Iesaki rakstu:

Kamēr Latvijas Televīzijas vadība ar Edgaru Kotu priekšgalā turpina slēpt jelkādu informāciju par tās iegādāto pārvietojamo televīzijas staciju, kas nodokļu maksātājiem izmaksās 3,588 miljonus eiro (plus PVN), informācija no dažādiem avotiem aizvien pārliecinošāk rāda – Latvijas Televīzijas pirkums ir bijis dārgs, nepraktisks un nesaimniecisks, liecinot par skaidru vēlmi iespējami ātrāk paspēt iztērēt šim iepirkumam atvēlētos līdzekļus un tādā veidā vējā izmetot (vai pārvirzot citās kabatās) vismaz pusmiljonu eiro. Atsevišķu avotu informācija, ko Kots ne noliedz, ne apstiprina, liecina – Latvijas Televīzijas vajadzībām ar lietuviešu starpnieku palīdzību nopirkta pārvietojamā televīzijas stacija, kas pirms tam ilgstoši ekspluatēta Brazīlijā.

Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šā gada augusta sākumā paklusām beigusies valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkuma procedūra „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi”. Sarunu procedūra vesta tikai ar vienu pretendentu – Lietuvas Šauļu pilsētas uzņēmumu Televizijos ir ryšio sistemos (TVC), kas tad arī spējis nodrošināt vēlamo „zemāko cenu”, kura ārkārtīgi precīzi iekļāvusies iepirkuma procedūras rīkotāju paredzamajā līgumcenā – 3,6 miljonos eiro.

Ne aizvadītās nedēļas beigās, ne pirmdien Latvijas Televīzijas vadība nespēja vai nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu, kas tai tika uzdota par jauno pirkumu. Saskaņā ar Latvijas Televīzijas pārstāvja Jāņa Kalves apgalvojumu pat atbilde uz jautājumu, kādas personas vispār ir LTV iepirkuma komisijā, prasot juridiski precīzu atbildi, kā arī saskaņošanu ar LTV vadību, tā ka atbildi būšot iespējams sniegt „iespēju robežās - nākamās nedēļas laikā”.

Tikmēr no citiem avotiem Latvijas Televīzijā Pietiek pirmdien izdevās noskaidrot, ka pirkums ir beļģu uzņēmuma Alfacam radītā pārvietojamā televīzijas stacija (PTS) OB 37 HD. Turklāt runa ir nevis par jaunu mobilo iekārtu, bet gan par jau krietni palietotu PTS, kas turklāt iepriekš ekspluatēta pilnīgi citos klimatiskajos apstākļos – Brazīlijā (attēlā – konkrētā iekārta no Alfacam Brasil interneta mājaslapas). Pašlaik lietuvieši, kas ir formālie stacijas piegādātāji, Šauļos mēģinot darīt visu, kas viņu spēkos, lai tropu apstākļos ekspluatētā tehnika izturētu arī Latvijas ziemas apstākļus. Par to, vai stacijā iemontēta jauna vai jau tāpat lietota TV tehnika, pagaidām drošu ziņu nav.

Gan Latvijas Televīzijas, gan Televizijos ir ryšio sistemos vadība pirmdien vienota bija vienā – tās šo informāciju ne noliedza, ne apstiprināja, runājot par atbildes sniegšanu kaut kad tālākā nākotnē. Kā Pietiek noskaidroja Latvijas Televīzijas vadības birojā, Kotu pirmdien līdz galam samulsinājusi Pietiek viņam nosūtītā „jaunās” pārvietojamās televīzijas stacijas fotogrāfija no Alfacam Brasil mājas lapas ar jautājumu - vai attēlā redzamais objekts palmu ēnā viņam ir zināms un kā viņš var komentēt tā atrašanās apstākļus.

Tāpat Kots pirmdien nevarēja vai nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, cik gadus veca īsti ir LTV iegādātā PTS (gan motorizētā daļa, gan TV tehnika) un vai LTV ir lietas kursā, ka tās iegādātā PTS pirms tam ekspluatēta Dienvidamerikā, ne uz jautājumu, vai LTV ir pārliecināta, ka šī PTS var tikt ekspluatēta Latvijas apstākļos, uz kādiem faktiem balstās šī pārliecība un vai LTV ir lietas kursā par darbībām, kādas piegādātājs Šauļos pašlaik veic ar minēto PTS, lai to mēģinātu piemērot ekspluatēšanai Latvijas apstākļos.

Tāpat nerunīgi Kots un arī viņa vietniece Agnese Mamaja izrādījās arī saistībā ar jautājumu – kā Latvijas Televīzija skaidro cenu, kāda samaksāta par šo pārvietojamo televīzijas staciju, ņemot vērā, ka Igaunijas televīzija (ERR – Igaunijas Sabiedriskā raidorganizācija) 2008.-2009. gadā par pilnīgi no jauna uzbūvētu PTS samaksājusi aptuveni trīs miljonus eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis).

