikviena cilvēka ikdienā. Tomēr tā sasteigtais apstiprināšanas process un precīzu mērķu trūkums rada bažas, ka tas ir birokrātiska “atskaitei Eiropai” un pamatojums dabas daudzveidības ziedošanai šķietamu klimata risinājumu vārdā.

Konteksts
Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) izstrādi nosaka ES Regula 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību un rīcību klimata jomā. NEKP mērķis ir prezentēt detālu plānu, kā katra ES dalībvalsts plāno sasniegt klimatneitralitāti. Plānā jābūt ietvertām piecām enerģētikas politikas dimensijām: dekarbonizācija; energoefektivitāte; energoapgādes drošība; iekšējais enerģijas tirgus un pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. Visām ES dalībvalstīm aktualizētais NEKP bija jāiesniedz līdz šī gada 2023. gada 30. jūnijam. Latvija, līdzīgi daudzām citām ES dalībvalstīm, plānu iesniegs novēloti.

Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Novērtē šo rakstu:

22
14