To, ka par šādu summu igauņi 2008.-2009. gadā tiešām iegādājušies speciāli viņu vajadzībām būvētu, pilnīgi jaunu pārvietojamo televīzijas staciju ar pilnu aprīkojumu, Pietiek pirmdien apliecināja ERR finanšu direktors Džoels Sarvs. „Kopā ar PTS mēs iegādājāmies daudz TV tehnikas, ieskaitot astoņas HD kameras. Tehnikas komplekts, kas ir stacijā, var būt dažāda līmeņa, un tas var būtiski ietekmēt cenu. Cena, ko ERR 2008.-2009. gadā samaksāja par komplektu, bija tuvu 3 miljoniem eiro plus PVN,” Pietiek paskaidroja Sarvs.

„Piepildījuma” dēļ pašlaik nav arī iespējams pilnīgi precīzi salīdzināt igauņu pilnīgi jauno PTS, kas tika iegādāta pirms trim gadiem, un Kota pašreizējo palietoto pirkumu. Ziņas no LTV speciālistiem liecina, ka Kota pirkuma tehniskais piepildījums varētu būt labāks nekā igauņu iegādātajai komplektam, taču tas savukārt bijis pilnīgi jauns, turklāt būvēts specifiski Igaunijas apstākļiem un pasūtītāja vajadzībām.

Līdz ar to vairāki Pietiek aptaujātie eksperti, kuri visi jau bija lietas kursā par Kota slēptajām pirkuma tehniskajām detaļām, bija vienisprātis – pirkums nav bijis slikts, taču vismaz pusmiljonu eiro par dārgu.

Par šādu summu, viņuprāt, pārdomāts un saimniecisks risinājums būtu bijis - iegādāties, piemēram, Lietuvas kompānijā būvētu komplektu, kas būtu atbilstošs vietējiem klimatiskajiem apstākļiem un apgādāts ar tieši tādu tehniku, kāda nepieciešama Latvijas TV, kurai filmēšana HD formātā pašlaik un tuvākajos gados reāli vajadzīga diezgan reti. (Kots pirmdien neatbildēja uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ LTV nepieciešama tieši HD tehnika šādā PTS un kā tieši LTV gatavojas izmantot šo HD tehniku.)

Tā vietā Latvijas Televīzijas vadības rīcība, par gandrīz 3,6 miljoniem eiro paķerot palietoto Alfacam ražojumu, speciālistu acīs liecinot tikai par vienu – vēlmi iespējami ātri iztērēt šim pirkumam sagādāto naudu, kā arī liekot uzdot jautājumu – kādiem mērķiem tiks novirzīts pusmiljons eiro, kas par šo konkrēto pirkumu neapšaubāmi tiekot pārmaksāts.

Kā Pietiek jau informējis, Kots joprojām nav spējis vai vēlējies atbildēt arī uz jautājumu – kāda tieši darbības Latvijas Televīzija ir veikusi, lai panāktu, ka par tās rīkoto iepirkumu uzzina visi vērā ņemamie šādu PTS piegādātāji Eiropā un citviet. Neoficiāli tikmēr kļuvis zināms, ka ticis darīts viss iespējamais, lai iepirkums būtu maksimāli nepamanāms.

Latvijas Televīzijas oficiālais pamatojums, kāpēc izvēlēta sarunu procedūra, ir bijis – „visi atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa dialogā iesniegtie piedāvājumi ir neatbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām. Uz sarunu procedūru tika uzaicināti tikai tie pretendenti, kas minētās iepirkuma procedūras ietvaros nebija izslēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.panta nosacījumiem un bija atbilstoši izvirzītajām kvalifikācijas prasībām”.

Tas faktiski nozīmē, ka sākotnējā, šā gada aprīlī izsludinātā konkursa nolikuma 22 lappušu garajā tehnisko parametru uzskaitījumā iekļautie nosacījumi ir bijuši tādi, kas automātiski izslēguši no konkurences faktiski visus nedaudzos interesentus, un Latvijas Televīzija formāli likumīgi varējusi uz sarunu procedūru aicināt vienīgo pretendentu, kurš tiem atbildis.

Taču ne Kots, ne Mamaja pagaidām nav spējuši vai vēlējušies atbildēt ne uz jautājumu, kāpēc Latvijas Televīzija iepirkumam par pārvietojamās TV stacijas piegādi izvēlējās tieši sarunu procedūru un kas tieši un kad tieši pieņēma šādu lēmumu, ne uz jautājumu, kādas juridiskās personas un kāpēc tieši tās tika izraudzītas sarunu procedūrai.

Ierosinājums par jaunas pārvietojamās televīzijas stacijas iegādi konceptuāli tika atbalstīts pagājušā gada rudenī, pamatojoties uz Latvijas Televīzijas vadības sūdzībām Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par sabiedriskās TV slikto finansiālo stāvokli.